Atzinums

Viedoklis par Veselības ministrijas Konceptuālo ziņojumu par alternatīviem, kompleksiem risinājumiem, lai atteiktos no Ministru kabineta 2011. gada 30. augusta noteikumu Nr. 685 "Rezidentu uzņemšanas, sadales un rezidentūras finansēšanas kārtība" 28. punktā noteiktā pienākuma (25-TA-1036) 
Latvijas Jauno Ārstu Asociācija (turpmāk – LJĀA) apliecina dalību Veselības ministrijas (VM) izveidotajā darba grupā, kuras ietvaros tika izstrādāts Konceptuālais ziņojums (turpmāk – Ziņojums) par alternatīviem risinājumiem, lai atteiktos no Ministru kabineta 2011. gada 30. augusta noteikumu Nr. 685 "Rezidentu uzņemšanas, sadales un rezidentūras finansēšanas kārtība" 28. punktā noteiktā atstrādes pienākuma (turpmāk – atstrādes norma).
LJĀA konsekventi uztur viedokli, ka atstrādes norma ir atceļama. LJĀA uzskata, ka tā ir pretrunā ar Eiropas Savienības direktīvām par profesionālajām kvalifikācijām un brīvu pārvietošanos, kā arī neatbilst labas pārvaldības un ētikas principiem. Jauno ārstu piespiešana strādāt konkrētās iestādēs ierobežo viņu profesionālo autonomiju, personiskās dzīves plānošanu un karjieras izvēli, radot neapmierinātību, kas ilgtermiņā grauj gan cilvēkresursu noturību, gan veselības aprūpes kvalitāti.
Turklāt Pasaules Veselības organizācijas nesen publicētais ziņojums Mental Health of Nurses and Doctors Survey (WHO/EURO 2025-12709-52483-81031) konstatē, ka mediķu mentālās veselības rādītāji ir būtiski saistīti ar darba vidi - pārstrādātu stundu skaitu, pārslodzi, nepietiekamiem atbalsta mehānismiem un piespiedu saistībām darba līgumos. Tas nozīmē, ka rezidentu piesaiste ar saistībām (piem., atstrādes norma) ne tikai ierobežo viņu izvēles brīvību, bet arī veicina psihosociālas spriedzes palielināšanos, kas savukārt apdraud gan speciālistu saglabāšanu, gan pacientu drošību.
LJĀA uzsver, ka atstrādes norma ir uzskatāma par represīvu metodi, kas nenodrošina ilgtermiņa cilvēkresursu attīstību, lai gan tā var īslaicīgi piespiest jaunos ārstus strādāt publiskajā sektorā, tas neatrisina sistēmiskas problēmas, cilvēkresursu planošanu un darba vides kvalitāti. 
LJĀA īpašu satraukumu izraisa tendence, ka pretēji atstrādes normas mīkstināšanas mērķim praksē tiek pieprasīti risinājumi, kas rada papildu saistības rezidentiem. Mūsu biedri atkārtoti ir informējuši par gadījumiem, kad reģionālās slimnīcas pieprasa rezidentiem noslēgt individuālus līgumus, kuros tiek iekļauta prasība par personīgu atstrādi kā priekšnoteikumu valsts apmaksātas rezidentūras vietai. Šāda prakse faktiski izmanto iestādes ietekmi un būtiski ierobežo darba ņēmēja brīvas pārvietošanās un darba izvēles tiesības Latvijā, tā vietā, lai risinātu cilvēkresursu piesaistes problēmas ar darba vides un profesionālās attīstības uzlabošanu.
Tāpat ir satraucoši, ka ārstniecības iestādes I–III līmeņa slimnīcu grupās pieprasa speciālistus ar mērķi attīstīt konkrētas nozaru kompetences, taču Veselības ministrija un universitātes ne vienmēr izvērtē, vai attiecīgajās iestādēs ir pieejami sertificēti speciālisti un pietiekama pacientu plūsma, lai nodrošinātu MK noteikumos noteiktās prasības rezidentu apmācībai. Tas ir pretrunā arī Valsts kontroles secinājumiem par vienas grupas slimnīcu nevienlīdzīgām spējām nodrošināt veselības aprūpi.
Ņemot vērā veselības aprūpes fragmentāciju un to, ka valsts nosaka finansējumu, bet pašvaldību un privātās iestādes var brīvi pieprasīt speciālistus bez vienotas cilvēkresursu plānošanas sistēmas, tiek radīti būtiski riski veselības aprūpes pieejamībai un pacientu interesēm.
Atsaucoties uz LJĀA iniciatīvu, darba grupā par rezidentūras procesu uzlabošanu, tika izskatīts jautājums par atstrādes normas atcelšanu, un darba grupas locekļi konceptuāli atbalstīja LJĀA priekšlikumu svītrot atstrādes normu (MK noteikumu Nr. 685 28. un 31.–36. punktu).
LJĀA atbalsta Ziņojumā izvēlēto variantu: 3. Risinājuma variants: Pakāpeniska pāreja uz atstrādes normas atcelšanu līdz 2028. gadam, ieviešot motivējošus alternatīvus risinājumus, kas balstīti profesionālās izaugsmes iespējās un darba vides uzlabošanā.
LJĀA atbalsta un uzsver šādu alternatīvo risinājumu ieviešanas būtisko nozīmi:
1. Atstrādes normas “mīkstināšana” (I solis): atbalstām grozījumus, kas paredz atstrādes periodā iekļaut bērnu kopšanas atvaļinājuma (BKA) periodu, lai atbalstītu jaunos ārstus – vecākus. Šis grozījums ir būtisks arī plašākā kontekstā, jo Latvijas valdība 2025. gadā atbalstīja demogrāfiskās politikas attīstību, t.sk. stiprināt ģimenes, uzlabot darba un privātās dzīves līdzsvaru, savukārt esošais regulējums, kas neparedz BKA ieskaitīšanu atstrādē, praktiski ierobežo jauno speciālistu iespējas plānot ģimeni bez sekojošām sankcijām. Tāpat būtiski ir pārskatīt darba slodžu variācijas un atļaut atstrādē ieskaitīt darba slodzi, kas sniegta privātajā veselības aprūpes sektorā, ja tajā tiek nodrošināti valsts apmaksāti veselības aprūpes pakalpojumi. Tas veicinās vienlīdzīgu konkurenci starp ārstniecības iestādēm un taisnīgu attieksmi pret jaunajiem speciālistiem. 
2. Cilvēkresursu Aģentūra (Digitālā platforma): LJĀA ir iesaistījusies Inovāciju Laboratorijas sprintā, kura rezultātā tika radīts prototips digitālai platformai – Cilvēkresursu aģentūrai. Mēs uzskatām, ka šai platformai, kas darbosies kā tilts starp ārstiem un ārstniecības iestādēm, ir būtiska loma, lai novērstu informācijas trūkumu par darba piedāvājumiem, karjeras un izaugsmes iespējām, un sniegtu atbalsta pasākumus jauno ārstu piesaistei, tādējādi mazinot atstrādes normas nozīmīgumu ilgtermiņā.
LJĀA uzsver, ka pārejas perioda pasākumi ir nozīmīgi, taču galvenais mērķis ir pilnīgs normatīvā regulējuma grozījumus, kas paredz atstrādes normas atcelšanu pēc 2028. gada, vienlaikus stiprinot motivējošus cilvēkresursu piesaistes mehānismus un darba vides uzlabošanu, atbilstoši nozares stratēģiskajiem attīstības plāniem. Konceptuālajā ziņojumā ir iekļauti dati par 2017. gadu, kas norāda pēdējos 3 gados sertificēto speciālistu skaita kritumu publiskā sektora ārstniecības iestādēs, beidzoties konkrēto speciālistu atstrādes periodam. Lai izvērtētu mīsktinātu atstrādes prasību iespaidu uz nodarbinātības situāciju iestādēs, apsverams jau šobrīd saīsināt atstrādes periodu un izvērtēt pārmaiņu ietekmi 2028. gadā, kā tas paredzēts ziņojumā.  
Papildus LJĀA uzsver, ka pēc asociācijas veikto ikgadējo biedru aptauju datiem pēdējo 2 gadu periodā ir samazinājies rezidentu skaits, kas neplāno turpināt darbu Latvijā. Tas liecina, ka publiskā sekotra ārstniecības iestādēs šobrīd visdrīzāk ir sagaidāms lielāks strādājošo pēdējos gados sertificēto ārstu skaits, nekā tas ir bijis 2017. gadā. 
Tāpat LJĀA vēlas norādīt uz 3. risinājumā iekļautā soļa par kreditēšanas sistēmas izstrādi nelietderību. Šāds piedāvājuma variants neņem vērā rezidentūras studiju norisi, kas nozīmē pilna laiku darbu ārstniecības iestādē. Atzīmējams, ka Valsts kontroles revīzijas ziņojumā par stacionāro veselības aprūpi konstatēts, ka atsevišķu slimnīcu neatliekamās palīdzības nodaļās līdz pat 16% dežūru stundu nosedz rezidenti. Turklāt ieviešot kreditēšanas sistēmu, būtībā netiktu likvidēta prasība sertifikātu ieguvušajam ārstam valstij atlīdzināt apmācībā ieguldītos līdzekļus, tos apmaksājot, vai strādājot publiskajā sektorā, tāpēc šis piedāvājums nav uzskatāms par atstrādes prasību mīkstināšanu. 
Ņemot vērā minēto, LJĀA atbalsta mīkstinošus un vienlīdzības principā balstītus MK noteikumu Nr. 685 grozījumus, vienlaikus saglabājot viedokli par nepieciešamību svītrot 28., 32., 33., 34., 35. un 36. punktu. LJĀA aicina izvērtēt arī esošos noteikumus par rezidenta mācībām izlietoto valsts budzēta līdzekļu atmaksas kārtību un atstrādes kritērijiem, nodrošinot to atbilstību Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību konvencijā noteiktajām pilsoniskajām un politiskajām tiesībām.


LJĀA valdes priekšsēdētājs                             
Rūdolfs Vilde 
 

-