Atzinums

Likumprojekta anotācijas 5.4. sadaļas 1. tabulas D ailē pie Regulas Nr. 1186/2009 un Regulas Nr. 1008/2008 (atšķirībā no Regulas Nr. 847/2004) norādīts, ka projekts paredz stingrākas prasības. Vēršam uzmanību, ka, ja projekts paredz stingrākas prasības, nepieciešams sniegt skaidrojumu, kādas ir šīs prasības, un attiecīgu pamatojumu. Kļūdas gadījumā aicinām labot attiecīgo norādi uz “B minētais neparedz stingrākas prasības”. Attiecīgi lūdzam precizēt anotāciju.

-

Uzturam iebildumu par starptautiskās tiesvedības risku un Nolīguma 23. panta regulējumu, kas paredz iespējamu strīda nodošanu izšķiršanai trešajai personai. Uzturam iebildumu arī par 23. panta 6. punktā lietoto darbības vārdu “cenšas pieņemt”, jo tas nav konkrēts un imperatīvs darbības vārds. Nav saprotams Satiksmes ministrijas skaidrojums, ka nebūtu vēlams šajā gadījumā lietot imperatīvu darbības vārdu “pieņem”. Vēršam uzmanību, ka gramatiski tulkojot šo normu, sanāk, ka šķīrējtiesai nav pienākums pieņemt lēmumu, bet ir tikai pienākums censties to pieņemt. Rezultātā paredzēts domstarpību risināšanas veids, kas var nenovest ne pie kāda rezultāta. Alternatīvi lūdzam sniegt skaidrojumu anotācijā, kāpēc šāds regulējums ir paredzēts.

-

Vēršam uzmanību, ka no nolīguma 24. panta redakcijas nav skaidrs, vai Starptautiskā civilās aviācijas organizācija šī nolīguma ietvaros pilda arī depozitārija funkcijas, vai arī nolīgums tiek tikai reģistrēts Starptautiskajā civilās aviācijas organizācijā. Ņemot vērā minēto, lūdzam precizēt nolīguma 24. pantu vai skaidrot anotācijā Starptautiskās civilās aviācijas organizācijas lomu un funkcijas attiecībā uz šo nolīgumu.

-

Vēršam uzmanību, ka pēc Tieslietu ministrijas iebilduma ņemšanas vērā Nolīguma projekta 23. panta 2. punktā vārds “starpniecība” izlabots uz vārdu “mediācija”, tomēr 3. punktā arvien minēts vārds “starpniecība”. Attiecīgi lūdzam precizēt 23. panta 3. punktu, lietojot vārdu “mediācija”.

-

Lai nodrošinātu nolīguma skaidru un nepārprotamu uztveri un atvieglotu tā izpildi, ierosinām precizēt nolīguma 23. panta 2. punktu, paredzot, ka strīdu izšķiršana pēc savstarpējas vienošanās tiek nodota nevis “kādai personai”, bet gan „trešajai personai”.

-

Uzturam iebildumu par Nolīguma projekta 22. panta 3. punkta svītrošanu vai precizēšanu. Atkārtoti vēršam uzmanību, ka norma tās redakcijā nav viennozīmīgi saprotama, turklāt izziņā nav sniegts skaidrojums par tās saturu. Pirmkārt, vēršam uzmanību, ka normā nav precizēts, par kādām konvencijām vai nolīgumiem ir runa (piemēram, konvencijām vai nolīgumiem par gaisa pārvadājumiem). Otrkārt, norma, šķiet, atspoguļo starptautiskajās līgumtiesībās pastāvošo vispārējo principu par secīgi noslēgtu līgumu, kuri attiecas uz vienu un to pašu jautājumu, piemērošanu. Proti, 1969. gada 23. maija Vīnes konvencijas par starptautisko līgumu tiesībām 30. panta trešā daļa noteic, ka, ja visi iepriekšējie līguma dalībnieki ir arī vēlāka līguma dalībnieki, bet iepriekšējā līguma darbība nav pārtraukta vai apturēta saskaņā ar konvencijas 59.pantu, tad iepriekšējais līgums ir spēkā tikai tiktāl, ciktāl tā noteikumi ir savienojami ar vēlākā līguma noteikumiem. Tā kā princips par secīgu līgumu piemērošanu jau izriet no Vīnes konvencijas, to nav nepieciešams dublēt, iekļaujot Nolīguma pamattekstā. Turklāt vēršam uzmanību, ka piebilde “Nolīgumu [..] uzskata par grozītu” nav korekta, jo ar jaunāka secīga līguma noslēgšanu tiek piemērots jaunais līgums, nevis grozīts vecais. Attiecīgi aicinām izvērtēt iespēju normu svītrot. Ja nu tomēr normas mērķis ir bijis noteikt, ka Nolīgums konkrētajā gadījumā ir jāgroza, lūdzam normu precizēt, paredzot, ka normā paredzētajā situācijā Nolīgumu groza tā, lai tas atbilstu šādas konvencijas vai nolīguma noteikumiem. Attiecīgi aicinām izvērtēt iespēju normu svītrot.
Alternatīvi lūdzam sniegt skaidrojumu par šo normu, kā arī iekļaut skaidrojumu anotācijā.
 

-

Lai novērstu atšķirīgas Nolīguma interpretācijas iespējas nākotnē, kā arī atvieglotu tā saistību izpildi, lūdzam anotācijā īsumā, aprakstot Nolīguma projekta regulējumu, iekļaut arī attiecīgos skaidrojumus, kas dažviet sniegti izziņā uz Tieslietu ministrijas iebildumu neņemšanu vērā (sk., piemēram, izziņas 15. punktu, 17. punktu).

-

Uzturam iebildumu par Nolīguma projekta 7. panta 3. punktā iekļauto atsauci uz Konvenciju par plastmasas sprāgstvielu marķēšanu atklāšanas nolūkā, kas parakstīta 1991.gada 1.martā Monreālā. Saskaņā ar publiski pieejamo informāciju Ruanda nav šīs konvencijas dalībvalsts, attiecīgi konvencijas minēšana nolīgumā nav korekta. Uzturam arī iebildumu par nepieciešamību pārskatīt un izlabot Nolīguma projektā iekļautās nekorektās atsauces uz citām Nolīguma vienībām (piemēram, Nolīguma projekta 7. panta 7. punktā ir atsauce uz šā panta 4. punktā minētajiem aviācijas drošības noteikumiem, taču 7. panta 4. punktā nekādi aviācijas drošības noteikumi nav pieminēti). Izziņā attiecībā uz iebildumu ņemšanu vērā norādīts, ka Satiksmes ministrija plāno Ruandai ierosināt veikt tehnisku labojumu. Tomēr norādām, ka Tieslietu ministrijai saskaņot Nolīguma projektu un atbalstīt likumprojekta tālāku virzību apstiprināšanai bez nepieciešamo labojumu faktiskas veikšanas un pareizas Nolīguma projekta redakcijas nebūtu korekti. Attiecīgi lūdzam precizēt Nolīguma projektu.
Papildus norādām arī uz nepieciešamību salāgot latviskajā Nolīguma projekta versijā veiktās izmaiņas ar angļu valodas versiju. Piemēram, ņemot vērā Tieslietu ministrijas iebildumu, ir precizēts Nolīguma projekta 13. panta 7. punkta teikums, norādot subjektu, kam ir pienākums izturēties nediskriminējoši (“otra Līgumslēdzēja puse”), tomēr atbilstošas izmaiņas angļu valodas versijā nav veiktas. Vēršam uzmanību, ka Nolīguma projekts noteic, ka abi teksti ir vienlīdz autentiski, turklāt angļu valodas teksts ir noteicošais. Attiecīgi lūdzam precizēt arī Nolīguma projekta angļu valodas tekstu.
 

-

Izziņā attiecībā uz vairāku Tieslietu ministrijas iebildumu un priekšlikumu neņemšanu vērā sniegts skaidrojums, ka nolīguma projekts ir Ruandas priekšlikums, kas sagatavots saskaņā ar starptautisko praksi un tās juridiskajām prasībām, un ka sarunu laikā notikusi vienošanās par daudzu labojumu izdarīšanu, bet jāņem vērā, ka divpusējs nolīgums ir divu valstu kompromiss. Tomēr preventīvi lūdzam ņemt šos iebildumus vērā un turpmāk, piedaloties darba grupās par starptautisko līgumu izstrādi, vērst uzmanību uz attiecīgām Latvijas juridiskajām prasībām. Sk., piemēram, izziņas 7. punktu par normu, kurām nav juridiskās slodzes vai kuras atspoguļo vispārējas starptautisko tiesību normas, iekļaušanu nolīgumā, izziņas 8. punktu par jau citos starptautiskajos līgumos noteiktu saistību dublēšanu nolīgumā. Papildus vēršam uzmanību uz likuma “Par Latvijas Republikas starptautiskajiem līgumiem” 5.panta trešo daļu, kas noteic, ka starptautiskā līguma tekstu saskaņo pēc pozitīva Ārlietu ministrijas, Tieslietu ministrijas un Finanšu ministrijas, ja starptautiskais līgums rada ietekmi uz valsts budžetu, atzinuma par starptautisko līgumu un paraksta pēc attiecīga pilnvarojuma saņemšanas. Nolīguma projekta anotācijā norādīts, ka nolīgums jau ir parafēts. Lai nodrošinātu starptautiskā līguma korektu ienešanu Latvijas tiesību sistēmā un pilnvērtīgu Latvijas interešu aizstāvību, lūdzam turpmāk starptautiskos līguma projektus saskaņošanai citām valsts pārvaldes iestādēm sūtīt pirms šī starptautiskā līguma projekta parafēšanas. Pretējā gadījumā starptautiskā līguma projekta saskaņošana ar citām valsts pārvaldes iestādēm ir tikai formāla. 

-

Ņemot vērā, ka 2021. gads jau ir pagājis, aicinām precizēt (vai atstāt tukšu) likumprojekta 1. pantā norādītā nolīguma parakstīšanas gadu. Papildus norādām, ka vai nu nepieciešams pievienot pēdiņas pirms vārda “Latvijas”, vai arī svītrot pēdiņas pēc vārda “satiksmi”.

-