Atzinums

Zemkopības ministrija uztur visus iepriekš izteiktos un vērā neņemtos iebildumus. Ņemot vērā iebildumu apjomu, nepieciešamību saskaņot terminu lietojumu ar Zemkopības ministrijas nozaru normatīvajiem aktiem, kuri ir mainījušies, kopš iepriekšējo Gaujas nacionālā parka aizsardzības un izmantošanas noteikumu pieņemšanas, kā arī valdības uzdevumu mazināt administratīvo slogu un izmaksa, aicinām organizēt starpministriju sanāksmi, lai pārrunātu Zemkopības ministrijas un tās institūciju izteiktos iebildumus un pēc iespējas rastu konstruktīvus risinājumus.

-

Uzturam iepriekš izteikto iebildumu par terminu lietošanu. Lūdzam svītrot paskaidrojumu iekavās "(turpmāk – īpaši aizsargājamie biotopi un īpaši aizsargājamās sugas)", jo šo abu terminu apvienošana var radīt pārpratumus normatīvo aktu piemērošanā. Sugu un biotopu aizsardzības likumā ir noteikts atšķirīgs regulējums Eiropas nozīmes biotopiem un īpaši aizsargājamiem biotopiem.

-

Uzturam iepriekš pausto iebildumu, jautājums pārrunājams starpinstitūciju sanāksmē.

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/2031 17. pants nosaka, ka, ja dalībvalstī tiek konstatēts un apstiprināts karantīnas organisms, nekavējoties jāpiemēro fitosanitārie pasākumi tā izskaušanai. Tā kā šobrīd noteikumu projektā nav paredzētas specifiskas prasības par ciršanu, ja tiek konstatēts karantīnas organisms, ir nepieciešams veikt papildinājumus noteikumu projektā, lai nodrošinātu savlaicīgu rīcību, novēršot karantīnas organismu ieviešanos un izplatīšanos. Papildinājumi nodrošinās atbilstību Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/2031 17. panta prasībām un veicinās efektīvu un ātru kaitīgo organismu izskaušanu no attiecīgās teritorijas, aizsargājot gan vidi, gan valsts ekonomiku.
Pamatojoties uz iepriekš minēto, Valsts augu aizsardzības dienests aicina papildināt noteikumu projekta 8. punktu ar 8.4. apakšpunktu, kurā minēt atsauci uz šo regulu.
 

8.4. uz kokiem, kas ir invadēti ar Eiropas Savienības karantīnas organismu, kas minēts Komisijas 2019. gada 28. novembra Īstenošanas regulas (ES) 2019/2072, ar ko paredz vienotus nosacījumus Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/2031 par aizsardzības pasākumiem pret augiem kaitīgajiem organismiem īstenošanai, atceļ Komisijas Regulu
(EK) Nr. 690/2008 un groza Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2018/2019 II un III pielikumā, un kokiem, kas ir pakļauti iznīcināšanai, lai izpildītu ar normatīvajiem aktiem noteiktus Eiropas Savienības karantīnas organisma apkarošanas un ierobežošanas pasākumus”.

Uzturam iepriekš pausto iebildumu, jautājums pārrunājams starpinstitūciju sanāksmē.

Noteikumu projekta 13.1. apakšpunkts būtiski paplašina teritoriju tvērumu, kurā aizliegta ķīmisko augu aizsardzības līdzekļu (turpmāk – AAL) lietošana. Līdz šim ķīmisko AAL lietošana bija aizliegta dabas lieguma zonā (zonas platība 31 884 ha) meža zemēs un bioloģiski vērtīgajos zālājos, bet turpmāk to lietošana būs aizliegta meža zemēs un īpaši aizsargājamos biotopos visā Gaujas Nacionālā parka teritorijā (parka kopējā platība 91 774 ha). Šobrīd nav pieejama analīze, vai un cik lielā mērā īpaši aizsargājamie biotopi skar aramzemes un ilggadīgo stādījumu, piemēram, augļu dārzu platības, kā arī, kā mainīsies aizlieguma ietekmēto meža zemju platība. Šādu informāciju lūdzam ietvert noteikumu projekta anotācijā. 
Noteikumu projekta 13.1. apakšpunktā jāparedz atkāpe, ka ķīmiskos AAL var lietot ne tikai invazīvo augu sugu izplatības ierobežošanai, bet arī augiem kaitīgo karantīnas organismu apkarošanai un ierobežošanai. Priekšlikuma pamatojums izklāstīts iepriekš.
Noteikumu projekta 13.1. apakšpunktā  noteiktais aizliegums izsmidzināt AAL no gaisa būtiski ierobežo augu aizsardzības pasākumu veikšanas iespējas Gaujas Nacionālajam parkam raksturīgajā reljefā, piemēram, nogāžu un gravu mežos (biotopa kods Nr. 9180*), kā arī koku vainagu apstrādei, ja tāda nepieciešama. Vēršam uzmanību, ka jau šobrīd AAL izsmidzināšana no gaisa ir pieļaujama tikai pie nosacījuma, ja saskaņā ar Ministru kabineta 2011. gada 13. decembra noteikumu Nr. 950 “Augu aizsardzības līdzekļu lietošanas noteikumi” 30. punktu ir saņemta dienesta atļauja šādas darbības veikšanai. Ņemot vērā tehnoloģiju straujo attīstību un bezpilota lidaparātu spēju veikt precīzu AAL izsmidzināšanu uz apstrādei paredzētās virsmas, kā arī jau šobrīd noteikto regulējumu augu aizsardzības jomas likumdošanā, lūdzam svītrot noteikumu projekta 13.1. apakšpunkta pēdējo teikumu par aizliegumu AAL izsmidzināšanai no gaisa.  
Papildinot noteikumu projektu ar iepriekš minētajiem priekšlikumiem, tiks saglabāta Gaujas Nacionālā parka bioloģiskā daudzveidība, savlaicīgi novēršot karantīnas organisma ieviešanos un izplatīšanos, kas fitosanitāro pasākumu nepiemērošanas gadījumā varētu radīt ilgtermiņa negatīvu ietekmi gan uz parkā esošajām sugām un ekosistēmām, gan uz Latvijas teritoriju kopumā. Ja priekšlikumi netiks ņemti vērā, fitosanitāros pasākumus nevarēs piemērot nekavējoties, un, karantīnas organismam, izplatoties Gaujas Nacionālajā parkā, tas var nekontrolējami izplatīties tālāk uz apkārtējām teritorijām, tostarp mežiem, parkiem, dārziem, arī pilsētu apstādījumiem. Šādā gadījumā tas var skart gan visu mežsaimniecības nozari, gan arī lauksaimniecību Latvijā, būtiski ietekmējot Latvijas ekonomiku (piemēram, aizliedzot konkrētu augu vai augu produktu eksportu no Latvijas). Sekas var būt neprognozējamas, paredzams, ka to novēršanas izmaksas būs augstas gan konkrētajā brīdī, gan arī ilgtermiņā.
 

-

Precizēt punktu, saskaņojot to ar Sugu un biotopu aizsardzības likumu, lietojot jēdzienu "apzināti bojāt vai iznīcināt".
Kā jau minējām iepriekšējā atzinumā, zemes īpašnieki ne vienmēr ir eksperti sugu un biotopu aizsardzības jomā, lai varētu atpazīt un identificēt aizsargājamo sugu dzīvotnes. Uzskatām, ka zemes īpašnieks var būt atbildīgs tikai par tām sugu dzīvotnēm, kas dabā ir identificētas un reģistrētas dabas datu pārvaldības sistēmā, kā arī zemes īpašnieks ir informēts par to.

13.4. apzināti bojāt vai iznīcināt

Neatbalstām 13.23.appakšpunktā norādīto dzīvnieku uzskaitījumu “turētu savvaļas sugu lauksaimniecības dzīvnieku” , jo patreizējā redakcijā nav saprotams, uz kādu dzīvnieku turēšanu, attiecas minētais aizliegums. Lūgums norādīt dzīvniekus atbilstoši Dzīvnieku aizsardzības likuma 3. pantā noteiktajai dzīvnieku klasifikācijai.
 

-

Zemkopības ministrija atkārtoti aicina papildināt attiecīgo anotācijas sadaļu ar skaidrojumu par to, kāpēc salīdzinoši ar spēkā esošā regulējumu vairs neiekļauj vārdus “un savvaļas sugu dzīvniekiem”, kā arī, kā saprast un kā plānots vērtēt "nozīmīgu kaitējumu", jo, pārskatot anotāciju, neesam konstatējuši norādītās izmaiņas, uz kurām ir atsauce izziņā.

-

Lūdzam aizstāt noteikumu projekta 13.30.2.apakšpunktā un anotācijas 1.3. apakšsadaļā vārdus “izņemot epizootiju uzliesmojuma vai draudu gadījumā”, ar vārdiem “izņemot trakumsērgas saslimšanas vai aizdomu gadījumā”. Kā arī papildināt anotācijas 1.3. apakšsadaļā skaidrojumu - ņemot vērā, ka trakumsērga nav epizootija, bet vilkiem Canis lupus lielāks risks ir saslimt ar trakumsērgas slimību, kas ir zoonoze, jo slimo gan dzīvnieki un cilvēki. Tādējādi ir nepieciešams vārdu "epizootija" aizstāt ar vārdu "trakumsērga".
 

13.30.2. vilkus Canis lupus, izņemot trakumsērgas saslimšanas vai aizdomu gadījumā, vai, ja tie nodara nozīmīgu kaitējumu lauksaimniecības dzīvniekiem. Šādā gadījumā Valsts meža dienests medību atļauju izsniedz pēc Dabas aizsardzības pārvaldes pozitīva atzinuma saņemšanas. Dabas aizsardzības pārvalde atzinumu sniedz 10 darbdienu laikā pēc Valsts meža dienesta pieprasījuma saņemšanas;

Uzturam iepriekš pausto iebildumu, jautājums pārrunājams starpinstitūciju sanāksmē.

Papildināt noteikumu projekta 16. punktu ar jaunu apakšpunktu nosakot, ka 15.2. apakšpunktā minētajās vietās atļauts cirst kokus arī, ja koki invadēti ar Eiropas Savienības karantīnas organismu un kas ir pakļauti iznīcināšanai, lai izpildītu ar normatīvajiem aktiem noteiktus Eiropas Savienības karantīnas organisma apkarošanas un ierobežošanas pasākumus.
 

-

Zemkopības ministrija uztur iepriekš izteikto iebildumu par noteikumu projekta 17.punktā paredzēto ekoloģisko koku skaita palielināšanu, kā arī lūdz anotācijas 2.4.apakšpunktā aprēķināt, kādus zaudējumus tas rada meža īpašniekam.
 

-

Zemkopības ministrija atkārtoti lūdz svītrot vai precizēt noteikumu projekta 18.punktu. Nav skaidrojuma, kāpēc iebildums nav ņemts vērā un nav atbalstāms.
Meža likums jau nosaka, ka sanitārajā cirtē cērt tikai bojātos kokus, savukārt tā 11.pants - ja mežaudzes šķērslaukums ir zem kritiskā, mežaudzi cērt sanitārajā cirtē pēc VMD sanitārā atzinuma.  
Nav skaidra arī DAP atļaujas un VMD sanitārā atzinuma loma augstpējīgo koku saglabāšanā zonās, kur šie dokumenti sanitāro ciršu veikšanai netiek prasīti - dabas parka, ainavu aizsardzības, neitrālā zona, tādēļ rosinām šo teikuma daļu dzēst.
Ja minētais attiecas uz abu veidu sanitārajām cirtēm, rosinām formulējumu vienkāršot, minot vispārēji - "sanitārās cirtes".
Ja noteikumu projekta 18.punkta mērķis ir noteikt, ka sanitārajā cirtē atļauts nesaglabāt egles, ja sanitārās cirtes veikšanas rezultātā paredzama paliekošo egļu bojāeja, lūdzam precizēt tā redakciju skaidri un nepārprotami.
 

-

Lūdzam noteikt masveidīgas astoņzobu mizgrauža invāzijas konstatēšanas kritēriju, kā arī norādīt, ka vismaz 40 sausas egles vai mehāniski bojātas zaļas egles “augstie celmi” (vismaz 2,5 metrus garas stumbra daļas, kuru diametrs pārsniedz 25 cm) jāatstāj uz katru cirsmas hektāru.

Īpaši aizsargājamos biotopos un īpaši aizsargājamo sugu dzīvotnēs ārpus valsts un pašvaldību valdījumā esošajām zemēm egļu audzēs, kurās ir konstatēta masveidīga astoņzobu mizgrauža invāzija, ir atļauta kaitēkļu bojāto koku ciršana sanitārajā cirtē pēc Valsts meža dienesta sanitārā atzinuma saņemšanas, atstāj vismaz 40 sausas egles vai mehāniski saskrāpētu zaļu egļu "augstos celmus" (vismaz 2,5 metrus garas, vertikālas koku stumbru lejas daļas, kas nav atdalītas no celmiem), kuru diametrs resnākajā vietā pārsniedz 25 centimetrus, rēķinot uz cirsmas hektāru, un ir saņemts Dabas aizsardzības pārvaldes pozitīvs rakstveida atzinums,  ievērojot ​35.  un ​46. punkta nosacījumus. 

Zemkopības ministrija atkārtoti lūdz svītrot noteikumu projekta 21.punktu, jo ekoloģisko koku iezīmēšana, uzmērīšana un mērījumu iesniegšana rada ievērojamu administratīvo slogu, kāds nav paredzēts citās aizsargājamās teritorijās. Lūdzu, pamatot šādas no citām aizsargājamām teritorijām atšķirīgas prasības nepieciešamību un papildināt anotācijas 2.1. un 2.3.punktu ar administratīvā sloga aprakstu un tā monetāru novērtējumu, kā arī normas administrēšanas administratīvo izmaksu monetāru novērtējumu par valsts institūcijām (DAP un VMD) anotācijas 7. sadaļas 7.2. apakšpunktā. 
 

-

Zemkopības ministrija uztur iebildumu par papildu eksperta atzinuma nepieciešamību. Lūdzam svītrot šo prasību vai skaidri noteikt, ka to pieprasa tikai izņēmuma gadījumos. Tāpat lūdzam anotācijā ietvert 22. punkta radītā administratīvā sloga un valsts iestāžu izmaksu novērtējumu, kā tika lūgts iepriekš, arī tad, ja tas samazinās. 

-

Zemkopības ministrija atkārtoti lūdz aizstāt noteikumu projekta 27.punktā vārdus "lai nepieļautu epizootiju izplatīšanos" ar vārdiem "lai nepieļautu sevišķi bīstamo slimību (A kategorijas slimību) vai zoonožu izplatīšanos". Kā jau iepriekšējā atzinumā norādījām, patlaban ir spēkā jaunais dzīvnieku veselības normatīvais regulējums saskaņā ar kuru ir mainīts termina "epizootija" skaidrojums. Turklāt A kategorijas infekcijas slimību grupā ir iekļautas tādas infekcijas slimības, kuras kādreiz netika iekļautas kā epizootijas. Papildus informējam, ka Eiropas Parlamenta un Padomes  2016. gada 9. marta Regula (ES) 2016/429 par pārnēsājamām dzīvnieku slimībām un ar ko groza un atceļ konkrētus aktus dzīvnieku veselības jomā ("Dzīvnieku veselības tiesību akts") (turpmāk - regula 2016/429) ir jaunāks tiesību akts, kura normas tiesību aktu hierarhijas sistēmā prevalē pār vecāku tiesību aktu, šajā gadījumā Veterinārmedicīnas likumu. Lūdzam papildināt arī anotāciju ar skaidrojošu informāciju par A kategorijas infekcijas slimībām kā to nosaka regula 2016/429.

-

Rosinām dzēst “izņemot sausos kokus”, jo a) VMD nav pamata neizsniegt ciršanas apliecinājumu kopšanas cirtēm audzēs virs noteiktā vecuma, jo jebkurā audzē būs kāds sauss koks – šāds izņēmums rada lielu administrēšanas/uzraudzības risku;  b) sausos kokus cērt sanitārajā cirtē.

30.20. cirst kokus kopšanas cirtē, ja valdošās koku sugas vecums pārsniedz:
 

Zemkopības ministrija atkārtoti aicina izvērtēt iespēju noteikt, ka gadījumos, kad sanitārā cirte tiek veikta kā vienlaidus cirte, koku ciršanas nosacījumi tiek attiecināti pēc platības, nevis pēc izcērtamā apjoma.
Lūdzam svītrot arī  vārdus "un termiņš šo bojāto koku izvākšanai", jo saskaņā ar Ministru kabineta 2012. gada 18. decembra noteikumu Nr. 935 "Noteikumi par koku ciršanu mežā" 84.1. apakšpunktu saīsinātu termiņu var noteikt ciršanas apliecinājumā, izvērtējot konkrētās mežaudzes sanitāro stāvokli, ja tas nepieciešams apkārtējo mežaudžu aizsardzībai.

-

Zemkopības ministrija uztur iepriekš izteikto iebildumu un lūdz svītrot šo punktu, jo šāda norma praktiski dod nesamērīgas pilnvaras Dabas aizsardzības pārvaldei jebkurā brīdī ierobežot vai pārtraukt atļautu saimniecisko darbību.

svītrot punktu.

Uzturam iepriekš pausto iebildumu, jautājums pārrunājams starpinstitūciju sanāksmē.
Lūdzam anotācijas 2.1., 2.3. un 7.2. punktā papildināt informāciju par administratīvo slogu un tā monetāro novērtējumu, arī tad, ja tas tiek samazināts. 

-

Uzturam iepriekš pausto iebildumu, jautājums pārrunājams starpinstitūciju sanāksmē. 
Lūdzam anotācijas 2.1., 2.3. un 7.2. punktā papildināt informāciju par administratīvo slogu un tā monetāro novērtējumu, arī tad, ja tas tiek samazināts.

-

Uzturam iepriekš pausto iebildumu, jautājums pārrunājams starpinstitūciju sanāksmē.
Lūdzam anotācijas 2.1., 2.3. un 7.2. punktā papildināt informāciju par administratīvo slogu un tā monetāro novērtējumu, arī tad, ja tas tiek samazināts. 

-

Zemkopības ministrija atkārtoti lūdz izvērtēt iespēju atteikties no koku iezīmēšanas, uzmērīšanas un mērījumu iesniegšanas, kas rada ievērojamu administratīvo slogu, kāds nav paredzēts citās aizsargājamās teritorijās. Lūdzam pamatot šādas no citām aizsargājamām teritorijām atšķirīgas prasības nepieciešamību un papildināt anotācijas 2.1. un 2.3. punktu ar administratīvā sloga aprakstu un tā monetāru novērtējumu, kā arī normas administrēšanas administratīvo izmaksu monetāru novērtējumu par valsts institūcijām (DAP un VMD) anotācijas 7. sadaļas 7.2. apakšpunktā arī tad, ja administratīvais slogs samazinās.

-

Aicinām papildināt anotāciju ar skaidrojumiem un pamatojumiem par plānotajām izmaiņām atbilstoši izziņā minētajiem punktiem, kā arī vērtēt un aprēķināt administraīvā sloga ietekmi, gan samazināto, gan palielināto.

-

Iesakām precizēt punkta redakciju, jo tā pirmā daļa ir pretrunā ar otro. Barotavas uzstāda, lai piebarotu savvaļas sugu dzīvniekus.

-

Lūdzam atkārtoti izvērtēt nepieciešamību visā GNP teritorijā aizliegt koku ciršanu rekonstruktīvajā cirtē. Ņemot vērā, ka egļu astoņzobu mizgrauža radītie postījumi skar arī neproduktīvas egļu mežaudzes, šādu audžu rekonstruktīva ciršana, īpaši ainavu aizsardzības un neitrālajā zonā, būtu pamatota.
Atsauce uz jauno noteikumu 19. punktu nav pietiekama, jo tas attiecas tikai uz īpaši aizsargājamiem biotopiem un īpaši aizsargājamo sugu dzīvotnēm, bet neatrisina situāciju zonās, kur rekonstruktīvā cirte varētu būt būtisks līdzeklis kaitēkļu izplatības ierobežošanai.

-

Atkārtoti lūdzam izvērtēt, vai norma nav pretrunā ar tauvas joslas izmantošanas nosacījumiem.

-

Atkārtoti aicinām anotācijas 1.3. sadaļā "Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi" risinājuma aprakstā vārdus "kurās ir izstrādāts licencētās makšķerēšanas nolikums un tajā ir paredzētas zemūdens medības" aizstāt ar vārdiem "kurām ir izstrādāts licencēto zemūdens medību nolikums", jo pārskatot anotāciju, nav redzamas izmaiņas tekstā.
 

-