Atzinums

Projekta anotācijā pilnveidojams skaidrojums par "negadījuma, kas noticis citā vietā, kur iespējama transportlīdzekļu braukšana" tvērumu. Ja nepieciešams, precizējama likumā ietvertā legāldefinīcija.

Ar likumprojekta 1. pantu tiek precizēta Ceļu satiksmes likuma 1.pantā ietvertā termina “ceļu satiksmes negadījums” definīcija atbilstoši projektā lietotajai terminoloģijai. No projekta anotācijas izriet, ka definīcija satur redakcionālus precizējumus attiecībā uz norādi par ceļu satiksmes negadījuma vietu un, neatkāpjoties no šobrīd noteiktā, aptver gan ceļu satiksmi, gan citu vietu, kur iespējama transportlīdzekļa braukšana. Definīcijā tiek saglabāta atruna, ka par ceļu satiksmes negadījumu uzskatāms arī negadījums, kas noticis citā vietā, kur iespējama transportlīdzekļu braukšana. Vienlaikus jāatzīmē, ka saskaņā ar CARE datubāzi, kas tiek izmantota ES valstīs, kur apkopota ES valstu statistika, par ceļu satiksmes negadījumu tiek uzskatīts negadījums, kas noticis uz publiski pieejama ceļa (ceļu satiksmē). Tādējādi, negadījumi, kas notikuši ārpus ceļa (piemēram, transportlīdzekļa ielūšana ledū uz ezera, pļavā, negadījums privātā norobežotā teritorijā), nav iekļaujami kopējā ceļu satiksmes negadījumu statistikā, jo tie pārsvarā nav novēršami ar ceļu satiksmes drošību uzlabojošiem pasākumiem.

No projekta anotācijas joprojām nav skaidrs, vai "negadījums, kas noticis citā vietā, kur iespējama transportlīdzekļu braukšana" atbilst CARE datubāzē ietvertajam skaidrojumam "negadījums, kas noticis uz publiski pieejama ceļa" un attiecīgi, vai, piemēram, transportlīdzekļa ielūšana ledū uz ezera, pļavā, negadījums privātā norobežotā teritorijā u. tml. vietās ir vai nav ceļu satiksmes negadījums.

Ņemot vērā to, ka iepriekš ir bijušas diskusijas par esošā regulējuma trūkumiem un "negadījuma, kas noticis citā vietā, kur iespējama transportlīdzekļu braukšana" tvērumu, lūdzam pēc būtības novērst pretrunas tiesiskajā regulējumā un papildināt likumprojekta anotāciju ar izsmeļošu skaidrojumu.

Jāievēro, ka ceļu satiksmes negadījuma izpratne ietekmē arī administratīvās atbildības piemērošanu atsevišķos gadījumos. Līdz ar to izmantotā legāldefinīcija nevar būt neprecīza, ar pavisam atšķirīgu iespējamo tvērumu. Nav izslēgta situācija, ka šim terminam varētu būt dažāda izpratne atkarībā no risināmā jautājuma (negadījumu statistika, apdrošināšana, administratīvā atbildība u. tml.). Tomēr šādā gadījumā nav atbalstāma prakse veidot vienu vispārīgu legāldefinīciju.

-

Projektā ir pilnveidojams regulējums par rīcību gadījumos, kad ceļu satiksmes negadījumā iesaistītās puses nevar vienoties par negadījuma norises apstākļiem, faktiem un negadījuma shēmu.
Šobrīd vēl joprojām projektā netiek pietiekami skaidri noregulēta rīcība gadījumos, kad ceļu satiksmes negadījumā iesaistītās puses nevar vienoties par negadījuma norises apstākļiem, faktiem un negadījuma shēmu. Izziņā par iepriekš pausto Tieslietu ministrijas iebildumu ir norādīts, ka Valsts policija, saņemot informāciju no CSNg iesaistītajiem transportlīdzekļa vadītājiem, varēs izvērtēt saņemto informāciju un attālināti pieņemt lēmumu par Valsts policijas amatpersonu izbraukšanas uz CSNg vietu nepieciešamību, kā arī transportlīdzekļu vadītājus konsultēt par saskaņoto paziņojumu veidlapu aizpildīšanu.
Valsts policijas norādījumu tvērums izpaudīsies kā situācijas izvērtēšana attālināti un norādījumu sniegšana ceļu satiksmes negadījumā iesaistīto transportlīdzekļu vadītājiem par atbilstošāko rīcību.
Tā kā praksē atbilstoši anotācijā sniegtajai informācijai gadījumu, kad negadījumā iesaistītās personas nespēj aizpildīt saskaņoto paziņojumu, ir daudz, lūdzam atkārtoti izvērtēt un pilnveidot regulējumu attiecībā uz rīcību gadījumos, kad negadījumā iesaistītās puses nevar aizpildīt saskaņoto paziņojumu.

-