Projekta ID
25-TA-2218Atzinuma sniedzējs
Latvijas Darba devēju konfederācija
Atzinums iesniegts
22.09.2025.
Saskaņošanas rezultāts
Nesaskaņots
Iebildumi / Priekšlikumi
Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Informatīvais ziņojums
Iebildums
Par informatīvo ziņojumu
"Par valsts budžeta likumprojektā iekļaujamiem
prioritārajiem pasākumiem 2026., 2027. un 2028. gadam"
Latvijas Darba devēju konfederācija (turpmāk – arī LDDK) izska šādus iebildumus par Finanšu ministrijas izstrādāto Par informatīvo ziņojumu "Par valsts budžeta likumprojektā iekļaujamiem prioritārajiem pasākumiem 2026., 2027. un 2028. gadam" (25-TA-2218).
Valsts budžeta izstrādes gaita un procedūra.
Saskaņā ar Ministru kabineta 2025. gada 27. martā rīkojuma Nr. 179 “Par likumprojekta "Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam" sagatavošanas grafiku” 6.1. apakšpunktu ar valsts budžeta likumprojekta sagatavošanu saistītie jautājumi pirms attiecīgo jautājumu izskatīšanas Ministru kabinetā ir izskatāmi Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē.
Savukārt, iepriekš minētā rīkojuma 6.2. apakšpunkts paredz, ka ar valsts budžeta likumprojekta sagatavošanu saistītie jautājumi izskatāmi Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes Budžeta un nodokļu apakšpadomē un finanšu ministram jāvienojas ar apakšpadomi par attiecīgo jautājumu izskatīšanas termiņiem.
Finanšu ministrs nav nodrošinājis Ministru kabineta 2025. gada 27. martā rīkojuma Nr. 179 “Par likumprojekta "Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam" sagatavošanas grafiku” 6.2. apakšpunktā doto uzdevumu nodrošināt ar valsts budžeta likumprojekta sagatavošanu saistīto jautājumu izskatīšanu Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes Budžeta un nodokļu apakšpadomē.
2025. gada 29. augustā tika plānota Nacionālās Trīspusējās sadarbības padomes sēde, kurā tika paredzēts izskatīt ar valsts budžeta likumprojekta sagatavošanu saistītie jautājumi. Taču 2025. gada 22. augustā iepriekš izziņotā Nacionālās Trīspusējās sadarbības padomes sēde tika atcelta.
2025. gada 29. augustā Ministru prezidente nosūtīja aicinājumu sociālajiem partneriem piedalīties Nacionālās Trīspusējās sadarbības padomes sēdi 2025. gada 19. septembrī, sēdes darba kārtībā ir iekļaujot jautājumu par valsts budžeta projekts 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam projektu.
Latvijas Darba devēju konfederācija un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība saņēma Finanšu ministrijas prezentāciju “Par valsts budžeta prioritātēm un to finansēšanas resursiem 2026.-2028. gadā” saņēma 45 minūtes pirms Nacionālās Trīspusējās sadarbības padomes sēdes.
Informatīvais ziņojums "Par valsts budžeta likumprojektā iekļaujamiem prioritārajiem pasākumiem 2026., 2027. un 2028. gadam" nav pienācīgā kārtā izskatīts Nacionālās Trīspusējās sadarbības padomē.
Latvijas Darba devēju konfederācija vērš uzmanību, ka situācija, kas izveidojusies saistībā ar valsts budžeta likumprojekta sagatavošanu saistītajiem jautājumiem, norāda uz būtiskām problēmām sociālā dialoga kvalitātē un apdraud sociālā dialoga pilnvērtīgu norisi. Sociālais dialogs ir viens no demokrātijas balstiem, jo tas nodrošina, ka lēmumi netiek pieņemti vienpusēji, bet gan ar sabiedrības līdzdalību.
Budžeta pārskatīšana vispirms tiek veikta uz nodokļu maksātāju un patērētāju rēķina, bet tikai pēc tam – uz valsts pārvaldes rēķina.
Valdības publiski izziņotais valdības izdevumu samazinājums par 171 miljoniem eiro 2026. gadam un 150 miljoni eiro katrā no nākamajiem diviem gadiem rada augstu risku bezatbildīgi straujai, rūpīgi neizdiskutētai, neizvērtētai lēmumu pieņemšanai.
Latvijas Darba devēju konfederācija uzskata, ka līdz šim valdības piedāvātais izdevumu samazinājums publiskajā sektorā ir nepietiekams.
Tāpat nav pieņemams, ka izdevumu samazināšana pozīcijā “Izdevumu samazinājums ministrijām un citām centrālajām valsts iestādēm (prēmijas par novērtēšanu atcelšana, vienlaikus līdzīgu nosacījumu attiecināšana un pašvaldībām un kapitālsabiedrībām)” un pozīcijā “Ilgstošo vakanču samazināšana valsts pārvaldē (ilgāk par 6 mēnešiem)” plānota tikai no 2027. gada.
LDDK norāda, ka informatīvajā ziņojumā ietvertie papildu pasākumi paredz izdevumu samazinājumu ministrijām un citām centrālajām valsts iestādēm 2027.gadā (pēc gada), savukārt jau 2026.gadā (uzreiz) tiek palielināts nodokļu slogs (dabas resursu nodoklis, akcīzes nodokļu likmes u.c.).
LDDK uzskata, ka šāda pieeja ir nepareiza un netaisnīga pret nodokļu maksātājiem. Valdības piedāvātās papildu izmaiņas algu fonda samazināšanai arī kārtējo reizi apliecina, ka budžeta izdevumu pārskatīšana publiskajā sektorā ir iespējama, taču tai bija jābūt ambiciozākai un savlaicīgākai, lai samazinātu budžeta deficītu un ierobežotu valsts parāda pieaugumu, par ko visai sabiedrībai turpmākajos gados nāksies maksāt aizvien vairāk.
Valdība ignorē agrāk noslēgtās vienošanās.
Latvijas darba devēju konfederācija atgādina, ka 2024. gada septembrī (pēc ilgstošām sarunām un savstarpējām konsultācijām) valdība un sociālie partneri vienojās par nodokļu pamatnostādnēm vidējā termiņā, kuras paredzēja virkni izmaiņu Latvijas nodokļu sistēmā, un ir stājušās spēkā 2025. gadā. Iepriekš minētā vienošanās ietver arī apņemšanos, ka nodokļu sistēma netiek būtiski pārskatīta līdz 2028. gadam, jo ir svarīgi saglabāt sistēmas pārredzamību nodokļu maksātājiem, potenciālajiem investoriem un citām iesaistītajām pusēm.
Tāpēc LDDK pauž neizpratni par to, ka valdība piedāvā ārpuskārtas nodokļu izmaiņas, kas nav apspriestas ar sociālajiem partneriem, tādejādi ignorējot sociālo dialogu.
Tāpat valdība nav atkārtoti izpildījusi vienošanās, par ko iepriekš NTSP ir panākta visu pušu vienošanās, piemēram, profesionālās izglītības programmu finansēšanu faktisko izmaksu apjomā (NTSP lēmums 2023. gada 6. novembrī, valsts budžeta 2024.gadam projekta izskatīšanas ietvarā).
Ar sociālajiem partneriem neizdiskutētas izmaiņas nodokļu sistēmā.
LDDK ieskatā būtu nepieciešams papildu izvērtējums par nodokļu izmaiņu pamatotību (dabas resursu nodoklim, akcīzes nodokļiem u.c.).
Vēršam uzmanību, ka, piemēram, Dabas resursu nodokļa izmaiņas (smilts un smilts-grants) iespējams var būtiski sadārdzināt būvniecības izmaksas. Tas atsauksies arī valsts nozīmes projektiem, piemēram, Rail Baltic.
Attiecīgi, informatīvajā ziņojumā nav informācijas kā tas ietekmēs citas budžeta pozīcijas, kurās nepieciešamais finansējums palielināsies.
Valsts kapitālsabiedrību ilgtspējīgas attīstības un konkurētspējas nodrošināšana.
LDDK iebilst pret strauju budžeta ieņēmumu palielināšanu uz valsts kapitālsabiedrību rēķina, ja par to nav veikts kvalitatīvs ietekmes izvērtējums. Vēršam uzmanību, ka, ja nav zināma uzņēmuma sākotnējā kapitalizācija un Capex plāni, tad nav iespējams noteikt optimālo dividenžu līmeni, tāpēc uzskatām, ka dividenžu izmaksas palielinājums (kopā ar UIN) pēc būtības nozīmē atņemt jebkādus finanšu līdzekļus uzņēmumu investīcijām attīstībā.
Tāpat LDDK norāda, ka piedāvātais lēmums skar arī valsts kapitālsabiedrības, kas darbojas enerģētikas jomā. Šajos ģeopolitiskajos apstākļos, kad enerģētika tiek izmantota kā hibrīdkara ierocis, ir nepamatoti atstāt enerģētiku bez investīcijas iespējām jaunās jaudās un energoapgādes tīklos. Enerģētikas joma šobrīd ir būtiska valsts drošībai, un atstāt to bez investīcijām nozīmē mazināt valsts drošību un noturību pret ārējiem apstākļiem un hibrīdkara izraisītiem incidentiem. Šajā sakarā vēlamies norādīt, ka abās Baltijas kaimiņvalstīs no tām piederošajiem enerģētikas uzņēmumiem dividendēs iekasē salīdzinoši mazāku peļņas daļu (tostarp Igaunijas valsts pēdējos gados pat ir divas reizes veikusi pamatkapitāla palielinājumu Eesti Energia) – un tā ir apzināta politika ar nolūku veicināt investīcijas kritiskajā infrastruktūrā, ņemot vērā ģeopolitisko situāciju un to, ka investīcijas enerģētikā ir kritiski svarīgas valsts ilgtspējai.
Reformas un to ieviešana.
Informatīvajā ziņojumā iekļautas vairākas reformas, taču šo reformu ieviešana rada iespaidu, ka to īstenošanai nepieciešamie resursi un ieguvumi nav pārdomāti.
Piemēram, 2024. gadā valdība reformai “Programma skolā” plānotās izmaksas apstiprināja 106 milj. euro gadā, bet šajā priekšlikumā - 90 milj. euro. Ņemot vērā, ka sociāliem partneriem nav pieejams aktuālais reformas īstenošanas plāns, rodas jautājums - vai reforma tiks ieviesta daļēji vai ministrija ir mainījusi kādus no sākotnējiem reformas nosacījumiem.
LDDK šajā gadījumā var tikai atkārtoti uzsvērt, ka vienošanās par kvalitātes rādītājiem, kuru dēļ šī reforma tiek īstenota, nav un plāno 3000 speciālistu piesaiste no nākamā gada 1.septembra rada bažas, kādus pasākumus valsts īstenojusi, lai reforma nebūtu tikai finansējuma nodošana.
Virsstundu apmaksu regulējuma pilnveide.
LDDK novērtē valdības centienus uzlabot virsstundu apmaksu regulējumu. Sakārtots virsstundu regulējums ir būtisks vairāku iemeslu dēļ — tas skar gan darbinieku labklājību, gan darba devēju atbildību, gan valsts ekonomisko un sociālo stabilitāti.
Taču uzskatām, ka nepieciešams papildināt Ministru kabineta protokollēmumu ar jaunu punktu, paredzot uzdevumu Ekonomikas ministrijai sagatavot un ekonomikas ministram iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojekta “Par valsts budžeta 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam” pavadošo likumprojektu paketē grozījumus Darba likumā, kā arī Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā.
"Par valsts budžeta likumprojektā iekļaujamiem
prioritārajiem pasākumiem 2026., 2027. un 2028. gadam"
Latvijas Darba devēju konfederācija (turpmāk – arī LDDK) izska šādus iebildumus par Finanšu ministrijas izstrādāto Par informatīvo ziņojumu "Par valsts budžeta likumprojektā iekļaujamiem prioritārajiem pasākumiem 2026., 2027. un 2028. gadam" (25-TA-2218).
Valsts budžeta izstrādes gaita un procedūra.
Saskaņā ar Ministru kabineta 2025. gada 27. martā rīkojuma Nr. 179 “Par likumprojekta "Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam" sagatavošanas grafiku” 6.1. apakšpunktu ar valsts budžeta likumprojekta sagatavošanu saistītie jautājumi pirms attiecīgo jautājumu izskatīšanas Ministru kabinetā ir izskatāmi Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē.
Savukārt, iepriekš minētā rīkojuma 6.2. apakšpunkts paredz, ka ar valsts budžeta likumprojekta sagatavošanu saistītie jautājumi izskatāmi Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes Budžeta un nodokļu apakšpadomē un finanšu ministram jāvienojas ar apakšpadomi par attiecīgo jautājumu izskatīšanas termiņiem.
Finanšu ministrs nav nodrošinājis Ministru kabineta 2025. gada 27. martā rīkojuma Nr. 179 “Par likumprojekta "Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam" sagatavošanas grafiku” 6.2. apakšpunktā doto uzdevumu nodrošināt ar valsts budžeta likumprojekta sagatavošanu saistīto jautājumu izskatīšanu Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes Budžeta un nodokļu apakšpadomē.
2025. gada 29. augustā tika plānota Nacionālās Trīspusējās sadarbības padomes sēde, kurā tika paredzēts izskatīt ar valsts budžeta likumprojekta sagatavošanu saistītie jautājumi. Taču 2025. gada 22. augustā iepriekš izziņotā Nacionālās Trīspusējās sadarbības padomes sēde tika atcelta.
2025. gada 29. augustā Ministru prezidente nosūtīja aicinājumu sociālajiem partneriem piedalīties Nacionālās Trīspusējās sadarbības padomes sēdi 2025. gada 19. septembrī, sēdes darba kārtībā ir iekļaujot jautājumu par valsts budžeta projekts 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam projektu.
Latvijas Darba devēju konfederācija un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība saņēma Finanšu ministrijas prezentāciju “Par valsts budžeta prioritātēm un to finansēšanas resursiem 2026.-2028. gadā” saņēma 45 minūtes pirms Nacionālās Trīspusējās sadarbības padomes sēdes.
Informatīvais ziņojums "Par valsts budžeta likumprojektā iekļaujamiem prioritārajiem pasākumiem 2026., 2027. un 2028. gadam" nav pienācīgā kārtā izskatīts Nacionālās Trīspusējās sadarbības padomē.
Latvijas Darba devēju konfederācija vērš uzmanību, ka situācija, kas izveidojusies saistībā ar valsts budžeta likumprojekta sagatavošanu saistītajiem jautājumiem, norāda uz būtiskām problēmām sociālā dialoga kvalitātē un apdraud sociālā dialoga pilnvērtīgu norisi. Sociālais dialogs ir viens no demokrātijas balstiem, jo tas nodrošina, ka lēmumi netiek pieņemti vienpusēji, bet gan ar sabiedrības līdzdalību.
Budžeta pārskatīšana vispirms tiek veikta uz nodokļu maksātāju un patērētāju rēķina, bet tikai pēc tam – uz valsts pārvaldes rēķina.
Valdības publiski izziņotais valdības izdevumu samazinājums par 171 miljoniem eiro 2026. gadam un 150 miljoni eiro katrā no nākamajiem diviem gadiem rada augstu risku bezatbildīgi straujai, rūpīgi neizdiskutētai, neizvērtētai lēmumu pieņemšanai.
Latvijas Darba devēju konfederācija uzskata, ka līdz šim valdības piedāvātais izdevumu samazinājums publiskajā sektorā ir nepietiekams.
Tāpat nav pieņemams, ka izdevumu samazināšana pozīcijā “Izdevumu samazinājums ministrijām un citām centrālajām valsts iestādēm (prēmijas par novērtēšanu atcelšana, vienlaikus līdzīgu nosacījumu attiecināšana un pašvaldībām un kapitālsabiedrībām)” un pozīcijā “Ilgstošo vakanču samazināšana valsts pārvaldē (ilgāk par 6 mēnešiem)” plānota tikai no 2027. gada.
LDDK norāda, ka informatīvajā ziņojumā ietvertie papildu pasākumi paredz izdevumu samazinājumu ministrijām un citām centrālajām valsts iestādēm 2027.gadā (pēc gada), savukārt jau 2026.gadā (uzreiz) tiek palielināts nodokļu slogs (dabas resursu nodoklis, akcīzes nodokļu likmes u.c.).
LDDK uzskata, ka šāda pieeja ir nepareiza un netaisnīga pret nodokļu maksātājiem. Valdības piedāvātās papildu izmaiņas algu fonda samazināšanai arī kārtējo reizi apliecina, ka budžeta izdevumu pārskatīšana publiskajā sektorā ir iespējama, taču tai bija jābūt ambiciozākai un savlaicīgākai, lai samazinātu budžeta deficītu un ierobežotu valsts parāda pieaugumu, par ko visai sabiedrībai turpmākajos gados nāksies maksāt aizvien vairāk.
Valdība ignorē agrāk noslēgtās vienošanās.
Latvijas darba devēju konfederācija atgādina, ka 2024. gada septembrī (pēc ilgstošām sarunām un savstarpējām konsultācijām) valdība un sociālie partneri vienojās par nodokļu pamatnostādnēm vidējā termiņā, kuras paredzēja virkni izmaiņu Latvijas nodokļu sistēmā, un ir stājušās spēkā 2025. gadā. Iepriekš minētā vienošanās ietver arī apņemšanos, ka nodokļu sistēma netiek būtiski pārskatīta līdz 2028. gadam, jo ir svarīgi saglabāt sistēmas pārredzamību nodokļu maksātājiem, potenciālajiem investoriem un citām iesaistītajām pusēm.
Tāpēc LDDK pauž neizpratni par to, ka valdība piedāvā ārpuskārtas nodokļu izmaiņas, kas nav apspriestas ar sociālajiem partneriem, tādejādi ignorējot sociālo dialogu.
Tāpat valdība nav atkārtoti izpildījusi vienošanās, par ko iepriekš NTSP ir panākta visu pušu vienošanās, piemēram, profesionālās izglītības programmu finansēšanu faktisko izmaksu apjomā (NTSP lēmums 2023. gada 6. novembrī, valsts budžeta 2024.gadam projekta izskatīšanas ietvarā).
Ar sociālajiem partneriem neizdiskutētas izmaiņas nodokļu sistēmā.
LDDK ieskatā būtu nepieciešams papildu izvērtējums par nodokļu izmaiņu pamatotību (dabas resursu nodoklim, akcīzes nodokļiem u.c.).
Vēršam uzmanību, ka, piemēram, Dabas resursu nodokļa izmaiņas (smilts un smilts-grants) iespējams var būtiski sadārdzināt būvniecības izmaksas. Tas atsauksies arī valsts nozīmes projektiem, piemēram, Rail Baltic.
Attiecīgi, informatīvajā ziņojumā nav informācijas kā tas ietekmēs citas budžeta pozīcijas, kurās nepieciešamais finansējums palielināsies.
Valsts kapitālsabiedrību ilgtspējīgas attīstības un konkurētspējas nodrošināšana.
LDDK iebilst pret strauju budžeta ieņēmumu palielināšanu uz valsts kapitālsabiedrību rēķina, ja par to nav veikts kvalitatīvs ietekmes izvērtējums. Vēršam uzmanību, ka, ja nav zināma uzņēmuma sākotnējā kapitalizācija un Capex plāni, tad nav iespējams noteikt optimālo dividenžu līmeni, tāpēc uzskatām, ka dividenžu izmaksas palielinājums (kopā ar UIN) pēc būtības nozīmē atņemt jebkādus finanšu līdzekļus uzņēmumu investīcijām attīstībā.
Tāpat LDDK norāda, ka piedāvātais lēmums skar arī valsts kapitālsabiedrības, kas darbojas enerģētikas jomā. Šajos ģeopolitiskajos apstākļos, kad enerģētika tiek izmantota kā hibrīdkara ierocis, ir nepamatoti atstāt enerģētiku bez investīcijas iespējām jaunās jaudās un energoapgādes tīklos. Enerģētikas joma šobrīd ir būtiska valsts drošībai, un atstāt to bez investīcijām nozīmē mazināt valsts drošību un noturību pret ārējiem apstākļiem un hibrīdkara izraisītiem incidentiem. Šajā sakarā vēlamies norādīt, ka abās Baltijas kaimiņvalstīs no tām piederošajiem enerģētikas uzņēmumiem dividendēs iekasē salīdzinoši mazāku peļņas daļu (tostarp Igaunijas valsts pēdējos gados pat ir divas reizes veikusi pamatkapitāla palielinājumu Eesti Energia) – un tā ir apzināta politika ar nolūku veicināt investīcijas kritiskajā infrastruktūrā, ņemot vērā ģeopolitisko situāciju un to, ka investīcijas enerģētikā ir kritiski svarīgas valsts ilgtspējai.
Reformas un to ieviešana.
Informatīvajā ziņojumā iekļautas vairākas reformas, taču šo reformu ieviešana rada iespaidu, ka to īstenošanai nepieciešamie resursi un ieguvumi nav pārdomāti.
Piemēram, 2024. gadā valdība reformai “Programma skolā” plānotās izmaksas apstiprināja 106 milj. euro gadā, bet šajā priekšlikumā - 90 milj. euro. Ņemot vērā, ka sociāliem partneriem nav pieejams aktuālais reformas īstenošanas plāns, rodas jautājums - vai reforma tiks ieviesta daļēji vai ministrija ir mainījusi kādus no sākotnējiem reformas nosacījumiem.
LDDK šajā gadījumā var tikai atkārtoti uzsvērt, ka vienošanās par kvalitātes rādītājiem, kuru dēļ šī reforma tiek īstenota, nav un plāno 3000 speciālistu piesaiste no nākamā gada 1.septembra rada bažas, kādus pasākumus valsts īstenojusi, lai reforma nebūtu tikai finansējuma nodošana.
Virsstundu apmaksu regulējuma pilnveide.
LDDK novērtē valdības centienus uzlabot virsstundu apmaksu regulējumu. Sakārtots virsstundu regulējums ir būtisks vairāku iemeslu dēļ — tas skar gan darbinieku labklājību, gan darba devēju atbildību, gan valsts ekonomisko un sociālo stabilitāti.
Taču uzskatām, ka nepieciešams papildināt Ministru kabineta protokollēmumu ar jaunu punktu, paredzot uzdevumu Ekonomikas ministrijai sagatavot un ekonomikas ministram iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojekta “Par valsts budžeta 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam” pavadošo likumprojektu paketē grozījumus Darba likumā, kā arī Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā.
Piedāvātā redakcija
-