Atzinums

Nepiekrītam Likumprojekta 18. panta 1. daļas redakcijai, norādot šādus argumentus:
1. ar gaisa kvalitātes monitoringa datiem, kas iegūti no vienas mērījumu iegūšanas vietas, nepietiek, lai visai pilsētai vai tās daļai noteiktu ierobežojuma zonu;
2. ar monitoringa datiem, kas iegūti no vienas mērījumu iegūšanas vietas nepietiek, lai pārliecinātos, ka galvenais gaisa rādītāju pārsniegšanas iemesls ir saistīts ar transporta radīto gaisa piesārņojumu;
3. esošā normas redakcija ievērojami ierobežo Pašvaldību veikt sociāli un ekonomiski pamatotu izvēli piesārņojuma novēršanai, pieprasot tikai piedāvāto 3 pasākumu īstenošanu.
4. Kā jau iepriekš minējām, iebilstam pret specifiskās atsauces uz “EURO 5” klasi izmantošanas. (Lūdzu skatīt komentāru pie 1. panta 15.daļas)
5. Pašvaldībām ir jābūt opcijai ievest šādus pasākumus, nevis pienākumam,
6. Rīgas valstspilsētas piemērs rāda, ka noteikt ierobežojumus 2 gadu laikā nav iespējams.

Rekomendējam atgriezties pie iepriekšējās redakcijas:
“Transporta radītā gaisa piesārņojuma samazināšanai valstspilsētas pašvaldība var izdot saistošos noteikumus, lai pašvaldības administratīvajā teritorijā vai tās daļā izveidotu…”
Papildus norādām, ka atbilstoši Direktīvai (EU) 2024/2881, kurā tiek definēts viens “piesārņojuma novērtēšanas slieksnis”, vēlamies norādīt, ka vēsturiskā termina “augšējais piesārņojuma novērtēšanas slieksnis” lietošana nav pamatota.

Kopsavilkumā, rekomendējam pilnībā pārskatīt 18. panta redakciju.

-

Rekomendējam pievienot terminu “īstermiņa gaisa kvalitātes uzlabošanas plāns":
"17) īstermiņa gaisa kvalitātes uzlabošanas plāns - plāns, kurā izklāstīti ārkārtas pasākumi, kas jāveic īstermiņā, lai samazinātu tūlītēju risku vai trauksmes sliekšņu pārsnieguma ilgumu;"

-

Rekomendējam pievienot terminu “ilgtermiņa gaisa kvalitātes uzlabošanas plāns”:
"16) ilgtermiņa gaisa kvalitātes uzlabošanas plāns - plāns, kurā paredzētas rīcībpolitikas un pasākumi, lai nodrošinātu atbilstību robežvērtībām, mērķvērtībām vai vidējās ekspozīcijas samazināšanas pienākumiem, līdzko minētās vērtības ir pārsniegtas;"

-

Rekomendējam 1. panta sesto daļu izteikt šādā redakcijā: “6) gaisa kvalitātes monitoringa stacija - paraugu ņemšanas punkts, paraugu ņemšanai un sistemātisku, ilgtermiņa gaisa piesārņojuma līmeņa mērījumu veikšanai, lai noteiktu gaisa piesārņojuma līmeni noteiktā teritorijā;”

-

Rekomendējam 1. panta septīto daļu izteikt šādā redakcijā: “7) gaisa piesārņojums — gaisa piesārņojuma līmenis, kam var būt kaitīga ietekme uz cilvēku veselību, vidi vai kas var radīt kaitējumu īpašumam;”

-

Rekomendējam 1. panta devīto daļu izteikt  šādā redakcijā: “9) gaisu piesārņojoša viela – gaisā esoša viela, kas var kaitīgi ietekmēt cilvēku veselību vai vidi vai radīt kaitējumu īpašumam. Siltumnīcefekta gāzes neuzskata par gaisu piesārņojošām vielām;”

-

Vēlamies atzīmēt, ka būtu būtiski atļaut arī citus līdzvērtīgus risinājums autotransporta skaita samazināšanai, neaprobežojoties tikai ar vienu konkrētu klasi. Piemēram, ierobežojumu noteikšanu jebkuras klases automašīnām noteiktos diennakts laikos.

Rekomendējam atgriezties pie iepriekš piedāvātās redakcijas: “15) zemo emisiju zona - pilsētas teritorija, kurā tiek ierobežota vai aizliegta tādu transportlīdzekļu iebraukšana, kas rada gaisa piesārņojumu, un kas tiek noteikta ar mērķi samazināt transportlīdzekļu radīto negatīvo ietekmi uz sabiedrības veselību un vidi.”
 

-

Norādām uz nepieciešamību harmonizēt normu ar Direktīvas (EU) 2024/2881 tekstu. Piedāvātā redakcija būtiski atšķiras no direktīvas mērķa un regulējuma, piedāvātais formulējums, kas ietver vārdus "kuru tuvumā atrodas" paver plašas interpretācijas iespējas, pretēji direktīvā paredzētajam.
Atbilstību cilvēka veselības aizsardzībai noteiktajām robežvērtībām un mērķvērtībām nenovērtē šādās vietās: Gaisa kvalitātes atbilstību cilvēka veselības aizsardzībai noteiktajiem gaisa kvalitātes normatīviem pārbauda teritorijās, kuras sabiedrības locekļiem ir pieejamas vai teritorijās, kuras sabiedrības locekļiem nav pieejamas, bet kurās atrodas pastāvīgas dzīvesvietas.
 

-

Rekomendējam 5. panta pirmās daļas 1. apakšpunktu izteikt to šādā redakcijā:
“(1) Gaisa kvalitātes novērtējumu veic, lai:
1)noteiktu, kāda ir esošā gaisa kvalitāte, un novērtētu tās atbilstību gaisa kvalitātes normatīviem, mērķiem un citiem gaisa kvalitātes rādītājiem;”

-

Rekomendējam 5. panta pirmās daļas 3. apakšpunktu izteikt to šādā redakcijā:
“identificētu dažādu piesārņojuma avotu vai to grupu ietekmes būtiskumu, mērogu un noskaidrotu cēloņus, kas traucē sasniegt gaisa kvalitātes normatīvus;”
 

-

Rekomendējam 6. panta pirmās daļas 2. apakšpunktu izteikt to šādā redakcijā:
“(1) Centrs pilda references laboratorijas funkcijas gaisa kvalitātes novērtēšanas jomā un ir atbildīgs par:
2) gaisa kvalitātes novērtēšanu valsts monitoringa tīklā;”
 

-

Rekomendējam 6. panta trešās daļas redakciju precizēt, jo gadījumos, lai veiktu gaisa kvalitātes mērījumus laboratorijai nav nepieciešams references laboratorijas statuss, bet gan testēšanas laboratorijas statuss, kā tas noteikts likumprojekta 6. panta 2. daļā.
 

-

Vēlamies norādīt, ka 7. panta otrajā daļā norādītajam operatoram nebūs noteikta “kompetence” piesārņojuma novēršanas jomas normatīvajos aktos, bet gan pienākums piesārņojošās darbības atļaujā (administratīvajā aktā), kas izdots pamatojoties uz piesārņojuma novēršanas jomas normatīvajiem aktiem.
 

-

Vēlamies precizēt, ka panta pirmās daļas atsauce uz “gaisa piesārņojuma politiku” būtu jāprecizē un jāpārdēvē par “gaisa kvalitātes politiku”.

-

Rekomendējam 9. pantu izteikt to šādā redakcijā:
“Lai Latvijā kopumā samazinātu dažādu tautsaimniecības nozaru radītās antropogēnās emisijas, Ministru kabinets nosaka sēra dioksīda, slāpekļa oksīdu, gaistošo organisko savienojumu (izņemot metāna), amonjaka un daļiņu PM2,5 emisijas samazināšanas mērķus laikposmam līdz 2029. gadam un sākot ar 2030. gadu, kā arī gadījumus, kad ir pieļaujamas atkāpes no noteiktajiem emisijas samazināšanas mērķiem.”

-

Rekomendējam 10. panta pirmo daļu izteikt to šādā redakcijā:
“(1) Lai nodrošinātu gaisa piesārņojuma samazināšanos un normatīvajos aktos noteikto antropogēno emisiju samazināšanas un gaisa kvalitātes uzlabošanas mērķu izpildi, Klimata un enerģētikas ministrija organizē valsts līmeņa gaisa piesārņojuma samazināšanas plāna izstrādi un koordinē tā īstenošanu. Šo plānu izstrādā sadarbībā ar Zemkopības ministriju, Ekonomikas ministriju, Satiksmes ministriju, Finanšu ministriju, Veselības ministriju, valstpilsētu pašvaldībām, kā arī citām iestādēm, ja to pieņemtajiem lēmumiem ir tieša vai netieša ietekme uz gaisu piesārņojošo vielu emisijām.”

-

Rekomendējam 10. panta trešo daļu izteikt to šādā redakcijā:
“(3) Lai īstenotu gaisa piesārņojuma samazināšanas plānā noteiktos pasākumus un nodrošinātu normatīvajos aktos noteikto emisiju samazināšanas un gaisa kvalitātes mērķu izpildi, Ministru kabinets nosaka prasības dažādu tautsaimniecības nozaru radītā gaisa piesārņojuma ierobežošanai. Ministru kabinets prasības nosaka, ja tiek pārsniegti šī likuma 9. pantā noteiktie gaisa piesārņojuma samazināšanas mērķi vai ir augsts risks tos pārsniegt.”

-

Rekomendējam 11. panta ceturto daļu izteikt to šādā redakcijā:
“(4) Trauksmes līmenis ir rādītājs, kas nosaka gaisa piesārņojuma līmeni, kura īslaicīga pārsniegšana apdraud cilvēku veselību un, kuru sasniedzot, veicami tūlītēji pasākumi.”

-

Rekomendējam 11. panta piekto daļu izteikt to šādā redakcijā:
“(5) Ministru kabinets nosaka gaisa kvalitātes normatīvus, rādītājus, gaisa kvalitātes uzlabošanas mērķus un novērtēšanas rādītājus, kā arī prasības attiecībā uz nepieciešamo mērījumu veikšanu un sabiedrības informēšanu.”

-

Norādām, ka esošajā Likumprojekta versijā nav noteikta Direktīvā (EU) 2024/2881 ietvertā gaisa kvalitātes ceļveža izstrādes kārtība.

-

Vēlamies norādīt uz būtisku neatbilstību Direktīvas (EU) 2024/2881 prasībām, precīzāk, Likumprojekta esošajā redakcijā no 13. līdz 16. pantā ietvertajā regulējumā.
Direktīvas (EU) 2024/2881 19. panta pirmā daļa nosaka, ka “Ja konkrētās zonās piesārņotāju līmeņi gaisā pārsniedz kādu I pielikuma 1. iedaļā noteiktu robežvērtību vai mērķvērtību, dalībvalstis attiecīgajām zonām izstrādā gaisa kvalitātes plānus,”. Ņemot vērā, ka līdz šim Latvijā ir bijušas divas gaisa pārvaldības zonas, tad attiecīgi būtu jāparedz kārtība kādā tiek izstrādāti nevis pašvaldību, bet gan zonu gaisa kvalitātes uzlabošanas plāni, attiecīgi precizējot normas gan par plānu izstrādes kārtību, gan atbildību par īstenošanu.
 

-

Rekomendējam 13. panta pirmo daļu izteikt šādā redakcijā:
“(1) Pašvaldība piecu gadu periodam izstrādā ilgtermiņa gaisa kvalitātes uzlabošanas plānu visai pašvaldības administratīvajai teritorijai vai tās daļai un īsteno tajā noteiktos pasākumus, ja atbilstoši Centra veiktajam gaisa kvalitātes novērtējumam pašvaldības teritorijā vai tās daļā kādai no gaisu piesārņojošajām vielām ir:”

-

Atbilstoši Direktīvai (EU) 2024/2881, kurā tiek definēts viens “piesārņojuma novērtēšanas slieksnis”, vēlamies norādīt, ka vēsturiskā termina “augšējais piesārņojuma novērtēšanas slieksnis” lietošana nav pamatota.
Ņemot vērā iepriekš minēto arī prasība par plānu izstrādi, pamatojoties uz novērtēšanas sliekšņa pārsniegumu, nav pamatota un lietderīga, ņemot vērā jaunākos, un stingrākos gaisa kvalitātes regulējošos normatīvus.
 

-

Lūdzam svītrot teikumu: “Ja nepieciešams plānu izstrādā arī gadījumos, kad tiek pārsniegts gaisa kvalitātes normatīvs”. Šāds nosacījums ir pretrunā ar Direktīvā (EU) 2024/2881 nostiprināto pieeju, ka īstermiņa plānos tiek izklāstīti veicamie ārkārtas pasākumi.

Rekomendējam 14. panta pirmo daļu izteikt šādā redakcijā: “Ja pašvaldības teritorijā gaisa piesārņojuma līmenis pārsniedz vai var pārsniegt trauksmes līmeni, pašvaldība izstrādā un īsteno īstermiņa gaisa kvalitātes uzlabošanas plānu. Ozonam noteiktā trauksmes līmeņa pārsniegšanas gadījumā,  šādu īstermiņa rīcības plānu izstrādā tikai tad, ja, ņemot vērā ģeogrāfiskos, meteoroloģiskos un ekonomiskos apstākļus pastāv ievērojams potenciāls novērst trauksmes līmeņa pārsniegumu vai samazināt tā pārsnieguma ilgumu un pakāpi.”

-

Rekomendējam 14. panta otro daļu izteikt šādā redakcijā: “Plānu izstrādā uz noteiktu laika posmu līdz tiek novērsts trauksmes līmeņa pārsniegums.”

-

Rekomendējam 14. panta trešo daļu izteikt šādā redakcijā: “Plānā ietver neatliekamus pasākumus gaisa piesārņojuma samazināšanai un tajā var paredzēt pasākumus, lai kontrolētu vai nekavējoties, uz laiku, kad novērojams paaugstināts gaisa piesārņojums, pārtrauktu tādas darbības, kas palielina attiecīgā trauksmes līmeņa pārsniegšanas iespēju.”
 

-

Ņemot vērā, ka pašvaldībām, kuras potenciāli var pārsniegt gaisa kvalitātes normatīvus vai kurās pastāv risks tos pārsniegt, ir pienākums izstrādāt gaisa kvalitātes uzlabošanas plānu, tad kā nelietderīga vērtējama prasība vienmēr veikt modelēšanu teritorijas plānošanas izrādes ietvaros. Kā minimums rekomendējam paredzēt iespēju izmantot gaisa uzlabošanas plāna izstrādes ietvaros veiktās modelēšanas rezultātus.
 

-

Izskatot 16. panta trešās daļas 1. apakšpunkta redakciju un ņemot vērā, ka jebkuras piesārņojošas darbības atbilstība gaisa kvalitātes normatīviem tiek vērtēta atļaujas izdošanas procesā, tad šo darbību vispārīga ierobežošana nav lietderīga un samērīga.
 

-

Izskatot 16. panta ceturtās daļas normas piedāvāto redakciju, nonākam pie secinājuma, ka saturs un mērķis nav skaidrs, respektīvi, pašvaldība nevar pieņemt lēmumu atkāpties no gaisa kvalitātes normatīvu ievērošanas, savukārt jaunu dzīvojamo ēku un publisko ēku izvietošana nebūs nepieciešama “būtisku sabiedrības interešu nodrošināšanai, dabas resursu aizsardzībai un ilgtspējīgai izmantošanai.”
 

-

Rekomendējam 17. panta pirmās daļas 1.apakšpunktu izteikt šādā redakcijā: “ierobežo vai aizliedz apkures iekārtu uzstādīšanu un darbināšanu, kurās kā kurināmais tiek izmantots cietais vai šķidrais kurināmais.”
Kā arī vēlamies norādīt, ka grupu nosaukumi saskaņojami ar Ministru kabineta noteikumiem Nr.17 “Noteikumi par gaisa piesārņojuma ierobežošanu no sadedzināšanas iekārtām” un  papildināms ar šķidro kurināmo, kam raksturīgas augstas SO2 emisijas.

-