Atzinums

Efektīvākais un risku mazinošākais juridiskās personas un juridiskā veidojuma izpētes mehānisms, t.sk. sankciju jomā, ir tā patieso labuma guvēju noskaidrošana, tādēļ Finanšu ministrija par piemērotāko un primāri atbalstāmo juridisko personu un juridisko veidojumu izpētes mehānismu uzskata noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas jomā izmantoto pieeju patiesā labuma guvēju noskaidrošanai, proti, līdz fiziskai personai – patiesajam labuma guvējam vai fiziskām personām – izpildinstitūcijas locekļiem.
Saskaņā ar Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma 18.panta septīto daļu, likuma subjekts, atbilstoši pamatojot un dokumentējot darbības, kas veiktas, lai noskaidrotu patieso labuma guvēju, par juridiskās personas vai juridiska veidojuma patieso labuma guvēju var uzskatīt personu, kura ieņem amatu izpildinstitūcijā šajā juridiskajā personā vai juridiskā veidojumā, ja ir izmantoti visi iespējamie noskaidrošanas līdzekļi un nav iespējams noskaidrot nevienu fizisko personu — patieso labuma guvēju, kā arī izslēgtas šaubas, ka juridiskajai personai vai juridiskam veidojumam ir cits patiesais labuma guvējs. Savukārt likumprojekta “Grozījumi Nacionālās drošības likumā” (turpmāk – Likumprojekts) 39.panta ceturtā daļa paredz citu kārtību gadījumos, kad patieso labuma guvēju nav iespējams noskaidrot, proti, tā vietā sniedzot informāciju par juridisko personu – netiešās ietekmes ieguvēju, kas neatbilst patiesā labuma guvēja definīcijai, jo patiesais labuma guvējs vienmēr ir fiziskā persona.
Kā būtisku risku mazinošo pasākumu, kas nodrošina pilnīgu informāciju par personām, kas pieņem lēmumus nacionālajai drošībai nozīmīgas komercsabiedrībās, biedrības un nodibinājumos, lūdzam gadījumos, kad patieso labuma guvēju nav iespējams noskaidrot, likumā noteikt pienākumu noskaidrot personu, kura ieņem amatu izpildinstitūcijā (valdē) juridiskajā personā vai juridiskā veidojumā (likuma 38.panta pirmās daļas 1.punkta (d) apakšpunkts un 2.punkta (b) apakšpunkts, 39.panta pirmās daļas 4.punkta (a) un (b) apakšpunkts, 41.panta pirmā un otrā daļa, 45.panta trešā daļa).
Vienlaikus vēršam uzmanību uz Regulas (ES) 2019/452 10.apsvērumu, kas nosaka, ka valstīm būtu jāveic vajadzīgie pasākumi saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, lai novērstu to, ka tiek apieti to izvērtēšanas mehānismi un izvērtēšanas lēmumi, t.sk. gadījumos, kad ieguldītājs faktiski pieder kādai fiziskai personai. Atbilstoši Eiropas Savienības tiesību aktiem, juridisko personu un veidojumu izpēte tiek veikta noskaidrojot fizisko personu – patieso labuma guvēju (Direktīvas (ES) 2015/849 izpratnē). 
Finanšu ministrija lūdz atbilstoši precizēt arī anotāciju, nosakot, ka gadījumos, kad patieso labuma guvēju nav iespējams noskaidrot, noteikt pienākumu noskaidrot personu, kura ieņem amatu izpildinstitūcijā (valdē) juridiskajā personā vai juridiskā veidojumā (likuma 38.panta pirmās daļas 1.punkta (d) apakšpunkts un 2.punkta (b) apakšpunkts, 39.panta pirmās daļas 4.punkta (a) un (b) apakšpunkts, 41.panta pirmā un otrā daļa, 45.panta trešā daļa).
 

1. 38.pantā (likumprojekta 4.pants):

izteikt pirmā daļas 1. punkta "d" apakšpunktu šādā redakcijā:
"d) akcionāra vai dalībnieka statusa saglabāšana vai tiesību izmantot netiešo līdzdalību saglabāšana, ja mainās patiesais labuma guvējs vai, ja nav iespējams noskaidrot patieso labuma guvēju, par kapitālsabiedrības patieso labuma guvēju var uzskatīt personu, kura ieņem amatu izpildinstitūcijā šajā kapitālsabiedrībā, ja ir izmantoti visi iespējamie noskaidrošanas līdzekļi un nav iespējams noskaidrot nevienu fizisko personu — patieso labuma guvēju, kā arī izslēgtas šaubas, ka kapitālsabiedrībai ir cits patiesais labuma guvējs;";

izteikt pirmās daļas 2. punkta "b" apakšpunktu šādā redakcijā:
"b) biedra statusa saglabāšana, ja mainās patiesais labuma guvējs vai, ja nav iespējams noskaidrot patieso labuma guvēju, par personālsabiedrības un biedrības patieso labuma guvēju var uzskatīt personu, kura ieņem amatu izpildinstitūcijā šajā personālsabiedrībā vai biedrībā, ja ir izmantoti visi iespējamie noskaidrošanas līdzekļi un nav iespējams noskaidrot nevienu fizisko personu — patieso labuma guvēju, kā arī izslēgtas šaubas, ka personālsabiedrībai vai biedrībai ir cits patiesais labuma guvējs;".

2. Izteikt 39.panta (likumprojekta 4.pants) pirmās daļas 4.punkta "a" un "b" apakšpunktu šādā redakcijā:
"a) kapitālsabiedrība - par tās dibinātājiem, dalībniekiem, akcionāriem un personām, kuras izmanto netiešo līdzdalību, kā arī patiesajiem labuma guvējiem  vai, ja nav iespējams noskaidrot patieso labuma guvēju, par kapitālsabiedrības patieso labuma guvēju var uzskatīt personu, kura ieņem amatu izpildinstitūcijā šajā kapitālsabiedrībā;
b) personālsabiedrība un  biedrība – par tās dibinātājiem un biedriem, kā arī patiesajiem labuma guvējiem  vai, ja nav iespējams noskaidrot patieso labuma guvēju, par kapitālsabiedrības patieso labuma guvēju var uzskatīt personu, kura ieņem amatu izpildinstitūcijā šajā personālsabiedrībā vai biedrībā;".

3. 41.pantā (likumprojekta 4.pants):
izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā:
"41. pants. Patiesā labuma guvēja maiņa";

izslēgt pirmajā daļā vārdus "vai netiešās ietekmes ieguvējs";

izslēgt otrajā daļā vārdus "vai ietekmes ieguvēja".

4. Izslēgt 45.panta (likumprojekta 8.pants) trešās daļas pirmajā teikumā vārdus "vai netiešās ietekmes ieguvēja".

 

Šobrīd anotācijas 3.sadaļā ir sniegta informācija par Ekonomikas ministrijai papildu nepieciešamo finansējumu likumprojekta normu izpildei, savukārt nav norādīts, kā ir paredzēts risināt jautājumu par minētā finansējuma piešķiršanu. Norādām, ka nav atbalstāma tādu likumprojektu virzība, kam nav nodrošināts finansējums, turklāt likums “Par valsts budžetu 2022.gadam” ir pieņemts, visi pieejamie resursi ir sadalīti un papildu finansējuma piešķiršana 2022.gadam nav iespējama. Līdz ar to uzskatām, ka Ekonomikas ministrijai nepieciešamais finansējums 2022.gadā un turpmākajos gados jānodrošina piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros, attiecīgi aizpildot anotācijas 3. sadaļas 4.punktu un 8.punktā sniedzot informāciju, ka nepieciešamais finansējums tiks nodrošināts likumā ”Par valsts budžetu 2022.gadam” un likumā “Par vidēja termiņa ietvaru 2022., 2023. un 2024. gadam” Ekonomikas ministrijai paredzētā finansējuma ietvaros.
Vienlaikus norādām, ka jāprecizē 3.sadaļas 2.punktā norādītais finansējuma apmērs 2023., 2024. un 2025.gadam, ņemot vērā, ka atbilstoši 6.punktā sniegtajam aprēķinam kopējais finansējuma apmērs sanāk 62 051 euro (jaunajai amata vietai 44 154 euro un pārveidotajai amata vietai 17 897 euro).
 

-

Atkārtoti norādām, ka nav atbalstāma tādu likumprojektu virzība, ja nav nodrošināts finansējums tā īstenošanai, līdz ar to lūdzam pārskatīt likumprojektā ietvertās normas, kuras iespējams īstenot valsts drošības iestādēm piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros un attiecīgi precizēt anotācijas I sadaļas 2.punktā (10.lpp.) norādīto informāciju par valsts drošības iestādēm. Attiecīgi lūdzam precizēt anotācijas III sadaļas 8.punktu, norādot, ka likumprojekta īstenošanu 2022. gadā un turpmākajos gados valsts drošības iestādes nodrošinās tām piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros.

-