Atzinums

Atbilstoši likumprojektā precizētajai un jaunā redakcijā piedāvātajai "elektroenerģijas uzkrātuves operatora" definīcijai, par to uzskatāma tikai tāda persona, kas elektroenerģijas uzkrātuvi izmanto darījumu veikšanai elektroenerģijas tirgū.
31) elektroenerģijas uzkrātuves operators – fiziska vai juridiska persona, kuras īpašumā vai valdījumā ir elektroenerģijas uzkrātuve, kas ir pieslēgta elektroenerģijas sistēmai, un kura elektroenerģijas uzkrātuvi izmanto darījumu veikšanai elektroenerģijas tirgū;
Pieslēguma procesa laikā, kamēr elektroenerģijas uzkrātuve nav pieslēgta sistēmai, vēl nav iespējams attiecīgo personu identificēt kā elektroenerģijas uzkrātuves operatoru (jo tas vēl neveic tirgus darbības un nav zināms, vai veiks). Pieslēguma procesa laikā sistēmai tiek pieslēgta uzkrātuve kā tehnisks elements, un nav zināms kāds būs tās pielietojums (tiks izmantota darbībām tirgū, vai tiks izmantota citiem mērķiem), turklāt pēc uzkrātuves pieslēgšanas tās pielietojums var laika gaitā mainīties. Operators izsniegs tehniskās prasības uzkrātuves pieslēgšanai atbilstoši tiem tehniskajiem parametriem (spriegums, atļautā slodze un atļautā ražošanas jauda pieslēgumā), kurus uzkrātuves īpašnieks būs norādījis. Norādītie parametri daļēji var liecināt par mērķi, kādam elektroenerģijas uzkrātuvi tās īpašnieks plāno pielietot. Elektroenerģijas uzkrātuves operatora statusu īpašnieks varēs iegūt (arī zaudēt vai atteikties) uzkrātuves ekspluatācijas gaitā. Piemēram, ja šobrīd AS "Sadales tīkls" pieteikumu apstrādē ir aktuāli ~20 aktuāli elektroenerģijas uzkrātuvju pieslēguma pieteikumi, šobrīd nav iespējams precīzi identificēt, kuri no šiem pieslēgumiem būtu elektroenerģijas uzkrātuvju operatoru pieslēgumi, kuri būtu citi (citiem nolūkiem paredzēti) elektroenerģijas uzkrātuvju pieslēgumi. Piemēram, ja ražotājs piesaka uzkrātuves pieslēgumu, viņš to var izmantot ļoti dažādiem mērķiem.

 AS "Sadales tīkls" ieskatā 8.panta (2) daļā, kurā izveidots deleģējums pieslēguma noteikumu izstrādei, nav pamatoti lietot jēdzienu "elektroenerģijas uzkrātuves operators", bet tā vietā varētu tikt lietots jēdziens "elektroenerģijas uzkrātuve".

Pavisam alternatīvs risinājums, kas ļautu 8.panta (2) daļā lietot "elektroenerģijas uzkrātuves operatora" jēdzienu, būtu situācijā, ja jau pirms pieslēguma procesa uzsākšanas potenciālais uzkrātuves īpašnieks tiktu kvalificēts (reģistrēts reģistrā) kā elektroenerģijas uzkrātuves operators un jau šādā statusā vērstos ar pieslēguma pieteikumu pie sistēmas operatora.

AS "Sadales tīkls" uzskata, ka kopumā pieslēguma noteikumiem un pieslēguma procesam būtu jābūt vienotam gan lietotājiem, gan ražotājiem, gan elektroenerģijas uzkrātuves operatoriem, gan visām citām elektroenerģijas uzkrātuvēm (kas nedarbosies kā elektroenerģijas uzkrātuves operatori). Sistēmas pieslēgums ir sistēmas pieslēgums ("dzelžu" kopums, sistēmas operatoram piederoša sistēmas daļa, kas ierīkojama lietotāja elektroietaises pieslēgšanai), tā ierīkošanas principiem jābūt vienotiem, neatkarīgi kāda veida iekārta tiek pie tā pieslēgta. Operatoram protams ir jāzina tas, vai pieslēgumā ir plānotos pieslēgt ražošanas iekārtu vai elektroenerģijas uzkrāšanas iekārtu, jo tas ietekmē operatora noteiktās pieslēguma tehniskās prasības. Bet kopumā šo pieslēgumu ierīkošanas procesuālajai kārtībai būtu jābūt vienotai (vienotiem noteikumiem), iespējams tikai paredzot kādas īpašas nianses katram lietotāju veidam. Jau šobrīd 2 atšķirīgu noteikumu (ražotāju un lietotāju) pastāvēšana sadales sistēmas operatora praksē rada neskaidrības situācijās, kad pieslēgums tiek ierīkots gan galapatēriņa vajadzību nodrošināšanai, gan ražošanas iekārtas pieslēgšanas vajadzībām (klientam ir divas sistēmas dalībnieka lomas vienlaicīgi - ražotājs/galalietotājs). Ieviešot vēl citus atšķirīgus pieslēguma noteikumus elektroenerģijas uzkrātuvēm (turklāt tās tiek kvalificētas kā tirgus dalībnieks, nevis atšķirīgs sistēmas dalībnieks), situācija kļūs vēl neskaidrāka. Situācijā, ja kādai no šīm 3 grupām (ražotājiem, lietotājiem vai uzkrātuvēm) tiks noteikti atšķirīgi un labvēlīgāki pieslēgšanās nosacījumi, citas grupas to izmantos, ierīkojot pieslēgumu uz labvēlīgākiem nosacījumiem, bet ierīkoto pieslēgumu izmantos arī citām vajadzībām. Operators nevar izšķirt to, kāda veida darbību rezultātā pa ierīkoto pieslēgumu no sistēmas tiek patērēta vai sistēmā piegādāta elektroenerģija (vai tā ir patērējošās iekārtas darbība, uzkrātuves darbība, vai ražošanas darbība).

Apkopojums:
1) Pieslēguma procesa brīdī nav nosakāms tas, vai persona ir elektroenerģijas uzkrātuves operators
2) Ja pieslēguma noteikumi tiks noteikti tikai elektroenerģijas uzkrātuves operatoriem, tad uz kādiem nosacījumiem (pēc kuriem noteikumiem) būs pieslēdzamas cita veida uzkrātuves? (atbilstoši esošajam regulējumam, pēc ražotāju noteikumiem)
3) Atšķirīgas pieslēguma ierīkošanas kārtības veidot ir nepamatoti, ja ierīkoto pieslēgumu pēc būtības var izmantot visa veida mērķiem (ražošanai, uzkrāšanai, patēriņam)
4) Nav izprotams, kādēļ kādam tirgus dalībniekam būtu nosakāmi atšķirīgi pieslēgšanās nosacījumi. Atšķirīgi pieslēguma noteikumi varētu būt atšķirīgiem sistēmas dalībniekiem jeb atšķirīgām tehniskām iekārtām.

papildināt otro daļu aiz vārdiem "elektroenerģijas ražotājiem," ar vārdiem "elektroenerģijas uzkrātuvēm";

Uz šo punktu attiecināms pēc būtības tas pats komentārs, kas pie grozījuma 8.panta (2) daļā.
Atbilstoši likumprojektā precizētajai un jaunā redakcijā piedāvātajai "elektroenerģijas uzkrātuves operatora" definīcijai, par to uzskatāma tikai tāda persona, kas elektroenerģijas uzkrātuvi izmanto darījumu veikšanai elektroenerģijas tirgū.
31) elektroenerģijas uzkrātuves operators – fiziska vai juridiska persona, kuras īpašumā vai valdījumā ir elektroenerģijas uzkrātuve, kas ir pieslēgta elektroenerģijas sistēmai, un kura elektroenerģijas uzkrātuvi izmanto darījumu veikšanai elektroenerģijas tirgū;
Sistēmas pieslēguma procesā, t.i. tajā brīdi, kad uzkrātuves operatoram būtu jāiemaksā drošības naudu, šo personu vēl nevar identificēt kā uzkrātuves operatoru, jo darbības tirgū tas veiks tikai pēc uzkrātuves pieslēgšanas (bet iespējams, ka šādas darbības arī nekad neveiks). Bet pēc būtības nav svarīgi, vai persona būs uzkrātuves operators. Svarīgi ir tas, kādus pieslēguma tehniskos parametrus pieslēguma pieteicējs pieprasa, jo tas nosaka sistēmā rezervējamās jaudas apmēru.
Piemēram, 0,5 MW uzkrātuvi sistēmai var pieslēgt ar SIA "123", kam ir pieslēgums ar 1 MW atļauto patēriņa slodzi un 1 MW atļauto ražošana jaudu (pieslēgts 1 MW saules parks), un vēlāk tas var kļūt par elektroenerģijas uzkrātuves operatoru, veicot tirgus darbības ar uzkrāto enerģiju. Šādā situācijā pieslēguma procesa laikā papildu jauda sistēmā nemaz netiktu rezervēta, jo uzkrātuves darbība tiks nodrošināta esošo pieslēguma tehnisko parametru limitu robežās.

Ja drošības nauda tiek paredzēta arī uzkrātuvju pieslēgumiem, tad drošības naudu būtu pamatoti attiecināt uz pilnīgi visām elektroenerģijas uzkrātuvēm, kuru pieslēgšanai nepieciešama papildu sistēmas jaudas rezervēšana. Pretējā gadījumā likuma nosacījumu būs vienkārši "apiet" un izvairīties no drošības naudas, pieslēguma procesa brīdī pieslēdzot kā uzkrātuvi savām vajadzībām (nevis tirgus darbībām), bet pēc pieslēgšanas lietošanas mērķi mainīt.

-

Operatora rīcībā nebūs šobrīd visi (3) daļā noteiktie iekārtu parametri. Gadījumā, ja likuma daļa šogad tiks pieņemta šādā redakcijā, operators nākošajā gadā to nespēs izpildīt, jo tā rīcībā nebūs likumā norādītās informācijas. Ja šī daļa paliek nemainīgā redakcijā, būtu nepieciešams pārejas nosacījums, kas šī punkta izpildi ļautu sākt pildīt ar atliktu termiņu, jo operators nevarēs iesniegt Ministrijai informāciju, kas iepriekš nav tikusi uzkrāta. Piemēram, AS "Sadales tīkls" neuzkrāj informāciju par "elektroenerģijas ražošanas jaudu katrā no elektroenerģijas ražošanas veidiem" (sistēmas operatora funkciju izpildei šāda detalizācija nav nepieciešama), operators neuzkrāj informāciju par "uzkrātuvju uzkrāšanas jaudu" (arī šī informācija nav nepieciešama sistēmas operatora funkciju izpildei). Operatoram ir informācija, par kopējo atļauto elektroenerģijas ražošanas jaudu pieslēgumā, kā arī informācija par kopējo atļauto patēriņa slodzi pieslēgumā. Tātad kopumā operatoram ir informācija par pieslēguma tehniskajiem parametriem un sistēmai pieslēgto ražošanas iekārtu galvenajiem tehniskajiem parametriem, bet nav detalizētākas informācijas par sistēmas dalībnieka ietaisēs esošo iekārtu parametriem un jaudām sadalījumā pa ražošanas veidiem.

 

"(3) Sadales sistēmas operators līdz attiecīgā gada 30. aprīlim apkopo, sniedz Ministrijai un publicē savā tīmekļvietnē informāciju par iepriekšējā gadā savā licences darbības zonā kopējo ierīkoto elektroenerģijas ražošanas iekārtu un elektroenerģijas uzkrātuvju pieslēgumu skaitu un šo pieslēgumu tehniskajiem parametriem (spriegumu, kopējo atļauto slodzi, kopējo atļauto ražošanas jaudu).".

Elastības pakalpojumus visticamāk varēs nodrošināt arī elektroenerģijas uzkrātuves operators (EUO). Ja EUO tiek noteikts kā atsevišķa elektroenerģijas tirgus dalībnieka loma, tad AS "Sadales tīkls" ierosina papildināt termina "15) elastības pakalpojumi" skaidrojumu, ietverot tajā arī EUO.

15) elastības pakalpojumi - elektroenerģijas lietošanas vai ražošanas profila īslaicīgas izmaiņas, kuras lietotājs, ražotājs vai elektroenerģijas uzkrātuves operators līgumā ar citu elektroenerģijas tirgus vai sistēmas dalībnieku apņēmies brīvprātīgi veikt;

"54) tiešā līnija" termina kontekstā aicinām izvērtēt, vai tiešā līnija var tikt izmantots kā risinājums, lai savienotu elektroenerģijas ražošanas objektu ar citā nekustamā īpašumā izvietotu elektroenerģijas uzkrātuvi (piemēram, ražotāja ierobežotas teritorijas dēļ). Vai līnija, kas savieno ražošanas objektu un citā īpašumā izvietotu elektroenerģijas uzkrātuvi būtu uzskatāma par vēja vai saules elektrostacijas iekšējo līniju? Šīs skaidrojums ir nepieciešamas korekta elektroenerģijas uzkrātuvju integrācijas procesa nodrošināšanai.

-

Ieviešot terminu "elektroenerģijas uzkrātuves operators" un sasaistot šo terminu ar tirgus darbību veikšanu (par ko pēc būtības SSO nav iebildumu), kā arī nezinot vai tiks noteikts kāds uzkrātuves jaudas slieksnis, kuru pārsniedzot būs jāreģistrē uzkrātuves darbība, AS "Sadales tīkls" ieskatā ir nepieciešamas papildus skaidrojums par to, kas ir uzskatāma par tirgus darbību. Šis skaidrojums ir būtisks 37.⁶ panta kontekstā (Aktīvie lietotāji), kas apraksta aktīvo lietotāju darbību. Piemēram, ir nepieciešams saprast, vai situācijā, kad aktīvais lietotājs, kura objektā ir uzstādīta 10 kW ražošanas iekārta un vienlaikus pieslēgta elektroenerģijas uzkrātuve ar 5 kW jaudu, būs reģistrējama elektroenerģijas uzkrātuves operatora darbība, ja aktīvais lietotājs:
1) būs vienojies ar elektroenerģijas tirgotāju par saražotās (vai uzkrātās) elektroenerģijas pārdošanu;
2) būs vienojies ar elektroenerģijas tirgotāju par neto norēķinu sistēmas piemērošanu, kuras ietvaros tas uzkrāj sistēmā nodotās (saražotās vai uzkrātās) elektroenerģijas vērtību.

AS "Sadales tīkls" lūdz skaidrot šo aspektu likumprojekta anotācijā vai likumā ieviest un skaidrot terminu - "tirgus darbība".

-

Termins "vispārējās atļaujas noteikumi" spēkā esošajā un projektā piedāvātajā redakcijā attiecas uz elektroenerģijas ražotājiem un elektroenerģijas tirgotājiem. Ņemot vērā, ka tiek grozīts 26.¹ pants, tajā ietverot arī elektroenerģijas uzkrātuves operatorus (piemēram, panta (2) daļā un (5) daļā), tad būtu nepieciešams arī precizēt "vispārējās atļaujas noteikumu" termina skaidrojumu, to attiecinot arī uz elektroenerģijas uzkrātuves operatoriem un elektroenerģijas uzkrāšanas darbībām.

-

1. AS "Sadales tīkls" ieskatā drošības naudas risinājums praktiski nedarbojas, ja netiek ieviests princips, ka drošības nauda tiek atgriezta proporcionāli ieviestās rezervētās jaudas apjomam. Ja bija ieviesta drošības nauda par 10 MW, jauda ieviesta 11 kW apmērā, kā rezultātā visa drošības nauda atgriežama, tad risinājums pēc būtības nedarbojas.

2.Piedāvātais drošības naudas princips ir būtiski nedraudzīgāks ražotājiem, jo līdzšinējais princips paredzēja iespēju maksu par jaudas rezervēšanu izmantot pieslēguma maksas segšanai. Drošības naudas risinājums to neparedz, turklāt drošības naudu ražotājs varēs atgūt daudz vēlāk - tikai procesa noslēgumā, kad ražošanas vai uzkrāšanas iekārta tiks pieslēgta sistēmai. Ražotājam vienlaikus būs jāspēj nodrošināt un uzturēt gan drošības naudas apjoms, gan nodrošināt līdzekļus pieslēguma maksas apmaksai.

3. Jāņem vērā, ka pāreja uz drošības naudas principu, rada sistēmas operatoram pienākumu izveidot pilnīgi jaunu drošības naudas administrēšanas sistēmu paralēli jau pastāvošajai maksas par jaudas rezervēšanu administrēšanas sistēmai. Jo kādu laiku paralēli spēkā vēl būs abas. Šādas sistēmas izveidošana un integrēšana sistēmas operatora esošajās klientu apkalpošanas sistēmās izmaksā vairāk kā 10 tūkst. EUR. Sistēmu pārveidošana būs papildu izmaksas sadales sistēmas operatoram, kam ir jāapstrādā liels skaits pieteikumu un manuāli administrēt to nav iespējams. 
Ņemot vērā, ka drošības naudas risinājums jau darbojas biroja atļauju saņemšanas brīdī, un gan ražošanas iekārtu, gan uzkrātuvju ieviešanai ar jaudu virs 500 kW ir paredzēta biroja atļauju saņemšana arī turpmāk, aicinām izmantot jau šo faktiski pastāvošo risinājumu, ar kuru pēc būtības būtu sasniedzams tas pats mērķis, ko paredz (2⁴) daļā paredzētās drošības naudas risinājums - novērst nepamatotu jaudu rezervēšanu sistēmā. Šāda risinājuma īstenošanai būtu jāpārskata Ministru kabineta noteiktos drošības naudas apmērus un nebūtu nepieciešamība katram operatoram atkārtoti veidot jaunu administrēšanas sistēmu. Tad, kad ražotājs birojam sniegtu paziņojumu, kad jaudu ieviešana ir pabeigta (saņemta sistēmas operatora gala atļauja), drošības nauda ražotājam tiktu atgriezta. Nebūtu jāveido otrs drošības naudu risinājums, kad vienu drošības naudu ražotājs samaksā saņemto biroja atļauju, un vēl vienu drošības naudu samaksā sistēmas operatoram. Ja ieviestu vienotu drošības naudas principu (biroja atļaujas saņemšanas brīdī), tad likumā vajadzētu precizēt, ka arī drošības nauda tiek piemērota tiem ražotājiem un uzkrātuvēm, kuru kopējā jauda pārsniedz 500 kW (attiecīgi tiem pašiem subjektiem, uz kuriem attiecas biroja atļauju saņemšana).
 

-

Ņemot vērā, ka sadales sistēmā pieslēgts lietotājs var sniegt palīgpakalpojumu pārvades sistēmas operatoram (PSO), savas sistēmas darbības plānošanai arī SSO būtu lietderīgi saņemt informāciju par jaudas apjomu un pakalpojuma sniegšanas aktivizācijas periodiem. Ņemot vērā, ka palīgpakalpojumu līgums ir PSO un līguma sniedzēja divpusēja vienošanās un var saturēt arī komercnoslēpumu, pienākums vai vismaz tiesības PSO sniegt informāciju SSO (trešajai pusei) par atsevišķiem parametriem, kas būtiski arī SSO sistēmas darbības nodrošināšanai, būtu jāparedz likumā. Tādejādi abiem operatoriem būtu zināms, kuri objekti, kādā apjomā un kuros brīžos sniedz palīgpakalpojumu.
Simetriski, tāda pat pieeja būtu no SSO puses pret PSO, sniedzot SSO rīcībā esošo informāciju. Tehniskā puse, kā šādu informācijas apmaiņu nodrošināt būtu sistēmas operatoru savstarpējās vienošanās jautājums, tam paredzot atbilstošu pārejas periodu.

(5) Pārvades sistēmas operatoram iepērkot palīgpakalpojumus no lietotājiem, ražotājiem vai elektroenerģijas uzkrātuvēm, kuras ir pieslēgtas sadales sistēmas operatora tīklam, ir pienākums informēt pa to sadales sistēmas operatoru norādot līgumā noteiktu jaudas apjomu un pakalpojuma sniegšanas (aktivizācijas) periodus.

Simetrisks papildinājums kā pie 14.pantā ierosinātā (5) daļas papildinājuma, kas nodrošinās savstarpēju informācijas apmaiņu starp operatoriem. Bez šāda nosacījuma operatoriem varētu būt ierobežotas tiesības izpaust trešajai pusei (otram operatoram) informāciju par pakalpojuma sniedzēju un pakalpojuma sniegšanas detaļām.

(5) Sadales sistēmas operatoram iepērkot palīgpakalpojumus no lietotājiem, ražotājiem vai elektroenerģijas uzkrātuvēm ar kopējo jaudu virs 500kW ir pienākums informēt pa to pārvades sistēmas operatoru, norādot līgumā noteiktu jaudas apjomu un pakalpojuma sniegšanas (aktivizācijas) periodus. 

1. Līdzīga pieeja kā šajā daļā, būtu izmantojama arī 8.panta (2) daļas un 9. panta (2⁴) daļas izstrādei, lietojot terminu "elektroenerģijas uzkrātuve" nevis "elektroenerģijas uzkrātuves operators". Pieslēguma procesa brīdī uzkrātuves operatora lomu vēl nav iespējams identificēt.

2. Šajā daļā būtu nepieciešams precizēt to, ka biroja atļauja būtu nepieciešama tajos gadījumos, ja kopējā ražošanas jauda vai kopējā elektroenerģijas uzkrātuves jauda pārsniedz 500 kilovatus. Līdzšinējās redakcijas trūkums ir tas, ka tā limitē ražošanas iekārtas jaudu. Veidojas absurda situācija, ka 5 MW saules parku sistēmai var pieslēgt bez biroja atļaujas, ja tas sastāv no 11 atsevišķām ražošanas iekārtām (invertoriem), kuru jauda ir 499 kW. Pantā būtu pamats noteikt, ka atļauja ir nepieciešama, ja jaudas ieviešanas vai jaudas palielināšanas rezultātā kopējā ražošanas vai uzkrātuves jauda pārsniedz noteikto slieksni.

 

 (1) Ražošanas vai elektroenerģijas uzkrātuves jaudu palielināšanai, atjaunošanai un jaunas elektroenerģijas ražošanas iekārtas vai elektroenerģijas uzkrātuves ieviešanai nepieciešama biroja atļauja, ja kopējā pieslēgto elektroenerģijas ražošanas iekārtu jauda vai kopējā pieslēgto elektroenerģijas uzkrātuvju jauda pēc šo darbību īstenošanas būs visamaz 500 kilovati, un ja šīs iekārtas paredzēts pievienot pārvades sistēmai vai sadales sistēmai. Ražošanas vai elektroenerģijas uzkrātuves jaudu palielināšanai, atjaunošanai un jaunas elektroenerģijas ražošanas iekārtas vai elektroenerģijas uzkrātuves ieviešanai, ja kopējā pieslēgto elektroenerģijas ražošanas iekārtu jauda un kopējā pieslēgto elektroenerģijas uzkrātuvju jauda pēc šo darbību īstenošanas būs būs mazāka par 500 kilovatiem, elektroenerģijas ražotājs vai elektroenerģijas uzkrātuves operators vēršas ar iesniegumu pie sadales sistēmas operatora atbilstoši sistēmas pieslēguma noteikumos noteiktajai kārtībai.

Atkārtoti izvērtējot papildināto 26.¹ panta (5) daļas precizēto redakciju, sadales sistēmas operatora ieskatā šīs daļas redakcija satur nesamērīgus nosacījumus par piekļuves liegšanu sistēmai (liegumu ekspluatēt ražošanas iekārtas), turklāt šo regulējumu praksē nav iespējams īstenot. Nav iespējams konstatēt, vai sistēmas dalībnieka ietaisē tiek/netiek ekspluatēta attiecīgā iekārta, ja enerģija sistēma netiek nodota. Un iespēja to kontrolēt nav arī situācijā, kad elektroenerģija sistēmā tiek nodota, bet objektā ir uzstādīta gan ražošanas iekārta, gan uzkrātuve, bet vienai no tām ir noteikts ekspluatācijas liegums uz laiku.
Nav arī saprotams, kura puse praksē īstenotu šo kontroli un uzraudzītu iekārtas ekspluatācijas ierobežojumu. Ja tiek sagaidīts, ka šāda kontrole (par liegumu ekspluatēt iekārtas) jāīsteno sistēmas operatoram, tad tas pēc būtības būtu pretrunā ar sistēmas operatora pamatfunkciju nodrošināt sistēmas dalībnieka piekļuvi sistēmai, kā arī radītu nesamērīgu slogu sistēmas operatoram. Operatoram apstrādājot katru pieslēguma pieteikumu tad būtu jāveic kontrole, vai sistēmai pieslēdzamais ražotājs vai uzkrātuve iepriekš jau ir bijusi pieslēgta sistēmai, un ir bijusi pieslēgta sistēmai, tad kad un kādu iemeslu dēļ ir pārtraukta darbība (vai iemesls ir bijis izslēgšana no reģistra). Tā būtu nesamērīga rīcība. Turklāt ražotājs vai uzkrātuve var izbeigt savu darbību un sistēma pieslēgties jau kā cits komersants. To nav iespējams praktiski izkontrolēt. Tādu kontroli nevar īstenot arī cits tirgus dalībnieks, piemēram, izvērtējot vai drīkst slēgt līgumu par elektroenerģijas tirdzniecību ar attiecīgo ražotāju vai uzkrātuves operatoru.
Sistēmas operators nav tirgus uzraugs un sistēmas operators nevar būt kā instruments, ar kura "rokām" tiek sodīts tirgus dalībnieks liedzot piekļuvi sistēmai vai liedzot izmantot iekārtu. 
Pēc būtības veiktais papildinājums redakcijā, kas paredz informācijas nosūtīšanu sistēmas operatoram, par personas izslēgšanu no reģistra nekādā veidā nerisina konceptuālo problēmu. Nav saprotams, kā šī konkrētā likuma prasība būtu praksē īstenojama vismaz sadales sistēmas līmeņa ražotāju un uzkrātuvju kontekstā.

-