Atzinums

Neskatoties IZM sniegto skaidrojumu izziņā, uzturam iepriekš pausto iebildumu pret likumprojekta 1. pantā paredzēto akreditētas studiju programmas definīciju.

1) Konceptuālais ziņojums “Par pāreju uz ciklisku augstskolu un koledžu akreditāciju” neparedz studiju programmu akreditēšanu, tātad nav pamata likumā saglabāt ‘akreditētas studiju programmas’ jēdzienu.

2) IZM atsauce izziņā uz terminoloģiju Eiropas augstākās izglītības telpā nav pilnībā korekta. IZM minētā Eiropas pieeja kvalitātes nodrošināšanā kopīgajām programmām (European Approach for Quality Assurance of Joint Programmes) attiecas tikai uz daļu programmām (kopīgajām), nevis visām.

3) Nav korekta IZM atsauce arī uz AL 55-1.pantu. Pants spēkā esošajā redakcijā nenosaka, ka kopīgās studiju programmas ir obligāti jāakreditē kādā īpašā procedūrā – 3. daļa paredz, ka, “lai uzsāktu kopīgās studiju programmas īstenošanu, jāsaņem licence”, un “kopīgo studiju programmu izvērtē (..) studiju virziena akreditācijas ietvaros”. IZM likumprojektā piedāvā grozījumus AL 55-1. pantā, tomēr arī tie nedod pamatu saglabāt likumā ‘akreditētas studiju programmas’ jēdzienu, pie tam, attiecinot to uz visām studiju programmām.

Augstskolu pārstāvji IZM rīkotajā saskaņošanas sanāksmē izteica ierosinājumu meklēt citu jēdzienu vārda “akreditēta” vietā, piemēram, “atzīta”. Aicinām šo ieteikumu vēlreiz izvērtēt.

Jēdzienu “akreditēta studiju programma” likumā aizstāt ar jēdzienu “atzīta studiju programma”. 

Uzturam iebildumu pret likumprojekta normu, ar kuru likuma 9. panta 4. daļā plānots paredzēt, ka augstskola var tik akreditēta uz trīs gadiem tikai divas reizes pēc kārtas.
 

-

Aicinām saglabāt projekta augusta saskaņošanas redakcijā piedāvāto 9. panta 9. daļas redakciju (“Ja (..) augstskolas darbībā ir konstatēti būtiski normatīvo aktu pārkāpumi, izglītības un zinātnes ministram ir tiesības izdot rīkojumu par augstskolas ārkārtas akreditāciju, akreditācijas laiku, akreditācijas atcelšanu vai anulēšanu.”)

Jēdziens “būtiski pārkāpumi” ir ģenerālklauzula, t.i. vispārīgs, atvērts juridisks jēdziens, kas dod iespēju tiesību piemērotājam to piepildīt ar konkrētu saturu (sk. Normatīvo aktu projektu izstrādes rokasgrāmatu). Šādus jēdzienus dēvē arī par “nenoteiktiem tiesību jēdzieniem”, kurus administratīvajā procesā iestādē un tiesā piepilda ar saturu. Par šo tēmu ir sarakstītas un pieejamas daudzas publikācijas, ir pieejami apraksti mācību grāmatās.

Jēdziens “būtiski pārkāpumi”, “būtiski” kontekstā ar citiem jēdzieniem un citas tamlīdzīgas ģenerālklauzulas ir lietotas daudzos likumos, MK noteikumos, Satversmes tiesas spriedumos, citos tiesību aktos.

Ministrijas norāde izziņā, ka “normatīvajos aktos nav definēts, kas ir būtisks normatīvo aktu pārkāpums Izglītības jomā” vērtējama kā izvairīšanas no nepieciešamības vērtēt pārkāpuma smagumu.

Var saprast ministrijas pozīciju, ka “visi normatīvie akti ir vienlīdz svarīgi un augstskolām ir nepieciešams tos ievērot savā ikdienas darbībā”, tomēr visi pārkāpumi nekad nebūs vienlīdz smagi jeb būtiski. Tādēļ arī ir process, šajā gadījumā – administratīvais, kura rezultātā cita starpā būtu arī jāvērtē – cik būtisks bijis pārkāpums.

Ministrijas atteikšanās no ģenerālklauzulu izmantošanas likumā tādēļ, ka “normatīvajos aktos nav definēts, kas ir būtisks normatīvo aktu pārkāpums Izglītības jomā” un kas nav, būtu ļoti nevēlama un regresīva tiesību jaunrade. 

-