Atzinums

Pilnībā atbalstot Izglītības attīstības pamatnostādnēs 2021.-2027. gadam “Nākotnes prasmes nākotnes sabiedrībai” (turpmāk – IAP) izvirzīto virsmērķi –  nodrošināt kvalitatīvas izglītības iespējas visiem Latvijas iedzīvotājiem, biedrība “Latvijas Tālmācības centrs” (turpmāk – LTC vai biedrība) pauž pārliecību, ka tālmācības skolas atbildīgi un mērķtiecīgi dod arī savu ieguldījumu šī virsmērķa sasniegšanā, cenšoties radīt modernu, iekļaujošu un atbalstošu mācību vidi, nodrošinot katram izglītojamam iespēju apgūt nepieciešamās zināšanas un kompetences, motivējot izglītojamos uzlabot savu mācīšanās pieredzi un rezultātus.
Lai arī biedrība atzīst, ka Vienotajā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portālā (turpmāk – TAP) publicēto noteikumu projekta mērķis (24-TA-164) pilnībā sasaucas ar IAP, tas ir izglītības sistēmai būtisks un valstiski nozīmīgs, tomēr, balstoties uz pašreizējo noteikumu projekta redakciju, biedrībai diemžēl jāsecina, ka noteikumu projekta saturs ir pretrunā ar definēto mērķi attiecībā uz tām izglītības iestādēm, kuras vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības pakāpē īsteno tālmācības programmas, jo noteikumu projektā šīm programmām ietverts ļoti būtisks un nesamērīgs finansējuma samazinājums.
Arī noteikumu projekta anotācijas 1.3. sadaļā “Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi” risinājuma aprakstā dotais skaidrojums par noteikumu projektā paredzēto, proti, ka tiek nodrošināts finansējums konkurētspējīga atalgojuma noteikšanai, tostarp tālmācībā, LTC ieskatā tomēr neatbilst noteikumu projekta redakcijā noteiktajam.
Biedrība aicina neturpināt ignorēt tālmācības skolu vajadzības un viedokli, kā arī nodrošināt vienlīdzīgu un nediskriminējošu attieksmi pret tām, atkārtoti norādot, ka tālmācība ir pilnībā leģitīma un valsts atzīta izglītības ieguves forma, vispārējās izglītības tālmācības programmas ir nostiprinātas Ministru kabineta noteikumos, izglītības iestādes tās ir licencējušas Ministru kabineta noteiktajā kārtībā, to īstenotāja – attiecīgā izglītības iestāde – ir akreditēta saskaņā ar Ministru kabineta noteikto, tiek nodrošināts, ka izglītības iestādē strādā pedagogi, kas atbilst Ministru kabineta noteikumu prasībām par pedagogiem nepieciešamo izglītību un profesionālo kvalifikāciju un pedagogu profesionālās kompetences pilnveides kārtību (papildus LTC vērš uzmanību, ka tālmācība noteikti nav tikai pašmācība un izglītojamā pašvadīts process, tālmācības skolu praksē līdzatbildība par izglītības programmas īstenošanu pilnīgi noteikti ir arī pedagogam, kurš mācību procesu pārrauga, virza un vada, kaut 22.01.2026. Saeimas sēdē atbalstītajos Izglītības likuma grozījumos attiecībā uz tālmācības definīciju pedagoga loma diemžēl netika iekļauta). Turklāt tālmācības programmām ir jāīsteno tie paši valsts izglītības standarti un izglītojamiem jākārto tie paši valsts pārbaudījumi, kas klātienes izglītības programmas apguvušajiem, lai arī mācību plānā paredzētais mācību stundu skaits formāli ir vidēji 60 % no vispārējās pamatizglītības un vidējās izglītības mācību stundu skaita (kas attiecīgi diemžēl ir viens no finansējuma samazinājuma iemesliem, jo, aprēķinot finansējumu noteikumu projektā paredzētajam pedagogu (kuriem jāstrādā noteiktajā normētajā klasē (40 skolēni!)) slodžu skaitam, tiek piemērots koeficients 0,6). 
Pēc tālmācības skolu veiktajiem provizoriskajiem aprēķiniem finansējuma apjoma samazinājums tālmācības programmām, ieviešot jauno pedagogu darba samaksas finansēšanas modeli “Programma skolā”, pirmšķietami varētu būt no 41 procenta līdz pat apmēram 50 procentiem!! Patiešām nav saprotama šāda tik atšķirīga attieksme pret tālmācību, salīdzinot ar visām pārējām izglītības ieguves formām (klātiene, neklātiene/nepilna laika klātiene un izglītība ģimenē) plānoto finansējumu izvirzīto mērķu sasniegšanai! Kāpēc attiecībā uz tālmācību ir šāda nevienlīdzīga pieeja, kas neietver līdzvērtīga un konkurētspējīga atalgojuma noteikšanu pedagogiem, atbalsta personālam un izglītības iestādes vadībai? LTC viennozīmīgi nevar atbalstīt tik drastisku un nesamērīgu finansējuma samazinājumu, jo tas ļoti būtiski pasliktinās situāciju tālmācībā. Daudzie izglītojamie (piemēram, vispārējās vidējās izglītības pakāpē – aptuveni katrs piektais Latvijas vidusskolēns mācās tālmācībā!), kas izvēlējušies iegūt izglītību tālmācībā, varētu tikt nostādīti nevienlīdzīgā situācijā tikai tādēļ, ka izvēlējušies citu, taču pilnībā leģitīmu, izglītības ieguves formu.
LTC atgādina, ka tā jau ilgstoši ir paudusi nopietnas bažas par jaunā finansēšanas modeļa “Programma skolā” iespējamo negatīvo ietekmi uz tālmācības programmām, kā arī norāda, ka tā sadarbībā ar tālmācības skolām sagatavoja un iesniedza Izglītības un zinātnes ministrijā savus priekšlikumus normatīvā akta projektam par kritērijiem un kārtību, kādā valsts piedalās pedagogu darba samaksas finansēšanā attiecībā uz privātajām izglītības iestādēm, kuras vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības pakāpē īsteno tālmācības programmas. Diemžēl neviens no iesniegtajiem priekšlikumiem nav ņemts vērā, sagatavojot šo noteikumu projektu, izpalika arī IZM iepriekš solītā saruna un diskusija par iesniegtajiem priekšlikumiem.
Tā vien šķiet, ka dažādos medijos IZM paustais par šo noteikumu projektu, kā arī par saistīto noteikumu projektu par valsts budžeta mērķdotāciju pedagogu darba samaksai pašvaldību vispārējās izglītības iestādēs un valsts augstskolu vispārējās vidējās izglītības iestādēs, nemaz nav attiecināms uz tālmācības programmām, jo TAP saskaņošanai ievietotajos attiecīgajos tiesību aktu projektos jaunā finansēšanas modeļa priekšrocības pamatā skar tikai pārējās izglītības ieguves formas, proti, ka
jaunā finansēšanas pieeja ir būtisks priekšnoteikums izglītības kvalitātes stiprināšanai, jo pavērs iespējas veidot plašāku un daudzveidīgāku izglītības piedāvājumu, piemēram, svešvalodu, padziļināto kursu izvēlē, tostarp STEM (zinātne, tehnoloģija, inženierija, matemātika) jomā;
jaunā pieeja sniegs plašākas iespējas nodrošināt individuālu atbalstu skolēniem un veidot augsti kvalificētu un profesionālu pedagogu komandu;
tā paver jaunas iespējas veidot modernu mācību procesu un vidi, kā arī uzlabot izglītības iestādes pārvaldību.
LTC aicina ņemt vērā šajā atzinumā, kā arī par noteikumu projektu par kritērijiem un kārtību, kādā valsts piedalās pedagogu darba samaksas finansēšanā vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības pakāpē (26-TA-193) biedrības izteiktos iebildumus, lai noteikumu projekta mērķi varētu attiecināt arī izglītības iestādēm, kuras vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības pakāpē
īsteno tālmācības programmas.

1.2. Mērķis (anotācija)
Mērķa apraksts
Projekta mērķis ir nodrošināt, ka vispārējās izglītības iestāde saņem izglītības programmu īstenošanai nepieciešamo valsts budžeta mērķdotāciju pedagogu darba samaksai apjomā, kas nodrošina ikvienam izglītojamam, neatkarīgi no viņa dzīvesvietas, iespēju  iegūt izglītību, kuru īsteno motivēti pedagogi ilgtspējīgā izglītības iestādē. Projekts nodrošina pilnvērtīgas un kvalitatīvas izglītības īstenošanu katram Latvijas izglītojamam un ir saistīts ar izglītības ekosistēmas sakārtošanu.

un

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi (anotācija)
Risinājuma apraksts
Projekts:
rada iespēju izglītības iestādei nodrošināt izglītības procesu, atbilstoši izglītojamā labākajām nākotnes interesēm, balstoties uz izglītojamā attīstības un izaugsmes potenciālu:
nodrošina finansējumu konkurētspējīga atalgojuma noteikšanai pedagogiem, kuri īsteno  vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības programmas (tai skaitā  pedagogiem, kuri īsteno speciālās izglītības programmas speciālās izglītības klasēs (grupās) vai iekļaujoši; pedagogiem, kuri īsteno starptautiskā bakalaurāta programmas; pedagogu, kuri īsteno pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības programmas izglītības iestādēs, kurām ir noslēgti starpvaldību līgumi izglītības programmu īstenošanā; pedagogiem, kuri īsteno vispārējās izglītības programmas ieslodzījuma vietās; pedagogiem, kuri īsteno vispārējās izglītības programmas neklātienes vai tālmācības formā) tai skaitā atbalsta personālam un izglītības iestādes direktoriem un direktora vietniekiem, radot iespēju nodrošināt labas pārvaldības principus izglītības iestādē;
paredz, ka pamatizglītības un vidējās izglītības programmu īstenošanai valsts budžeta finansējums pedagogu darba samaksai tiek piešķirts pilnā apjomā, tām izglītības iestādēm, kuras atbilst kritērijiem par ilgtspējīgu izglītības iestādi (optimālais izglītojamo skaits klašu grupā un izglītības iestādes sasniedzamība) ar 2026. gada 1. septembri.

1. Biedrība iebilst pret noteikumu projekta anotācijā un tā 6.1.4.1. apakšpunktā nostiprināto pieņēmumu, ka mērķdotācija tālmācības izglītības programmām aprēķināma pēc normētu klašu principa, pieņemot, ka vienā klasē ir 40 izglītojamie. Šis pieņēmums nozīmē, ka tālmācības programmās netiek diferencēts klašu lielums, bet noteikta tikai normētā klase, kur vienā klasē ir jābūt vismaz 40 izglītojamiem (kamēr finansējuma aprēķinam klātienes programmām tiek izmantotas četras dažādu lielumu klases, kur liela klase ir, sākot jau no 25 izglītojamiem). Taču, balstoties uz tālmācības skolu sniegto informāciju, pamatizglītības pakāpē, īpaši 1.-3. un 4.-6. klašu grupā, nereti arī 7.-9. klašu grupā, vidējais klašu piepildījums nebūt NAV 40 skolēni, bet gan ievērojami mazāks.
Aicinām (arī attiecībā uz saistīto noteikumu projektu par kritērijiem un kārtību, kādā valsts piedalās pedagogu darba samaksas finansēšanā vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības pakāpē (26-TA-193)) ņemt vērā reālo situāciju un samazināt kvantitatīvos rādītājus tālmācības programmām, vismaz pamatizglītības pakāpē.
LTC uztur spēkā savu IZM iesniegto priekšlikumu, proti, ka finansējums tālmācības vispārējās izglītības programmām tiek aprēķināts pēc normētu klašu principa, nosakot, ka  pamatizglītībā vidēji vienā klasē ir 20 izglītojamie (1.-6. klase) vai 30 izglītojamie (7.-9. klase), vispārējā vidējā izglītībā (10.-12. klase) – vidēji 40 izglītojamie vienā klasē, papildus ņemot vērā pieļaujamo izglītojamo skaita svārstību (kas šobrīd saistītajā noteikumu projektā (26-TA-193) tālmācībā nemaz netiek pieļauta!) no noteiktā kvantitatīvā rādītāja klašu posmā (noapaļojot uz leju):
1.-3. klašu un 4.-6. klašu posmā – 20 procentu apmērā;
7.-9. klašu posmā – 10 procentu apmērā;
10.-12. klašu posmā – 10 procentu apmērā.
2. Biedrība iebilst, pamatojoties uz skaidrojumu noteikumu projekta anotācijā, ka tālmācības un neklātienes vispārējās izglītības programmās aprēķinos pedagogu darba samaksai netiek atsevišķi izdalītas stundas klases audzināšanai un fakultatīvajām nodarbībām, attiecīgi – netiek arī piešķirts finansējums.
Biedrība norāda, ka klases audzinātāja loma tālmācībā ir ļoti svarīga, klases audzinātāji tālmācībā ir ne mazāk nepieciešami kā klātienē, tie tiek nodrošināti arī šobrīd. Plašāka skolēnu izglītības pieredzes veidošana, sadarbība ar ģimeni, atbalsta personālu, mācību priekšmeta skolotājiem, vadības komandu, regulāri analizējot un izvērtējot izglītojamo mācību sasniegumus, izaugsmes dinamiku, klases stundu vadīšana, dažādu pasākumu organizēšana un daudzi citi uzdevumi un pienākumi ir klases audzinātāja dienas kārtībā. Arī fakultatīvajām nodarbībām, domājot par izglītības kvalitātes un skolēnu redzesloka paaugstināšanu, kā arī izglītojamā attīstības un izaugsmes potenciālu, tālmācībā noteikti ir sava vieta.
Šobrīd noteikumu projektā paredzētais papildu finansējums 20 % apmērā, kas saskaņā ar anotācijā doto skaidrojumu iestrādāts mērķdotācijas aprēķina formulā, lai to izmantotu pedagoga papildu pienākumu apmaksai, noteikti nav pietiekams, lai to varētu izmantot arī klases audzinātāja darba un fakultatīvo nodarbību apmaksai. Šis finansējums būs nepieciešams skolēnu darbu labošanai, individuālām konsultācijām, lai sagatavotos tiešsaistes mācību stundām, mācību materiālu izstrādei ievietošanai e-vidē, arī metodiskajam darbam un iesaistei izglītības
iestādes attīstībā (iespējams, ka tā apjoms varētu arī nebūt pietiekams minēto papildu pienākumu apmaksai).
Ņemot vērā iepriekš minēto, biedrība aicina paredzēt papildu stundas klases audzinātāja darba apmaksai un fakultatīvajām nodarbībām arī tālmācībā, lai izglītības iestādes varētu nodrošināt izglītības procesu atbilstoši izglītojamā labākajām interesēm.

3. Biedrība iebilst pret noteikumu projekta 2. pielikuma 1. tabulā doto slodžu skaita aprēķinu vispārējā izglītībā pēc klašu lieluma.
Biedrības ieskatā ir noteikts pārāk atšķirīgs apmaksājamo slodžu aprēķins klātienes un tālmācības izglītības ieguves formai, salīdzinot tālmācību, piemēram, ar klātienes lielas klases (>= 25 izglītojamie) t. s. standarta programmas (nemaz nerunājot par pārējiem dotajiem klātienes programmu veidiem, kuriem tiek aprēķinātas vēl dažādas papildu slodzes, papildus piemērojot dažādus koeficientus) skolotāju slodžu aprēķinu:
klātienes lielas klases (>= 25 izglītojamie) skolotāju slodžu aprēķins (standarta programma), piemēram 10. klasē ir 2,16 slodzes, 11. klasē – 2,165 slodzes, 12. klasē –  2,325 slodzes;
tālmācībā (normētā klase –  40 izglītojamie) – 10. klasē -  0,864 slodzes, 11. klasē – 0,864 slodzes, 12. klasē – 0,864 slodzes.
Proporcionāli līdzīgs vai atsevišķās klasēs pat vēl lielāks slodžu skaita samazinājums ir noteikts arī pamatizglītībā, piemēram 1. klasē – attiecīgi 1,445 slodzes klātienē (standarta programma), bet tikai 0,528 slodzes tālmācībā, 9. klasē –1,845 slodzes klātienē (standarta programma), 0,816 slodzes tālmācībā.
Pat pieņemot, ka mācību plānā paredzētais mācību stundu skaits tālmācībā formāli ir vidēji 60 % no vispārējās pamatizglītības un vidējās izglītības mācību stundu skaita, biedrība atkārtoti norāda, ka tālmācības programmām ir jāīsteno tie paši valsts izglītības standarti un jākārto tie paši valsts pārbaudījumi kā klātienes izglītības programmas apguvušajiem izglītojamiem, turklāt jāņem vērā, ka projektā paredzētais papildu finansējums 20 % apmērā, kas saskaņā ar anotācijā doto skaidrojumu ir iestrādāts mērķdotācijas skolotājiem aprēķina formulā, paredzot to papildu pienākumu apmaksai (kas, kā šajā atzinumā jau iepriekš norādīts, ir nepietiekams, lai nosegtu visus pedagoga papildu pienākumus, turklāt, slodžu aprēķinā nav iekļautas stundas ne klases audzinātāja darba apmaksai, ne fakultatīvajām nodarbībām), biedrība secina, ka šobrīd noteikumu projektā dotais slodžu skaita samazinājums ir pārāk drastisks, netaisnīgs un nesamērīgs, turklāt jāņem vērā, ka finansējuma samazinājums vēl ir paredzēts arī šajā atzinumā minētajās citās pozīcijās, kas skar tālmācības izglītības programmas.
Biedrība aicina IZM pārskatīt slodžu aprēķina formulu, grozīt to, palielinot skolotāju slodžu skaitu katrā klasē, lai tālmācības izglītības programmu īstenošana būtu iespējama atbilstoši šo noteikumu projekta izvirzītajam mērķim. 

 - 

LTC kategoriski iebilst pret noteikumu projekta 6.1.4.3. apakšpunktā noteikto kopējo finansējumu direktora, direktora vietnieku un atbalsta personāla darba samaksai tikai 15 procentu apmērā no pedagoģisko likmju finansējuma. Nav skaidrs, kā pie šāda nosacījuma, īpaši, ja izglītojamo skaits skolā ir mazāks nekā 1000, varēs tikt nodrošināta darba samaksa izglītības iestādes vadībai (šobrīd noteiktais – ne vairāk kā 14% izglītības iestādes direktoram un viņa vietnieku darba samaksai) un atbalsta personālam (šobrīd noteiktais – ne mazāk kā 9%). 
LTC atkārtoti norāda, ka tā sadarbībā ar tālmācības skolām IZM iesniedza savus priekšlikumus šī normatīvā akta projektam. Diemžēl neviens no iesniegtajiem priekšlikumiem attiecībā uz tālmācības izglītības programmām, tostarp attiecībā uz atbalsta personāla un izglītības iestādes vadības darba samaksas nodrošināšanu, pagaidām nav ņemts vērā.
LTC norāda, ka atbalsta personāls tālmācības programmās ir ne mazāk nepieciešams kā klātienē, jo arī tālmācībā izglītojamajiem ir vajadzīgs sistemātisks pedagoģiskais, psiholoģiskais, sociālais atbalsts, jāsadarbojas ar valsts un pašvaldību institūcijām, jārisina dažādas krīzes situācijas, jāsniedz atzinumi par atbalsta pasākumu nepieciešamību, jāiesaistās izglītojamo individuālo izglītības programmas apguves plānu izstrādē, īstenošanā un izvērtēšanā, jāsniedz individuālās karjeras konsultācijas un jānodrošina cita veida atbalsts.
Biedrība vērš uzmanību, ka arī tālmācībā ir izglītojamie ar atbalsta pasākumiem, vismaz 30 % no visiem izglītojamiem ir speciālās vajadzības (saskaņā ar normatīvo regulējumu tālmācībā netiek īstenotas speciālās izglītības programmas), kuri tiek iekļauti vispārizglītojošā klasē un kuriem ir jāsniedz atbalsta pasākumi mācību procesā. Papildus vēl jāuzsver, ka Saeimā 22.01.2026. pieņemtie grozījumi Izglītības likumā par tālmācību cita starpā papildus paredz arī grozījumu veikšanu Ministru kabineta noteikumos, ietverot jaunas prasības attiecībā uz tehnisko vidi, mācību materiālu sagatavošanu, izglītojamo regulāru ikdienas darbību un atbalstu izglītojamiem (tai skaitā sociālā, psiholoģiskā un karjeras atbalsta, kā arī attiecīgā atbalsta personāla pieejamību) un paredzot tiešā kontakta īpatsvaru un kvalitātes prasības, kā arī nosakot kritērijus pedagogu darbībai un atgriezeniskās saites nodrošināšanai izglītojamiem un viņu vecākiem (personām, kas realizē aizgādību) un kritērijus un kārtību to vispārējās izglītības programmu kvalitātes novērtēšanai, kuras tiek īstenotas tālmācībā. Lūdzu skaidrot, kā to visu varēs īstenot plānotā būtiski samazinātā finansējuma apstākļos!?
Tāpat nav skaidra argumentācija procentuālajam samazinājumam iestādes vadītāja un viņa vietnieku darba samaksai, jo izglītības iestādes vadības funkcijas, pienākumi un atbildība mūsdienu apstākļos nepārtraukti tikai palielinās. Modelējot noteikumu projekta 6.1.4.3. apakšpunktā šobrīd piedāvāto finansējumu atbalsta personāla, direktora un direktora vietnieku darba samaksas nodrošināšanai 15 % apmērā no mērķdotācijas, pirmšķietami secināms, ka, atvēlot finansējumu izglītības iestādei (kurā ir 800 – 1000 izglītojamie) nepieciešamā atbalsta personāla darba samaksai, varētu būt problemātiski nofinansēt pat tikai vienu direktora likmi, nemaz nerunājot par pārējo vadības komandu!
Biedrība aicina noteikumu projekta 6.1.4.3. apakšpunktā noteikt papildu finansējumu atbalsta personāla un direktora un direktora vietnieku darba samaksai 23 procentu apmērā no aprēķinātās mērķdotācijas pedagogu slodžu finansējumam mācību plāna īstenošanai. Alternatīvs aprēķina variants, iegūstot līdzīgu proporciju, varētu būt – atbalsta personāla likmju skaita un direktora un direktora vietnieku slodžu skaita aprēķins atbilstoši izglītojamo skaitam informācijas sistēmā kārtējā gada 1. septembrī izglītības programmās un klasēs, kā arī atbilstoši klašu skaitam, attiecīgi papildinot šo noteikumu projekta 3. un 4. pielikumu.

-

Biedrība iebilst, ka noteikumu projekta 6.1.7. apakšpunktā paredzētais papildu finansējums dažādiem atbalsta pasākumiem līdz divu procentu apmērā no mērķdotācijas apmēra no kopējā aprēķinātā finansējuma pedagogu darba samaksai neattiecas uz tālmācības izglītības programmām.
LTC norāda, ka arī tālmācībā ir nepieciešams papildu finansējums, kas izmantojams piemaksām pedagogiem individuālas pieejas nodrošināšanai izglītojamiem, kā arī pedagogu profesionālās darbības kvalitātes vērtēšanai (arī tālmācībā ir pedagogi, kuru darbība tiek novērtēta saskaņā Ministru kabineta 2017. gada 22. augusta noteikumiem Nr. 501 “Pedagogu profesionālās darbības kvalitātes novērtēšanas organizēšanas kārtība”) un citiem atbalsta pasākumiem.
Biedrība aicina ievērot vienlīdzības principu un neizslēgt izglītības iestādes, kas īsteno tālmācības izglītības programmas, svītrojot noteikumu projekta 6.1.7. apakšpunktā iekavās ietvertos vārdus “izņemot tālmācības izglītības programmas”.
Papildus biedrība vērš uzmanību uz noteikumu projekta 6.1.7. apakšpunkta beigās radušos iespējamu tehnisku neprecizitāti “…6.1.5. apakšpunktu   apakšpunktam”. 
 

 -