Atzinums

Esošā redakcija paredz neefektīvu un dublējošu apziņošanas kārtību. Viena un tā pati persona tiks informēta gan no LAD, gan no pašvaldības, kas radīs negatīvu sabiedrības rezonansi un ir sliktas valsts pārvaldības piemērs. 
Lai informēšana būtu efektīva, tā būtu jāveic vienai iestādei, kurai ir pieejama informācija par visiem kadastriem konkrētajā teritorijā, kadastra īpašniekiem un oficiālajām saziņas adresēm (reģistrēti e-pasti vai pasta adreses). Tās varētu būt pašvaldības, kas jau tagad, savu esošo funkciju ietvaros, vismaz reizi gadā sazinās ar nekustamā īpašuma īpašniekiem, informējot viņus par aprēķināto NĪN.  
 LAD, savu funkciju izpildē, neuztur datus un komunikāciju ar kadastru īpašniekiem, bet gan faktiskajiem platību apsaimniekotājiem. Pēc LAD datu struktūras, viens kadastrs ir sadalīts daudzos laukos un katru lauku piesaka cita persona. Lai iegūtu informāciju kadastru līmenī, jāveido jauns sarežģīts administrēšanas process, kas ir resursus un laika prasīgs, tādēļ vērtējams kritiski.

svītrot 11.punktu.

Anotācijas 1.6. punktā ir minēts, ka Zemkopības ministrijai jābūt atbildīgajai iestādei par Projektu un tajā ietverto normu skaidrošanu. Zemkopības ministrija pilnībā nevar būt vienīgā atbildīgā par noteikumu projektā ietverto normu skaidrojumu, jo Zemes pārvaldības likuma 13.panta 7.punktā dotais deleģējums ir krietni plašāks un neattiecas tikai uz Lauksaimniecībā izmantojamajam zemēm. Zemkopības ministrija piekrīt būt līdzatbildīga par noteikumu projektā ietverto normu skaidrojumu.

-

Ņemot vērā, ka pati augsnes kartēšana un sagatavošanās darbs prasa ievērojamus finansiālos resursus, lūdzam Ministra kabineta protokollēmumu papildināt ar jaunu 6.punktu šādā redakcijā: "6. Jautājumu par Zemkopības ministrijai 2026. un turpmākajos gados papildu nepieciešamā finansējuma piešķiršanu lauksaimniecībā izmantojamās zemes augsnes kartēšanas nodrošināšanai apmēra skatīt Ministru kabinetā likumprojekta “Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2027., 2028. un 2029. gadam" sagatavošanas un izskatīšanas procesā  kopā ar visu ministriju un citu centrālo valsts iestāžu iesniegtajiem prioritāro pasākumu pieteikumiem atbilstoši valsts budžeta finansiālajām iespējām. Ja valsts budžeta likumprojekta sagatavošanas procesā papildu valsts budžeta finansējums netiek piešķirts, Zemkopības ministrijai noteikumu projektā paredzētos uzdevumus nodrošināt tai piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros."
 

-

Ministru kabineta protokollēmumā 3. punktā ir minēts, ka ka Zemkopības ministrija ir atbildīgā ministrija par noteikumu projektu. Zemkopības ministrija iebilst pret minēto formulējumu, jo kā jau tika minēts atzinuma 1.punktā Zemes pārvaldības likuma 13.panta 7.punkts ir plašu tvērumu un tas neattiecas tikai uz Lauksaimniecībā izmantojamajām zemēm.
 

-

Ministru kabineta protokollēmuma 4.punktā ir minēts, ka Zemkopības ministrijai  sadarbībā ar Tieslietu ministriju un Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministriju līdz 2028. gada 1. janvārim izstrādāt un publicēt zemes kvalitātes vērtēšanas metodiku ņemot vērā jauno augšņu klasifikāciju. Zemes kvalitatīvā vērtēšana attiecas ne tikai uz Lauksaimniecībā izmantojamo zemi, bet arī uz visām citām zemēm, kuras nav Zemkopības ministrijas kompetencē, tāpēc Zemkopības ministrija uzskata, ka vadošai ministrijai zemes kvalitātes metodiskas izstrādē būtu jābūt Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijai. 
 

4. Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijai sadarbībā ar Tieslietu ministriju un Zemkopības ministriju līdz 2028. gada 1. janvārim izstrādāt zemes kvalitātes vērtēšanas metodiku ņemot vērā jauno augšņu klasifikāciju.
5. Zemkopības ministrijai līdz 2026. gada 1. janvārim izstrādāt un publicēt metodiku par augsnes kartēšanu un aprakstīšanu un līdz 2028. gada 1. janvārim publicēt šī protokollēmuma 4.punktā minēto zemes kvalitātes vērtēšanas metodiku.