Atzinums

LJS kā viena no organizācijām, kas atbalstīja akadēmijas dibināšanu norāda, ka akadēmijas dibināšanas mērķis bija Latvijā atjaunot un nodrošināt kvalitatīvu kuģu virsnieku sagatavošanu, kas ir arī izdevies, ņemot vērā darba devēja atsauksmes par akadēmijas sagatavoto absolventu sagatavotības līmeni.  Šobrīd IZM virzītā reorganizācija nav pamatojama ar jūrniecības sabiedrības interesēm, jo nav veikts reorganizācijas ieguvumu un zaudējumu izvērtējums, izvērtēta ārvalstu pieredze, noteikta, kāda Latvijas apstākļiem būtu optimāla jūrniecības izglītības sistēma Latvijā. Lai veiktu jūrniecības izglītības iestāžu institucionālu reorganizāciju, vispirms  būtu nepieciešams izstrādāt jūrniecības izglītības un pētniecības stratēģiju, ņemot vērā jūrniecības nozares intereses pēc atbilstoša darbaspēka. Reorganizācijai būtu jābūt balstītai uz šādas stratēģijas ieviešanu, nevis otrādāk. LJS atgādina, ka atbilstoši Valsts pārvaldes likumam, IZM pienākums ir darboties sabiedrības interesēs. Reorganizācijas organizācija un sasteigtā virzība neliecina, ka  jūrniecības nozares intereses šajā gadījumā būtu ņemtas vērā.
 

-

Darba grupā, kurā darbojas LJS, IZM prezentētajos ieguvumos no akadēmijas pievienošanas RTU nav vērtētas izmaksas un finansiālie ieguvumi, kas liecina, ka prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem nav vērtēts pēc būtības.
 

-

LJS norāda, ka nav analizēti nepieciešamie pasākumi un resursi, kas IZM kā akdēmijas dibinātājam būtu jāpiešķir, lai akadēmija spētu nodrošināt nepieciešamo pētniecības kritēriju izpildi un atbilstību Augstskolu likuma prasībām. Lai arī IZM norāda, ka ir analizējusi Jūrniecības nozares izstrādāto koncepciju, tomēr nozarei prezentētais reorganizācijas modelis paredz atsevišķu struktūrvienību iekļaušanu RTU, kas turpinās pastāvēt kā atsevišķas struktūrvienības, nevis monolītas jūrniecības izglītības sistēmas izveidi, kas ir jūrniecības nozares piedāvātais modelis. Tāpat jāmin, ka jūrniecības nozarei piedāvātais IZM skaidrojums, ka šāda jūrniecības  izglītības iestāžu apvienošana neatbilst Augstskolu likumā minētajai reorganizācijai, liecina, ka reorganizācija kā process un nevis jūrniecības izglītības kvalitāte ir IZM inciatīvas mērķis. Tomēr, kā jau  LJS ir iepriekš minējis savos iebildumos, tad reorganizācijai būtu jābūt izvērtētai, ņemot vērā jūrniecības nozares intereses, un balstītai uz iepriekš definētu mērķu sasniegšanu, nevis reformai reformas pēc.
 

-

LJS neatbalsta šādu IZM piedāvoto risinājumu, bez pamatota jūrniecības izglītības un pētniecības sistēmas un resursu izvērtējuma, kurā būtu noteikta optimāla jūrniecības izglītības institucionālā struktūra, kas veicinātu Latvijas jūrniecības nozares konkurētspēju un ilgtspēju. Atbilstoši Izglītības un attīstības pamatnostādnēs definētajam mērķim “Ilgtspējīga un efektīva izglītības sistēmas un resursu pārvaldība” kā rīcības virziens, lai šo mērķi sasniegtu,  ir paredzēta pētījumos pamatotas un lietotājcentrētas izglītības politikas plānošana, īstenošana un novērtēšana. Šobrīd publiski nav piejams neviens pētījums vai izvērtējums, kas liecinātu, ka IZM inciatīva reorganizēt jūrniecības izglītības institucionālo struktūru, būtu balstīta uz pētījuma vai izvērtējuma rezultātiem. Tāpat arī IZM nav izvērtējusi reorganizācijas ieguvumus un zaudējumus.
 

-

Kā reorganizācijas mērķis ir norādīts, ka jūrniecības jomas izglītības konsolidācija ļaus izveidot pārdomātu un efektīvu jūrniecības izglītības sistēmu Latvijā. LJS norāda, ka lietišķo zinātņu augstskolas primārais uzdevums ir nodrošināt jūrniecības nozari ar atbilstošu darbaspēku. Lai arī IZM atsaucas uz citu valstu pieredzi, tomēr IZM veiktā analīze, kur būtu veikta citu valstu jūrniecības izglītības sistēmas analīze – kļūdu un veiksmes stāstu izvērtējums, nav pieejama. LJS norāda, ka atbilstoši DNV un Menon Economics veiktajam jūrniecības ekosistēmu konkurētspējas faktoru vērtējumam, salīdzinot jūrniecības centrus (Maritime capitals), tieši specializētas jūrniecības izglītības un pētniecības institūcijas ir viens no jūrniecības ekosistēmu konkurētspējas faktoriem. Lai veidotu ilgtspējīgu un konkurētspējīgu jūrniecības izglītības ekosistēmu Latvijā, pirmais solis būtu nozares interesēm atbilstoša stratēģijas izstrāde. IZM piedāvātā reorganizāciju kā universāls risinājums, lai nodrošinātu ilgtspējīgu jūrniecības izglītības sistēmu Latvijā, bez reālas jūrniecības izglītības un pētniecības stratēģijas ir formāla, reformas imitējoša darbība. LJS norāda, ka tieši veiksmīga stratēģija un tās ieviešana atšķir veiksmes stāstus no kļūdainām reformām. 

IZM savā argumentācijā norāda, ka pastāv ļoti augsts risks, ka akadēmija neizpildīs vairāk kā 50% no izvirzītajām prasībām, kas potenciāli  radīs nelabvēlīgas sekas akadēmijai, kas saistīts ar to, ka lietišķā pētniecība akadēmijā nav attīstība, tāpēc risinājumam būtu jābūt vērstam uz to, kā risināt problēmu pēc būtības, nevis meklējot kādus apkārtceļus likuma prasības neizpildīšanai un piemeklējot tam attiecīgo argumentāciju – šajā gadījumā integrāciju RTU, kas atrisinās akadēmijas problēmas ar atbilstošu kritēriju neizpildi.
 

Skaidrojam, ka Latvijas augstākā izglītība tiek īstenota Latvijas tiesību sistēmas ietvarā un Augstskolu likumā ir ļoti skaidro un nepārprotami definētas prasības, kas jāizpilda lietišķo zinātņu augstskolai. Ministrijas rīkojas savlaicīgi un atbildīgi, jo reorganizācijas rezultātā tiks nodrošināta ne tikai jūrniecības izglītības īstenošanas nepārtrauktība, bet koncentrējot visas valsts dibinātās izglītības iestādes, kas sniedz jūrniecības izglītību, arī vienota to tālākās attīstības plānošana.

IZM neņem vērā, ka dažādām sabiedrības grupām ir dažādas intereses, kas atbilstoši Valsts pārvaldes likumam jāņem vērā, tāpēc var būt individuāli risinājumi, kas vislabāk atbilst jūrniecības nozares interesēm. Latvija šobrīd ir viena no  Eiropas savienības jūrnieku piegādātājvalstīm (seafaring supply country). Jūrnieku sagatavošanas sistēmas mērķis ir sagatavot jūrniekus flotei. LJS neapšauba, ka akadēmijai ir jāveic zinātniskā darbība, tomēr lietišķie pētījumi jūrniecībā būtu jāveic atbilstoši nozares vajadzībām.  Jāmin, ka pētniecība un zinātniskā darbībā var būt atsevišķi no speciālistu sagatavošanas, piemēram, lai arī Latvijā negatavo kosmonautus, tomēr Latvijā ir attīstīta kosmosa izpēte, kā arī IZM kopā ar Ekonomikas ministriju ir izstrādājusi Kosmosa stratēģiju. Atgādinām, ka līdzīga jūrniecības izglītības un pētniecības stratēģija nav izstrādāta, tāpēc pirms šādas stratēgijas izstrādes būtu nepieciešams vispirms veikt jūrniecības izglītības sistēmas izvērtējumu, veikt padziļinātu ārvalstu pieredzes analīzi un tikai uz pētījuma rezultātiem noteikt optimālu institucionālu struktūru, kas vislabāk atbilstu jūrniecības nozares interesēm Latvijā.
 

-

Minētajā pētījumā, uz kuru atsuacas IZM, ir norādīts, ka akadēmijas attīstības potenciāls ir adekvāts, tāpat šajā pētījumā tiek rekomendēts, ka akadēmijā jāturpina fokusēties uz jūrniecības izglītības nodrošināšanu Latvijā: “LMA should continue its activities in providing mainly education and training; they are unique in the country in this area and they still have to play an important role in regards to training/education, society and economy”. Pētījumā nav rekomendāciju, kurās būtu norādīts, ka, lai uzlabotu akadēmijas pētniecības potenciālu, nepieciešama akadēmijas integrēšana RTU.

Ņemot vērā, ka IZM piedāvātais reorganizācijas mērķis ir izveidot pārdomātu un efektīvu jūrniecības izglītības sistēmu Latvijā, tad LJS norāda, ka nav veikts atbilstošs pētījums vai analīze, kurā būtu vērtēta jūrniecības izglītības sistēmas un kuģu virsnieku sagatavošanas efektivitāte, vērtējot optimālus risinājumus sistēmas pilnveidošanai.
 

-

Nav vērtēta reorganizācijas procesa ietekme uz topošajiem akadēmijas absolventiem. Ņemot vērā darba devēju bažas par nepārdomātu reorganizācijas procesu, tad neveiksmīgs reorganizācijas process ietekmēs arī akadēmijas absolventu sagatavošanu un atbilstoši viņu nodarbinātības iespējas.
 

-

Ņemot vērā, ka IZM iniciatīva būtiski maina esošo institucionālo regulējumu, jo paredz Latvijas Jūras akadēmiju pārveidot par Rīgas Tehniskās universitātes struktūrvienību, kas mazina akadēmijas autonomiju, tad LJS ieskatā tiek skartas sabiedrības un īpaši jūrniecības nozares intereses un šāda iniciatīva būtu nododama sabiedriskai apspriešanai.  LJS papildus norāda, ka Latvijas Jūras akadēmijas studentu padomes organizētā aptauja liecina, ka lielākā daļa akadēmijas studentu arī neabalsta akadēmijas pievienošanu RTU, kas arī liecina, ka sabiedrības viedoklis būtu jānoskaidro pirms šādas iniciatīvas īstenošanas.
 

-

IZM norādītajā sanāksmē ar jūrniecības nozares pārstāvjiem (2021. gada novembrī), darba devēju viedoklis nemaz netika prasīts, bet sanāksme tika strukturēta, lai prezentētu IZM piedāvāto akadēmijas integrēšanu RTU.

LJS pēc dalības AIP sēdē 16. decembrī, tika aicināta darboties darba grupā, kuras mērķis sākotnēji tika definēts, ka šai grupai ir jāizstrādā/ jāprecizē (IZM savā vēstulē LJS lietoja atšķirīgus mērķa formulējumus) jūrniecības izglītības reorganizācijas modelis. Tomēr šī darba grupa savu darbu nav noslēgusi, tāpēc ar šo ministru kabineta rīkojuma projektu šādai darba grupai zūd jēga, kas neliecina par labu pārvaldības principu ievērošanu minētās darba grupas darba organizēšanā. Tāpat var minēt, ka 9. februārī šajā darba grupā piedalījās jūrniecības izglītības eksperts no Nīderlandes, kurš iepazīstināja ar Nīderlandes pieeju un praksi, uzsverot hibrīdrisinājumu nozīmi, lai nodrošinātu optimālu  jūrniecības izglītības sadarbības modeli ar nozari, kas ir pretrunā ar vienotu IZM pieeju visām izglītības nozarēm. Tas apliecina, ka IZM virzītā jūrniecības izglītības reforma ir sasteigta un ir nepieciešama pamatots izvērtējums atbilstoši Izglītības un attīstības pamatnostādnēm definētajam  rīcības virzienam mērķa “Ilgtspējīga un efektīva izglītības sistēmas un resursu pārvaldība” sasniegšanai. Tāpat LJS 2022. gada janvārī lūdza IZM nesasteigt darba grupas darbu, ņemot vērā Transporta un loģistikas nozares ekspertu padomes rezolūciju, esošos apstākļus, kā arī lai pilnvērtīgāk varētu iesaistīties darba grupā, tomēr IZM LJS lūgumu neņēma vērā, tādejādi ierobežojot jūrniecības nozares iespējas piedalīties šajā darba grupā, ņemot vērā, ka citas nozari pārstāvošas organizācijas sākotnēji darba grupā nemaz netika aicinātas.

Jāmin, ka darba grupai, kurā LJS ir iesaistīta, jau no paša nebija nodefinēts konkrēts darbības plāns vai konkrēti uzdevumi darba grupas locekļiem, kas būtu vērsts uz loģisku un argumentētu jūrniecības izglītības reorganizācijas modeļa izstrādi. Procesa organizācija liecina, ka IZM jau sākotnēji nav vēlējusies vērtēt alternatīvus risinājumus pēc būtības.

Ņemot vērā, ka darba grupa sadarbības līguma izstrādei starp akadēmiju un RTU uzsāka darbu  pirms otras darba grupas izveides, kuras mērķis bija izstrādāt optimālu reorganizācijas modeli,  un darbojās paraēli, tad nevar uzskatīt, ka IZM ievērojusi labu pārvaldības principu, jo sadarbības līgums tika gatavots vēl pirms otrās darba grupas slēdziena, ka akadēmijas integrēšana RTU tiešām ir optimāls risinājums. Loģiski būtu, ka  slēdziens tiktu balstīts uz atbilstoša jūrniecības izglītības sistēmas vērtējuma, ieguvumu zaudējumu salīdzināšanas dažādiem reorganizācijas modeļiem, ko IZM nav veikusi.

IZM pareizi norāda, ka pastāv dažāda veida institucionālie risinājumi dažādās valstīs, tomēr, lai noteiktu optimālo risinājumu Latvijas apstākļiem, būtu vispirms nepieciešams veikt pamatotu izvērtējumu, ņemot vērā netikai augstākās izglītības telpas izaicinājumus, bet arī nozares vajadzības un pieprasījumu pēc speciālistiem nākotnē, kas nav darīts.  LJS ieskatā tikai atbilstošā pētījumā pamatota un jūrniecības nozares centrētas jūrniecības izglītības stratēģija, kur institucionāla reorganizācija ir instruments stratēģijas realizēšanai, ļaus Latvijas jūrniecības nozarei saglabāt konkurētspēju un realizēt tās attīstības potenciālu.
 

-

IZM pie  tabulas sadaļas "citas informācija" ir norādījusi, ka "Tiek pildīts Izglītības attīstības pamatnostādnēs paredzētais uzdevums veikt augstākās izglītības konsolidāciju, veicināt resursu koplietošanu un mazināt fragmentāciju."

LJS iebilst šādam formulējuma, jo IZM organizētā reorganizācija pēc būtības neatbilst Izglītības attīstības pamatnostādnēs definētajam rīcības virzienam: “nodrošināt pētījumos pamatotas un lietotājcentrētas izglītības politikas plānošanu, īstenošanu un novērtēšanu”.

-

Latvijas Jūras akadēmija tika dibināta kā augstskola, kuras mērķis bija Latvijā atjaunot un nodrošināt kvalitatīvu kuģu virsnieku sagatavošanu. Šobrīd starptautisko darba devēji augstu vērtē Latvijas Jūras akadēmijas absolventu sagatavotības līmeni, ko apliecina arī pieprasījums pēc akadēmijas absolventiem darba tirgū. Šobrīd nav skaidrs, kā reorganizācijas process ietekmēs kuģu virsnieku sagatavošanu akadēmijā un Latvijā kopumā.

IZM virzītā reorganizācija nav balstīta uz pamatotu un aprēķinos balstītu ieguvumu un zaudējumu izvērtēšanu šim vai citam alternatīvam reorganizācijas modelim, kas liecina, ka akadēmijas reorganizācijas process netiek organizēts atbilstoši Izglītības attīstības pamatnostādnēs minētajai pētījumos pamatotai un lietotājcentrētai izglītības politikas īstenošanai.

Lai varētu veikt pamatotu ieguvumu un zaudējumu izvērtēšanu, būtu nepieciešams vērtēt jūrniecības izglītības sistēmu kopumā, ņemot vērā citu valstu pozitīvo un negatīvo pieredze, kas dotu iespēju modelēt dažādus scenārijus un reorganizācijas modeļus. Tikai izsverot visus iespējamos ieguvumus un iespējamos zaudējumus, varētu pamatoti noteikt, kāds pie esošajiem apstākļiem ir vispiemērotākais reorganizācijas modelis.

Ņemot vērā, ka Latvijas Jūras akadēmija ir lietišķo zinātņu augstskola, kuras galvenais mērķis ir sagatavot jūrniecības nozares speciālistus, tad būtu nepieciešams, lai arī reorganizācija ir vērsta uz noteiktu, jūrniecības nozarei atbilstošu mērķu sasniegšanu. Bez iepriekš definētiem reorganizācijas rezultātā sasniedzamajiem mērķiem nav iespējams vēlāk vērtēt reorganizācijas kā procesa efektivitāti. Šādu mērķu neesamība nedos vēlāk iespēju pārliecināties par jūrniecības interesēm atbilstošas reorganizācijas norisi. Šobrīd akadēmijas reorganizācijas rezultātā sasniedzami mērķi, kas atbilstu jūrniecības nozares interesēm, no IZM puses nav definēti.

Ņemot vērā Anotācijā norādītos LJS iebildumus un to, ka IZM organizētais reorganizācijas process nav organizēts atbilstoši Izglītības un attīstības pamatnostādnēs minētajai pētījumos pamatotai un lietotājcentrētai izglītības politikai, jo nav veikts atbilstošs jūrniecības izglītības sistēmas izvērtējums, nav vērtētas jūrniecības nozares intereses, analizēta citu valstu pozitīvā un negatīvā pieredze, nav noteikti  reorganizācijas ieguvumu un zaudējumi, kā arī nav noteikti  reorganizācijas rezultātā sasniedzami mērķi, kas ļautu pārliecināties par reorganizācijas atbilstību nozares interesēm, tad Latvijas Jūrniecības savienība neatbalsta Latvijas jūras akadēmijas reorganizāciju un rīkojuma projekta tālāku virzību.

Lai varētu runāta par jūrniecības nozares interesēm atbilstošu jūrniecības izglītības iestāžu reorganizāciju, būtu nepieciešams vispirms izstrādāt atbilstošu jūrniecības izglītības un pētniecības stratēģiju, kur jūrniecības izglītības iestāžu institucionālā reorganizācija būtu vērtējams kā šādas stratēģijas ieviešanas pasākums, lai nodrošinātu stratēģijā definētu mērķu sasniegšanu.
 

-