Atzinums

Uzturam iebildumu par to, ka Eiropas Savienības direktīvu normas, tai skaitā direktīvās ietvertās legāldefinīcijas, nepieciešams nacionālajā normatīvajā aktā pārņemt pēc būtības, nevis ar atsauci uz direktīvu. Šāds pienākums Eiropas Savienības dalībvalstīm izriet no Līguma par Eiropas Savienības darbību 288. panta. Savukārt informāciju par attiecīgo direktīvu kā tiesiskā regulējuma avotu normatīvajos aktos norāda, pievienojot tiem informatīvās atsauces uz normatīvajā aktā pārņemtajām Eiropas Savienības direktīvām (šajā gadījumā tas papildus nav nepieciešams, jo attiecīga informatīvā atsauce Enerģētikas likumā ir jau iekļauta).

Ievērojot minēto, atkārtoti lūdzam precizēt likumprojekta 2.pantā izteiktā 72.panta pirmo daļu, un, ja nepieciešams, citas likumprojekta normas.

-

Enerģētikas likuma 60. panta otrā daļa noteic, ka valsts enerģētisko krīzi izsludina Ministru kabinets pēc tā ministra ierosinājuma, kurš ir atbildīgs par enerģētiku, savukārt vietējo enerģētisko krīzi atbilstoši šā likuma 62. panta pirmajai un otrajai daļai izsludina attiecīgā republikas pilsētas vai novada dome pēc tās priekšsēdētāja ierosinājuma. No likumprojekta 4. pantā piedāvātā Enerģētikas likuma 73. panta izriet, ka enerģētisko krīzi (turpmāk – krīze) var izsludināt arī pēc valsts vai pašvaldības enerģētiskās krīzes centra (turpmāk – centrs) pieprasījuma. Vienlaikus nav saprotams, kā tiks veikta šīs normas piemērošana, proti, kādos gadījumos un kurš subjekts izsludinās krīzi, ja to pieprasījis centrs.

Papildus vēršam uzmanību, ka no piedāvātā regulējuma nav saprotams, vai un kādā kārtībā būs atļauta drošības rezerves un naftas produktu tirdzniecība, ja krīze tiks izsludināta pēc citu Enerģētikas likumā minēto subjektu ierosinājuma. Proti, no likumprojekta un tā anotācijas neizriet pamatojums noteikt atsevišķu kārtību, kādā drošības rezerves un naftas produktus, kuri pieder komersantiem, kam ir izsniegta licence komercdarbībai ar naftas produktiem, pārdod tādas krīzes laikā, kas ir izsludināta pēc centra pieprasījuma.

Ievērojot minēto, lūdzam vērtēt likumprojekta 4. pantā piedāvātā pilnvarojuma Ministru kabinetam nepieciešamību un sniegt atbilstošu skaidrojumu likumprojekta anotācijas 1.3. sadaļā.

-

Ņemot vērā likumprojekta izziņā sniegto skaidrojumu, atkārtoti aicinām precizēt likumprojekta anotācijas 5. sadaļu ar mērķi pārskatāmi un skaidri atspoguļot attiecīgo Eiropas Savienības tiesību normu pārņemšanas pēctecību (t.i., lai būtu saprotams, kurās konkrētajās Enerģētikas likuma vai pakārtoto Ministru kabineta noteikumu normās pārņemtas konkrētas direktīvu normas, ņemot vērā, ka iepriekš pieņemto likumprojektu anotācijās norādītā informācija pēc Enerģētikas likuma grozījumiem vairs nebūs pilnībā korekta).

Vēršam uzmanību, ka no Ministru kabineta 2011. gada 12. aprīļa noteikumu Nr. 286 "Kārtība, kādā komersanti nodrošina un sniedz drošības rezervju pakalpojumu valsts naftas produktu drošības rezervju izveidei noteiktā apjomā"  informatīvās atsauces un anotācijas izriet, ka tajos pārņemtas Direktīvas 2009/119/EK, kā arī Direktīvas 2006/67/EK normas. Līdz ar to likumprojekta anotācijas 5. sadaļā (5.4. sadaļas 1.tabulā) nepieciešams skaidri norādīt, piemēram, ka attiecīgais direktīvu regulējums likumprojektā pārņemts daļēji, bet pilnībā tiks pārņemts ar Ministru kabineta noteikumiem, kas tiks izdoti uz likumprojektā ietvertā pilnvarojuma pamata. 

Minētais attiecas arī uz Ministru kabineta 2011. gada 14. jūnija noteikumos Nr. 450 "Noteikumi par valsts naftas produktu rezervju apmēru, apmēru, kādā maksājama valsts nodeva par drošības rezervju uzturēšanu, kā arī tās aprēķināšanas, maksāšanas un administrēšanas kārtību" pārņemtajām direktīvu normām.
 

-