Atzinums

Trauksmes celšanas likuma 5.panta trešo daļu  plānots izteikt šādā redakcijā:
 "(3) Privāto tiesību juridiskās personas, kurās ir 50 līdz 249 nodarbinātie, var veidot kopīgu iekšējo trauksmes celšanas sistēmu. Minētais nosacījums attiecas arī uz pašvaldību institūcijām, kurās ir mazāk nekā 50 nodarbināto, ja kopīgā iekšējā trauksmes celšanas sistēma ir nodalīta un neatkarīga no pašvaldības institūcijas kā kompetentās institūcijas trauksmes celšanas mehānisma."
No minētā plānotā regulējuma izriet, ka kopīgu iekšējo trauksmes celšanas sistēmu var veidot pašvaldību institūcijas, kurās ir mazāk nekā 50 nodarbināto, ja kopīgā iekšējā trauksmes celšanas sistēma ir nodalīta un neatkarīga no pašvaldības institūcijas kā kompetentās institūcijas trauksmes celšanas mehānisma.
Rosinām anotācijā skaidrot  precizējumu attiecībā uz pašvaldībām. Proti, vai tas nozīmē, ka šajā gadījumā tiek plānots pašvaldībās veidot jaunu institūciju, kas koordinēs kopīgās iekšējā trauksmes celšanas jautājumus?
Ja atbilde ir apstiprinoša, tad uzskatām, ka  tas radīs  lieku administratīvo slogu pašvaldībās, kas pēc būtības nevis atvieglos, bet sarežģīs jautājumu risināšanu trauksmes celšanas jomā un tādējādi  nav atbalstāms.
 

-

Likuma 18.pants paredz, ka par apzināti nepatiesu ziņu sniegšanu, izmantojot trauksmes celšanas mehānismu vai sniedzot informāciju publiski, piemēro naudas sodu no sešām līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām. Likumprojektā piedāvātā Likuma 6.panta redakcija palielinās ne tikai Likumā noteikto atbildīgo personu noslodzi, bet arī ļaus personām izvairīties no administratīvās atbildības par apzināti nepatiesu ziņu sniegšanu, izmantojot trauksmes celšanas mehānismu. Ņemot vērā, ka persona pa tālruni (telefona sarunā vai balss ziņā) var uzdoties par citu personu un sniegt apzināti nepatiesu informāciju, izmantojot trauksmes celšanas mehānismu, ir nepieciešams Likumprojektā paredzēt, ka trauksmes cēlējs mutiski sastādīto atbildīgās personas ziņojumu paraksta, kā arī atbildīgajai personai ir tiesības pieprasīt un trauksmes cēlējam ir pienākums uzrādīt personas identitāti apliecinošu personas dokumentu.
Pašvaldību ieskatā mutiska ziņojuma pieņemšanas gadījumā pa tālruni (telefona saruna vai balss ziņa): atbildīgā persona ar iesniedzēju pārrunā notikušo un, ja iesniedzējs piekrīt, atbildīgā persona pieraksta sarunu (aizpilda veidlapu) un nosūta personai parakstīšanai (uz tās norādīto adresi (elektronisko). Ja iesniedzējs to nevēlas, viņu pašu aicina fiksēt stāstīto (aizpildīt veidlapu), to parakstīt un nosūtīt (norāda, kur un kā to nosūtīt). Ja tiek sniegta balss ziņa, uzreiz sazinās ar personu, izmantojot tās norādīto kontaktinformāciju, un, saņemot personas piekrišanu, mutiski saņemto ziņojumu dokumentē vai nu atbildīgā persona, vai pati persona. Savukārt mutiska ziņojuma pieņemšanas gadījumā klātienē  atbildīgā persona ar iesniedzēju pārrunā notikušo un pats trauksmes cēlējs vai atbildīgā persona trauksmes cēlēja klātbūtnē noformē ziņojumu rakstveidā. Atbildīgā persona pārbauda personas identitāti un pēc pārbaudes persona ziņojumu uzreiz pašrocīgi paraksta un iesniedz. Atbildīgā persona ja nepieciešams, izsniedz trauksmes cēlējam ziņojuma kopiju, atzīmējot uz tā saņemšanas datumu.
Likumā nav paredzēts, ka trauksmes cēlēja ziņojumu var iesniegt anonīmi. Arī gadījumā, ja persona iesniedz neparakstītu ziņojumu, kur norādīts vārds un uzvārds, šāds ziņojums faktiski būtu pielīdzināms anonīmam ziņojumam no juridisko seku viedokļa, jo nav iespējams pārliecināties vai ziņojumu ir iesniegusi tā persona, kas ir norādīta ziņojumā. Šādā gadījumā rīcība būtu jāparedz līdzīga kā Iesniegumu likuma 7.pantā, proti, trauksmes cēlēja iesniegto ziņojumu jāatstāj bez virzības, ja:
1) ziņojumā nav norādīts ziņojuma iesniedzējs (vārds, uzvārds) un kontaktinformācija;
2) ziņojums nav parakstīts, izņemot gadījumu, ja ziņojums  iesniegts elektroniski bez droša elektroniskā paraksta valsts pārvaldes pakalpojumu portālā www.latvija.gov.lv vai tīmekļvietnē www.trauksmescelejs.lv;
3) ziņojuma saturs ir klaji aizskarošs un izaicinošs;
4) ziņojuma teksts objektīvi nav salasāms vai saprotams;
5) atbilde uz ziņojumu ir dota iepriekš, un tā saturs attiecībā uz iepriekšējā ziņojumā norādītajiem tiesiskajiem vai faktiskajiem apstākļiem pēc būtības nav mainījies.
Minētajos gadījumos iestāde, norādot pamatojumu, informē privātpersonu, ka ziņojums tiek atstāts bez izskatīšanas.  Ja persona iesniedz līdzīga satura ziņojumu, to pieņem zināšanai un atbildi var nesniegt.
Uzskatām, ka  trauksmes celšanas sistēmas pilnveidē ir jāņem vērā iespējami negodprātīgas rīcības riski, līdz ar to izsakām šādus iebildumus:
1.Likumprojektā nepieciešams paredzēt, ka trauksmes cēlējs mutiski sastādīto atbildīgās personas ziņojumu paraksta;
2.Atbildīgajai personai, pieņemot klātienē personas ziņojumu vai pieņemot klātienē mutisku ziņojumu, ir tiesības pārbaudīt personas identitāti un personai pēc atbildīgās personas pieprasījuma ir pienākums uzrādīt personu apliecinošu dokumentu;
3.Likumprojektā precizēt ziņojumu pieņemšanas kārtību, tai skaitā paredzēt gadījumus, kad personas iesniegts ziņojums tiek atstāts bez virzības.

-

Likumprojekta anotācijas 1.3. apakšpunkts “Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi” nesatur konkrētu pamatojumu, kādēļ ir nepieciešams grozīt Likuma 1.panta pirmās daļas 6.punktu. No Likumprojekta anotācijas 5.4.punktā ietvertās tabulas “Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem” var secināt, ka  minētā tiesību norma ir paredzēta, lai korekti pārņemtu Eiropas Komisijas pārstāvju norādīto par Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 23. oktobra Direktīvas (ES) 2019/1937 par to personu aizsardzību, kuras ziņo par Savienības tiesību aktu pārkāpumiem (turpmāk – Direktīva), regulējuma pareizu transponēšanu, proti, par Direktīvas 5.panta 8.punkta pareizu pārņemšanu Likumā. Likumprojekta anotācijā norādīts, ka Likumprojekts neparedz stingrākas prasības kā Direktīva un Direktīvas 5.panta 8.punkts tiks pārņemts pilnībā.
Direktīvas 5.panta 8.punkts paredz, ka “atbalstītājs” ir fiziska persona, kura palīdz ziņojošajai personai ziņošanas procesā ar darbu saistītā kontekstā un kuras palīdzībai vajadzētu būt konfidenciālai, savukārt Likumprojektā paredzēts, ka saistītā persona ir “fiziskā persona, kura atbalsta vai palīdz trauksmes cēlējam trauksmes celšanā un kuras palīdzība ir konfidenciāla (..)”. No minētā secināms, ka Likumprojekts paredz atšķirīgu izpratni saistītās personas definīcijai nekā norādīts Direktīvā.
Ņemot vērā minēto, izsakām šādus priekšlikumus:
izteikt Likuma 1. panta pirmās daļas 6.punktu šādā redakcijā:
 saistītā persona — fiziskā persona, kura atbalsta vai palīdz trauksmes cēlējam trauksmes celšanā ar darbu saistītā kontekstā un kuras palīdzībai vajadzētu būt konfidenciālai vai kura ir saistīta ar trauksmes cēlēju un varētu ciest no nelabvēlīgām sekām, kā arī juridiska persona, kura atbalsta vai palīdz trauksmes cēlējam trauksmes celšanā un varētu ciest no nelabvēlīgām sekām. Saistītā persona var būt arī komersants vai privāto tiesību juridiskā persona, kura pieder trauksmes cēlējam, kurā tas ir nodarbināts vai ar kuru tas citādi saistīts, veicot darba pienākumus;";
2) precizēt Likumprojekta anotācijas 1.3.apakšpunktu ar pamatojumu, kādēļ ir nepieciešams grozīt Likuma 1.panta pirmās daļas 6.punktu.
 

-