Projekta ID
24-TA-1222Atzinuma sniedzējs
Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija
Atzinums iesniegts
21.11.2024.
Saskaņošanas rezultāts
Nesaskaņots
Iebildumi / Priekšlikumi
Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Noteikumu konsolidētā versija
Iebildums
VARAM turpina uzturēt iebildumu un kategoriski iebilst pret pirmatnēju un senu mežu definīcijām. Piedāvātā "seno mežu" definīcija neatbilst nedz Latvijas situācijai, nedz arī Eiropas Komisijas vadlīnijām par ES pirmatnējo un veco mežu definēšanu, kartēšanu, monitoringu un stingru aizsardzību. Attiecībā uz "senu (vecu) mežu" definēšanu, VARAM aicina atsaukties uz Eiropas Komisijas sagatavotajām vadlīnijām, jo definīcijām nākotnē ir ļoti būtiska ietekme ne tikai uz meža ilgtspējīgu apsaimniekošanu, bet arī uz ES Bioloģiskās daudzveidības stratēģijā iekļauto apņemšanos nodrošināt veco mežu stingru aizsardzību.
Turklāt Eiropas Komisijas vadlīnijās (https://op.europa.eu/en/publication-detail/-/publication/cef2f588-7c54-11ee-99ba-01aa75ed71a1/language-en) ir arī pieejams apraksts un vadlīnijas par to, kas tiek saprasts ar senajiem mežiem (latviešu valodas tulkojumā tiek lietots termins “vecie meži”).
Turklāt Eiropas Komisijas vadlīnijās (https://op.europa.eu/en/publication-detail/-/publication/cef2f588-7c54-11ee-99ba-01aa75ed71a1/language-en) ir arī pieejams apraksts un vadlīnijas par to, kas tiek saprasts ar senajiem mežiem (latviešu valodas tulkojumā tiek lietots termins “vecie meži”).
Piedāvātā redakcija
-
2.
Noteikumu konsolidētā versija
Iebildums
Nav ņemts vērā Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) izteiktais iebildums attiecībā uz definīciju terminam “senie meži”, proti, ES Biodaudzveidības stratēģijā 2030. gadam ir noteikti vairāki mērķi un saistības, kas dalībvalstīm, tostarp Latvijai, vēlākais līdz 2030. gadam jāsasniedz četrās galvenajās jomās. Viena no tām ir vienots aizsargājamo teritoriju tīkls, kurā juridiski aizsargā vismaz 30 % ES sauszemes un 30 % jūras teritorijas un integrē ekoloģiskos koridorus kā daļu no Eiropas dabas tīkla; stingri aizsargā vismaz 30 % ES aizsargājamās teritorijas, tostarp visus pirmatnējos* un senos mežus*. Ietverot šajos noteikumos terminu “pirmatnējie meži” un “senie meži” definīciju, ko ir izveidojis LVMI "Silava", bez plašākām diskusijām starp zinātniekiem, tai skaitā Latvijas Universitāti, Daugavpils Universitāti, kas veic galvenos pētījumus biodaudzveidības jomā Latvijā, un kas nav saskaņota ar vides un dabas aizsardzības organizācijām un iestādēm, tiek ignorētas Latvijas saistības attiecībā uz bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas mērķiem.
Papildus DAP vērš uzmanību uz noteikumu projekta anotācijā norādīto mērķi: “aktualizēt ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu emisiju kritēriju nosacījumus, ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 18. oktobra direktīvu (ES) 2023/2413, ar ko attiecībā uz atjaunīgo energoresursu enerģijas izmantošanas veicināšanu groza Direktīvu (ES) 2018/2001, Regulu (ES) 2018/1999 un Direktīvu 98/70/EK un atceļ Padomes Direktīvu (ES) 2015/652 nosacījumus un ņemot vērā Enerģētikas likuma un Transporta enerģijas likuma nosacījumus.” Līdz ar to noteikumu projekts izstrādāts, lai ieviestu vairākas direktīvas. No noteikumu projekta izriet, ka termins “senie meži” tiek lietots noteikumu projekta 9.1. – 9.4. apakšpunktu ietvaros, kā arī 10.1. apakšpunktā, kas pēc būtības jau ir ietverts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2018/2001 (2018. gada 11. decembris) par no atjaunojamajiem energoresursiem iegūtas enerģijas izmantošanas veicināšanu (pārstrādāta redakcija) (Dokuments attiecas uz EEZ) 29. panta 3. punkta a), b) un c) apakšpunktos, kuros noteikts sekojošais:
Biodegvielas, bioloģiskie šķidrie kurināmie un biomasas kurināmie/degvielas, kas ražoti no lauksaimniecības biomasas un ko ņem vērā 1. punkta pirmās daļas a), b) un c) apakšpunktā minētajos nolūkos, nedrīkst būt ražoti no izejvielām, kuras iegūtas bioloģiskās daudzveidības ziņā augstvērtīgās zemes platībās, tas ir, zemē, kurai bija piešķirts viens no turpmāk minētajiem statusiem 2008. gada janvārī vai pēc tam, neatkarīgi no tā, vai zemei joprojām ir šāds statuss:
a) pirmatnēji meži un citas kokaugiem klātas zemes, tas ir, meži un citas kokaugiem klātas zemes, kurās ir sastopamas endēmiskas sugas, kurās nav skaidri konstatējama cilvēku darbība un kuru ekoloģiskie procesi nav nopietni traucēti;
b) mežs ar lielu bioloģisko daudzveidību un citas kokaugiem klātas zemes, kas ir sugām bagātas un nav degradētas vai ko attiecīgā kompetentā iestāde ir atzinusi par zemēm ar lielu bioloģisko daudzveidību, ja vien nav pierādījumu, kas liecina, ka attiecīgās izejvielas ražošana netraucē sasniegt šos dabas aizsardzības mērķus;
c) platības:
i) kas ar likumu paredzētas dabas aizsardzībai vai par aizsargājamām tās noteikusi attiecīgā kompetentā iestāde; vai
ii) aizsargājamās platības, kurās ir reti sastopamas, apdraudētas vai izmirstošas ekosistēmas vai sugas, kas par tādām ir atzītas starptautiskos nolīgumos vai ir iekļautas starpvaldību organizāciju vai Starptautiskās Dabas aizsardzības savienības izveidotos sarakstos un ir atzītas saskaņā ar 30. panta 4. punkta pirmo daļu;
ja vien nav pierādījumu, ka minēto izejvielu ražošana netraucēja dabas aizsardzības mērķim;
Līdz ar to DAP ieskatā nav vajadzības noteikumu projektā noteikt, ka ar šo terminu šo noteikumu kontekstā saprot tikai Saeimas, Ministru kabineta vai pašvaldības izveidotas īpaši aizsargājamas dabas teritorijas vai mikroliegumus, jo pēc būtības tas ir ietverts noteikumu projekta 9.4. apakšpunktā, kurā noteikts sekojošais:
9.4. īpaši aizsargājamo sugu un īpaši aizsargājamo biotopu aizsardzībai izveidotie mikroliegumi un teritorijas, kurās aizsargā reti sastopamas, apdraudētas vai izmirstošas ekosistēmas, biotopus vai sugas, kas par tādām ir atzītas starptautiskos nolīgumos vai iekļautas starpvaldību organizāciju vai Starptautiskās dabas aizsardzības organizācijas sastādītajos sarakstos un par aizsargājamām ir atzītas ar Eiropas Savienības vai Latvijas normatīvajiem aktiem, ja vien nav pierādījumu, ka šīm platībām ir nepieciešama biomasas novākšana, lai saglabātu biotopu un sugu dzīvotnes ar lielu bioloģisko daudzveidību statusu.
Turklāt DAP norāda, ka ar ES Meža stratēģiju 2030. gadam tiek paredzēts aizsargāt pēdējos atlikušos ES pirmatnējos un senos mežus nosakot, ka Komisija sadarbojas ar dalībvalstīm un ieinteresētajām personām, lai līdz 2021. gada beigām vienotos par pirmatnējo un seno mežu kopīgu definīciju un stingras aizsardzības režīmu. Dalībvalstīm būtu steidzami jārīkojas, lai pabeigtu šo mežu kartēšanu, veiktu to monitoringu un nodrošinātu, ka tie netiek noplicināti, pirms tās sākušas piemērot aizsardzības režīmu.
Savukārt Eiropas Komisijas vadlīnijas (https://op.europa.eu/en/publication-detail/-/publication/cef2f588-7c54-11ee-99ba-01aa75ed71a1/language-en) iesaka aprakstu un vadlīnijas par to, kas tiek saprasts ar senajiem mežiem (latviešu valodas tulkojumā tiek lietots termins “vecie meži”).
Attiecīgi secināms, ka termins “senie meži” neietver tikai ar īpaši aizsargājamām dabas teritorijām vai mikroliegumiem aizsargātas meža biotopu platības. Tādējādi noteikumu projektā bez pamatojuma tiek sašaurināta termina “senie meži” definīcija.
Papildus DAP vērš uzmanību uz noteikumu projekta anotācijā norādīto mērķi: “aktualizēt ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu emisiju kritēriju nosacījumus, ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 18. oktobra direktīvu (ES) 2023/2413, ar ko attiecībā uz atjaunīgo energoresursu enerģijas izmantošanas veicināšanu groza Direktīvu (ES) 2018/2001, Regulu (ES) 2018/1999 un Direktīvu 98/70/EK un atceļ Padomes Direktīvu (ES) 2015/652 nosacījumus un ņemot vērā Enerģētikas likuma un Transporta enerģijas likuma nosacījumus.” Līdz ar to noteikumu projekts izstrādāts, lai ieviestu vairākas direktīvas. No noteikumu projekta izriet, ka termins “senie meži” tiek lietots noteikumu projekta 9.1. – 9.4. apakšpunktu ietvaros, kā arī 10.1. apakšpunktā, kas pēc būtības jau ir ietverts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2018/2001 (2018. gada 11. decembris) par no atjaunojamajiem energoresursiem iegūtas enerģijas izmantošanas veicināšanu (pārstrādāta redakcija) (Dokuments attiecas uz EEZ) 29. panta 3. punkta a), b) un c) apakšpunktos, kuros noteikts sekojošais:
Biodegvielas, bioloģiskie šķidrie kurināmie un biomasas kurināmie/degvielas, kas ražoti no lauksaimniecības biomasas un ko ņem vērā 1. punkta pirmās daļas a), b) un c) apakšpunktā minētajos nolūkos, nedrīkst būt ražoti no izejvielām, kuras iegūtas bioloģiskās daudzveidības ziņā augstvērtīgās zemes platībās, tas ir, zemē, kurai bija piešķirts viens no turpmāk minētajiem statusiem 2008. gada janvārī vai pēc tam, neatkarīgi no tā, vai zemei joprojām ir šāds statuss:
a) pirmatnēji meži un citas kokaugiem klātas zemes, tas ir, meži un citas kokaugiem klātas zemes, kurās ir sastopamas endēmiskas sugas, kurās nav skaidri konstatējama cilvēku darbība un kuru ekoloģiskie procesi nav nopietni traucēti;
b) mežs ar lielu bioloģisko daudzveidību un citas kokaugiem klātas zemes, kas ir sugām bagātas un nav degradētas vai ko attiecīgā kompetentā iestāde ir atzinusi par zemēm ar lielu bioloģisko daudzveidību, ja vien nav pierādījumu, kas liecina, ka attiecīgās izejvielas ražošana netraucē sasniegt šos dabas aizsardzības mērķus;
c) platības:
i) kas ar likumu paredzētas dabas aizsardzībai vai par aizsargājamām tās noteikusi attiecīgā kompetentā iestāde; vai
ii) aizsargājamās platības, kurās ir reti sastopamas, apdraudētas vai izmirstošas ekosistēmas vai sugas, kas par tādām ir atzītas starptautiskos nolīgumos vai ir iekļautas starpvaldību organizāciju vai Starptautiskās Dabas aizsardzības savienības izveidotos sarakstos un ir atzītas saskaņā ar 30. panta 4. punkta pirmo daļu;
ja vien nav pierādījumu, ka minēto izejvielu ražošana netraucēja dabas aizsardzības mērķim;
Līdz ar to DAP ieskatā nav vajadzības noteikumu projektā noteikt, ka ar šo terminu šo noteikumu kontekstā saprot tikai Saeimas, Ministru kabineta vai pašvaldības izveidotas īpaši aizsargājamas dabas teritorijas vai mikroliegumus, jo pēc būtības tas ir ietverts noteikumu projekta 9.4. apakšpunktā, kurā noteikts sekojošais:
9.4. īpaši aizsargājamo sugu un īpaši aizsargājamo biotopu aizsardzībai izveidotie mikroliegumi un teritorijas, kurās aizsargā reti sastopamas, apdraudētas vai izmirstošas ekosistēmas, biotopus vai sugas, kas par tādām ir atzītas starptautiskos nolīgumos vai iekļautas starpvaldību organizāciju vai Starptautiskās dabas aizsardzības organizācijas sastādītajos sarakstos un par aizsargājamām ir atzītas ar Eiropas Savienības vai Latvijas normatīvajiem aktiem, ja vien nav pierādījumu, ka šīm platībām ir nepieciešama biomasas novākšana, lai saglabātu biotopu un sugu dzīvotnes ar lielu bioloģisko daudzveidību statusu.
Turklāt DAP norāda, ka ar ES Meža stratēģiju 2030. gadam tiek paredzēts aizsargāt pēdējos atlikušos ES pirmatnējos un senos mežus nosakot, ka Komisija sadarbojas ar dalībvalstīm un ieinteresētajām personām, lai līdz 2021. gada beigām vienotos par pirmatnējo un seno mežu kopīgu definīciju un stingras aizsardzības režīmu. Dalībvalstīm būtu steidzami jārīkojas, lai pabeigtu šo mežu kartēšanu, veiktu to monitoringu un nodrošinātu, ka tie netiek noplicināti, pirms tās sākušas piemērot aizsardzības režīmu.
Savukārt Eiropas Komisijas vadlīnijas (https://op.europa.eu/en/publication-detail/-/publication/cef2f588-7c54-11ee-99ba-01aa75ed71a1/language-en) iesaka aprakstu un vadlīnijas par to, kas tiek saprasts ar senajiem mežiem (latviešu valodas tulkojumā tiek lietots termins “vecie meži”).
Attiecīgi secināms, ka termins “senie meži” neietver tikai ar īpaši aizsargājamām dabas teritorijām vai mikroliegumiem aizsargātas meža biotopu platības. Tādējādi noteikumu projektā bez pamatojuma tiek sašaurināta termina “senie meži” definīcija.
Piedāvātā redakcija
-
3.
Noteikumu konsolidētā versija
Iebildums
Lūdzam papildināt 9.3.punktā īpaši aizsargājamo dabas teritoriju uzskaitījumu ar "biosfēras rezervātu". Saskaņā ar likumu Par īpaši aizsargājamām teritorijām, arī biosfēras rezervāts ir viena no aizsargājamo teritoriju kategorijām (4.1pants)
Piedāvātā redakcija
-