Atzinums

Biedrība uztur izteiktos iebildumus, sevišķi iebilstot un lūdzot skaidrot Zemkopības ministrijas atbildēs uz iepriekšējiem komentāriem pausto argumentu, ka “Kamēr Eiropas Savienības nozīmes biotopam ar normatīvajiem aktiem nav noteikts aizsardzības statuss, biotopa aizsardzība notiek tikai saskaņā ar  meža īpašnieka brīvu gribu. Ņemot vērā to, ka galvenajai cirtei pieejamais apjoms vairākkārt pārsniedz galvenās cirtes maksimāli pieļaujamo apjomu, rīkojuma projekts neietekmēs Latvijas iespējas izpildīt saistības nodrošināt labvēlīgu aizsardzības stāvokli Eiropas Savienības nozīmes biotopiem.”
Atgādinām, ka noteikumu projekts attiecas uz valsts zemēm, tātad īpašnieks ir valsts. Lai gan daudzi, valsts zemēs esošie,  nokartētie ES nozīmes aizsargājamie biotopi patlaban neatrodas īpaši aizsargājamās dabas teritorijās vai mikroliegumos, valsts ir apņēmusies atbilstoši Biotopu direktīvai un ES Biodaudzveidības stratēģijai sasniegt labvēlīgu sugu un biotopu aizsardzības stāvokli. Ņemot vērā, ka:
-Neviens no ES nozīmes meža biotopiem Latvijā nav labvēlīgā stāvokli,
-Valstī būs jāveido jaunas aizsargājamas teritorijas, lai sasniegtu Biotopu direktīvas un Dabas atjaunošanas regulas prasības,
-Atbilstoši Dabas skaitīšanas projekta rezultātiem (https://www.daba.gov.lv/lv/projekts/dabas-skaitisana) būtiski lielākā daļa (80 %) konstatēto ES nozīmes meža biotopu atrodas valsts īpašumā esošos mežos,
-Par Latviju jau ir ierosināta pārkāpumu procedūra attiecībā uz ES nozīmes biotopu aizsardzības stāvokli,
-Meža likumā ir nostiprināts mērķis  veicināt mežu ilgspējīgu apsaimniekošanu,

rosinām aprēķinos laikus paredzēt, ka mežistrādei valsts mežos pieejamās platības visticamāk nākotnē būs jāsamazina un ES nozīmes biotopi jāsargā.

Pēc būtības nav atbildēts uz sabiedriskajā apspriešanā izteiktajiem šiem Biedrības jautājumiem:
-vai un kā prognozes par iegūto likvīdo koksni atmežošanā, kā arī sanitāro ciršu platībās, kuras LVM veic un visticamāk arī turpinās veikt, ir ņemtas vērā, aprēķinot maksimāli pieļaujamos ciršanas apjomus, lai vēl vairāk nepalielinātu kopējās emisijas no mežizstrādes,
-Lūdzam skaidrot, kā un vai MK noteikumu tapšanas procesā ir ņemti vērā ES Biodaudzveidības stratēģijas mērķi attiecībā uz aizsargājamo dabas teritoriju palielināšanu.

1.3. Risinājuma apraksts (anotācija) 
Joprojām lūdzam sniegt skaidrojumu, kā tika ievēroti “meža apsaimniekošanas ekoloģiskie un sociālie nosacījumi, CO2 piesaistes dinamika un to potenciālās izmaiņas”, kas minētas iepriekšējā anotācijas versijā? Vai tika veikti aprēķini, piem., CO2 dinamikai? Aicinām VMD dalīties ar novērtējuma un/vai aprēķinu metodiku, lai parādītu, kā SEG emisiju/piesaistes aspekti ir ņemti vērā. 

8. Horizontālās ietekmes
8.1.6. uz vidi
Biedrība nepiekrīt šādam apgalvojumam: “VMD aprēķinos ievēroja pamatnostādņu 4.2. apakšnodaļā ietvertos maksimāli pieļaujamā koku ciršanas apjoma noteikšanas pamatprincipus, kuru ietekme uz vidi ir novērtēta pamatnostādnēm pievienotā dokumenta Stratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējuma "Vides pārskats" (turpmāk – Vides pārskats) (pieejams tīmekļvietnē https://www.zm.gov.lv/lv/media/1818/download?attachment) 3.3.2. apakšnodaļā "Mežsaimniecība un tās vispārējs ietekmes uz vidi novērtējums". Tā kā maksimāli pieļaujamā koku ciršanas apjoma noteikšanas pamatprincipi nav mainīti, arī rīkojuma projekta ietekme uz vidi nav mainījusies.”
Vides pārskats novecojušajām pamatnostādēm tika sagatavots  2015. gadā jeb pirms deviņiem gadiem. Pa šo laiku ir notikušas būtiskas izmaiņas pieejamajā vides informācijā un politikā, piemēram, 1) ir veikta ES nozīmes biotopu uzskaite visā valstī un ir secināts, ka būtiski lielākā daļa (80 %) konstatēto ES nozīmes meža biotopu atrodas valsts īpašumā esošos mežos, 2) Iesniegts Biotopu ziņojums Eiropas Komisijai, kurā secināts ,ka neviens ES nozīmes meža biotops Latvijā pagaidām nav labvēlīgā aizsardzības stāvokli, 3) Par Latvijas ES nozīmes biotopu stāvokli EK ierosinājusi pārkāpumu procedūru, 3) ir pieņemta ES Biodaudzveidības stratēģija un Dabas atjaunošanas regula. Šajā kontekstā apgalvot, ka “rīkojuma projekta ietekme uz vidi nav mainījusies”, ir absurdi.

8.1.7. uz klimatneitralitāti
Neuzskatām par pietiekamus argumentus, kas atsaucas uz novecojušajām mežu nozares pamatnostādēm veikto SIVN, apgalvojot, ka “Tā kā salīdzinājumā ar iepriekšējo periodu kopējais aprēķinātais maksimāli pieļaujamais koku ciršanas apjoms ir samazinājies par 9,5 % jeb 8591,55 hektāriem, iepriekšminētā ietekme uz klimatneitralitāti samazināsies. “ Vides pārskats novecojušajām pamatnostādēm tika sagatavots 2015. gadā jeb pirms deviņiem gadiem. Pa šo laiku ir notikušas dažādas izmaiņas gan zinātnes atziņās, gan Latvijas ZIZIMM sektora SEG emisiju bilancē, gan ES likumdošanā, tāpēc augstāk minētais pieņēmums bez papildus izvērtējumiem nav korekts un ir bez pierādījumiem.




 
 

-