Atzinums

Aicinām papildināt 6.2. apakšsadaļu ar situācijas izvērtējumu un atbilstošu pasākumu ar mērķi veiksmīgi īstenot valsts pārvaldes atlīdzības reformu, ņemot vērā būtiskas atšķirības piejamajos finanšu resursos atlīdzībai. Papildus lūdzam paredzēt iespēju nodrošināt informācijas caurskatamību atlīdzības situācijas atspoguļošanai valsts pārvaldē. 

-

Lūdzam papildināt 6.4. apakšnodaļu ar informāciju, kas pamato Vienoto pakalpojumu centra ekonomiskās priekšrocības. 

-

Aicinām 4.Rīcības virziena 4.1.pasākuma darbības rezultātam “Digitalizētas un automatizētas atbalsta funkcijas, tādējādi samazinot nepieciešamos cilvēkresursus šo funkciju nodrošināšanai.” paredzēt tādu rezultatīvo rādītāju, kurš ļautu spriest par pasākuma ietekmi uz cilvēkresursu samazināšanos vai par cita veida efektivitāti. Jaunu digitālo platformu ieviešana vai esošo pilnveidošana nenozīmē automātisku cilvēkresursu samazināšanos funkciju nodrošināšanai.

-

Par plāna projekta snieguma rādītāju ir izvirzīts viens no NAP2027 mērķa indikatoriem “politiskās uzticēšanās indekss Ministru kabinetam”, taču turpat plāna 3.sadaļas shēmā uzticēšanās Ministru kabinetam aizstāta ar uzticēšanos valsts pārvaldei. Vēršam uzmanību, ka NAP2027 rīcības virzienam “Tiesiskums un pārvaldība” ir definēti vairāki mērķa indikatori, 6 no tiem attiecas uz NAP2027 428.uzdevumu. Turklāt mērķa indikators “politiskās uzticēšanās indekss” ir komplekss, tajā ir iekļauta uzticēšanās Saeimai, Ministru kabinetam, novada/pilsētas pašvaldībai un politiskajām partijām. Politisko uzticēšanos Ministru kabinetam var negatīvi ietekmēt arī to locekļu rīcība, kura nav saistīta ar publiskajā pārvaldē nodarbināto darbu. Tādejādi lūdzam izvērtēt šī snieguma rādītāja izmantošanas lietderību, kā arī lūdzam skaidrot, vai Valsts kancelejas ieskatā uzticēšanās Ministru kabinetam un uzticēšanās valsts pārvaldei ir viens un tas pats un vai ir kādi sabiedriskās domas pētījumi/aptaujas, kuri to pamato.

-

Lūdzam izvērtēt 6.3.apakšsadaļas 3.2.pasākumā ietverto domu par ietekmes līmeņa noteikšanu arī politikas plānošanas dokumentiem. Pirmkārt, politikas plānošanas dokumentus apstiprina ar normatīvo aktu. Otrkārt, politikas ieviešanai tiek īstenoti pasākumi, kuri nereti ietver uzdevumu izstrādāt vai grozīt normatīvo aktu. Treškārt, politikas plānošanas dokumenta ietekmes līmeņa noteikšanai piedāvātajā gadījumā būtu jāvērtē ikkatra pasākuma ieguldījums kopējā ietekmē, kas nozīmētu arī tajā ietverto normatīvo aktu ietekmes izvērtējumu. Visbeidzot, arī šīs apakšsadaļas atsaucēs minētājos dokumentos Latvijai veltīti aizrādījumi attiecas galvenokārt uz normatīvā regulējuma sistēmu. Tādejādi aicinām 3.2.pasākuma informācijā saglabāt ietekmes līmeņa noteikšanu tikai normatīvajiem aktiem. Gadījumā, ja ar šo pasākumu paredzēts pārskatīt politikas plānošanas dokumentu izpildes atskatīšanās sistēmu, ieviešot tajā kritērijus/līmeņus, tad lūdzam attiecīgi precizēt 3.2.pasākumu, ietverot atsevišķu darbības rezultātu un rādītāju, kā arī papildināt 6.3.apakšsadaļu.

-

Lūdzam precizēt 6.3.apakšsadaļu, svītrojot piekto rinkopu, kura pilnībā atkārto šīs apakšsadaļas otro rindkopu, lieki palielinot teksta apjomu.

-

Lūdzam papildināt 6.1.apakšsadaļu ar informāciju par 1.Rīcības virziena 1.5.pasākuma mērķi un risināmajiem jautājumiem. Šī pasākuma viens no rezultatīvajiem rādītājiem ir “saīsināti valsts pārvaldes tiesību aktu aprites procesi un resursi”, kas ir vispārīgi formulēts un netiek skaidrots tekstā.

-

Lūdzam precizēt 1.Rīcības virziena 1.4.pasākuma raksturojošu informāciju, lai būtu nepārprotami skaidrs institūciju atbildības sadalījums. Šobrīd no apraksta izriet, ka Valsts kanceleja būs atbildīga par darbības rezultātu "Ar nodarbināto līdzdalību  tiek definētas konkrētas rīcības vērtībās balstītas kultūras iedzīvināšanai katrā iestādē", lai gan tā konteksts norāda uz katras valsts pārvaldes iestādes primāro lomu.

-

Lūdzam skaidrot, vai un kā 1.Rīcības virziena 1.2.pasākumu ietekmēs š.g.17.janvārī Ministru kabinetā apstiprināts grozījums Ministru kabineta 2021. gada 7. septembra noteikumos Nr. 606 "Ministru kabineta kārtības rullis", kurš paredz Ministru kabineta tematisko komiteju izveidi ar mērķi stiprināt valdības stratēģiskās vadības un koordinācijas kapacitāti, ieviešot elastīgu starpnozaru jautājumu risināšanas pieeju.

-

1.Rīcības virziena pasākums ir plaši formulēts; tas ir komplekss, netieši uz to norāda 3 rezultatīvie rādītāji. Izprotot valdības centra stiprināšanas nozīmību, lūdzam 1.Rīcības virziena aprakstošajā daļā (6.1.apakšsadaļa) ietvert skaidrojumu, kā (ar kādiem pasākumiem) plānots to paveikt. Papildus lūdzam skaidrot, kāpēc šī rīcības virziena 1.1.pasākuma ietvaros izvērtējuma par VK un PKC apvienošanas ietekmi uz valdības centra stiprināšanu izpildes termiņš ir 2027.gada otrais pusgads, ņemot vērā jau apstiprināto Valsts kancelejas un Pārresoru koordinācijas centra apvienošanu.

-

Lūdzam izvērtēt iespēju papildināt plāna projektu ar informāciju par nepieciešamību  1) komunikāciju gan starp valsts iestādēm, gan starp iedzīvotājiem un valsts iestādēm nodrošināt, ievērojot piekļūstamības principus, lai sekmētu iekļaujošas vides veidošanu un izslēgtu riskus, ka noteiktām sabiedrības mērķa grupām svarīga informācija  netiek nodrošināta, jo tā nav piekļūstama un atbilstoša indivīda objektīvajām vajadzībām. Komunikācijas nodrošināšana, ievērojot piekļūstamības principu,  sekmētu, ka cilvēki, t.sk. cilvēki ar dažādiem funkcionēšanas ierobežojumiem, spēj saņemt informāciju sev piekļūstamā un saprotamā veidā, līdzdarboties dažādos sabiedriskajos procesos, paust savu viedokli un iesaistītes lēmuma pieņemšanas procesā valstiskā mērogā. Attiecīgi aicinām izvērtēt iespēju plāna projekta 1.3. pasākuma sadaļā “Darbības rezultāts” ietvert norādi, ka “Sabiedrībai un pašai valsts pārvaldei ir viegli pieejama un piekļūstama informācija par valsts pārvaldes organizāciju, starpnozaru aktualitātēm, kā arī - kaskādes veidā - dati par valsts pārvaldes galvenajiem mērķiem, uzdevumiem un sagaidāmajiem rezultātiem, to sasniegšanas gaitu un izpildi. Valsts pārvaldes institūcijas pastāvīgi vērtē procesu efektivizācijas un budžeta izdevumu mazināšanas iespējas”; 2) vienlaikus, ņemot vērā, ka valsts pārvaldē strādājošie ir un var būt cilvēki ar dažādiem funkcionēšanas ierobežojumiem, aicinām izvērtēt iespēju plāna projekta 6.5. pasākuma sadaļā redakcionāli precizēt “Sasniedzamais rezultāts” pēdējo teikumu, to izsakot  “Valsts pārvalde tiek atzīta par darba devēju ar pievilcīgu, piekļūstamu un modernu darba vidi.” un projekta 5.1. pasākuma sadaļā “Darbības rezultāts” ietvert norādi, ka “Ieviešot viedu valsts pārvaldes darba vidi valsts pārvalde kļūs par pievilcīgu, piekļūstamu un modernu darba devēju, kā arī samazinās nepieciešamo telpu un ar to saistīto uzturēšanas izmaksu apjoms.”.

 

-

Lūdzam pārdomāt 6.3.apakšsadaļas 3.2.pasākuma nosaukumu. Nosaukumā ierosinām aizstāt vārdu “pilnveidošana” ar kādu citu vārdu (piemēram, “pārskatīšana” vai “pārvērtēšana”). Pilnveidot var tad, ja kaut kas darbojas, bet tam ir nepieciešami uzlabojumi. Ņemot vērā problēmas izklāstu 6.3.apakšsadaļā un ārvalstu ekspertu norādījumus, ietekmes izvērtēšanas sistēma ir pilnībā jāpārskata – gan vērtēšanai pakļautie objekti, gan metodika, lai ietekmes novērtējuma vietā ir padziļināts ietekmes novērtējums tiem tiesību aktu projektiem, kuri paredz būtiskas izmaiņas politikās.

-

6.5.apakšsadaļā ir izvirzīts sasniedzamais rezultāts - 80 % valsts pārvaldes iestāžu nodrošina efektīvu elastīgā (hibrīddarba) darba modeli 2025. gadā. Viedās darba vides izveides koncepcijas ietvaros aicinām aktualizēt diskusijas par nepieciešamajiem papildu finanšu resursiem valsts pārvaldes iestādēm šī modeļa nodrošināšanai, kas ietvertu arī jautājumu par izdevumu kompensāciju attālinātā darba veicējiem.

-

Vēršam uzmanību, ka Valsts kanceleja Valsts pārvaldes politikas attīstības pamatnostādnēs 2014.–2020.gadam bija aktualizējusi jautājumu par valdības centru Latvijā, valdības centra stiprināšanu izvirzot kā vienu no rīcības virzieniem ar vairākiem uzdevumiem. Viens no uzdevumiem paredzēja valdības centrā iesaistīto institūciju nodarbināto analītiskās kapacitātes celšanu, savukārt cits uzdevums - veikt novērtējumu valdības centra stiprināšanas valsts pārvaldes uzdevumu izstrādei un īstenošanai, kā arī izstrādāt priekšlikumus valdības centra stiprināšanai. 2015.gadā ir tapis ziņojums “Ziņojums par valdības centru Latvijā, tā stiprināšanu un īstenoto cilvēkresursu politiku” (pieejams pētījumu un publikāciju datubāzē). Iespēju robežās aicinām izmantot darbā arī šo ziņojumu.

-

Lūdzam precizēt plāna projekta 19.lpp. otrajā rindkopā norādīto zemsvītras atsauci ("23"). Šobrīd tā nesatur nekādu informāciju.

-