Atzinums

Tieslietu ministrijā ir izskatīts Klimata un enerģētikas ministrijas sagatavotais likumprojekts “Energoresursu izmaksu atbalsta likums” (turpmāk – projekts) un par to izsakām šādus iebildumus.
Projekta 1. panta ceturtajā daļā paredzēto regulējumu par terminu izmantošanu aizsargātajam lietotājam piedāvājam izvērtēt un no projekta izslēgt. Vēršam uzmanību, ka projekta 1. panta pirmajā daļā esošais terminu piemērošanas skaidrojums aptver visus elektroenerģijas tirdzniecības pakalpojuma atbalsta pasākumus, tai skaitā arī aizsargātajam lietotājam sniegto pakalpojumu.
 

-

Projekta 2. pantā paredzēto apzīmējumu “energoresursu cenu ārkārtējais pieaugums” nepieciešams aizstāt ar esošajai plānotajai situācijai atbilstošu apzīmējumu, jo šobrīd mūsu sabiedrībā nekas nav ārkārtējs, tādēļ arī 2022. gada energoresursu (elektroenerģija, dabasgāze, ogles, nafta, koksne) augsto cenu minēšana projektā saistībā ar tā pamatojumu nav aktuāla. Vienlaikus projekta anotācijā nepieciešams sniegt korektu skaidrojumu par atbalstu maznodrošinātām personām, tai skaitā Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likuma (turpmāk – likums) regulējuma pārņemšanu.
 

-

Ņemot vērā Fizisko personu datu apstrādes likuma 4.panta pirmās daļas 5.punktā noteikto, lūdzam projektu saskaņot ar Datu valsts inspekciju.
 

-

Tiesības uz personas datu aizsardzību ir nostiprinātas Eiropas Savienības Pamattiesību hartas (turpmāk – Harta) 8. pantā, tā pirmajā daļā paredzot ikvienas personas tiesības uz savu personas datu aizsardzību. Konkretizējot Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk – Satversme) 96. pantā ietvertās tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību, Satversmes tiesa ir norādījusi, ka šīs tiesības aptver dažādus aspektus. [..] Tās arī aizsargā indivīda fizisko un garīgo integritāti, godu un cieņu, identitāti un personas datus.(sk. Satversmes tiesas 2016. gada 16. jūnija sprieduma lietā Nr. 2015-18-01 10. punktu).
Satversmes tiesa no tiesiskas valsts pamatprincipa ir atvasinājusi labas likumdošanas principu un secinājusi, ka arī tas ievērojams pamattiesību ierobežojuma noteikšanas procesā (Satversmes tiesas 2022. gada 22. decembra spriedums lietā Nr. 2022-09-01 13. punkts). Pamattiesību ierobežojumam jābūt noteiktam tādā likumdošanas procesā, kas atbilst labas likumdošanas principam (sal.sk.Satversmes  tiesas  2019.gada 6.marta  sprieduma  lietā  Nr.2018-11-01  18.1.punktu  un  2019.gada  7.jūnija sprieduma lietā Nr.2018-15-01 13.2.punktu).
Satversmes tiesa ir atzinusi, ka tiesību normai, kas ierobežo personas pamattiesības, jābūt gan saprotamai, gan paredzamai. Proti, tiesību normai jābūt formulētai tik precīzi un skaidri, lai persona varētu izprast no tās izrietošo tiesību un pienākumu saturu un paredzēt tās piemērošanas sekas, kā arī tā, lai norma nodrošinātu aizsardzību pret tās patvaļīgu  piemērošanu (sk.,piemēram, Satversmes tiesas 2015.gada 8.aprīļa sprieduma lietā Nr.2014-34-01 14.punktu). Tāpat Satversmes tiesa ir norādījusi, ka tiesību normai, ar kuru likumdevējs pilnvaro Ministru kabinetu noregulēt Satversmē noteikto personas pamattiesību īstenošanas kārtību vai ierobežojumus šo tiesību īstenošanai, ir jābūt skaidrai un precīzai. Nav pieļaujama personas pamattiesību ierobežošana, atsaucoties uz neskaidru vai pārprotamu likumdevēja pilnvarojumu (sk. Satversmes tiesas 2005. gada 21. novembra sprieduma lietā Nr. 2005-03-0306 10. punktu).
Vēršam uzmanību, ka saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa regulu Nr. 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (turpmāk – Datu regula) 6. panta 1. un 3. punktu publiska persona fiziskas personas datu apstrādi veic, pamatojoties uz Eiropas Savienības tiesību aktā vai dalībvalsts tiesību aktā, kas piemērojami pārzinim, noteiktu tiesisku pamatu un personas datu apstrādes nolūku. Minētajā tiesību aktā jābūt noteiktām apstrādājamo datu kategorijām, datu subjektiem, vienībām, kurām personas dati var tikt izpausti, un mērķi, kādiem tie var tikt izpausti u.tt.
No minētā secināms, lai personas datu apstrādi varētu atzīt par tiesisku, nepieciešams, ka tieši likumdevējs ar likumdevēja pieņemtu normatīvo aktu ir skaidri un saprotami definējis vismaz sekojošu informāciju:
- datu apstrādes tiesisko pamatu;
- datu apstrādes nolūku;
- datu subjektus;
- apstrādājamo datu kategorijas;
- vienības, kurām personas dati var tikt izpausti un kādā nolūkā.
Turklāt, minētajai informācijai jābūt norādītai tā, lai pats datu subjekts saprastu – uz kāda pamata, kādam mērķim, kādā apmērā un veidā tiks apstrādāti viņa dati. Īpaša uzmanība ir jāpievērš, ja tiek plānots veikt īpašu kategoriju vai sodāmības datu apstrādi,- šādā gadījumā papildus jāņem vērā Datu regulas 9. un 10.pantā noteiktās prasības.
Savukārt Ministru kabineta noteikumos ir nosakāmas citas ar personas datu apstrādi saistītas prasības - konkrēti apstrādājamie personas dati, datu glabāšanas termiņi, apstrādes darbības un apstrādes procedūras.
Projekts ietver deleģējumu Ministru kabinetam noteikt kārtību par vairākiem jautājumiem, piemēram, projekta 6., 5., 7.pants. Vēršam uzmanību, ja tiek plānots, ka deleģējums ietver arī noteikt personas datu apstrādes kārtību, to, atbilstoši iepriekš minētajam, nepārptotami skaidri nepieciešams norādīt, pirms tam projektā skaidri nosakot pamattiesību uz personas datu aizsardzību ierobežojuma ietvaru, iekļaujot iepriekš minēto informāciju. 
Ņemot vērā minēto, lūdzam atbilstoši norādītajam precizēt projektu kopumā, pirmkārt, apzinot, vai projekta ietvaros tiek plānota personas datu apstrāde, otrkārt, skaidri nosakot plānotās personas datu apstrādes tiesisko ietvaru, treškārt, veicot skaidru un nepārprotamu likumdevēja pilnvarojumu Ministru kabinetam noteikt pamattiesību īstenošanas kārtību, ceturtkārt anotācijā detalizētāk skaidrojot plānoto personas datu apstrādi, ietverot samērīguma izvērtējumu par katru personas datu apstrādes nolūku. Tāpat lūdzam aizpildīt anotācijas 8.1.13. apakšpunktu ar skaidrojumu par ietekmi uz datu aizsardzību.
 

-

Lūdzam izvērtēt, kā tiks konstatēts minētais nosacījums, piemēram, vai projekta ietvaros tiek plānots informāciju, tajā skaitā īpašu kategoriju datus, saņemt no Uzturlīdzekļu garantiju fonda  iesniedzēju un parādnieku reģistra, vai informācija tiks iegūta apliecinājumu formā no mājsaimniecības lietotāja u.tt. Gadījumā, ja projekta ietvaros tiek plānota personas datu apstrāde, lūdzam projektā ietvert sekojošu informāciju: datu apstrādes tiesisko pamatu; datu apstrādes nolūku (nevis informācijas sistēmas, bet datu apstrādes nolūku); datu subjektus; apstrādājamo datu kategorijas; vienības, kurām personas dati var tikt izpausti un kādā nolūkā. Turklāt, minētajai informācijai jābūt norādītai tā, lai pats datu subjekts saprastu – uz kāda pamata, kādam mērķim, kādā apmērā un veidā tiks apstrādāti (nodoti) viņa dati. Īpaša uzmanība ir jāpievērš, ja tiek plānots veikt īpašu kategoriju vai sodāmības datu apstrādi (nosūtīšanu), tad papildus jāņem vērā Datu regulas 9. un 10.pantā noteiktās prasības. Ņemot vērā minēto, lūdzam projektu precizēt kopumā.

-

Projekts paredz apstrādāt galalietotāja identifikācijas datus, adresi. Ņemot vērā, ka projekta ietvaros tiek plānota personas datu apstrāde, lai būtu izprotams attiecīgās informācijas (tostarp personas datu) apstrādes tiesiskais pamats, lūdzam precizēt projektu kopumā, norādot personas datu apstrādes mērķi.

-

Projekta 4. panta septītajā daļā un turpmāk projektā ir minēts vārds “birojs”. Vēršam uzmanību, ka tā būtība un tvērums nav saprotami, jo vārds “birojs” nav identificējams ar projekta 1. pantā noteiktajiem terminu skaidrojumiem vai citādi. Elektroenerģijas tirgus likuma 3. panta trešajā daļā ir Būvniecības valsts kontroles biroja kā iestādes konkrēta likuma tekstā izmantots saīsinājums, bet to nevar uzskatīt par terminu vai citādi attiecināt uz citiem likumiem. Ievērojot minēto, projekta tekstā vispirms nepieciešams korekti norādīt atbildīgo institūciju (pilnu nosaukumu) un tad projekta tālākajā tekstā var izmantot pieņemto saīsinājumu.
 

-

Projekta 5. pantā paredzēto pilnvarojumu Ministru kabinetam par noteikumu izdošanu nepieciešams precizēt atbilstoši Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr.108 “Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi” (turpmāk - noteikumi Nr.108) 45. un 46. punktā paredzētajam, proti, ka pilnvarojumā nosaka Ministru kabineta noteikumu satura galvenos virzienus. Šobrīd projektā nav saprotama vārda “apjomu” būtība, jo apjoms nav kārtības sastāvdaļa. Vēršam uzmanību, ka vārds “kārtība” paredz procesuālo regulējumu, bet apjoms būs materiālo tiesību normas. Pilnvarojums Ministru kabinetam par noteikumu izdošanu jāizsaka precīzi, lai Ministru kabineta noteikumu izstrādes un saskaņošanas procesā nerastos strīdi par normu atbilstību pilnvarojumam.
 

-

Projekta 6., 7. un 8. pantā paredzēto regulējumu un pilnvarojumu Ministru kabinetam par “lietotājiem, kuru … objekts ir daudzdzīvokļu dzīvojamā māja, kurā ir mājsaimniecības” nepieciešams papildus izvērtēt un precizēt, kā arī projekta anotācijā sniegt izvērstu skaidrojumu par šādām personām un viņu tiesībām uz atbalstu. Vēršam uzmanību, ka šāda atbalsta saņēmēju mērķgrupa nav minēta projekta 3. vai 4. pantā. Tieslietu ministrijas ieskatā atbilstoši piedāvātajai definīcijai šādi lietotāji varētu būt īres namu īpašnieki, kuri dažādām personām izīrē atsevišķus dzīvokļus. Mūsu ieskatā šādi lietotāji varētu būt arī pašvaldības un šādos gadījumos visi šādi lietotāji būtu pielīdzināmi pakalpojumu sniedzējiem. Tieslietu ministrija vēlas norādīt, ka minētās normas paredz tikai pilnvarojumu Ministru kabinetam par noteikumu izdošanu, tādēļ tās ir pretrunā ar noteikumu Nr.108 45. un 46. punktā paredzēto, ka pilnvarojumā nosaka Ministru kabineta noteikumu satura galvenos virzienus, kā arī, ka likumprojektā neietver pilnvarojumu Ministru kabinetam izdot noteikumus jautājumā, kas nav ietverts likumprojektā. Ievērojot minēto, projektu nepieciešams atbilstoši precizēt.
 

-

Projekta 9. panta pirmās daļas 3. punktā esošo pilnvarojumu Ministru kabinetam par lēmuma par nepamatoti izmaksāta atbalsta atgūšanu nepieciešams izvērtēt un precizēt. Vēršam uzmanību, ka pilnvarojuma normai jāatbilst noteikumu Nr.108 45. un 46. punktā paredzētajam, tādēļ projektā atsevišķi nepieciešams iekļaut regulējumu par nepamatoti izmaksāta atbalsta atgūšanas nosacījumiem. Tāpat arī norādām, ka tas būs privātpersonai nelabvēlīgs regulējums, tādēļ projektā un pēc tam Ministru kabineta noteikumos tiesiskais regulējums jāveido atbilstoši Administratīvā procesa likuma 11.pantā noteiktajam likuma atrunas principam. Tieslietu ministrija piedāvā tiesisko regulējumu par nepamatoti izmaksāta atbalsta atgūšanu veidot atsevišķi kopā ar normām (pantiem) par administratīvo procesu.
 

-

Projekta 9. panta trešo daļu nepieciešams izvērtēt un precizēt atbilstoši noteikumu Nr.108 59.- 62. punktā paredzētajam, jo šobrīd normā iekšējās atsauces nav norādītas korekti. Piemēram, normā ar iekšējām atsaucēm nevar būt atsauce uz to pašu normu (šā panta trešā daļa), tāpat arī atsauci uz panta pirmo daļu, kas paredz pilnvarojumu Ministru kabinetam par noteikumu izdošanu, var interpretēt kā atsauci uz zemāka līmeņa normatīvo aktu, kas projektā nebūtu pieļaujams.
 

-

Projekta 10. panta pirmo daļu nepieciešams redakcionāli precizēt, proti, vārdu “līgumslēdzējs” aizstāt ar vārdiem “līgumslēdzējs (galalietotājs)”, lai visā projekta tekstā tiktu ievērots vienots stils un precīzi tiktu identificēta noteiktā persona. Līdzīgi nepieciešams precizēt projekta 15 panta septīto daļu.
 

-

Lai būtu izprotams attiecīgās informācijas (tostarp personas datu) apstrādes tiesiskais pamats, lūdzam to detalizētāk aprakstīt projekta anotācijā, norādot, kādam mērķim nepieciešams apstrādāt attiecīgās personas datus, tāpat lūdzam konkretizēt, kādi dati ir norādāmi kā "kontaktinformācija", piemēram, vai tas ir tālruņa numurs, e-pasta adrese, deklerētā dzīvesvietas adrese.

-

Lūdzam norādīt tiesisko pamatu biroja tiesībām saņemt informāciju no projekta 15. pantā minētajiem datu reģistru pārziņiem.

-

Ņemot vērā, ka personas datu apstrādei jābūt likumīgai, godprātīgai un datu subjektam pārredzamā veidā (Datu regulas 5.panta 1.punkta a)apakšpunkts), lūdzam norādīt minētās aizsargātā lietotāja datu informācijas sistēmas izveides tiesisko pamatu.

-

Projekts paredz likumā noteiktu tiesisko regulējumu par valsts atbalstu energoresursu izmaksu kompensēšanu mazturīgām personām, ko kā atlaidi piemēros pakalpojumu sniedzējs un pēc tam no valsts budžeta par to saņems kompensāciju. Vēršam uzmanību, ka arī šāds regulējums būs interpretējams kā administratīvais process un tādējādi katrs lēmums par atbalsta (atlaides) piešķiršanu būs valsts pārvaldes uzdevumu izpildošas institūcijas administratīvais akts, kuru tā adresātam būs tiesības apstrīdēt un pārsūdzēt. Ievērojot minēto, projektā nepieciešams iekļaut tiesisko regulējumu par administratīvo procesu, kā tas šobrīd ir, piemēram, likuma 12. un 12.¹ pantā. Nobeigumā vēlamies norādīt, ka Tieslietu ministrija var pieļaut, ka lēmumu par atbalsta piešķiršanu (administratīvo aktu) sagatavo informācijas sistēma, bet neatkarīgi no tā tiesiski lēmuma pieņēmējam jābūt ar noteiktu kompetenci apveltītai institūcijai. Piemēram, mūsu ieskatā līdzīgi ir izveidota nekustamā īpašuma nodokļa administrēšanas sistēma.
 

-

Ņemot vērā, ka projekts, īpaši 14. un 15.pants, paredz apjomīgu personas datu apstrādi, kas saprotams kā pamattiesību uz personas datu aizsardzību ierobežojums, lūdzam precizēt projektu kopumā, izveidojot skaidru tiesisko ietvaru minēto pamattiesību ierobežojumam, anotācijā norādot par šāda ierobežojuma samērīgumu. Piemēram, projekta 14.pants papildināms, norādot informācijas sistēmas izveidošanas mērķi, 15.panta trešā, ceturtā, piektā, sestā un septītā daļa ir papildināma norādot datu apstrādes nolūku (nevis informācijas sistēmas, bet datu apstrādes nolūku), datu subjektus, vienības, kurām personas dati var tikt izpausti un kādā nolūkā. Īpaša uzmanība ir jāpievērš, ja tiek plānots veikt īpašu kategoriju vai sodāmības datu apstrādi - šādos gadījumos jāņem vērā Datu regulas 9. un 10.pantā noteiktās prasības.
 

-

Ņemot vērā, ka projektā paredzētais personas datu apstrādes veids, jo īpaši, izmantojot jaunās tehnoloģijas un ņemot vērā apstrādes raksturu, apjomu, kontekstu un nolūkus, varētu radīt augstu risku fizisku personu tiesībām un brīvībām, pārzinis pirms apstrādes nepieciešams veikt novērtējumu par to, kā plānotās apstrādes darbības ietekmēs personas datu aizsardzību. Ņemot vērā minēto, lūdzam papildināt anotāciju, norādot, vai  attiecībā uz plānoto  personas datu apstrādi ir veikts novērtējums par ietekmi uz personas datu aizsardzību. Paskaidrojam, ka no Datu regulas 35. panta 1., 3. un 4. punkta, kā arī Datu valsts inspekcijas 2018. gada 18. decembra rīkojuma Nr. 1-2.1/125 "Apstrādes darbību veidi, attiecībā uz kuriem ir jāveic datu aizsardzības ietekmes novērtējums saskaņā ar VDAR 35. panta 4. punktu" 5. punkta izriet prasība pārzinim veikt novērtējums par ietekmi uz datu aizsardzību par datu apstrādi plašā mērogā. Savukārt Datu regulas 35. panta 7. punkta b), c) un d) apakšpunktos minētās informācijas no novērtējuma par ietekmi uz datu aizsardzību norādīšana anotācijā nodrošinās risku minimizēšanu, ko varētu radīt plaša mēroga personas datu apstrāde.
 

-

Atbilstoši Datu regulas 5. panta 1. punkta "e" apakšpunktā ietvertajam glabāšanas ierobežojuma principam, personas datus glabā tikai tik ilgi, kamēr tie ir nepieciešami nolūkiem, kuros to apstrādā. Papildus norādāms, ka Datu regulā nav noteikti konkrēti termiņi datu glabāšanai, tomēr šie termiņi ir saistīti ar pārziņa datu apstrādes nolūkiem un to sasniegšanai nepieciešamo datu apjomu. Vēršam uzmanību, ka anotācijā nav pamatots un skaidrota nepieciešamība personas datus glabāt 18 mēnešus. Līdz ar to nepieciešams papildināt projektu, norādot perosnas datu glabāšanas termiņa pamatojumu.
 

-

Projekta beigās nenumurētā rindkopa par likuma spēkā stāšanos paredz, ka “Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas”. Šāds projektā paredzētā likuma spēkā stāšanās nosacījums nav pietiekami saprotams, jo projekta pārejas noteikumu 1. punkts paredz to, ka likums zaudēs spēku 2023. gada 31. decembrī. Vēršam uzmanību, ka likumā esošais un projektā paredzētais regulējums nosaka līdzīgas normas, tādēļ nebūtu pieļaujama divu likumu vienlaicīga spēkā esamība. Vienlaikus norādām, ka šāds regulējums būtu pieļaujams, ja projektā esošais likums stātos spēkā 2024.gadā, bet tādā gadījumā par to būtu jānorāda projekta anotācijā.
 

-

Projekta pārejas noteikumu 1. punktā paredzēto regulējumu par likuma atzīšanu par spēku zaudējušu nepieciešams redakcionāli precizēt atbilstoši noteikumu Nr.108 87. punktā paredzētajam normas pieraksta veidam.
 

-

Projekta pārejas noteikumu 3. punktā paredzēto grozījumu Elektroenerģijas tirgus likumā nepieciešams no projekta izslēgt, jo likumdošanas procesi šāda veida grozījumus nepieļauj. Ja projektā minēto Elektroenerģijas tirgus likuma normu nepieciešams atzīt par spēku zaudējušu, vienlaikus nepieciešams virzīt atsevišķu likumprojektu par grozījumiem Elektroenerģijas tirgus likumā. Vienlaikus projekta anotācijas IV sadaļā nepieciešams sniegt skaidrojumu par saistīto regulējumu.
 

-