Atzinums

Vispārējs iebildums:
Ventspils valstspilsētas pašvaldības vispārējās izglītības iestādēs speciālās izglītības programmās mācās 296 izglītojamie (t. sk. 70 pirmsskolas izglītības posmā). Atbilstoši Vispārējās izglītības likumam Latvijā speciālo izglītību var iegūt:
1.         Speciālās izglītības iestādēs (daļēji nošķirtā vidē) – Ventspilī šādi speciālo izglītību neiegūst neviens izglītojamais;
2.         Vispārējo izglītības iestāžu speciālajās klasēs (integratīvā vidē) – Ventspilī 94 izglītojamie (t. sk. 45 pirmsskolas izglītības posmā);
3.         Vispārējās izglītības klasēs (iekļaujošā vidē) – Ventspilī 202 izglītojamie (t. sk. 25 pirmsskolas izglītības posmā).
Šobrīd Ventspilī speciālās izglītības programmas (ar programmas kodu 21015911 - bērni ar smagiem garīgās attīstības traucējumiem) izglītojamie mācās nošķirti, kur audzēkņus netraucē troksnis un mijiedarbība ar citiem izglītojamiem. Ventspils 2.pamatskolas audzēkņi tiek izglītoti atsevišķās telpās citā ēkā. Taču nākotnē ir vēlme speciālās izglītības programmas īstenot esošā skolu tīkla ietvaros, pielāgojot šim mērķim esošas telpas, pamatojoties uz šādiem apsvērumiem un iemesliem: 
•           Bērnu un vecāku intereses. Esam uzklausījuši vecākus un guvuši pārliecību, ka to vēlme ir būt ikdienā kopā ar bērniem un aprūpēt tos ģimenē, kas internāta vidē nav iespējams. Bērnu interesēs ir augt ģimenē, izglītoties skolā, kā arī būt piederīgam sabiedrībai – nebūt nošķirtiem no sabiedrības un mazinot segregāciju.
•           Optimāla izglītības personāla resursu izmantošana. Īstenojot speciālās izglītības programmas vispārējās izglītības iestādes ietvaros ir pieejams plašāks atbalsta speciālistu loks, kas var nodarboties gan ar speciālo izglītības programmu izglītojamajiem, gan ar pārējiem izglītojamajiem, t.i. speciālās izglītības skolotāji, logopēds un cits atbalsta personāls.
•           Racionāla materiāltehnisko resursu izmantošana. Samazinoties bērnu skaitam esošo skolu telpās (piemēram, Ventspils Pārventas pamatskolā mācās 315 izglītojamie, bet skolas telpas projektētas, lai uzņemtu līdz 700 izglītojamajiem), proporcionāli nesamazinās izdevumi par telpu uzturēšanu (siltumenerģija, elektroenerģija u.c.). Esošo izglītības iestāžu ēkās ir iespējams izveidot atsevišķu ēkas daļu speciālās izglītības programmu īstenošanai, nodrošinot racionālu resursu izmantošanu.
Pamatojoties uz iepriekš minēto un ņemot vērā to, ka saskaņā ar Noteikumu projektu 4.2.1.3. pasākuma  mērķis ir speciālās izglītības iestāžu tīkla sakārtošana un mācību vides un infrastruktūras, materiāltehniskā nodrošinājuma un mācību līdzekļu pilnveidošana (..) un Projekta iesniedzējs ir pašvaldība, kuras administratīvajā teritorijā darbojas vismaz viena speciālās izglītības iestāde (..), lūdzam 4.2.1.3. pasākuma ietvaros plānot atbalstu ne tikai speciālās izglītības iestāžu infrastruktūras uzlabošanai, bet arī paplašināt 4.2.1.3. pasākuma atbalsta tvērumu, lai tās pašvaldības, kuras nodrošina speciālās pamatizglītības programmas, varētu saņemt atbalstu vispārējās izglītības iestāžu infrastruktūras uzlabošanai, pielāgojot telpas speciālās izglītības pakalpojuma sniegšanai.ispārējs iebildums

Ventspils valstspilsētas pašvaldības vispārējās izglītības iestādēs speciālās izglītības programmās mācās 296 izglītojamie (t. sk. 70 pirmsskolas izglītības posmā). Atbilstoši Vispārējās izglītības likumam Latvijā speciālo izglītību var iegūt:
1.         Speciālās izglītības iestādēs (daļēji nošķirtā vidē) – Ventspilī šādi speciālo izglītību neiegūst neviens izglītojamais;
2.         Vispārējo izglītības iestāžu speciālajās klasēs (integratīvā vidē) – Ventspilī 94 izglītojamie (t. sk. 45 pirmsskolas izglītības posmā);
3.         Vispārējās izglītības klasēs (iekļaujošā vidē) – Ventspilī 202 izglītojamie (t. sk. 25 pirmsskolas izglītības posmā).
Šobrīd Ventspilī speciālās izglītības programmas (ar programmas kodu 21015911 - bērni ar smagiem garīgās attīstības traucējumiem) izglītojamie mācās nošķirti, kur audzēkņus netraucē troksnis un mijiedarbība ar citiem izglītojamiem. Ventspils 2.pamatskolas audzēkņi tiek izglītoti atsevišķās telpās citā ēkā. Taču nākotnē ir vēlme speciālās izglītības programmas īstenot esošā skolu tīkla ietvaros, pielāgojot šim mērķim esošas telpas, pamatojoties uz šādiem apsvērumiem un iemesliem: 
•           Bērnu un vecāku intereses. Esam uzklausījuši vecākus un guvuši pārliecību, ka to vēlme ir būt ikdienā kopā ar bērniem un aprūpēt tos ģimenē, kas internāta vidē nav iespējams. Bērnu interesēs ir augt ģimenē, izglītoties skolā, kā arī būt piederīgam sabiedrībai – nebūt nošķirtiem no sabiedrības un mazinot segregāciju.
•           Optimāla izglītības personāla resursu izmantošana. Īstenojot speciālās izglītības programmas vispārējās izglītības iestādes ietvaros ir pieejams plašāks atbalsta speciālistu loks, kas var nodarboties gan ar speciālo izglītības programmu izglītojamajiem, gan ar pārējiem izglītojamajiem, t.i. speciālās izglītības skolotāji, logopēds un cits atbalsta personāls.
•           Racionāla materiāltehnisko resursu izmantošana. Samazinoties bērnu skaitam esošo skolu telpās (piemēram, Ventspils Pārventas pamatskolā mācās 315 izglītojamie, bet skolas telpas projektētas, lai uzņemtu līdz 700 izglītojamajiem), proporcionāli nesamazinās izdevumi par telpu uzturēšanu (siltumenerģija, elektroenerģija u.c.). Esošo izglītības iestāžu ēkās ir iespējams izveidot atsevišķu ēkas daļu speciālās izglītības programmu īstenošanai, nodrošinot racionālu resursu izmantošanu.
Pamatojoties uz iepriekš minēto un ņemot vērā to, ka saskaņā ar Noteikumu projektu 4.2.1.3. pasākuma  mērķis ir speciālās izglītības iestāžu tīkla sakārtošana un mācību vides un infrastruktūras, materiāltehniskā nodrošinājuma un mācību līdzekļu pilnveidošana (..) un Projekta iesniedzējs ir pašvaldība, kuras administratīvajā teritorijā darbojas vismaz viena speciālās izglītības iestāde (..), lūdzam 4.2.1.3. pasākuma ietvaros plānot atbalstu ne tikai speciālās izglītības iestāžu infrastruktūras uzlabošanai, bet arī paplašināt 4.2.1.3. pasākuma atbalsta tvērumu, lai tās pašvaldības, kuras nodrošina speciālās pamatizglītības programmas, varētu saņemt atbalstu vispārējās izglītības iestāžu infrastruktūras uzlabošanai, pielāgojot telpas speciālās izglītības pakalpojuma sniegšanai.

-

Ņemot vērā, ka Ministru kabineta noteikumu projektā nav 20.2.1. apakšpunkta, lūdzu precizēt atsauci uz atbilstošu noteikuma projekta apakšpunktu.

-

Lai nodrošinātu Ministru kabineta noteikumu projekta 25.2. apakšpunktā minēto rādītāju uzkrāšanu, lūdzam papildināt anotāciju:
norādot, kāds ir datu uzkrāšanas periods  datiem par projekta ietekmi uz horizontālo principu rādītājiem;
pievienot noteiktu atsauci, kura no Labklājības ministrijas izstrādātajām metodikām ir piemērojama par Vides un informācijas piekļūstamības pašnovērtējumu (saskaņā ar LBN 200-21 vai saskaņā ar LBN 208-15);
datu uzskaitījums (veids) par klimatdrošināšanu, vēlams norādīt konkrētu piemēru;
datu uzskaitījums par energoefektivitāte pirmajā vietā, vēlams norādīt konkrētu piemēru;
datu uzskaitījums par “nenodarīt būtisku kaitējumu”, vēlams norādīt konkrētu piemēru.

-

Ņemot vērā Projekta pamatojumu un atsauci uz profesionālās pamatizglītības programmas nepieciešamību, lūdzam Anotāciju papildināt ar izņēmumu par atsevišķu  Profesionālās pamatizglītības īstenošanas vietu.  Pašvaldībām, kuru administratīvajā teritorijā darbojas vairāk kā viena speciālā izglītības iestāde (atskaitot Rīgas valstspilsētu), līdz projekta iesnieguma iesniegšanai ir jānodrošina pašvaldības domes lēmuma pieņemšana par speciālās izglītības iestāžu tīkla sakārtošanu, ka pēc 2025. gada 31. augusta pašvaldības administratīvajā teritorijā darbosies ne vairāk kā viena speciālās izglītības iestāde. Lai veicinātu faktisku speciālās izglītības iestāžu tīkla sakārtošanu, minētais nosacījums paredz, ka speciālās izglītības programmas (izņemot speciālās pirmsskolas izglītības programmas un Vispārējās izglītības likuma 50. panta ceturtajā daļā noteiktās profesionālās pamatizglītības programmas) speciālās izglītības iestāde īsteno vienuviet, tas ir pašvaldības vienas teritoriālās iedalījuma vienības ietvaros.

-

Iebildums.
Ņemot vērā MK noteikumu 14. punktu, kas nosaka, ka speciālās izglītības iestādes īsteno licencētas speciālās izglītības programmas un Vispārējās izglītības likumā noteiktās profesionālās pamatizglītības programmas, lūdzam Izslēgt no Anotācijas salīdzinājumu par audzēkņu skaitu Ziemeļvidzemes pamatskolā. Skolas audzēkņu skaits uz 2022./23. m.g. ir 54 skolēni (t.skaitā profesionālās pamatizglītības programmu audzēkņi).

Komentārs
Ar 01.09.2023. Ziemeļvidzemes pamatskola tiek pievienota Valmieras Gaujas krasta vidusskolai – attīstības centram, pamatojoties uz IZM norādēm informatīvajā ziņojumā “Par speciālās izglītības iestāžu tīkla izvērtējumu”.

-

Uzsākot dalību projekta iesniegumu atlasē pašvaldība veic speciālās izglītības iestāžu tīkla sakārtošanu (ja attiecināms), nodrošinot, ka tās administratīvajā teritorijā pēc 2025. gada 31. augusta darbojas ne vairāk kā viena speciālās izglītības iestāde (izņemot Rīgas valstspilsētu), kas vienuviet īsteno licencētas speciālās izglītības programmas (izņemot speciālās pirmsskolas izglītības programmas un Vispārējās izglītības likuma 50. panta ceturtajā daļā noteiktās profesionālās pamatizglītības programmas), kā arī Vispārējās izglītības likuma 50.panta ceturtajā daļā noteiktās profesionālās pamatizglītības programmas. Prioritāri atbalsts paredzēts speciālās izglītības attīstības centriem.

-