Atzinums

Lūdzam pārskatīt un precizēt likumprojekta 10. panta otrās daļas redakciju, īpaši attiecībā uz atsauci uz “šajā likumā noteiktajiem izņēmumiem”, jo likumprojektā nav minēti izņēmumi attiecībā uz brīvprātīgā darba veicējiem, vai papildināt likumprojektu ar izņēmumiem brīvprātīgā darba veicējiem, kas ir būtiski kriminālsodu izpildes jomā.
Vienlaikus aicinām skaidrot anotācijā “līdzgaitnieka” jēdzienu un attiecīgi tā sasaisti ar brīvprātīgā darba regulējošajiem normatīvajiem aktiem (saskaņā ar Valsts probācijas dienesta mājas lapā pieejamo informāciju (https://www.vpd.gov.lv/lv/lidzgaitnieciba) līdzgaitnieks ir brīvprātīgais, kurš apguvis līdzgaitnieka mācību programmu), jo likumprojekta 10. panta otrā daļa ir vienīgā vieta likumprojektā, kurā papildu brīvprātīgā darba veicējiem atsevišķi ir minēts termins “līdzgaitnieks”.
 

-

Ņemot vērā, ka tiesības saņemt informāciju ir vienas no personu pamattiesībām, tostarp saņemt informāciju personai saprotamā veidā un to, ka notiesātās personas var būt no dažādām sociālajām grupām, tostarp no sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju grupām, kā piemēram, pensijas vecuma personas, personas ar invaliditāti u.tml., tad informācija par personai (notiesātajam) piespriesto sodu, tā izpildi u.c. informācija jāsniedz personai saprotamā un piekļūstamā veidā, piemēram, piesaistot surdotulku, ja notiesātais ir nedzirdīgs, ja informāciju nav iespējams sniegt citā notiesātajam saprotamā veidā.
Lūdzam likumprojektā (44.panta piektā daļa, 63.panta ceturtā daļa, 111.panta sestā daļa, 171.panta pirmā daļa un 192.panta pirmā dala) noteikt, ka informācija notiesātajam tiek sniegta viņam saprotamā un piekļūstamā veidā, ņemot vērā notiesātā vecumu, veselības stāvokli, briedumu, pieredzi u.c. faktorus.

-

Skaidrojam, ka valstī nav noteikts minimālās stunda tarifa likmes apmērs. Ministru kabineta 2015. gada 24. novembra noteikumi Nr. 656 "Noteikumi par minimālās mēneša darba algas apmēru normālā darba laika ietvaros un minimālās stundas tarifa likmes aprēķināšanu" (turpmāk – MK noteikumi Nr. 656) nosaka minimālās stundas tarifa likmes aprēķināšanas kārtību.
Saskaņā ar MK noteikumu Nr. 656 3. punktu minimālo stundas tarifa likmi aprēķina, izmantojot šādu formulu:
TLmin = MDA / h, kur
TLmin – minimālā stundas tarifa likme euro;
MDA – valstī noteiktā minimālā mēneša darba alga saskaņā ar šo noteikumu 2. punktu;
h – normālā darba laika stundu skaits mēnesī (piecu dienu darba nedēļa un 40 stundas nedēļā vai piecu dienu darba nedēļa un 35 stundas nedēļā, vai sešu dienu darba nedēļa un 40 stundas nedēļā, vai sešu dienu darba nedēļa un 35 stundas nedēļā), tai skaitā svētku dienu stundu skaits, ja darbinieks neveic darbu svētku dienā, kas iekrīt darbiniekam noteiktajā darba dienā.
Vienlaikus vēršam uzmanību, ka saskaņā ar Darba likuma 131. panta pirmo daļu darbinieka normālais dienas darba laiks nedrīkst pārsniegt astoņas stundas, bet normālais nedēļas darba laiks — 40 stundas. Dienas darba laiks šā likuma izpratnē ir darba laiks diennakts periodā. Savukārt Darba likuma 132. panta trešajā daļā ir noteikts, ka pusaudžus nedrīkst nodarbināt ilgāk par septiņām stundām dienā un vairāk par 35 stundām nedēļā.

 

95. pants. Minimālā stundas tarifa likme un minimālā mēneša darba samaksa notiesātajam
Minimālā stundas tarifa likme un minimālā mēneša darba samaksa notiesātajam atbilstoši viņa veiktajam darbam un resocializācijas mērķiem ir:
1) 50 procentu no minimālās stundas tarifa likmes, kas ir aprēķināta atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai kārtībai — notiesātajam, kuriem sodu izpilda slēgtajā cietumā;
2) ekvivalenta minimālajai stundas tarifa likmei, kas ir aprēķināta atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai kārtībai — notiesātajam, kuram sodu izpilda atklātajā cietumā;
3) 50 procentu no minimālās stundas tarifa likmes, kas ir aprēķināta atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai kārtībai, ievērojot pusaudzim noteikto darba laiku  — nepilngadīgam notiesātajam.
 

Lūdzam veikt precizējumus terminoloģijas lietojumā, aizstājot likumprojektā vārdu “invalīds” ar vārdiem “persona ar invaliditāti” atbilstošā locījumā, ņemot vērā šī termina lietojumu Invaliditātes likumā un ANO Konvencijā par personu ar invaliditāti tiesībām.

(2) Notiesātajam no aprēķinātās darba samaksas izdara ieturējumus saskaņā ar izpildu dokumentiem Civilprocesa likumā paredzētajā kārtībā tādā apmērā, lai pēc visu ieturējumu izdarīšanas notiesātā personiskajā kontā varētu ieskaitīt vismaz 20 procentus no aprēķinātās darba samaksas, bet pensijas vecumu sasniegušo notiesāto, notiesāto ar I un II invaliditātes grupu, nepilngadīgo, grūtnieču, kā arī to notiesāto sieviešu personiskajā kontā, kuru bērni uzturas ar mātēm brīvības atņemšanas iestādē, — vismaz 40 procentus no aprēķinātās darba samaksas. Civilprocesa likumā noteiktais ieturējumu apmērs no darba samaksas un tai pielīdzinātajiem maksājumiem nav attiecināms uz šajā pantā noteiktajiem ieturējumiem no notiesātajam aprēķinātās darba samaksas.

Lūgums skaidrot, vai šī panta 2.punktā paredzēta arī prasība, ka ieslodzītās personas kameras video ir pieejams tikai tā paša dzimuma personām, izņemot gadījumus, kad tas nepieciešams ieslodzītās personas, iestādes darbinieka vai sabiedrības drošībai.
 

-

Vēršam Jūsu uzmanību uz likumprojekta 126.pantā ietverto regulējumu saistībā ar notiesāto pienākumu piedalīties brīvības atņemšanas iestādes un tās apkārtējās teritorijas uzturēšanā, labiekārtošanā un sadzīves apstākļu uzlabošanā, kas faktiski un pēc būtības dublē Latvijas Sodu izpildes kodeksa 56.¹⁰ panta noteikto par ar brīvības atņemšanu notiesāto nodarbināšana bez atlīdzības.

Likumprojekta publiskās apspriešanas laikā, kad praktiski identisks regulējums bija ietverts likumprojekta 91.pantā, nosaucot to par  ar brīvības atņemšanu notiesāto nodarbināšanu bez atlīdzības, tāpat kā tas ir Latvijas Sodu izpildes kodeksā, jau vērsām Jūsu uzmanību uz to, ka Latvijas Republika ir ratificējusi Starptautiskās darba organizācijas 1930. gada konvenciju Nr.29 “Piespiedu darba konvencija” (https://likumi.lv/ta/lv/starptautiskie-ligumi/id/41) (turpmāk – Konvencija), kas paredz, ka ikviena valsts, kas  ratificē šo konvenciju apņemas visīsākajā laika periodā aizliegt jebkura veida piespiedu vai obligāta darba izmantošanu. Konvencijas 2.pants gan definē piespiedu darbu kā tādu, gan arī nosaka izņēmuma gadījumus, kad uzskatāms, ka persona neveic piespiedu darbu.

Tas, ka pašreizējā likumprojekta redakcijā panta nosaukums ir mainīts un pants pārcelts uz citu likumprojekta nodaļu, Labklājības ministrijas ieskatā nemaina šī panta būtību – 126.pantā tāpat tiek noteikts pienākums notiesātajiem veikt darbu bez atlīdzības, neprasot notiesātā piekrišanu.

Jau 2018. gadā Starptautiskā darba organizācija bija pieprasījusi Latvijas valdībai paskaidrojumus par Latvijas Sodu izpildes kodeksā ietverto regulējumu, kas paredz  ar brīvības atņemšanu notiesāto nodarbināšana bez atlīdzības, un Tieslietu ministrija ziņojumā par attiecīgo konvenciju sniedza savu skaidrojumu, kāpēc Latvijas Sodu izpildes kodeksā noteiktais nav uzskatāms par piespiedu darbu.

Lai nākotnē izvairītos no nepieciešamības sniegt šādus skaidrojumus Starptautiskajai darba organizācijai saistībā ar konvencijas normu izpildi Latvijā, kā arī novērstu jebkādas šaubas, kas varētu būt saistītas arī ar Latvijas Republikas Satversmes  106. panta pārkāpumu, aicinām likumprojekta anotācijā detalizēti skaidrot, kāpēc likumprojekta 91.pantā noteiktais darbs bez atlīdzības nav uzskatāms par piespiedu darbu Konvencijas izpratnē un nerada arī Latvijas Republikas Satversmes  106. panta pārkāpumu.  Aicinām šajā pamatojumā izmantot arī Konvencijas 2.pantā ietverto regulējumu kā pamatojumu tam, kādēļ likumprojekta  126. pantā ietvertais pienākums nav uzskatāms par piespiedu darbu, ja vien kāds no 2.panta otrajā daļā ietvertajiem izņēmumiem ir atbilstošs.

Vienlaikus vēršam uzmanību uz to, ka iepazīstoties ar Eiropas cietumu noteikumiem (Eiropas Padomes Ministru komitejas Ieteikums Rec(2006)2 dalībvalstīm par Eiropas cietumu noteikumiem) (pieņemti 2006. gada 11. janvārī), kas likumprojekta anotācijā minēti kā pamatojums 126.pantā noteiktajam pienākumam, Labklājības ministrija nerada apstiprinājumu šāda pienākuma uzlikšanai  notiesātajam bez atlīdzības un bez tā piekrišanas.

 

-

No pašreizējās punkta redakcijas nav skaidrs vai pie personīgās higiēnas ievērošanas iespējām tiek iekļautas arī menstruālās higiēnas produkti jeb tie ietilpst ieslodzītā veselības aprūpes ietvarā.
Ja šādi higiēnas līdzekļi netiek uzskatīti par veselības aprūpes daļu, tad nepieciešams nodrošināt ne tikai iespēju ieslodzītajiem šādus līdzekļus iegādāties un lietot, bet vajadzības gadījumā (piemēram, ja ieslodzītajai personai nav finanšu līdzekļu vai tā atrodas soda izolatorā) ieslodzījuma vietā šādi līdzekļi jānodrošina bez maksas.
Tā kā šis punkts attiecas arī uz 174.pantu par soda izolatoru, kurā ir aizliegts ienest personīgās mantas, nepieciešams precizēt, ka tas neattiecas uz tādiem personīgās higiēnas līdzekļiem, kuri netiek uzskatīti par veselības aprūpes daļu.

-

Lūgums skaidrot šī soda mēra mērķi un tvērumu, ņemot vērā, ka atkarību mazināšanas programmā paredzēts īpašs uzsvars uz apcietinātās personas resocializāciju un rehabilitāciju, un šādos gadījumos attiecību uzturēšana ar ģimeni ir būtisks faktors.
Lūgums skaidrot, vai ir iespējams, ka šāda soda saņemšanas gadījumā ieslodzītā persona netiekas ar tuviniekiem vairāk kā mēnesi, nodarot kaitējumu programmā esošas ieslodzītās personas progresam.
Rekomendācija sašaurināt soda tvērumu un atļaut kārtējās tikšanās ar laulāto, partneri vai bērniem.

-

Likumprojekta 194. panta otrā daļā noteikts, ka personas ar invaliditāti un pensijas vecuma personas pēc viņu lūguma ievieto sociālās aprūpes iestādēs.
Ministrija iebilst pret nepamatotu personu ievietošanu aprūpes institūcijās, pamatojoties tikai uz viņu sociālo statusu – noteikta invaliditāte , sasniegts pensijas vecums.  Normatīvie akti, kuri nosaka sociālo pakalpojumu saņemšanas kārtību, paredz, ka, lai saņemtu sociālos pakalpojumus, nepieciešams izvērtēt personas objektīvās vajadzības pēc sociālajiem pakalpojumiem. Tiesības saņemt pakalpojumu sociālās aprūpes centrā ir  personai, kurai  ir noteikts 3. vai 4. aprūpes līmenis un ar aprūpes pakalpojumiem  mājās vai citiem sociālajiem pakalpojumiem dzīvesvietā nav iespējams nodrošināt nepieciešamo aprūpi.
 

-

Pašlaik likumprojektā tiek izmantoti 2 jēdzieni “brīvprātīgie”  (10. panta nosaukums, 27. pants, 138. panta otrā daļa). un “brīvprātīgā darba veicēji” (10. panta  pirmā un otrā daļa, 95. panta 4. punkts, 234. panta 4. punkts).
Lai nodrošinātu vienotu terminoloģiju likprojekta ietvaros un salāgotu to ar citiem normatīvajiem aktiem (Brīvprātīgā darba likums, likumprojekts “Grozījumi Ieslodzījuma vietu pārvaldes likumā” (25-TA-377)), aicinām likumprojektā izmantot jēdzienu “brīvprātīgā darba veicēji”, pirmajā reizē likumprojekta tekstā to izsakot šādā redakcijā “brīvprātīgā darba veicēji (turpmāk – brīvprātīgie)” un attiecīgi precizējot to pārējā tekstā.
 

-

Lūdzam veikt redakcionālus precizējumus  2. un 3.punktā:

 

2) grupu konsultācijas pirms notiesātā plānotās atbrīvošanas sakarā ar darba meklēšanuas atbalstamu;
3) individuālas konsultācijas pirms notiesātā plānotās atbrīvošanas, lai turpinātu aktīvuos darba meklējumus. 
 

Likumprojekta 85.panta pirmajā daļā pie Darba likumu normu uzskaitījuma atsevišķi izcelts Darba likuma 142.pants “Diennakts atpūta”, lai gan šis pants ietilpst Darba likuma 33.nodaļā “Atpūtas laika vispārīgie noteikumi”, kas minēta 85.panta pirmajā daļā pirms tam. Aicinām izslēgt no 85.panta pirmās daļas atsauci uz Darba likuma 142.pantu, jo tas ietilpst Darba likuma 33.nodaļā, un tā jau šajā panta daļā minēta.
 

-

Ierosinām precizēt vardarbības veidu definīcijas, kas ietvertas Bērnu tiesību aizsardzības likuma 1. pantā, īpaši attiecībā uz seksuālu izmantošanu vai fizisku un emocionālu vardarbību. Precizējums nepieciešams, lai nodrošinātu skaidru izpratni par gadījumiem, kuros bērns var tikt ievietots soda izolatorā. Šāda precizēšana mazinātu risku, ka bērns tiek pakļauts izolācijai, piemēram, emocionālas vardarbības gadījumā, kas izpaužas kā pašcieņas aizskaršana.
 

Notiesātos audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem var ievietot soda izolatorā tikai par pārkāpumiem, kas saistīti ar fizisku un/vai seksuālu vardarbību vai alkohola, narkotisko vai citu apreibinošo vielu lietošanu vai apriti.
 

Lūdzam papildināt anotāciju ar skaidrojumu par 192. panta trešās daļas piemērošanu attiecībā uz institūciju veicamajām darbībām  sociālās korekcijas programmas izstrādē un sadarbību ar likumiskajiem pārstāvjiem.   

-