Atzinums

Lūdzam izvērtēt, vai MK rīkojums nebūtu papildināms ar punktu, kurā sākotnēji tiktu konceptuāli atbalstīta konkrētā publiskās un privātās partnerības projekta īstenošana kopumā divās kārtās, īpaši ņemot vērā, ka pašreizējā redakcijā MK rīkojuma projekts paredz lemt par konkrētā publiskās un privātās partnerības projekta pirmās kārtas uzsākšanu, bet vienlaikus tiek paredzēts finansējums arī  projekta otrās kārtas īstenošanai nepieciešamo zemju atsavināšanai, kā arī noteikts nacionālo interešu objekta statuss t.sk. arī projekta otrās kārtas infrastruktūrai.
Tāpat vēršam uzmanību, ka saskaņā ar Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likumu sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanu iespējams uzsākt pēc tam, kad Ministru kabinets vai pašvaldība pieņēmusi konceptuālu lēmumu par sabiedrības vajadzību nodrošināšanai nepieciešama projekta īstenošanu
 

-

MK rīkojuma punktā norādīts, ka saskaņā ar Publisko iepirkumu likuma 60. panta ceturtās daļu nepieciešama atļauja līguma slēgšanai uz termiņu, kas pārsniedz 5 gadus. Vienlaikus ne pašā rīkojumā, ne tā anotācijā nav norādīts līguma termiņš, uz kādu konkrētais līgums tiks slēgts. Attiecīgi lūdzam precizēt MK rīkojuma punktu, norādot plānoto līguma termiņu. Tāpat lūdzam MK rīkojuma anotācijā detalizētāk norādīt tos tehniskos un ekonomiskos apstākļus, kuri pamato garāku līguma termiņa noteikšanu.

-

No punkta nav viennozīmīgi saprotams, kas slēgs līgumu par konsultāciju pakalpojuma nodrošināšanu, Satiksmes ministrija vai VSIA “Latvijas Valsts ceļi”. Paskaidrojam, ka Publisko iepirkumu likuma 60. panta ceturtās daļas otrais teikums tulkojams šauri un atļaujas saņemšana ir attiecināma tikai uz tiešās valsts pārvaldes un pastarpinātās valsts pārvaldes iestādēm, t.i. ja pasūtītājs nav uzskatāms par tiešās pārvaldes vai pastarpinātās pārvaldes iestādi, tas ir tiesīgas noslēgt iepirkuma līgumu uz ilgāku laiku par pieciem gadiem, ja tas ir būtiski nepieciešams iepirkuma līguma izpildes nodrošināšanai ar iepirkuma līguma priekšmetu tieši saistītu tehnisku vai ekonomisku apstākļu dēļ, bez atļaujas saņemšanas. Ievērojot minēto, aicinām precizēt punktu un norādīt, kurš no subjektiem būs pasūtītājs un izvērtēt Publisko iepirkumu likuma 60. panta ceturtās daļas 2. punktā minētās atļaujas nepieciešamību.
 

-

Lūdzam rīkojuma projekta 6.punktu izteikt piedāvātajā redakcijā. 

“6. Jautājumu par nepieciešamo papildu finansējumu nekustamo īpašumu iegādei Bauskas apvedceļam un ar nekustamo īpašumu iegādi saistītajiem pakalpojumiem ne vairāk kā 6 337 500 euro (2025. gadā ne vairāk kā 3 250 000 euro un 2026. gadā ne vairāk kā 3 087 500 euro) un partnerības iepirkuma dokumentācijas sagatavošanas un ieviešanas administratīvajām izmaksām ne vairāk kā 1 300 000 euro  (2025. gadā ne vairāk kā 500 000 euro, 2026. gadā ne vairāk kā 500 000 euro, 2027. gadā ne vairāk kā 100 000 euro, 2028. gadā ne vairāk kā 100 000 euro un 2029. gadā ne vairāk kā 100 000 euro) izskatīt Ministru kabinetā likumprojekta “Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam” sagatavošanas procesā kopā ar visu ministriju un citu centrālo valsts iestāžu iesniegtajiem prioritāro pasākumu pieteikumiem atbilstoši valsts budžeta finansiālajām iespējām."
 

Lūdzam rīkojuma projekta 7.punktu izteikt piedāvātajā redakcijā. 

“7. Ja likumprojekta “Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam” sagatavošanas procesā papildu finansējums šā rīkojuma 6. punktā minētajam mērķim netiek piešķirts, Satiksmes ministrijai segt izmaksas valsts budžeta apakšprogrammas 23.06.00 “Valsts autoceļu uzturēšana un atjaunošana” finansējuma ietvaros.”.
 

Lūdzam anotācijā skaidrot rīkojuma projekta 9.punkta nepieciešamību, skaidrojot detalizēti, ko tas paredz, vai arī to svītrot.

-

Lūdzam precizēt rīkojuma projekta 10.punktu, nosakot, ka pirms PPP līguma noslēgšanas Satiksmes ministrijai jāiesniedz Ministru kabinetā rīkojuma projekts par ilgtermiņa saistību uzņemšanos bruto pieejamības maksājuma un pievienotās vērtības nodokļa maksājumu segšanai, paredzot tā izskatīšanu valsts budžeta likumprojekta sagatavošanas procesā. Vienlaikus vēršam uzmanību, ka par šajā punktā norādītajām summām nav sniegts skaidrojums anotācijā, ka arī Satiksmes ministrijas sagatavotā informatīvā ziņojuma “Par valsts galvenā autoceļa A7 Rīga – Bauska – Lietuvas robeža (Grenctāle) posma no Ķekavas apvedceļa līdz Bauskai (Ārcei) pārbūves projekta īstenošanu un tam nepieciešamā finansējuma nodrošināšanu” (23-TA-1596) 4.4.sadaļā informācija par bruto pieejamības maksājumiem ir norādīta citā apmērā, attiecīgi lūdzam pārskatīt un precizēt.

-

Lūdzam rīkojuma projekta 13.punktu izteikt piedāvātajā redakcijā. 

“13. Jautājumu par nepieciešamo papildu finansējumu Autoceļa A7 posma no Ķekavas apvedceļa līdz Bauskai (Ārcei) pārbūves projekta otrās kārtas “Iecavas apvedceļš” (turpmāk – Iecavas apvedceļš) īstenošanai nepieciešamo nekustamo īpašumu iegādei un ar nekustamo īpašumu iegādi saistīto izmaksu segšanai ne vairāk kā 19 475 000  euro (2025. gadā ne vairāk kā 10 250 000 euro un 2026. gadā ne vairāk kā 9 225 000 euro) izskatīt Ministru kabinetā likumprojekta “Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam” sagatavošanas procesā kopā ar visu ministriju un citu centrālo valsts iestāžu iesniegtajiem prioritāro pasākumu pieteikumiem atbilstoši valsts budžeta finansiālajām iespējām."
 

Lūdzam rīkojuma projekta 14.punktu izteikt piedāvātajā redakcijā. 

“14. Ja likumprojekta “Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam” sagatavošanas procesā papildu finansējums šā rīkojuma 13. punktā minētajam mērķim netiek piešķirts, Satiksmes ministrijai segt izmaksas valsts budžeta apakšprogrammas 23.06.00 “Valsts autoceļu uzturēšana un atjaunošana” finansējuma ietvaros.”
 

Lūdzam precizēt un papildināt anotācijas 1.1.sadaļā norādīto attiecīgā MK rīkojuma izstrādes pamatojumu, atbilstoši Publiskās un privātās partnerības likuma 16.pantam ietverot atsauci arī uz izstrādātajiem konkrētā publiskās un privātās partnerības projekta finanšu un ekonomiskajiem aprēķiniem, kā arī sniegtajiem uzraudzības institūcijas un Finanšu ministrijas atzinumiem.

-

Lūdzam anotācijas 1.1.sadaļā iekļaut atsauci arī uz Satiksmes ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu “Par valsts galvenā autoceļa A7 Rīga – Bauska – Lietuvas robeža (Grenctāle) posma no Ķekavas apvedceļa līdz Bauskai (Ārcei) pārbūves projekta īstenošanu un tam nepieciešamā finansējuma nodrošināšanu” (23-TA-1596).

-

Lūdzam anotācijas 3.sadaļas punktā “Cita informācija” norādīt informāciju, kas paredzēta rīkojuma projekta 6., 7., 8., 13., 14. un 15.punktā.

-

Lūdzam anotācijas 3.sadaļas 6.punktā pēdējā rindkopā novērst informācijas dublēšanos.

-

Lūdzam anotācijas 3.sadaļas 6.punktā detalizētāk skaidrot, kā noteikts nepieciešamais finansējums nekustamo īpašumu iegādei un ar nekustamo īpašumu iegādi saistītajiem pakalpojumiem Projekta pirmās kārtas “Bauskas apvedceļš” īstenošanai, konsultāciju pakalpojumiem par Projekta pirmās kārtas “Bauskas apvedceļš” partnerības iepirkuma dokumentācijas sagatavošanu un ieviešanas administratīvām izmaksām, nekustamo īpašumu iegādei un ar nekustamo īpašumu iegādi saistītajiem pakalpojumiem Projekta otrās kārtas “Iecavas apvedceļš” īstenošanai nepieciešamo nekustamo īpašumu iegādei un ar nekustamo īpašumu iegādi saistīto izmaksu segšanai.

-

Lūdzam anotācijas 3.sadaļas 4.punktā dzēst norādīto finansējumu, tā vietā norādot “0” un attiecīgi aizpildot 5.punktu un 5.1.apakšpunktu.

-

Ja Ministru kabineta rīkojuma projektu plānots iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā 2023.gada ietvaros, tad lūdzam anotācijas 3.sadaļā ailē kā kārtējo gadu norādīt 2023.gadu, atbilstoši arī precizējot pārējos gadus un norādīto aprēķinu sadalījumu pa gadiem 1.-5.punktos un to apakšpunktos.

-

Publiskās un privātās partnerības likuma 16.panta sestā daļa paredz, ka “Lēmumā par publiskās un privātās partnerības procedūras uzsākšanu katra publiskās un privātās partnerības projektā iesaistītā šā panta pirmajā un otrajā daļā minētā publiskā partnera institūcija norāda:
1) publiskās un privātās partnerības procedūru, kurā tiks noteikts pretendents, ar kuru tiks slēgts publiskās un privātās partnerības līgums;
2) publiskā partnera pārstāvi;
3) publiskās un privātās partnerības līguma termiņu, kas izriet no finanšu un ekonomiskajiem aprēķiniem un Finanšu ministrijas atzinuma;
4) privātajam partnerim nododamos [..] publiskā partnera resursus;
5) Finanšu ministrijas atzinumā norādītos publiskās un privātās partnerības aktīvu uzskaites noteikumus;
[..];
7) citus publiskās un privātās partnerības īstenošanas nosacījumus, kas ir būtiski sabiedrības interešu nodrošināšanai.”.
Aicinām izvērtēt, vai visi iepriekš minētie punkti ir ietverti rīkojuma projektā un nepieciešamības gadījumā papildināt ar trūkstošo informāciju, piemēram, par publiskās un privātās partnerības procedūru, kurā tiks noteikts pretendents, ar kuru tiks slēgts PPP līgums. Pēc minētā izvērtējuma veikšanas, aicinām izvērtēt, vai attiecīgi precizējumi nav veicami attiecīgajās anotācijas sadaļās.

-

Lūdzam veikt redakcionālus precizējumus MK rīkojuma punktā, ņemot vērā, ka Satiksmes ministrija VSIA “Latvijas Valsts ceļi” deleģē savas publiskā partnera pārstāvja, nevis publiskā partnera, tiesības.

-

Ņemot vērā, ka šis plānotais pasākums ir saistītīts ar informatīvā ziņojuma “Par valsts galvenā autoceļa A7 Rīga – Bauska – Lietuvas robeža (Grenctāle) posma no Ķekavas apvedceļa līdz Bauskai (Ārcei) pārbūves projekta īstenošanu un tam nepieciešamā finansējuma nodrošināšanu” (23-TA-1596) ietvaros virzīto projektu par valsts galvenā autoceļa A7 pārbūves projekta īstenošanu un tam nepieciešamā finansējuma nodrošināšanu un tajā ir norādīts, ka plānotais atbalsts nekvalificējas kā komercdarbības atbalsts, lūdzam informācijas izsekojamības nolūkos komercdarbības atbalsta kontekstā arī šo anotāciju papildināt ar informāciju, ka atbilstoši Informatīvajā ziņojumā “Par valsts galvenā autoceļa A7 Rīga – Bauska – Lietuvas robeža (Grenctāle) posma no Ķekavas apvedceļa līdz Bauskai (Ārcei) pārbūves projekta īstenošanu un tam nepieciešamā finansējuma nodrošināšanu” (23-TA-1596) ietvertajam komercdarbības atbalsta izvērtējumam, īstenojot publisko privāto partnerību šis pasākums nekvalificēsies kā komercdarbības atbalsts.
 

-

Anotācijas sadaļā “Problēmas un risinājumi” “Problēmas apraksts” ir minēts, ka “Kopējie paredzamie kapitālieguldījumi Iecavas apvedceļa un Bauskas apvedceļa infrastruktūras izbūvei ir ap EUR 352 milj. (2022. gada cenās bez pievienotās vērtības nodokļa). Veicot iespējamo finansēšanas avotu analīzi, secināts, ka valsts budžeta finansējums tik vērienīga infrastruktūras projekta īstenošanai līdz 2030. gadam paralēli citu nacionālas nozīmes infrastruktūras objektu būvniecībai, kā, piemēram, RailBaltica, nebūs pieejams, jo radītu pārāk lielu slodzi uz valsts budžetu pārāk īsā laika periodā.  Tāpat pašlaik nav pamatotas informācijas par Eiropas Savienības fondu pieejamību šāda apjoma infrastruktūras projektu īstenošanai.”

Savukārt tālāk anotācijas sadaļā “Risinājuma apraksts” ir minēts, ka “Kā viens no potenciālajiem alternatīvajiem papildu finansējuma avotiem Projekta otrai kārtai “Iecavas apvedceļš” ir identificēts līdzfinansējums no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta “CEF 2 Transports – TEN-T pielāgošana civilās un aizsardzības divējāda lietojuma vajadzībām – Militārās mobilitātes finansējums” (CEF 2 Transport – Adaptation of the TEN-T to civilian-defence dual use – Military mobility envelope), CEF-T-2023-MILMOB-WORKS (turpmāk – CEF).” Turklāt Satiksmes ministrija (turpmāk - SM)  ir uzsākusi CEF projekta pieteikuma sagatavošanas darbus, lai iesniegtu projekta pieteikumu CEF finansējuma saņemšanai.

Aicinām savstarpēji salāgot anotācijas sadaļās norādīto informāciju, kā arī izvērtēt, vai tā nav papildināma ar informāciju par kapitālieguldījumiem, ja SM būs pieejams CEF finansējums.  Pēc minētā izvērtējuma veikšanas, aicinām aplūkot arī anotācijas 3.sadaļā iekļauto tabulu “Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem” un nepieciešamības gadījumā to papildināt vai precizēt.

Tāpat, minētajā anotācijas sadaļā ir norādīts, ka “Vienlaikus, atliekot Iecavas un Bauskas apvedceļu būvniecības īstenošanu, veidojas būtiski sociālekonomiskie zaudējumi, kā arī pastāv augsts risks, ka Eiropas Komisija uzsāks pārkāpumu procedūru pret Latviju, kas var rezultēties ar finanšu sankcijām – gan soda naudu, gan kavējuma naudu, ņemot vērā Latvijas koeficientu, ja līdz 2030. gadam Autoceļa A7 kā TEN-T pamattīkla daļas neatbildīs automaģistrāļu vai ātrsatiksmes ceļu standartiem.”

Savukārt informatīvajā ziņojumā “Par valsts galvenā autoceļa A7 Rīga – Bauska – Lietuvas robeža (Grenctāle) posma no Ķekavas apvedceļa līdz Bauskai (Ārcei) pārbūves projekta īstenošanu un tam nepieciešamā finansējuma nodrošināšanu” - 23-TA-1596 - (turpmāk - Informatīvais ziņojums) 2.3.apakšpunktā “Eiropas Savienības normatīvo aktu prasības” ir norādīts, “Ja netiek izpildītas TEN-T regulā noteiktās prasības, tad Eiropas Komisija uzsāks pārkāpumu procedūru pret Latviju, kas var rezultēties ar finanšu sankcijām – gan soda naudu, gan kavējuma naudu, ņemot vērā Latvijas koeficientu. Jāatzīmē, ka pašlaik notiek darbs pie TEN-T regulas prasību pārskatīšanas.[1]”

Aicinām izvērtēt, vai anotācijā un Informatīvajā ziņojumā minētais, nav savstarpēji jāsalāgo un jāprecizē.

Ņemot vērā to, ka CEF finansējums tiek piešķirts atklātu projektu konkursu kārtībā, gadījumā, ja SM projekta pieteikums tiks apstiprināts, tas ietekmēs finanšu plūsmas un kapitālieguldījumu apmēru. Līdz ar ko aicinām papildināt anotāciju ar analīzi, kāda ir plānotā finansējuma summa, uz ko pretendē SM CEF ietvaros, kad būs zināmi atklātā projektu konkursa rezultāti, kā arī izvērtēt nepieciešamību papildināt anotāciju ar informāciju, par kapitālieguldījumiem, ja SM būs pieejams CEF finansējums.
Tāpat aicinām papildināt anotāciju ar analīzi par Iecavas projekta plānoto laika grafiku PPP pamatscenārijā un PPP atvasinātajā scenārijā, atkarībā no tā vai SM būs vai nebūs pieejams CEF finansējums, tai skaitā iekļaujot analīzi, vai joprojām aktīvi paliks privātā partnera bilancē esoši, projektam neradot negatīvu ietekmi uz valsts budžeta ilgtermiņa saistību apjomu un vispārējās valdības budžeta bilanci un parādu.


[1] Pieejams: https://www.europarl.europa.eu/legislative-train/spotlight-JD21/file-ten-t-regulation-review
 

-