Projekta ID
24-TA-5Atzinuma sniedzējs
Kultūras ministrija
Atzinums iesniegts
23.01.2024.
Saskaņošanas rezultāts
Nesaskaņots
Iebildumi / Priekšlikumi
Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Rīkojuma projekts
1. Atbalstīt konceptuālo ziņojumu “Par augstākās izglītības institucionālo finansēšanu” (turpmāk – konceptuālais ziņojums).
2. Izglītības un zinātnes ministrijai sagatavot un izglītības un zinātnes ministram līdz 2025. gada 1. jūlijam iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā grozījumu Augstskolu likumā projektu institucionālās finansēšanas sistēmas ieviešanai saskaņā ar konceptuālā ziņojuma priekšlikumiem.
3. Lai celtu augstākās izglītības un zinātnes kvalitāti un zinātnes universitāšu konkurētspēju, atbilstoši Ministru kabineta 2023. gada 26. septembrī sēdē nolemtajam “Informatīvais ziņojums "Par priekšlikumiem valsts budžeta prioritārajiem pasākumiem 2024. gadam un budžeta ietvaram 2024.–2026. gadam"” (43. §, 6.punkts, 23-TA-2414), atbalstīt apropriācijas pārdali 2024.gadā 14 800 000 euro apmērā, 2025.gadā un turpmāk 21 500 000 euro apmērā no budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmas 09.00.00 "Valsts nozīmes reformas īstenošanai" uz šādām Izglītības un zinātnes ministrijas apakšprogrammām:
3.1. budžeta apakšprogrammai 03.01.00 "Augstākās izglītības programmu nodrošināšana" 2024. gadam 3 300 000 euro apmērā, 2025.gadam un turpmāk 10 000 000 euro apmērā pilotprojekta augstākās izglītības institucionālā finansējuma ieviešanai no 2024. gada 1. septembra;
3.2. budžeta apakšprogrammai 03.03.00 "Zinātniskās darbības attīstība augstskolās un koledžās" 2024.-2026.gadam un turpmāk ik gadu 11 500 000 euro apmērā, no tā:
3.2.1. mikrokvalifikāciju izmēģinājuma projekta ieviešanai 2024.-2026.gadā līdz 500 000 euro;
3.2.2. studējošo, absolventu un bez diploma eksmatrikulēto aptauja 2024.gadam un turpmāk ik gadu 50 000 euro;
3.2.3. snieguma finansējuma augstākā izglītībā un zinātnē īpatsvara pakāpeniskai palielināšanai 2024.-2026.gadam 5 950 000 euro apmērā un turpmāk ik gadu 6 450 000 euro apmērā.
3.3. budžeta apakšprogrammai 05.02.00 "Zinātnes bāzes finansējums" 2024.-2026.gadam un turpmāk ik gadu 5 000 000 euro apmērā zinātnes bāzes finansējuma pieaugumam.
4. Izglītības un zinātnes ministrijai normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sagatavot un iesniegt Finanšu ministrijā pieprasījumu valsts budžeta apropriācijas pārdalei 2024. gadā atbilstoši šā rīkojuma 3. punktam.
5. Finanšu ministram normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā informēt Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju par apropriācijas pārdali atbilstoši šā rīkojuma 3. punktam un, ja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darbdienu laikā pēc attiecīgās informācijas saņemšanas nav izteikusi iebildumus, veikt apropriācijas pārdali.
6. Izglītības un zinātnes ministrijai sagatavot un izglītības un zinātnes ministram līdz 2024. gada 1. aprīlim iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā Ministru kabineta 2006. gada 12. decembra noteikumu Nr. 994 “Kārtība, kādā augstskolas un koledžas tiek finansētas no valsts budžeta līdzekļiem” jaunās redakcijas projektu, kas paredzētu jaunu snieguma kritēriju ieviešanu.
7. Izglītības un zinātnes ministrijai sagatavot un izglītības un zinātnes ministram līdz 2024. gada 1. jūnijam iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā Ministru kabineta 2020. gada 21. aprīļa noteikumu Nr. 231 “Noteikumi par studiju un studējošo kreditēšanu studijām Latvijā no kredītiestāžu līdzekļiem, kas garantēti no valsts budžeta un starptautisko finanšu institūciju līdzekļiem” grozījumu projektu, paredzot studiju un studējošo kredītu dzēšanas nosacījumus par darbu izglītības iestādēs.
8. Izglītības un zinātnes ministrijai līdz 2024. gada 1. aprīlim sagatavot nacionālās studējošo, absolventu un atbirušo aptaujas projektu, lai to varētu īstenot sākot ar 2023./2024. mācību gada absolventiem.
9. Ar šī ziņojuma atbalstīšanu atzīt par izpildītiem sekojošus uzdevumus:
9.1. Augstskolu likuma pārejas noteikumu 81. punkta uzdoto uzdevumu 2021-UZD-1266;
9.2. Ministru kabineta 2017. gada 16. maija sēdes protkollēmumā uzdoto uzdevumu 2017-UZD-1423;
9.3. Ministru kabineta 2015. gada 29. jūnija rīkojuma Nr. 333 “Par jauna augstākās izglītības finansēšanas modeļa ieviešanu Latvijā” uzdoto uzdevumu 2015-UZD-1842.
10. Jautājumu par nepieciešamo finansējumu 2025. gadam skatīt likumprojekta "Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam" sagatavošanas procesā kopā ar visu ministriju un citu centrālo valsts iestāžu iesniegtajiem prioritāro pasākumu pieteikumiem.
2. Izglītības un zinātnes ministrijai sagatavot un izglītības un zinātnes ministram līdz 2025. gada 1. jūlijam iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā grozījumu Augstskolu likumā projektu institucionālās finansēšanas sistēmas ieviešanai saskaņā ar konceptuālā ziņojuma priekšlikumiem.
3. Lai celtu augstākās izglītības un zinātnes kvalitāti un zinātnes universitāšu konkurētspēju, atbilstoši Ministru kabineta 2023. gada 26. septembrī sēdē nolemtajam “Informatīvais ziņojums "Par priekšlikumiem valsts budžeta prioritārajiem pasākumiem 2024. gadam un budžeta ietvaram 2024.–2026. gadam"” (43. §, 6.punkts, 23-TA-2414), atbalstīt apropriācijas pārdali 2024.gadā 14 800 000 euro apmērā, 2025.gadā un turpmāk 21 500 000 euro apmērā no budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmas 09.00.00 "Valsts nozīmes reformas īstenošanai" uz šādām Izglītības un zinātnes ministrijas apakšprogrammām:
3.1. budžeta apakšprogrammai 03.01.00 "Augstākās izglītības programmu nodrošināšana" 2024. gadam 3 300 000 euro apmērā, 2025.gadam un turpmāk 10 000 000 euro apmērā pilotprojekta augstākās izglītības institucionālā finansējuma ieviešanai no 2024. gada 1. septembra;
3.2. budžeta apakšprogrammai 03.03.00 "Zinātniskās darbības attīstība augstskolās un koledžās" 2024.-2026.gadam un turpmāk ik gadu 11 500 000 euro apmērā, no tā:
3.2.1. mikrokvalifikāciju izmēģinājuma projekta ieviešanai 2024.-2026.gadā līdz 500 000 euro;
3.2.2. studējošo, absolventu un bez diploma eksmatrikulēto aptauja 2024.gadam un turpmāk ik gadu 50 000 euro;
3.2.3. snieguma finansējuma augstākā izglītībā un zinātnē īpatsvara pakāpeniskai palielināšanai 2024.-2026.gadam 5 950 000 euro apmērā un turpmāk ik gadu 6 450 000 euro apmērā.
3.3. budžeta apakšprogrammai 05.02.00 "Zinātnes bāzes finansējums" 2024.-2026.gadam un turpmāk ik gadu 5 000 000 euro apmērā zinātnes bāzes finansējuma pieaugumam.
4. Izglītības un zinātnes ministrijai normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sagatavot un iesniegt Finanšu ministrijā pieprasījumu valsts budžeta apropriācijas pārdalei 2024. gadā atbilstoši šā rīkojuma 3. punktam.
5. Finanšu ministram normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā informēt Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju par apropriācijas pārdali atbilstoši šā rīkojuma 3. punktam un, ja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darbdienu laikā pēc attiecīgās informācijas saņemšanas nav izteikusi iebildumus, veikt apropriācijas pārdali.
6. Izglītības un zinātnes ministrijai sagatavot un izglītības un zinātnes ministram līdz 2024. gada 1. aprīlim iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā Ministru kabineta 2006. gada 12. decembra noteikumu Nr. 994 “Kārtība, kādā augstskolas un koledžas tiek finansētas no valsts budžeta līdzekļiem” jaunās redakcijas projektu, kas paredzētu jaunu snieguma kritēriju ieviešanu.
7. Izglītības un zinātnes ministrijai sagatavot un izglītības un zinātnes ministram līdz 2024. gada 1. jūnijam iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā Ministru kabineta 2020. gada 21. aprīļa noteikumu Nr. 231 “Noteikumi par studiju un studējošo kreditēšanu studijām Latvijā no kredītiestāžu līdzekļiem, kas garantēti no valsts budžeta un starptautisko finanšu institūciju līdzekļiem” grozījumu projektu, paredzot studiju un studējošo kredītu dzēšanas nosacījumus par darbu izglītības iestādēs.
8. Izglītības un zinātnes ministrijai līdz 2024. gada 1. aprīlim sagatavot nacionālās studējošo, absolventu un atbirušo aptaujas projektu, lai to varētu īstenot sākot ar 2023./2024. mācību gada absolventiem.
9. Ar šī ziņojuma atbalstīšanu atzīt par izpildītiem sekojošus uzdevumus:
9.1. Augstskolu likuma pārejas noteikumu 81. punkta uzdoto uzdevumu 2021-UZD-1266;
9.2. Ministru kabineta 2017. gada 16. maija sēdes protkollēmumā uzdoto uzdevumu 2017-UZD-1423;
9.3. Ministru kabineta 2015. gada 29. jūnija rīkojuma Nr. 333 “Par jauna augstākās izglītības finansēšanas modeļa ieviešanu Latvijā” uzdoto uzdevumu 2015-UZD-1842.
10. Jautājumu par nepieciešamo finansējumu 2025. gadam skatīt likumprojekta "Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam" sagatavošanas procesā kopā ar visu ministriju un citu centrālo valsts iestāžu iesniegtajiem prioritāro pasākumu pieteikumiem.
Iebildums
Lūdzam rīkojuma 6.punktā paredzēt, ka Izglītības un zinātnes ministrija sadarbībā ar Kultūras ministriju sagatavo un izglītības un zinātnes ministram līdz 2024. gada 1. aprīlim iesniedz noteiktā kārtībā Ministru kabinetā Ministru kabineta 2006. gada 12. decembra noteikumu Nr. 994 “Kārtība, kādā augstskolas un koledžas tiek finansētas no valsts budžeta līdzekļiem” jaunās redakcijas projektu, kas paredz jaunu snieguma kritēriju ieviešanu.
Piedāvātā redakcija
6. Izglītības un zinātnes ministrijai, sadarbojoties ar Kultūras ministriju, sagatavot un izglītības un zinātnes ministram līdz 2024. gada 1. aprīlim iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā Ministru kabineta 2006. gada 12. decembra noteikumu Nr. 994 “Kārtība, kādā augstskolas un koledžas tiek finansētas no valsts budžeta līdzekļiem” jaunās redakcijas projektu, kas paredzētu jaunu snieguma kritēriju ieviešanu.
2.
Rīkojuma projekts
1. Atbalstīt konceptuālo ziņojumu “Par augstākās izglītības institucionālo finansēšanu” (turpmāk – konceptuālais ziņojums).
2. Izglītības un zinātnes ministrijai sagatavot un izglītības un zinātnes ministram līdz 2025. gada 1. jūlijam iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā grozījumu Augstskolu likumā projektu institucionālās finansēšanas sistēmas ieviešanai saskaņā ar konceptuālā ziņojuma priekšlikumiem.
3. Lai celtu augstākās izglītības un zinātnes kvalitāti un zinātnes universitāšu konkurētspēju, atbilstoši Ministru kabineta 2023. gada 26. septembrī sēdē nolemtajam “Informatīvais ziņojums "Par priekšlikumiem valsts budžeta prioritārajiem pasākumiem 2024. gadam un budžeta ietvaram 2024.–2026. gadam"” (43. §, 6.punkts, 23-TA-2414), atbalstīt apropriācijas pārdali 2024.gadā 14 800 000 euro apmērā, 2025.gadā un turpmāk 21 500 000 euro apmērā no budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmas 09.00.00 "Valsts nozīmes reformas īstenošanai" uz šādām Izglītības un zinātnes ministrijas apakšprogrammām:
3.1. budžeta apakšprogrammai 03.01.00 "Augstākās izglītības programmu nodrošināšana" 2024. gadam 3 300 000 euro apmērā, 2025.gadam un turpmāk 10 000 000 euro apmērā pilotprojekta augstākās izglītības institucionālā finansējuma ieviešanai no 2024. gada 1. septembra;
3.2. budžeta apakšprogrammai 03.03.00 "Zinātniskās darbības attīstība augstskolās un koledžās" 2024.-2026.gadam un turpmāk ik gadu 11 500 000 euro apmērā, no tā:
3.2.1. mikrokvalifikāciju izmēģinājuma projekta ieviešanai 2024.-2026.gadā līdz 500 000 euro;
3.2.2. studējošo, absolventu un bez diploma eksmatrikulēto aptauja 2024.gadam un turpmāk ik gadu 50 000 euro;
3.2.3. snieguma finansējuma augstākā izglītībā un zinātnē īpatsvara pakāpeniskai palielināšanai 2024.-2026.gadam 5 950 000 euro apmērā un turpmāk ik gadu 6 450 000 euro apmērā.
3.3. budžeta apakšprogrammai 05.02.00 "Zinātnes bāzes finansējums" 2024.-2026.gadam un turpmāk ik gadu 5 000 000 euro apmērā zinātnes bāzes finansējuma pieaugumam.
4. Izglītības un zinātnes ministrijai normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sagatavot un iesniegt Finanšu ministrijā pieprasījumu valsts budžeta apropriācijas pārdalei 2024. gadā atbilstoši šā rīkojuma 3. punktam.
5. Finanšu ministram normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā informēt Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju par apropriācijas pārdali atbilstoši šā rīkojuma 3. punktam un, ja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darbdienu laikā pēc attiecīgās informācijas saņemšanas nav izteikusi iebildumus, veikt apropriācijas pārdali.
6. Izglītības un zinātnes ministrijai sagatavot un izglītības un zinātnes ministram līdz 2024. gada 1. aprīlim iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā Ministru kabineta 2006. gada 12. decembra noteikumu Nr. 994 “Kārtība, kādā augstskolas un koledžas tiek finansētas no valsts budžeta līdzekļiem” jaunās redakcijas projektu, kas paredzētu jaunu snieguma kritēriju ieviešanu.
7. Izglītības un zinātnes ministrijai sagatavot un izglītības un zinātnes ministram līdz 2024. gada 1. jūnijam iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā Ministru kabineta 2020. gada 21. aprīļa noteikumu Nr. 231 “Noteikumi par studiju un studējošo kreditēšanu studijām Latvijā no kredītiestāžu līdzekļiem, kas garantēti no valsts budžeta un starptautisko finanšu institūciju līdzekļiem” grozījumu projektu, paredzot studiju un studējošo kredītu dzēšanas nosacījumus par darbu izglītības iestādēs.
8. Izglītības un zinātnes ministrijai līdz 2024. gada 1. aprīlim sagatavot nacionālās studējošo, absolventu un atbirušo aptaujas projektu, lai to varētu īstenot sākot ar 2023./2024. mācību gada absolventiem.
9. Ar šī ziņojuma atbalstīšanu atzīt par izpildītiem sekojošus uzdevumus:
9.1. Augstskolu likuma pārejas noteikumu 81. punkta uzdoto uzdevumu 2021-UZD-1266;
9.2. Ministru kabineta 2017. gada 16. maija sēdes protkollēmumā uzdoto uzdevumu 2017-UZD-1423;
9.3. Ministru kabineta 2015. gada 29. jūnija rīkojuma Nr. 333 “Par jauna augstākās izglītības finansēšanas modeļa ieviešanu Latvijā” uzdoto uzdevumu 2015-UZD-1842.
10. Jautājumu par nepieciešamo finansējumu 2025. gadam skatīt likumprojekta "Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam" sagatavošanas procesā kopā ar visu ministriju un citu centrālo valsts iestāžu iesniegtajiem prioritāro pasākumu pieteikumiem.
2. Izglītības un zinātnes ministrijai sagatavot un izglītības un zinātnes ministram līdz 2025. gada 1. jūlijam iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā grozījumu Augstskolu likumā projektu institucionālās finansēšanas sistēmas ieviešanai saskaņā ar konceptuālā ziņojuma priekšlikumiem.
3. Lai celtu augstākās izglītības un zinātnes kvalitāti un zinātnes universitāšu konkurētspēju, atbilstoši Ministru kabineta 2023. gada 26. septembrī sēdē nolemtajam “Informatīvais ziņojums "Par priekšlikumiem valsts budžeta prioritārajiem pasākumiem 2024. gadam un budžeta ietvaram 2024.–2026. gadam"” (43. §, 6.punkts, 23-TA-2414), atbalstīt apropriācijas pārdali 2024.gadā 14 800 000 euro apmērā, 2025.gadā un turpmāk 21 500 000 euro apmērā no budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmas 09.00.00 "Valsts nozīmes reformas īstenošanai" uz šādām Izglītības un zinātnes ministrijas apakšprogrammām:
3.1. budžeta apakšprogrammai 03.01.00 "Augstākās izglītības programmu nodrošināšana" 2024. gadam 3 300 000 euro apmērā, 2025.gadam un turpmāk 10 000 000 euro apmērā pilotprojekta augstākās izglītības institucionālā finansējuma ieviešanai no 2024. gada 1. septembra;
3.2. budžeta apakšprogrammai 03.03.00 "Zinātniskās darbības attīstība augstskolās un koledžās" 2024.-2026.gadam un turpmāk ik gadu 11 500 000 euro apmērā, no tā:
3.2.1. mikrokvalifikāciju izmēģinājuma projekta ieviešanai 2024.-2026.gadā līdz 500 000 euro;
3.2.2. studējošo, absolventu un bez diploma eksmatrikulēto aptauja 2024.gadam un turpmāk ik gadu 50 000 euro;
3.2.3. snieguma finansējuma augstākā izglītībā un zinātnē īpatsvara pakāpeniskai palielināšanai 2024.-2026.gadam 5 950 000 euro apmērā un turpmāk ik gadu 6 450 000 euro apmērā.
3.3. budžeta apakšprogrammai 05.02.00 "Zinātnes bāzes finansējums" 2024.-2026.gadam un turpmāk ik gadu 5 000 000 euro apmērā zinātnes bāzes finansējuma pieaugumam.
4. Izglītības un zinātnes ministrijai normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sagatavot un iesniegt Finanšu ministrijā pieprasījumu valsts budžeta apropriācijas pārdalei 2024. gadā atbilstoši šā rīkojuma 3. punktam.
5. Finanšu ministram normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā informēt Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju par apropriācijas pārdali atbilstoši šā rīkojuma 3. punktam un, ja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darbdienu laikā pēc attiecīgās informācijas saņemšanas nav izteikusi iebildumus, veikt apropriācijas pārdali.
6. Izglītības un zinātnes ministrijai sagatavot un izglītības un zinātnes ministram līdz 2024. gada 1. aprīlim iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā Ministru kabineta 2006. gada 12. decembra noteikumu Nr. 994 “Kārtība, kādā augstskolas un koledžas tiek finansētas no valsts budžeta līdzekļiem” jaunās redakcijas projektu, kas paredzētu jaunu snieguma kritēriju ieviešanu.
7. Izglītības un zinātnes ministrijai sagatavot un izglītības un zinātnes ministram līdz 2024. gada 1. jūnijam iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā Ministru kabineta 2020. gada 21. aprīļa noteikumu Nr. 231 “Noteikumi par studiju un studējošo kreditēšanu studijām Latvijā no kredītiestāžu līdzekļiem, kas garantēti no valsts budžeta un starptautisko finanšu institūciju līdzekļiem” grozījumu projektu, paredzot studiju un studējošo kredītu dzēšanas nosacījumus par darbu izglītības iestādēs.
8. Izglītības un zinātnes ministrijai līdz 2024. gada 1. aprīlim sagatavot nacionālās studējošo, absolventu un atbirušo aptaujas projektu, lai to varētu īstenot sākot ar 2023./2024. mācību gada absolventiem.
9. Ar šī ziņojuma atbalstīšanu atzīt par izpildītiem sekojošus uzdevumus:
9.1. Augstskolu likuma pārejas noteikumu 81. punkta uzdoto uzdevumu 2021-UZD-1266;
9.2. Ministru kabineta 2017. gada 16. maija sēdes protkollēmumā uzdoto uzdevumu 2017-UZD-1423;
9.3. Ministru kabineta 2015. gada 29. jūnija rīkojuma Nr. 333 “Par jauna augstākās izglītības finansēšanas modeļa ieviešanu Latvijā” uzdoto uzdevumu 2015-UZD-1842.
10. Jautājumu par nepieciešamo finansējumu 2025. gadam skatīt likumprojekta "Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam" sagatavošanas procesā kopā ar visu ministriju un citu centrālo valsts iestāžu iesniegtajiem prioritāro pasākumu pieteikumiem.
Iebildums
Rīkojuma projekta 6.punkts paredz Izglītības un zinātnes ministrijai sagatavot un izglītības un zinātnes ministram līdz 2024. gada 1. aprīlim iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā Ministru kabineta 2006. gada 12. decembra noteikumu Nr. 994 “Kārtība, kādā augstskolas un koledžas tiek finansētas no valsts budžeta līdzekļiem” jaunās redakcijas projektu, kas paredzētu jaunu snieguma kritēriju ieviešanu. No pašreizējās 6. punkta redakcijas var secināt, ka tiks ieviesti pilnīgi jauni snieguma kritēriji. Bet pēc būtības secināms, ka tiks aktualizēti un papildināti esošie snieguma kritēriji. Lai novērstu neskaidrības par dotā uzdevuma apjomu, lūdzam precizēt 6.punktu pēc veicamo uzdevumu būtības.
Piedāvātā redakcija
-
3.
Konceptuālā ziņojuma projekts
Iebildums
Lūdzam izvērtēt iespēju, ņemot vērā augstākās izglītības iestāžu daudzveidību Latvijā, attiecībā uz institucionālā finansējuma izmēģinājumprojekta ieviešanu 2024. un 2025.gadā iesaistīt ne tikai viena tipa augstskolas (zinātnes universitātes), bet arī pārējo tipu augstskolas, kas ļautu iegūt pilnvērtīgākus secinājumus par izmēģinājumprojekta rezultātiem, to norādot ziņojumā.
Piedāvātā redakcija
-
4.
Konceptuālā ziņojuma projekts
Iebildums
Nepieciešams precizēt ziņojumu ar informāciju par trīspusējo līgumu un ikgadējo vienošanās protokolu, ko slēdz augstskola, Kultūras ministrija un Izglītības un zinātnes ministrija, saturu, ja tiek uzsākta institucionālā finansējuma izmēģinājumprojekta ieviešana, proti, kādas ir plānotās izmaiņas, salīdzinot ar iepriekš slēgto līgumu un ikgadējo vienošanās protokolu.
Piedāvātā redakcija
-
5.
Konceptuālā ziņojuma projekts
Iebildums
Ziņojuma pielikumā esošajā failā “Izmēģinājumprojekta izmaksas” veiktie aprēķini ir precizējami, ņemot vērā akadēmiskā personāla zemākās darba samaksas likmes, kas ir noteiktas no 2024.gada 1.janvāra Ministru kabineta 2016. gada 5. jūlija noteikumu Nr.445 “Pedagogu darba samaksas noteikumi” (turpmāk – MK noteikumi Nr.445) 1. pielikuma 1.tabulā. Aprēķinu failā par pamatu izmantotas 2022.gadam noteiktās akadēmiskā personāla algas, kas pat pēc aprēķinos noteiktā 15% pieauguma nesasniedz MK noteikumos Nr.445 šobrīd noteikto minimālo samaksu. Piemēram, MK noteikumi Nr.445 paredz, ka profesora zemākā mēneša darba algas likme ir 2220 euro, taču aprēķinos izmantotā samaksa profesoram ir 1732,37 euro, kas pēc 15% pieauguma ir attiecīgi 1992,22 euro, kas ir mazāka nekā šobrīd MK noteikumos Nr.445 noteiktā. Ir secināms, ka veiktie aprēķini nesniedz patiesu priekšstatu par nākotnes izmēģinājumprojekta izmaksām. Lūdzam precizēt ziņojuma pielikumā esošo failu un attiecīgi arī informāciju ziņojumā, norādot korektu finansiālo ietekmi, ņemot vērā aktuālās akadēmiskā personāla algas.
Piedāvātā redakcija
-
6.
Konceptuālā ziņojuma projekts
Iebildums
Papildināt ziņojumu ar informāciju par to, pēc kādiem kritērijiem ir aprēķināts iezīmētais finansējums (izmēģinājumprojekta izmaksas) institucionālā finansējuma izmēģinājumprojekta ieviešanai katrai augstākās izglītības iestādei.
Piedāvātā redakcija
-
7.
Konceptuālā ziņojuma projekts
Iebildums
Papildināt ziņojumu ziņojuma sadaļu “Pārejas posma rīcība – institucionāla finansējuma izmēģinājumprojekts” ar informāciju par to, pēc kādiem kritērijiem 2024.gadā (viena augstskola) un 2025.gadā (divas augstskolas) tiks atlasītas dalībai institucionālā finansējuma izmēģinājumprojekta ieviešanā, ja vairākas augstskolas būs izpildījušas priekšnosacījumus dalībai izmēģinājumprojektā.
Piedāvātā redakcija
-
8.
Konceptuālā ziņojuma projekts
Iebildums
Papildināt ziņojuma sadaļu “Pārejas posma rīcība – institucionāla finansējuma izmēģinājumprojekts” ar informāciju par institucionālā finansējuma izmēģinājumprojekta ieviešanas iespējām esošā budžeta ietvaros, kas tika minēts vairākās Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādātā institucionālā finansēšanas modeļa prezentācijās, kā arī to, vai šāda ieviešana esošā budžeta ietvaros ir plānota jau no 2024. gada.
Piedāvātā redakcija
-
9.
Konceptuālā ziņojuma projekts
Iebildums
Ziņojuma daļas “Nepieciešamās izmaiņas pirmajā pīlārā” sadaļas “Institucionālais finansējums” apakšsadaļā “Institucionālās finansēšanas sistēmas ieviešana” norādīts, ka: “Sākot no 2026. gada, lai nodrošinātu elastību sistēmā un panāktu to, ka finansēšanas sistēma maksā iestādēm atbilstoši paveiktajam, tiek piedāvāts ieviest mainīgo komponenti pirmā pīlāra ietvaros, kur finansējums starp augstākās izglītības iestādēm tiktu pārdalīts atbilstoši to sagatavotajam absolventu skaitam un spējai sasniegt savus galvenos veiktspējas rādītājus, ņemot vērā jomas resursietilpīgumu un darba tirgus pieprasījumu. Šādas pārdales ietvaros tiktu ikgadēji pārdalīts vismaz 15% no kopējā augstākās izglītības sistēmas finansējuma.” Kultūras ministrija jau iepriekš ir norādījusi, ka augstskolām, lai nodrošinātu to darbības stabilitāti un prognozējamību, arī ieviešot jauno finansēšanas modeli, ir jāsaglabā vismaz pašreiz tām plānotais studiju bāzes finansējums. Uzskatām, ka katrai no kultūras jomas augstskolām ir saglabājams vismaz pašreiz tām valsts budžetā plānotais finansējums. Ņemot vērā, ka mākslu nozares augstskolas ir salīdzinoši nelielas un to studējošo īpatsvars kopējā studentu skaitā valstī ir salīdzinoši neliels, gadījumā, ja pirmā pīlāra ietvaros 15% no kopējā pieejamā finansējuma tiks pārdalīts starp visām augstskolām, pastāv pamatots risks, ka mākslu un kultūras universitātēm samazināsies pieejamā finansējuma apmērs, jo lielāko pārdalāmā finansējuma daļu novirzīs lielajām universitātēm. Ņemot vērā minēto, Kultūras ministrijas ieskatā ir jāfiksē augstskolām piešķirtais studiju bāzes finansējums noteiktā periodā, piemēram, nosakot, ka tas nav mazāks par 2024.gadam piešķirto, un mainīgās daļas sadales nosacījumi ir jāievieš attiecībā tikai uz to finansējuma daļu, kas, salīdzinot ar šo bāzes finansējumu, tiks piešķirta papildus.
Piedāvātā redakcija
-
10.
Konceptuālā ziņojuma projekts
Iebildums
Ņemot vērā Kultūras ministrijas 2024.gada 8.javāra vēstulē Nr. Nr.3.1-1/24 “Par Kultūras ministrijas priekšlikumiem augstskolu institucionālā finansēšanas modeļa pilnveidei” minēto pamatojumu, atbilstoši Augstskolu likumā noteiktajiem mākslu un kultūras universitāšu mērķiem un uzdevumiem, lūdzam, papildināt konceptuālo ziņojumu ar mākslu un kultūras universitāšu specifikai atbilstošiem rādītājiem. Uzskatām, ka būtu jāmēra rādītāju atbilstība katras augstākās izglītības iestādes stratēģiskajos dokumentos plānotajiem sasniedzamajiem rezultātiem.
Uzsveram, ka, izvērtējot ziņojumā minētos rādītājus, mākslu un kultūras universitātēm svarīga atbilstība nozares vajadzībām un darba tirgum, akadēmiskā personāla un studējošo internacionalizācija un iesaiste tālākizglītībā un atbilstība citiem mērķiem. Uzskatām, ka ziņojumā nav ņemta vērā augstskolu tipu daudzveidība un minētie sasniedzamie rādītāji galvenokārt ir vērsti tikai uz zinātnes universitāšu attīstību. Savukārt Augstskolu likuma 3. panta pirmajā daļā ir noteikti vairāki augstskolu tipi – zinātnes universitātes, mākslu un kultūras universitātes, lietišķo zinātņu universitātes un lietišķo zinātņu augstskolas. Uzsveram, ka Nacionālajā attīstības plānā 2021.-2027. gadam (turpmāk – NAP2027) ir minēts, ka izglītības politikas īstenošanā nepieciešams īstenot starpdisciplināru pieeju un nodrošināt STEAM (Science Technology Engineering, Arts and Mathematics jeb zinātne, tehnoloģijas, inženierzinātnes, māksla un matemātika) priekšmetu apguvi. Tostarp NAP2027 157. punktā ir noteikts uzdevums: “Modernas un efektīvas augstskolu pārvaldības īstenošana, stratēģisku lēmumu pieņemšanā vairāk iesaistot uzņēmēju organizācijas, stiprinot specializāciju un izcilību, īstenojot studiju digitalizāciju, nodrošinot izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas ieviešanu, studentcentrētas izglītības prasmju izveide un pilnveidošana augstskolu mācībspēkiem, īpaši STEM/STEAM nozarēs, kā arī paaugstinot mācībspēku atalgojumu un panākot augsti kvalificētu ārvalstu mācībspēku lielāku īpatsvaru.”
Uzsveram, ka, izvērtējot ziņojumā minētos rādītājus, mākslu un kultūras universitātēm svarīga atbilstība nozares vajadzībām un darba tirgum, akadēmiskā personāla un studējošo internacionalizācija un iesaiste tālākizglītībā un atbilstība citiem mērķiem. Uzskatām, ka ziņojumā nav ņemta vērā augstskolu tipu daudzveidība un minētie sasniedzamie rādītāji galvenokārt ir vērsti tikai uz zinātnes universitāšu attīstību. Savukārt Augstskolu likuma 3. panta pirmajā daļā ir noteikti vairāki augstskolu tipi – zinātnes universitātes, mākslu un kultūras universitātes, lietišķo zinātņu universitātes un lietišķo zinātņu augstskolas. Uzsveram, ka Nacionālajā attīstības plānā 2021.-2027. gadam (turpmāk – NAP2027) ir minēts, ka izglītības politikas īstenošanā nepieciešams īstenot starpdisciplināru pieeju un nodrošināt STEAM (Science Technology Engineering, Arts and Mathematics jeb zinātne, tehnoloģijas, inženierzinātnes, māksla un matemātika) priekšmetu apguvi. Tostarp NAP2027 157. punktā ir noteikts uzdevums: “Modernas un efektīvas augstskolu pārvaldības īstenošana, stratēģisku lēmumu pieņemšanā vairāk iesaistot uzņēmēju organizācijas, stiprinot specializāciju un izcilību, īstenojot studiju digitalizāciju, nodrošinot izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas ieviešanu, studentcentrētas izglītības prasmju izveide un pilnveidošana augstskolu mācībspēkiem, īpaši STEM/STEAM nozarēs, kā arī paaugstinot mācībspēku atalgojumu un panākot augsti kvalificētu ārvalstu mācībspēku lielāku īpatsvaru.”
Piedāvātā redakcija
Rādītājs
Piesaistītā finansējuma pieaugums, t.sk. no studiju maksām, tālākizglītības, nacionāla un starptautiska mēroga mākslinieciskās jaunrades, pētniecības un attīstības projektiem, un citiem avotiem pret iepriekšējo gadu
Mērķis
Sekmēt finansējuma piesaisti no citiem finansējuma avotiem.
Rādītājs
Studiju priekšmetu ar STEM/STEAM elementiem pieaugums pret iepriekšējo gadu (t.sk. vērtējot STEM/STEAM sinerģiju pētniecībā un radošajā darbībā).
Mērķis
Sekmēt starpdiscipinaritātes attīstību.
STEM nozīmi mākslu un kultūras universitāšu vērtējumā aicinām vērtēt kā studiju priekšmetu ar STEM/STEAM elementiem pieaugumu pret iepriekšējo gadu (t.sk. vērtējot STEM/STEAM sinerģiju pētniecībā un radošajā darbībā).
Rādītājs
Tenūras profesoru un/vai studiju darbā piesaistīto nozares profesionāļu (vietējo un starptautisko mākslinieku) skaita pieaugums pret iepriekšējo gadu un/vai pastāvīgs nodrošinājums
Mērķis
Sekmēt stabilas akadēmiskās karjeras attīstību un augsta līmeņa profesionāļu patstāvīgu nodrošinājumu augstskolās.
Rādītājs
Sagatavoto, darba tirgū trūkstošo un pieprasīto speciālistu skaits
Mērķis
Uzlabot izglītības programmu atbilstību darba tirgus pieprasījumam un veicināt absolventu nodarbinātību specialitātē.
Rādītājs
Konkurss uz 1 studiju vietu
Mērķis
Paaugstināt programmu konkurētspēju, nodrošināt augsti pieprasīto programmu kvalitatīvu darbību, mainot studiju vietu sadalījumu nodaļas ietvaros, atbilstoši konkursam uz 1 studiju vietu.
Rādītājs
Mobilitāšu un ārzemju studentu skaita pieaugums pret iepriekšējo gadu
Mērķis
Sekmēt studiju internacionalizācijas attīstību.
Rādītājs
Augstskolas īstenoto un publiski pieejamo kultūras un mākslinieciskās jaunrades projektu skaits gadā (tai skaitā augstskolas īstenoto VKKF projektu un radošo pasākumu, kas publiski pieejami plašai sabiedrībai bez maksas, skaits gadā)
Mērķis
Sekmēt kultūras un mākslas pieejamību, atbilstoši Augstskolu likuma 3.2 panta trešā punkta 3. daļā noteiktajam.
Rādītājs
Studējošo mākslinieciskās jaunrades darbu novērtējumu un apbalvojumu skaits gadā
Starptautiski izcilu vai nacionālajā kultūrā un mākslā nozīmīgu mākslinieciskās jaunrades projektu (ar augstskolas docētāja dalību) skaits gadā
Mērķis
Sekmēt mākslinieciskās jaunrades attīstību, atbilstoši Augstskolu likuma 3.2 panta trešā punkta 3.daļā noteiktajam.
Rādītājs
NAP2030 rādītājs – starptautiskās citējamības datubāzes Scopus publikāciju īpatsvars, kuras iekļautas starp 10 % nozares citētāko pasaules publikāciju, no visām Latvijas autoru publikācijām
Pētniecībā nodarbinātie maģistranti, doktoranti un doktora grāda ieguvēji
Mērķis
Sekmēt zinātniskās darbības attīstību.
Rādītājs
Profesionālās pilnveides, tālākizglītības un mūžizglītības programmu apguvušo skaits gadā
Mērķis
Sekmēt mūžizglītības attīstību kultūras nozarē, izveidojot un regulāri pilnveidojot profesionālās pilnveides, tālākizglītības un mūžizglītības programmas atbilstoši augstskolas stratēģijai.
Piesaistītā finansējuma pieaugums, t.sk. no studiju maksām, tālākizglītības, nacionāla un starptautiska mēroga mākslinieciskās jaunrades, pētniecības un attīstības projektiem, un citiem avotiem pret iepriekšējo gadu
Mērķis
Sekmēt finansējuma piesaisti no citiem finansējuma avotiem.
Rādītājs
Studiju priekšmetu ar STEM/STEAM elementiem pieaugums pret iepriekšējo gadu (t.sk. vērtējot STEM/STEAM sinerģiju pētniecībā un radošajā darbībā).
Mērķis
Sekmēt starpdiscipinaritātes attīstību.
STEM nozīmi mākslu un kultūras universitāšu vērtējumā aicinām vērtēt kā studiju priekšmetu ar STEM/STEAM elementiem pieaugumu pret iepriekšējo gadu (t.sk. vērtējot STEM/STEAM sinerģiju pētniecībā un radošajā darbībā).
Rādītājs
Tenūras profesoru un/vai studiju darbā piesaistīto nozares profesionāļu (vietējo un starptautisko mākslinieku) skaita pieaugums pret iepriekšējo gadu un/vai pastāvīgs nodrošinājums
Mērķis
Sekmēt stabilas akadēmiskās karjeras attīstību un augsta līmeņa profesionāļu patstāvīgu nodrošinājumu augstskolās.
Rādītājs
Sagatavoto, darba tirgū trūkstošo un pieprasīto speciālistu skaits
Mērķis
Uzlabot izglītības programmu atbilstību darba tirgus pieprasījumam un veicināt absolventu nodarbinātību specialitātē.
Rādītājs
Konkurss uz 1 studiju vietu
Mērķis
Paaugstināt programmu konkurētspēju, nodrošināt augsti pieprasīto programmu kvalitatīvu darbību, mainot studiju vietu sadalījumu nodaļas ietvaros, atbilstoši konkursam uz 1 studiju vietu.
Rādītājs
Mobilitāšu un ārzemju studentu skaita pieaugums pret iepriekšējo gadu
Mērķis
Sekmēt studiju internacionalizācijas attīstību.
Rādītājs
Augstskolas īstenoto un publiski pieejamo kultūras un mākslinieciskās jaunrades projektu skaits gadā (tai skaitā augstskolas īstenoto VKKF projektu un radošo pasākumu, kas publiski pieejami plašai sabiedrībai bez maksas, skaits gadā)
Mērķis
Sekmēt kultūras un mākslas pieejamību, atbilstoši Augstskolu likuma 3.2 panta trešā punkta 3. daļā noteiktajam.
Rādītājs
Studējošo mākslinieciskās jaunrades darbu novērtējumu un apbalvojumu skaits gadā
Starptautiski izcilu vai nacionālajā kultūrā un mākslā nozīmīgu mākslinieciskās jaunrades projektu (ar augstskolas docētāja dalību) skaits gadā
Mērķis
Sekmēt mākslinieciskās jaunrades attīstību, atbilstoši Augstskolu likuma 3.2 panta trešā punkta 3.daļā noteiktajam.
Rādītājs
NAP2030 rādītājs – starptautiskās citējamības datubāzes Scopus publikāciju īpatsvars, kuras iekļautas starp 10 % nozares citētāko pasaules publikāciju, no visām Latvijas autoru publikācijām
Pētniecībā nodarbinātie maģistranti, doktoranti un doktora grāda ieguvēji
Mērķis
Sekmēt zinātniskās darbības attīstību.
Rādītājs
Profesionālās pilnveides, tālākizglītības un mūžizglītības programmu apguvušo skaits gadā
Mērķis
Sekmēt mūžizglītības attīstību kultūras nozarē, izveidojot un regulāri pilnveidojot profesionālās pilnveides, tālākizglītības un mūžizglītības programmas atbilstoši augstskolas stratēģijai.
11.
Konceptuālā ziņojuma projekts
Priekšlikums
Aicinām izvērtēt iespēju ziņojumā ieļaut informāciju par to, ka izvērtējot, vai augstskolā var tikt ieviests institucionālās finansēšanas modelis (ar papildu finansējumu), var tikt izmantots tikko veiktais studiju virzienu akreditācijas ārējais novērtējums, kura kritēriji aptver gan vispārējo augstskolas pārvaldību, gan kvalitātes vadības sistēmas novērtējumu, studiju procesa un programmu satura izvērtējumu, tā sasaisti ar zinātni un mākslu, ņemot vērā katra studiju virziena specifiku.
Piedāvātā redakcija
-
12.
Konceptuālā ziņojuma projekts
Priekšlikums
Konceptuālajā ziņojumā vairākkārt minēts, ka jaunais finansējuma modelis ir vērsts uz finansējuma piešķiršanu par konkrētu sniegumu, taču konceptuālais ziņojums nenosaka, ka snieguma novērtēšanā un tam atbilstošā finansējuma aprēķinā jābūt kritērijiem, kas atbilst augstskolas tipam. Tas attiecas arī mērķiem, kas tiks stimulēti ar otrā pīlāra (snieguma finansējuma) palīdzību. Lūdzam papildināt ziņojumu ar informāciju par otrā pīlāra snieguma finansējuma kritērijiem un iespējām mākslu un kultūras universitātēm snieguma finansējuma aprēķinā lielāku svaru piešķirt sniegumam par augstākās izglītības institūcijas īstenotajiem radošajiem un mākslinieciskajiem projektiem (tai skaitā radošajiem un mākslinieciskajiem līgumdarbiem ar komersantiem, publiskām personām un citiem pasūtītājiem (piemēram, fiziskām personām, biedrībām, nodibinājumiem)).
Piedāvātā redakcija
-
13.
Konceptuālā ziņojuma projekts
Priekšlikums
Sadaļā “Stipendiju sistēmas attīstība” lūdzam minēt, ka pedagogu izglītībā ir jāmonitorē statistika, kas ir saistīta arī ar citām jomām, ne tikai STEM jomu, svešvalodu (ES valodu) un latviešu valodas un literatūras mācību jomām. Lūdzam papildināt par to, ka ir nepieciešams paplašināt šo atbalsta mehānismu attiecībā uz citām jomām, kurās ir identificēts pedagogu trūkums. Pedagogu trūkums ir saistīts arī ar, piemēram, mūzikas pedagogiem, kas tika aktualizēts Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Augstākās izglītības, zinātnes un cilvēkkapitāla apakškomisijas (turpmāk – apakškomisija) sēdē 2023. gada 12. septembrī un 19. decembrī, kad tika apspriests jautājums par mūzikas pedagogu sagatavošanu, par atbalsta mehānismiem un risinājumiem, lai novērstu mūzikas pedagogu trūkumu.
Piedāvātā redakcija
-
14.
Konceptuālā ziņojuma projekts
Priekšlikums
Lūdzam ziņojuma projektā sniegt plašāku informāciju par pirmā pīlāra finansējumu (studiju bāzes finansējumu) kopumā un raksturot tā neatbilstību faktiskajām izmaksām, tostarp, ņemot vērā pēc Izglītības un zinātnes ministrijas pasūtījuma veikto pētījumu, piemēram, izmantojot A/S “KPMG Baltics” pētījuma secinājumus par studiju vietas bāzes izmaksām.
Piedāvātā redakcija
-