Atzinums

Lūdzam anotācijā izvērstāk skaidrot projekta 8.1. apakšpunkta tvērumu un piemērošanu, tostarp, ja nepieciešams, sniedzot piemērus. Citastarp aicinām izvērtēt, vai nebūtu precizējama norma vai anotācijā ietvertais skaidrojums atkarībā no normas mērķa un iecerētā tvēruma. Proti, anotācijā attiecīgā norma skaidrota šādi: "[..] par jebkādu migrācijas pakalpojumu saņemšanu, ja tas noteikts starptautiskajos līgumos". Pirmšķietami nosacījums "ja tas noteikts [Latvijas Republikai saistošajos] starptautiskajos līgumos" un nosacījums "ja [tas] atbilst Latvijas Republikai saistošajiem starptautiskajiem līgumiem" nav saturiski viens un tas pats, un pēdējais, šķiet, varētu būt plašāka tvēruma. Attiecīgi lūdzam izvērtēt iespēju un nepieciešamību precizēt vai nu projekta 8.1. apakšpunktu, vai anotāciju atkarībā no normas mērķa. Alternatīvi, ja tas nav nepieciešams, lūdzam sniegt atbilstošu skaidrojumu par minēto.

-

Anotācijā dažas projektā paredzētās normas pamatotas ar nepieciešamību harmonizēt nosacījumus ar Eiropas Savienības regulējumu (sk., piemēram: "[D]iplomātisko un dienesta vīzu saņēmējiem un vīzas pieprasītājiem - gadījumos, kas saistīti ar humāniem apsvērumiem - lai harmonizētu nosacījumus ar Šengenas vīzas pieprasītājiem noteiktajiem vienotajiem kritērijiem, kas ietverti Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija Regulā (EK) Nr. 810/2009, ar ko izveido Kopienas Vīzu kodeksu (Vīzu kodekss) (turpmāk - Vīzu kodekss) [..] Pašreizējais regulējums paredz atbrīvojumu bērniem, kas nav sasnieguši 16 gadu vecumu, bet 12 gadu vecuma noteikšana harmonizēs tiesību aktā noteikto ar Vīzu kodeksā paredzēto vecuma slieksni."). Saistībā ar minēto:
pirmkārt, aicinām izvērstāk skaidrot harmonizēšanas nepieciešamību, tostarp konkrēti norādot attiecīgā Eiropas Savienības tiesību akta nosacījumus (tostarp norādot konkrētu tiesību akta vienību vai vienības), ar kuriem attiecīgā projekta norma tiek harmonizēta;
otrkārt, lūdzam izvērtēt, vai projektā nav ieviestas vai pārņemtas kādas anotācijā minēto Eiropas Savienības tiesību aktu prasības, un vai nu aizpildīt anotācijas 5.1. sadaļu un 5.4. sadaļas 1. tabulu, ietverot informāciju par projektā pārņemtajām vai ieviestajām Eiropas Savienības tiesību aktu prasībām, vai arī sniegt skaidrojumu, kādēļ tas nav nepieciešams.

-

Ar projektā paredzētajiem grozījumiem no Ministru kabineta 2017. gada 12. septembra noteikumu Nr. 557 "Noteikumi par valsts nodevu par vīzas, uzturēšanās atļaujas vai Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusa Latvijas Republikā pieprasīšanai nepieciešamo dokumentu izskatīšanu un ar to saistītajiem pakalpojumiem" (turpmāk - MK noteikumi Nr.557) 11. punkta izslēgti tajā paredzētie atbrīvojumi no valsts nodevas samaksas vairākām personu kategorijām, tostarp: Valkā dzīvojošajiem Igaunijas nepilsoņiem - Latvijas pilsoņu vai nepilsoņu ģimenes locekļiem (MK noteikumu Nr. 557 11.9.apakšpunkts); ārzemniekam, kurš sniedz palīdzību Latvijas Republikas valsts vai pašvaldību institūcijām, un viņa ģimenes loceklim (MK noteikumu Nr. 557 11.15.apakšpunkts); vērtētājam, kurš novērtē, akreditē un uzrauga laboratorijas, sertificēšanas un inspicēšanas institūcijas (MK noteikumu Nr. 557 11.21.2.apakšpunkts). Kā pamatojums šādām izmaiņām ir norādīts apstāklis, ka konkrētie atbrīvojumi pēdējos trīs gados nav piemēroti ne reizi vai tiek tiek izmantoti ļoti reti, līdz ar to uzskatāmi par neaktuāliem. Tomēr jāņem vērā, ka minētie atbrīvojumi no valsts nodevas ir noteikti ar pamatotu mērķi un neuzliek nekādus pienākumus ne iestādēm, ne privātpersonām, kas varētu radīt nepamatotu administratīvu slogu, kura dēļ tie būtu atceļami kā neaktuāli. Līdz ar to nav saskatāms pietiekams pamatojums, lai šādus atbrīvojumus atceltu. Tādējādi lūdzam izvērtēt iespēju minētos atbrīvojumus noteikumu projektā saglabāt.

 

-

Anotācijā minēts: "Problēmas apraksts: Valsts nodevas likme par ilgtermiņa vīzas pieteikuma izskatīšanu ir zemāka nekā par īstermiņa vīzas pieteikuma izskatīšanu. Risinājuma apraksts: Noteikt valsts  nodevas likmi par ilgtermiņa vīzas pieteikuma izskatīšanu pēc analoģijas ar nodevu par īstermiņa vīzas pieteikuma izskatīšanu, kāda tā noteikta Komisijas deleģētajā regulā (ES) 2024/1415 (2024. gada 14. marts), ar ko Regulu (EK) Nr. 810/2009 groza attiecībā uz vīzas nodevu apmēru." Saistībā ar minēto aicinām izvērstāk skaidrot, kādēļ izvēlēts pēc analoģijas piemērot īstermiņa vīzas pieteikuma izskatīšanai piemērojamo valsts nodevas apmēru arī ilgtermiņa vīzas pieteikuma izskatīšanai un kādi apsvērumi ir pamatā šādai izvēlei. Tostarp aicinām skaidrot, kādi apsvērumi ir bijuši pamatā pašreiz spēkā esošo regulējumu, kas paredz, ka par ilgtermiņa vīzas pieteikuma izskatīšanu pastāv zemāka valsts nodevas likme nekā par īstermiņa vīzas pieteikuma izskatīšanu.
Līdzīgi aicinām izvērtēt un izvērstāk skaidrot arī citas valsts nodevu likmju izmaiņas, salīdzinot ar pašreiz noteiktajām valsts nodevu likmēm Ministru kabineta 2017. gada 12. septembra noteikumos Nr. 557 "Noteikumi par valsts nodevu par vīzas, uzturēšanās atļaujas vai Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusa Latvijas Republikā pieprasīšanai nepieciešamo dokumentu izskatīšanu un ar to saistītajiem pakalpojumiem", kuras anotācijā pašreiz pamatotas ar tādiem apsvērumiem, kā "dokumentu izvērtēšanas procedūra nav atšķirīga", "šādu pieprasījumu skaits pēdējā laikposmā strauji samazinājies", "informācijas sistēmās veicamās pārbaudes un lēmuma sagatavošanas procedūras neatšķiras" u.tml. Proti, aicinām skaidrot, vai sākotnēji atšķirīgo likmju noteikšanai pamatā nebija kādi citi apsvērumi, un attiecīgi skaidrot, vai ir pamatoti attiecīgo likmi pielīdzināt citai likmei.

-

Lūdzam aizpildīt anotācijas 7.sadaļu.

-