Atzinums

Projekta ID
24-TA-501
Atzinuma sniedzējs
Tieslietu ministrija
Atzinums iesniegts
04.12.2025.
Saskaņošanas rezultāts
Nesaskaņots

Iebildumi / Priekšlikumi

Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Anotācija (ex-ante)
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Iebildums
Projekta anotācijā pilnveidojams skaidrojums par "negadījuma, kas noticis citā vietā, kur iespējama transportlīdzekļu braukšana" tvērumu. Ja nepieciešams, precizējama likumā ietvertā legāldefinīcija.

Ar likumprojekta 1. pantu tiek precizēta Ceļu satiksmes likuma 1.pantā ietvertā termina “ceļu satiksmes negadījums” definīcija atbilstoši projektā lietotajai terminoloģijai. No projekta anotācijas izriet, ka definīcija satur redakcionālus precizējumus attiecībā uz norādi par ceļu satiksmes negadījuma vietu un, neatkāpjoties no šobrīd noteiktā, aptver gan ceļu satiksmi, gan citu vietu, kur iespējama transportlīdzekļa braukšana. Definīcijā tiek saglabāta atruna, ka par ceļu satiksmes negadījumu uzskatāms arī negadījums, kas noticis citā vietā, kur iespējama transportlīdzekļu braukšana. Vienlaikus jāatzīmē, ka saskaņā ar CARE datubāzi, kas tiek izmantota ES valstīs, kur apkopota ES valstu statistika, par ceļu satiksmes negadījumu tiek uzskatīts negadījums, kas noticis uz publiski pieejama ceļa (ceļu satiksmē). Tādējādi, negadījumi, kas notikuši ārpus ceļa (piemēram, transportlīdzekļa ielūšana ledū uz ezera, pļavā, negadījums privātā norobežotā teritorijā), nav iekļaujami kopējā ceļu satiksmes negadījumu statistikā, jo tie pārsvarā nav novēršami ar ceļu satiksmes drošību uzlabojošiem pasākumiem.

No projekta anotācijas joprojām nav skaidrs, vai "negadījums, kas noticis citā vietā, kur iespējama transportlīdzekļu braukšana" atbilst CARE datubāzē ietvertajam skaidrojumam "negadījums, kas noticis uz publiski pieejama ceļa" un attiecīgi, vai, piemēram, transportlīdzekļa ielūšana ledū uz ezera, pļavā, negadījums privātā norobežotā teritorijā u. tml. vietās ir vai nav ceļu satiksmes negadījums.

Ņemot vērā to, ka iepriekš ir bijušas diskusijas par esošā regulējuma trūkumiem un "negadījuma, kas noticis citā vietā, kur iespējama transportlīdzekļu braukšana" tvērumu, lūdzam pēc būtības novērst pretrunas tiesiskajā regulējumā un papildināt likumprojekta anotāciju ar izsmeļošu skaidrojumu.

Jāievēro, ka ceļu satiksmes negadījuma izpratne ietekmē arī administratīvās atbildības piemērošanu atsevišķos gadījumos. Līdz ar to izmantotā legāldefinīcija nevar būt neprecīza, ar pavisam atšķirīgu iespējamo tvērumu. Nav izslēgta situācija, ka šim terminam varētu būt dažāda izpratne atkarībā no risināmā jautājuma (negadījumu statistika, apdrošināšana, administratīvā atbildība u. tml.). Tomēr šādā gadījumā nav atbalstāma prakse veidot vienu vispārīgu legāldefinīciju.
Piedāvātā redakcija
-
2.
Likumprojekts (grozījumi)
"27.pants. Rīcība ceļu satiksmes negadījumos

(1) Jebkurš ceļu satiksmes dalībnieks dara visu iespējamo, lai:

       1) sniegtu pirmo palīdzību ceļu satiksmes negadījumā cietušajai personai;

       2) sniegtu neatliekamo medicīnisko palīdzību, izsauc Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu, bet, ja tas nav iespējams, ar savu vai citu garām braucošu transportlīdzekli nogādā cietušo personu tuvākajā ārstniecības iestādē;

       3) novērstu satiksmes drošības apdraudējumu un sniegtu cita veida nepieciešamo palīdzību, izsauc attiecīgo glābšanas vai avārijas dienestu;

       4) jebkurā iespējamā veidā brīdinātu pārējos ceļu satiksmes dalībniekus par ceļu satiksmes negadījumu.

(2) Ceļu satiksmes negadījumā iesaistītais transportlīdzekļa vadītājs:

       1) nekavējoties apstājas un paliek negadījuma vietā, iededz transportlīdzekļa avārijas gaismas signalizāciju un uzstāda avārijas zīmi, bet, ja tas nav iespējams, veic šā panta pirmās daļas 4. punktā minētās darbības;

       2) pārliecinās, vai negadījumā nav cietusi persona, ja ir – veic šā panta pirmās daļas 1. vai 2. punktā minētās darbības un atgriežas negadījuma vietā;

       3) dara visu iespējamo, lai negadījuma vietā saglabātu notikuma pēdas, pieraksta aculiecinieku vārdu, uzvārdu un kontaktinformāciju, un, ja tas ir iespējams, veic foto un video fiksāciju;

       4) paziņo par negadījumu Valsts policijai un tālāk rīkojas pēc tās norādījumiem, ja:

               a) cietusi persona;

               b) iesaistītajam transportlīdzeklim nodarīts kāds no šā panta sestajā daļā minētajiem bojājumiem;

               c) iesaistīti vairāk nekā divi transportlīdzekļi;

               d) nodarīts bojājums trešās personas mantai (par trešās personas mantu nav uzskatāms ceļu satiksmes negadījumā iesaistītais transportlīdzeklis, kura īpašnieks nav tā vadītājs);

               e) nodarīts bojājums citam transportlīdzeklim, kura vadītājs neatrodas negadījuma vietā;

               f) nodarīts bojājums ceļa kompleksam;

               g) cietis savvaļas dzīvnieks;

               h) ir aizdomas, ka kāds no negadījumā iesaistītajiem transportlīdzekļa vadītājiem ir alkohola reibumā, narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē;

                i) ceļu satiksmes negadījumā iesaistīto transportlīdzekļu vadītāji nevar vienoties par negadījuma norises apstākļiem, faktiem vai negadījuma shēmu;

       5) atbrīvo brauktuvi (ja tas ir iespējams), pirms tam fiksējot negadījumā iesaistīto transportlīdzekļu un citu priekšmetu stāvokli, ja negadījumā iesaistītie transportlīdzekļi neļauj vai traucē citiem transportlīdzekļiem pabraukt garām negadījuma vietai, un tas nav pretrunā ar Valsts policijas norādījumiem.

     (3) Ja ceļu satiksmes negadījumā ir iestājies šā panta otrās daļas 4. punkta c) vai i) apakšpunktā minētais nosacījums, transportlīdzekļu vadītāji, ja nav saņemti citi norādījumi no Valsts policijas, aizpilda saskaņotos paziņojumus un atstāj negadījuma vietu.

     (4) Ja ceļu satiksmes negadījumā ir iestājies šā panta otrās daļas 4. punkta d), e) vai f) apakšpunktā minētais nosacījums, transportlīdzekļa vadītājs, ja nav saņemti citi norādījumi no Valsts policijas, vienpersoniski aizpilda saskaņoto paziņojumu un atstāj negadījuma vietu.

     (5) Ja ceļu satiksmes negadījumā nav iestājies kāds no šā panta otrās daļas 4. punktā minētajiem nosacījumiem, transportlīdzekļa vadītājs, nepaziņojot par negadījumu Valsts policijai, atstāj negadījuma vietu:

          1) pēc saskaņotā paziņojuma aizpildīšanas, gadījumos, kad negadījumā nav iesaistīti vairāk nekā divi transportlīdzekļi;

          2) neaizpildot saskaņoto paziņojumu, gadījumos, kad negadījumā iesaistīts tikai viens transportlīdzeklis.

     (6) Ceļu satiksmes negadījuma rezultātā transportlīdzeklim nodarītie bojājumi, par kuriem anulē atļauju dalībai ceļu satiksmē:

          1) rāmja, tilta sijas, virsbūves (kabīnes), kravas tilpnes vai nesošo elementu (tajā skaitā jumta, jumta statnes un (vai) sliekšņa, motocikla (tricikla) dakšas) lūzums, izlūzums vai deformācija;

          2) izjaukta priekšējās vai aizmugurējās ass riteņu ģeometrija, kāds no riteņiem piespiests pie rāmja, virsbūves vai nolauzts;

          3) sadalījies rāmis (pusrāmis), tilta sija, virsbūve (kabīne), vai atdalījies motors;

          4) izdedzis salons vai motortelpa;

          5) Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, izmantojot attiecīgu aprīkojumu, ir mehāniski bojājis transportlīdzekļa jumtu vai jumta statnes.

     (7) Konstatējot šā panta sestajā daļā minēto transportlīdzekļa bojājumu, Valsts policijas darbinieks Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā mutvārdos pieņem lēmumu par atļaujas piedalīties ceļu satiksmē anulēšanu, ar tehniskiem līdzekļiem fiksē transportlīdzekļa bojājumu, par ko izdara atbilstošu ierakstu ceļu satiksmes negadījuma reģistrēšanas protokolā, un Paziņošanas likumā noteiktajā kārtībā paziņo par to transportlīdzekļa īpašniekam vai turētājam.

     (8) Lēmuma par atļaujas piedalīties ceļu satiksmē anulēšanu apstrīdēšana vai pārsūdzēšana neaptur tā darbību.

     (9) Informācija par atļaujas piedalīties ceļu satiksmē anulēšanu tiek reģistrēta attiecīgi transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā vai traktortehnikas un tās vadītāju valsts informatīvajā sistēmā.".
Priekšlikums
Projektā ir pilnveidojams regulējums par rīcību gadījumos, kad ceļu satiksmes negadījumā iesaistītās puses nevar vienoties par negadījuma norises apstākļiem, faktiem un negadījuma shēmu.
Šobrīd vēl joprojām projektā netiek pietiekami skaidri noregulēta rīcība gadījumos, kad ceļu satiksmes negadījumā iesaistītās puses nevar vienoties par negadījuma norises apstākļiem, faktiem un negadījuma shēmu. Izziņā par iepriekš pausto Tieslietu ministrijas iebildumu ir norādīts, ka Valsts policija, saņemot informāciju no CSNg iesaistītajiem transportlīdzekļa vadītājiem, varēs izvērtēt saņemto informāciju un attālināti pieņemt lēmumu par Valsts policijas amatpersonu izbraukšanas uz CSNg vietu nepieciešamību, kā arī transportlīdzekļu vadītājus konsultēt par saskaņoto paziņojumu veidlapu aizpildīšanu.
Valsts policijas norādījumu tvērums izpaudīsies kā situācijas izvērtēšana attālināti un norādījumu sniegšana ceļu satiksmes negadījumā iesaistīto transportlīdzekļu vadītājiem par atbilstošāko rīcību.
Tā kā praksē atbilstoši anotācijā sniegtajai informācijai gadījumu, kad negadījumā iesaistītās personas nespēj aizpildīt saskaņoto paziņojumu, ir daudz, lūdzam atkārtoti izvērtēt un pilnveidot regulējumu attiecībā uz rīcību gadījumos, kad negadījumā iesaistītās puses nevar aizpildīt saskaņoto paziņojumu.
Piedāvātā redakcija
-