Atzinums

VSIA "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" norāda, ka attiecībā uz  LVM priekšlikumu 5.2.punktā - norādīti gan prognozēto resursu laukumi, gan  ieguves vietas, gan atsevišķi izceltas būvmateriālu izejvielas.
Nepieciešams redakcionāli precizēt, par kādu derīgo izrakteņu informāciju konkrēti ir runa, nošķirot:
1) prognozēto resursu laukumus no atradnēm, kurās aprēķināti un noteikti A vai N kategorijas krājumi un / vai izsniegta dokumentācijas derīgo izrakteņu ieguvei (ieguves limits / zemes dzīļu izmantošanas licence derīgo izrakteņu ieguvei);
2) būvmateriālu izejvielu prognozēto resursu laukumus un atradnes no pārējiem derīgo izrakteņu prognozēto resursu laukumiem un atradnēm.

-

Valsts vides dienests vērš uzmanību, ka informatīvā ziņojuma 3.sadaļā ir norāde uz Latvijas Lielo pilsētu asociācijas informāciju, ka Valsts vides dienests nelieto TAPIS nosacījumu/ atzinumu sniegšanai par plānošanas dokumentiem.
Valsts vides dienests iebilst  šim apgalvojumam un norāda, ka kopš 2024.gada jūnija izmanto TAPIS nosacījumu/ atzinumu sniegšanai par plānošanas dokumentiem. Tanī pat laikā Valsts vides dienests gadījumos, kad plānošanas dokumentu izstrādātāji vēršas iestādē ar elektroniski parakstītiem iesniegumiem, lai mazinātu birokrātisko slogu, Valsts vides dienests plānošanas dokumentu izstrādātājiem atbildi sniedz tiem ērtā informācijas aprites kanālā.

-

Valsts vides dienests norāda, ka informatīvā ziņojuma 5.3.1.sadaļā ir atsauce uz Rīcības plāna 5.1.1.punktā minēto pasākumu. LVM ieskatā problemātiku ietekmes uz vidi sākotnējā izvērtējuma procesa ietvaros rada neskaidrība par procesā iesaistāmajiem ekspertiem. LVM norāda, ka būtu jānosaka uzdevums skaidri definēt, kādos gadījumos un kādi ekspertu novērtējumi ir obligāti nepieciešami, jo šobrīd šādu nosacījumu vai vadlīniju nav. Ekonomikas ministrija piekrīt, ka, izstrādājot vadlīnijas, tajās būtu risināms jautājums par eksperta iesaisti, ieskicējot kritērijus, kas varētu palīdzēt iesniedzējam laicīgi saprast kāda veida eksperta slēdziens varētu būt vajadzīgs.
Valsts vides dienests iebilst, ka jautājums par ekspertu iesaisti būtu risināms caur Rīcības plānā ietverto 5.1.1.pasākumu. Valsts vides dienests vērš uzmanību, ka vides aizsardzība ir nošķirta no dabas aizsardzības. Par īpaši aizsargājamu dabas vērtību aizsardzību, tai skaitā dabas ekspertu sertificēšanu, kompetentā institūcija ir Dabas aizsardzības pārvalde. Praksē Valsts vides dienests ietekmes uz vidi sākotnējo izvērtējumu procedūru ietvaros konsultējas tieši ar Dabas aizsardzības pārvaldi, kura norāda, vai būvniecības ieceres realizācijai ir piesaistāmi sugu un biotopu aizsardzības jomā sertificēti eksperti un tieši kādā jomā sertificēti eksperti piesaistāmi. Valsts vides dienesta ieskatā, ja tiek pieņemts lēmums par attiecīgo vadlīniju izstrādi, tad tas būtu definējams kā jauns papildus pasākums Rīcības plānā, par pasākuma realizācijas atbildīgo institūciju jānosaka Dabas aizsardzības pārvalde.

-

Lūdzam informatīvā ziņojuma II sadaļu “Nepieciešami precizējumi rīcības plāna dotajiem uzdevumiem“ papildināt ar jaunu punktu:
Rīcības plāna 3.2.1.4. pasākums paredz uzdevumu Klimata un enerģētikas ministrijai (turpmāk - KEM) līdz 2024. gada 30. novembrim normatīvajā regulējumā paredzēt pienākumu teritorijas plānošanas procesā obligātā kārtā ņemt vērā Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra izstrādātās un uzturētās kartes, t.sk. par applūstošajam teritorijām. Attiecīgā normatīvā akta - noteikumu projekta “Grozījumi Ministru kabineta 2008.gada 3.jūnija noteikumos Nr.406 “Virszemes ūdensobjektu aizsargjoslu noteikšanas metodika”” (23-TA-1712) saskaņošanas laikā no vairākām pašvaldībām tika saņemti konceptuāli iebildumi, apšaubot, vai spēkā esošās plūdu postījumu vietu un riska kartes pietiekami precīzi atspoguļo applūšanu dabā. KEM ir organizējusi tikšanās ar šīm pašvaldībām, kuru laikā kā iespējams risinājuma variants ir iezīmēta plūdu postījumu un plūdu riska karšu aktualizēšana, kas atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām prasībām (Ministru kabineta 2009. gada 24. novembra noteikumu Nr. 1354 "Noteikumi par sākotnējo plūdu riska novērtējumu, plūdu kartēm un plūdu riska pārvaldības plānu" 19. punkts) jāatjauno līdz 2025. gada beigām. Turklāt KEM ir secinājusi, ka papildus nepieciešami grozījumi citos normatīvajos aktos, lai Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra izstrādātas plūdu postījumu kartes ar 10% varbūtību noteiktu par obligāti ņemamām vērā teritorijas plānojumos, nosakot applūstošo teritoriju. Šādu normatīvo aktu grozījumu sagatavošanai KEM plānotais nepieciešamais laiks ir līdz 2025. gada III ceturksnim. Ievērojot iepriekš minēto lūdzam pagarināt uzdevuma 3.2.1.4. izpildes termiņu līdz 2025. gada 1. augustam un attiecīgi papildināt protokollēmuma projekta 5. punktu ar jaunu apakšpunktu. 
 

-

Klimata un enerģētikas ministrija lūdz pagarināt to Rīcības plāna uzdevumu izpildi, kuri attiecas uz grozījumiem likumā "Par ietekmes uz vidi novērtējumu", t.i. 3.1.1.1., 3.1.1.2., 3.1.2.2., 3.5.1.1., 5.2.2., 5.3.1. Minētajiem uzdevumiem Rīcības plānā ir noteikts termiņš, kas paredz attiecīgo grozījumu iesniegšanu Ministru kabinetā līdz 30.11.2024.

Klimata un enerģētikas ministrija informē, ka nepieciešamie grozījumi likumā "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" (TAP ID: 
24-TA-453) ir izstrādāti un uzsākta to starpinstitūcju saskaņošana, kura noslēgsies 05.12.2024. Ņemot vērā grozījumu izstrādes un virzības stadiju, Klimata un enerģētikas ministrija lūdz pagarināt minēto uzdevumu izpildes termiņu līdz 01.04.2025., ietverot šo informāciju gan informatīvā ziņojuma projektā, gan MK sēdes protokollēmuma projektā. 

-

Lūdzam visā informatīvā ziņojuma tekstā nodalīt institūciju un organizāciju iebildumus un priekšlikumus no informatīvā ziņojuma projekta sagatavotāja viedokļa. Piemēram, Latvijas Lielo pilsētu sociācijas iebildums informatīvā ziņojuma projekta 3. punktā - nav skaidri nolasāms, kur tieši beidzas asociācijas iebildums, tas nav nodalīts no pārējā teksta 3. punktā. Šāda situācija ir arī pie citiem informatīvā ziņojuma projekta punktiem.

-

Priekšlikums attiecas uz ziņojuma 5.4.1. punktu.
Vēršam uzmanību, ka atbilstoši Atkritumu apsaimniekošanas likuma 3.panta pirmās daļas 5. un 6.punktam, Atkritumu apsaimniekošanas likums neattiecas uz (1) neizraktu zemi, arī piesārņotu augsni un būvēm, (2) nepiesārņotu augsni un citiem minerālresursiem, kuri izrakti būvniecības rezultātā un kurus to dabiskajā stāvoklī izmantos būvniecības procesā tajā pašā vietā, kur tie izrakti.
Atbilstoši MK 2021.gada 26.oktobra noteikumiem Nr.712 “Atkritumu dalītas savākšanas, sagatavošanas atkārtotai izmantošanai, pārstrādes un materiālu reģenerācijas noteikumi” 7.punktam izrakto tilpju aizpildīšana ir jebkāda reģenerācijas darbība, lai piemērotus atkritumus, kas nav bīstami, izmantotu izraktu teritoriju atjaunošanai vai inženiertehniskām vajadzībām ainavu veidošanā vai būvniecībā (izraktu tilpju aizpildīšanā). 
Personas, kuras izmanto atkritumus izrakto tilpju aizpildīšanai, nodrošina, ka: 
1) ar atkritumiem, kurus izmanto izrakto tilpju aizpildīšanai, aizstāj materiālus, kuri nav atkritumi; 
2) izrakto tilpju aizpildīšanai izmantotie atkritumi ir piemēroti iepriekš minētajiem nolūkiem; 
3) izmantoto atkritumu daudzums ir ierobežots līdz tilpju aizpildīšanai absolūti nepieciešamajam daudzumam; 
4) izrakto tilpju aizpildīšanai izmantotie atkritumi atbilst normatīvajiem aktiem par augsnes un grunts kvalitātes normatīviem

Dotajā brīdī normatīvajos aktos ir ietverti pasākumi, kas novērš to, ka nepiesārņota grunts nav atkritumi.

-

Atbilstoši, kā tika norādīts Informatīvajā ziņojumā, norādām arī šeit konkrēto priekšlikumu:
Vēršam uzmanību, ka atbilstoši Atkritumu apsaimniekošanas likuma 3.panta pirmās daļas 5. un 6.punktam, Atkritumu apsaimniekošanas likums neattiecas uz (1) neizraktu zemi, arī piesārņotu augsni un būvēm, (2) nepiesārņotu augsni un citiem minerālresursiem, kuri izrakti būvniecības rezultātā un kurus to dabiskajā stāvoklī izmantos būvniecības procesā tajā pašā vietā, kur tie izrakti.
Atbilstoši MK 2021.gada 26.oktobra noteikumiem Nr.712 “Atkritumu dalītas savākšanas, sagatavošanas atkārtotai izmantošanai, pārstrādes un materiālu reģenerācijas noteikumi” 7.punktam izrakto tilpju aizpildīšana ir jebkāda reģenerācijas darbība, lai piemērotus atkritumus, kas nav bīstami, izmantotu izraktu teritoriju atjaunošanai vai inženiertehniskām vajadzībām ainavu veidošanā vai būvniecībā (izraktu tilpju aizpildīšanā). 
Personas, kuras izmanto atkritumus izrakto tilpju aizpildīšanai, nodrošina, ka: 
1) ar atkritumiem, kurus izmanto izrakto tilpju aizpildīšanai, aizstāj materiālus, kuri nav atkritumi; 
2) izrakto tilpju aizpildīšanai izmantotie atkritumi ir piemēroti iepriekš minētajiem nolūkiem; 
3) izmantoto atkritumu daudzums ir ierobežots līdz tilpju aizpildīšanai absolūti nepieciešamajam daudzumam; 
4) izrakto tilpju aizpildīšanai izmantotie atkritumi atbilst normatīvajiem aktiem par augsnes un grunts kvalitātes normatīviem

Ņemot vērā minētos apstākļus normatīvajā regulējumā, aicinām dzēst konkrēto punktu, jo dotajā brīdī tas rada pretrunas. Dotajā brīdī normatīvajos aktos ir ietverti pasākumi, kas novērš to, ka nepiesārņota grunts nav atkritumi.

-