Atzinums

Visu inženiertīklu veidu virszemes un pazemes elementi šobrīd ir apvienoti vienā slānī: ####_ELEM_####_####_#. Šāda pieeja neļauj korekti nodalīt virszemes un pazemes informāciju, kas apgrūtina datu analīzi un turpmāku izmantošanu.
Noteikumos tiek lietots novecojis termins “inženierkomunikācija”

Lai uzlabotu datu strukturējumu, katram elementu veidam būtu nepieciešams izveidot atsevišķu slāni. Alternatīvi – vismaz nodalīt datus divos atsevišķos slāņos:virszemes elementi;pazemes elementi.Lai tiktu nodrošināta vienota pieeja un izpratne par ar būvniecības procesu saistītajos normatīvajos aktos lietotajiem terminiem, ierosinām nomainīt Noteikumos lietoto terminu “inženierkomunikācijas” ar terminu “inženiertīkli”, ņemot vērā Vispārīgajos būvnoteikumos noteikto: “2.16. inženiertīkls – būvju kopums, kas sastāv no cauruļvadiem, kabeļiem, vadiem, aprīkojuma, iekārtām un ierīcēm un paredzēts elektroenerģijas, siltumenerģijas, gāzes, elektronisko sakaru, ūdens un citu resursu ražošanai, pārvadei (transportam), uzglabāšanai vai sadalei, kā arī inženiertīklu pievadiem un iekšējiem inženiertīkliem”.

Noteikumi nosaka topogrāfiskās informācijas iegūšanas, sagatavošanas un apstrādes metodiku, tajā skaitā vienotu principu kā tiek uzmērītas apvidū esošās ēkas to attēlošanai gan topogrāfiskajos plānos, gan izpildmērījumu plānos. Noteikumu 32. punktā tiek aprakstīta apvidus objektu uzmērīšanas metodika, ne apbūves laukuma noteikšanas metodika. Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta (turpmāk – Departaments) ieskatā šādi grozīta Noteikumu 32. punktu redakcija pilnībā izslēdz vienotu principu kā tiek uzmērīts konkrētais apvidu objekts, un nosaka kā tiek aprēķināts ēkas apbūves laukums, kuru var veidot dažādi apvidus objekti, ne tikai ēka, piemēram: nojumes, lieveņi, terases, ārējās kāpnes, pandusi, lokālas uzbrauktuves un tamlīdzīgi objekti. Šādu grozījumu rezultātā 32. punkts zaudē tajā iepriekš ietverto jēgu un mērķi.

Departamenta ieskatā, ja nepieciešams salāgot Noteikumu regulējumu ar normatīvajiem aktiem būvniecības jomā, 32. punkts jāgroza tā, lai būtu noteikts vienots ēkas un tās apbūves laukumā ietilpstošo apvidus objektu uzmērīšanas princips. Prasība par apbūves laukuma noteikšanu atbilstoši normatīvajiem aktiem būvniecības jomā būtu jākonkretizē, ieviešot vienotu ēkas apbūves laukuma noteikšanas/aprēķināšanas principu, un jāietver to Noteikumos atsevišķā punktā vai papildinot 57. punktu ar jaunu apakšpunktu.

Prasība izpildmērījumu izdrukās norādīt inženierkomunikāciju sākuma, beigu un raksturīgāko pagrieziena punktu koordinātas ir novecojusi un zaudējusi savu jēgu līdz ar normu, kas nosaka veidu kā tiek veikta inženiertīklu reģistrācija vai aktualizācija Kadastra informācijas sistēmā, ieviešanu un faktisku atteikšanos no būvju kadastrālās uzmērīšanas. Šāda prasība bieži pasliktina izpildmērījuma plāna lasāmību, kā arī šīs prasības izpildei tiek tērēti ievērojami laika resursi. Prasība attēlot jaunizbūvētās būves faktisko novirzi attiecībā pret projektu Departamenta izpratnē nosaka, ka izpildmērījumu plānā jānorāda vektors nobīdes virzienā un tā vērtība. Departamenta ieskatā šāds attēlojums nav visai veiksmīgs, un ne vienmēr sniegtu pilnīgu priekšstatu par uzbūvētā objekta atbilstību būvniecības dokumentācijai. Piemēram, uzbūvētā objekta augstuma neatbilstību projektam attēlot divās dimensijās varētu būt problemātiska.

Svītrot no Noteikumiem prasību inženierkomunikāciju izpildmērījuma izdrukās norādīt inženierkomunikācijas sākuma, beigu un raksturīgāko pagrieziena punktu koordinātas. Prasību izpildmērījuma plānā attēlot jaunizbūvētās būves faktisko novirzi attiecībā pret projektu izteikt citā redakcijā, piemēram: ¾ izpildmērījuma plānā attēlo būves faktiskos un projektētos raksturlielumus, izmērus un attālumus atbilstoši normatīvajos aktos noteiktā kārtībā izstrādātajai būvniecības dokumentācijai; ¾ izpildmērījuma plānā attēlo jaunās būves faktisko novirzi no būvniecības dokumentācijas, norādot faktiskos un projektētos raksturlielumus, izmērus un attālumus atbilstoši normatīvajos aktos noteiktā kārtībā izstrādātajai būvniecības dokumentācijai. Šāda redakcija arī ļautu izvairīties no gadījumiem, kad nevēlamas novirzes no projekta izpildmērījuma plānā netiek attēlotas.

Iebildums: Departaments piekrīt anotācijā norādītajam, ka kadastra karte tiek uzturēta atbilstoši kadastrālās uzmērīšanas datu precizitātei (uzmērīta, ierādīta, projektēta zemes vienība) - instrumentāli uzmērītas robežas, kur robežpunktiem ir noteiktas koordinātes, kadastra kartē tiek attēlotas atbilstoši kadastrālajā uzmērīšanā noteiktajām koordinātēm, bet ierādītas un projektētas zemes vienību robežas attēlo savstarpēji izlīdzinātas. Faktiski šāda piezīme par iespējamo zemes vienību robežu nesakritību topogrāfiskajos un izpildmērījumu plānos jau tiek norādīta. Vienlaikus Departaments vēlas norādīt, ka piedāvātajā 57.5. apakšpunkta
redakcijā nav diferencēts kādos gadījumos ir nepieciešamas zemes kadastrālās uzmērīšanas darbības, lai ar augstu ticamības pakāpi izvērtētu būves izvietojumu zemes vienībā, tādejādi pasakot, ka esošie kadastra kartes dati nevar tikt izmantoti dažādu lēmumu, kas skar būvniecības procesu, pieņemšanā. Iekļaujot Noteikumos šādu apakšpunktu ar Noteikumu grozījumu projekta anotācijā minēto argumentāciju jeb problēmas aprakstu un piedāvāto risinājumu:
- tiek ierobežota iestāžu, kas veic būvvaldes funkciju, funkciju izpilde, izvērtējot būvniecības ieceres atbilstību normatīvajiem aktiem t.i. saskaņojot projektu iestāde nevar objektīvi izvērtēt projektētā objekta novietojumu attiecībā pret zemes vienību robežām;
- tiek ierobežota iestāžu, kas veic būvdarbu kontroli, funkciju izpilde, pieņemot uzbūvētos objektus ekspluatācijā t.i. iestāde nevar objektīvi novērtēt uzbūvētā objekta novietojumu attiecībā pret zemes vienību robežām, nepieprasot veikt kadastrālās uzmērīšanas darbus neatkarīgi no tā vai uzbūvētais objekts atrodas tālāk vai tuvāk izpildmērījuma plānā attēlotajai zemes vienības robežlīnijai;
- tiek ierobežota iestāžu, kas veic būvdarbu kontroli, funkciju izpilde, iestādes nevar pārbaudīt patvaļīgas būvniecības esamību ciktāl tas skar būves novietojumu zemes vienībā vai būves novietojumu attiecība pret zemes vienību robežām, neveicot kadastrālās uzmērīšanas darbus;
- tiek degradēta izpildmērījuma plāna nozīme un pielietojums būvniecības procesā (kam primāri tas paredzēts) t.i. to bez pievienotiem zemes kadastrālās uzmērīšanas dokumentiem nevar izmantot, lai būvdarbus kontrolējošās iestādes varētu pieņemt lēmumus par uzbūvētā objekta atbilstību projektam. No piedāvātās 57.5. apakšpunkta redakcijas nav skaidrs, kā norma attiecināma – vai nav attiecināma – uz iepriekš precīzi uzmērītām robežām, un kā to iespējams konstatēt. Ņemot vērā augstākminēto Noteikumu 57. punktā, 57.1. un 57.2. apakšpunktā noteiktā kārtība kādā pieprasāmi un attēlojami kadastra informācijas sistēmas kadastra kartes dati topogrāfiskajā un
izpildmērījuma plānā Departamenta ieskatā kļūst nelietderīga. Zemes kadastrālās uzmērīšanas darbu veikšana pēc faktiskas būvdarbu pabeigšanas, posmā, kad objekts tiek nodots ekspluatācijā, Departamenta ieskatā ir stipri novēlota darbība, kuras rezultātā konstatēto seku novēršanai var būt nepieciešami ievērojami finanšu līdzekļi un laiks, piemēram, objektu pārbūvējot, nojaucot vai tiesājoties ar kaimiņiem par zemes vienību robežu apvidū.

Departaments atzinīgi vērtē Valsts zemes dienesta vēlmi vērst zemes īpašnieku, būvniecības ierosinātāju un kontrolējošo institūciju uzmanību uz pastāvošajām problēmām ar  kadastra informācijas sistēmas kadastra kartes datiem, un ierosina zemes kadastrālās uzmērīšanas darbības veikt būvniecības procesa projektēšanas posmā, lai būvniecību kontrolējošās iestādes varētu savlaicīga izvērtēt būvniecības ieceres atbilstību normatīvo aktu prasībām. Vēlākais posms būvniecības procesā, kad veikt zemes kadastrālās uzmērīšanas darbus Departamenta ieskatā būtu pirms projekta akcepta vai projektēšanas nosacījumu izpildes atzīmes izdarīšanas.
Departamenta ieskatā Noteikumu 57. punkts būtu grozāms, paredzot topogrāfiskajos un  izpildmērījumu plānos kadastra informāciju attēlot, izmantojot atvērtos Kadastra informācijas sistēmas telpiskos datus.