Atzinums

Lūdzam atkārtoti izvērtēt un precizēt likumprojekta 1. pantā piedāvāto likuma 7.1 panta trešās un piektās daļas redakciju, kā arī kontekstā ar šajās panta daļās minēto - arī likumprojekta 2. pantā ietverto atsauci uz Valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizācijas pabeigšanas likuma 9. pantā noteikto kārtību.
Jāuzsver, ka Tieslietu ministrijai nav konceptuālu iebildumu pret to, ka privatizēto dzīvokļu īpašnieki var iegūt īpašumā funkcionāli nepieciešamās zemesgabala domājamās daļas, kas pieder valstij vai pašvaldībai, situācijās, kad zeme ir privātpersonas un valsts vai pašvaldības kopīpašumā un sadale nav iespējama vai kopīpašnieks tai nepiekrīt. Vienlaikus, likumprojektā ietvertais risinājums var tikt īstenots tikai daļēji. Attiecīgi nepieciešams precizēt likumprojektu.
Tieslietu ministrijas ieskatā nav iespējams praktiski īstenot augstāk minētajās likumprojekta normās ietverto risinājuma daļu, kas paredz zemes (tās domājamo daļu) apvienošanu ar dzīvojamo māju (dzīvokļa īpašumiem). Proti, kamēr zemei zem ēkas ir cits īpašnieku sastāvs kā dzīvojamai mājai (dzīvokļu īpašnieki), tikmēr nav iespējams ēku apvienot ar zemi vienotā nekustamā īpašumā, attiecīgi nav iespējams dzīvokļa īpašuma sastāvā reģistrēt zemes domājamo daļu Dzīvokļa īpašuma likuma izpratnē. Tikai brīdī, kad dzīvojamās mājas īpašnieki izpirks atlikušās zemes domājamās daļas no privātpersonas (privātpersonām) Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likumā noteiktajā kārtībā, būs iespējams apvienot zemi un dzīvojamo māju vienotā nekustamā īpašumā un reģistrēt dzīvokļa īpašuma sastāvā domājamās daļas no zemes.
Šobrīd likumprojektā piedāvāto risinājumu pirmšķietami būtu iespējams īstenot tiktāl, ciktāl tas paredz valsts vai pašvaldības īpašumā esošo zemes domājamo daļu nodošanu bez atlīdzības privatizēto dzīvokļu īpašniekiem, viņu īpašuma tiesības uz šīm zemes domājamām daļām nostiprinot zemesgrāmatā zemes nekustamā īpašuma nodalījumā. Tas vienlaikus nav šķērslis attiecīgo darbību veikšanai likumprojektā paredzēt līdzīgu regulējumu kā Valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizācijas pabeigšanas likuma 9. pantā (ka nepieciešamās darbības veic valsts vai pašvaldība un pēc tam izdevumus par to sedz dzīvojamās mājas īpašnieki), taču tikai tiktāl, ciktāl tas neietver attiecīgo zemes domājamo daļu pievienošanu dzīvojamās mājas zemesgrāmatas nodalījumam un  to pievienošanu dzīvokļa īpašuma sastāvam.
Tāpat arī pirmšķietami likumprojektā varētu tikt saglabāts šobrīd ietvertais princips - ka attiecīgās zemes domājamās daļas nav atsavināmas atsevišķi no dzīvokļa īpašuma, jo tas ļautu izvairīties no vēl lielākas sadrumstalotības konkrētajā mājas un zemes īpašnieku sastāvā. Vienlaikus būtu vērtējams, kā tas varētu tikt nodrošināts praktiski, lai šāds regulējums nav tikai deklaratīva norma. 

-

Lūdzam precizēt likumprojekta 1. pantā piedāvāto likuma 7.¹ panta trešās un piektās daļas redakciju. Atbilstoši Dzīvokļa īpašuma likuma 2. panta otrajai daļai dzīvokļa īpašuma sastāvā ietilpstošais atsevišķais īpašums un kopīpašuma domājamā daļa tiesiski nav atdalāmi. Ievērojot minēto un kadastra datu reģistrāciju regulējošos normatīvos aktus, Valsts zemes dienests nevar nodrošināt dzīvokļa īpašuma reģistrāciju Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā atbilstoši likumprojekta 1. pantā piedāvātajā likuma 7.¹ panta trešajā un piektajā daļā minētajam, jo: 
1) reģistrējot dzīvokļa īpašumu Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā, lai tā sastāvā kā kopīpašuma objektu reģistrētu  zemes vienību un domājamo daļu no tās, zemes vienībai  jābūt apvienotai ar dzīvojamo māju vienā nekustamajā īpašumā. Ja privatizācijai nodotā māja atrodas uz zemes, kas ir publiskas personas un privātpersonas kopīpašumā, tas nozīmē, ka zeme un māja pieder dažādām personām, līdz ar ko šādā situācijā zemi nevar apvienot ar dzīvojamo māju vienā nekustamajā īpašumā un secīgi privatizēto daļu no zemes vienības pievienot dzīvokļa īpašuma sastāvam kā kopīpašuma objektu.
2) reģistrējot dzīvokļa īpašumu Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā, zemei ir jābūt noteiktai kā patstāvīgam kadastra objektam, t.i., kā zemes vienībai. Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā dzīvokļa īpašuma sastāvam nevar pievienot daļu no zemes vienības, t.i., zemes vienības daļu vai domājamo daļu bez zemes vienības.

-

Lūdzam precizēt anotāciju.
Anotācijā norādīts: "Ja valsts vai pašvaldības un privātpersonas kopīpašumā esoša zemes gabala reāla sadale nav iespējama vai kopīpašnieks nesniedz savu piekrišanu sadalei, t.sk. nesniedz nekādu viedokli par piedāvāto zemes gabala sadales projektu, kompetentās institūcijas privatizācijas vajadzībām reģistrē zemes vienības daļu, kuras platība proporcionāli atbilst publiskās personas domājamajām daļām. Reģistrācija tiek veikta saskaņā ar Ministru kabineta 2012.gada 10.aprīļa noteikumu Nr.263 “Kadastra objekta reģistrācijas un kadastra datu aktualizācijas noteikumi” (turpmāk – Kadastra noteikumi) 2.2. nodaļā “Zemes vienības daļas reģistrācija” noteikto kārtību, veicot zemes vienības daļas kadastrālo uzmērīšanu un ierakstu Kadastra informācijas sistēmā. Līdzīgs tiesiskais regulējums tiek izmantots, lai īstenotu Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likuma normas, piemēram, Kadastra noteikumu 113.4 punkts paredz, ka Kadastra informācijas sistēmā reģistrē zemes vienības daļu ar atzīmi "Atsavināmā zeme", ja atsavināmā zeme daļēji sakrīt ar Kadastra informācijas sistēmā reģistrēto zemes vienību, lai arī šeit piedāvātais risinājums satur arī novatoriskas iezīmes, kas nav iepriekš tikušas izmantotas."

Tieslietu ministrijas ieskatā šāda zemes vienības daļas reģistrācija praksē nevar tikt īstenota, jo atšķirībā no Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likuma likumprojektā noteiktajos gadījumos netiek plānots izdalīt no zemes vienības, reģistrēt un privatizēto dzīvokļu īpašniekiem atsavināt zemes reālu daļu. Šāda rīcība turklāt arī skaidri neizriet no likumprojekta regulējuma.

-