Atzinums

Vēršam uzmanību, ka komercdarbības atbalsta klātbūtni, nosakot atlīdzību par īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumu, ir iespējams izslēgt vienīgi tad, ja šis vienreizējais maksājums atspoguļo tirgus cenu. Attiecīgi, ja nav iespējams pierādīt, ka aprobežojuma maksa par publiskas personas nekustamā īpašuma izmantošanu nebūs zemāka par tirgus cenu, atbalsta saņēmējam ir jāpiemēro atbilstošs komercdarbības atbalsta kontroles regulējums. Ievērojot minēto, lūdzam precizēt informatīvā ziņojuma 1.1.sadaļu " Problemātika un risinājumi" (5.lpp. 2.rindkopā) un norādīt, ka, izstrādājot Ministru kabineta noteikumus atlīdzības noteikšanai  par īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumu, tiks ietverti  komercdarbības atbalsta regulējuma nosacījumi, ja noteiktais vienreizējais maksājums nebūs līdzvērtīgs tirgus cenai.




 

-

Uzturam iepriekš izteikto iebildumu par paredzēto atteikšanos no nomas maksas piemērošanas elektronisko sakaru infrastruktūrai, to aizstājot ar vienreizējas atlīdzības noteikšanu, gadījumos kad elektronisko sakaru tīkla ierīkošanai  tiek iznomātas atsevišķas norobežotas telpas, proti, nomas objekti, kuri būtu iznomājami jebkuram citam nomas pretendentam. Šādos gadījumos saglabājama jau esošā publiskas personas mantas iznomāšanas kārtība.
Gadījumos, kad elektronisko sakaru infrastruktūras izvietošana tiktu veikta publiskajām personām piederošajos īpašumos ārtelpās (piemēram, uz ēku jumtiem) aicinām izstrādāt vienotu metodiku, kas noteiktu kārtību kādā atlīdzināmi ēku/būvju īpašniekiem/pārvaldītājiem  ekspluatācijas laikā radītās regulārās izmaksas apsaimniekojot un uzturot (tai skaitā atjaunojot)  jumtus tehniskā kārtībā. Jāņem vērā, ka katrs uz jumta papildus izvietots objekts rada tā uzturēšanā papildu izmaksas. Piemēram, ziemā, ņemot vērā, ka  pieļaujamais sniega segas biezums ir pieļaujams daudz mazāks  jānodrošina tā papildu tīrīšanas biežums, turklāt paši tīrīšanas darbi ir  vairāk apgrūtināti un izmaksā dārgāk, ja uz jumta konstrukcijām novietoti kādi objekti.


 

-

Ņemot vērā, ka tikai būves īpašniekam ir pilnībā zināms ēkas tehniskais stāvoklis un pieļaujamās slodzes, kā arī to, ka, nepareizi novērtējot situāciju par konstrukciju faktisko nestspēju, atbildība gulsies uz būves īpašnieku,uzturam jau iepriekš izteikto iebildumu neatbalstot saskaņošanas procesa aizvietošanu ar īpašnieku informēšanu par iekārtu izvietošanu.

 

-

Gatavojot  grozījumus Ministru kabineta 2018.gada 20.februāra  noteikumos Nr.97 “Publiskas personas mantas iznomāšanas noteikumi”, nosakot, ka šie noteikumi neattiecas uz bezvadu elektronisko sakaru infrastruktūras izvietošanu publiskajām personām piederošajos īpašumos ārtelpās (piemēram, uz ēku jumtiem), aicinām minētos noteikumus papildināt ar kārtību kādā atlīdzināmi īpašniekiem/ pārvaldītājiem regulārie izdevumi uzturot un apsaimniekojot publiskajām personām piederošajos īpašumos ārtelpas (piemēram, uz ēku jumtus) un noteikt maksājuma apmēru kāds regulāri tiktu novirzīts uzkrājumiem potenciālo remontdarbu veikšanai.

-