Atzinums

LIZDA norāda, ka iepriekš sniegtie iebildumi nav ņemti vērā un turpina uzturēt iebildumus:
1) MK noteikumu projektā nav paredzēts papildu finansējums klašu dalīšanai grupās atsevišķos mācību priekšmetos. LIZDA atkārtoti norāda, ka ir atsevišķi mācību priekšmeti, kuros kvalitatīva mācību programmas apgūšana prasa individuālu pieeju (svešvalodas, informācijas tehnoloģijas, dizains un tehnoloģijas u.c.), kā arī specifika klašu dalīšanai grupās izglītības programmu īstenošanai ieslodzījuma vietās. IZM norāda, ka rēķinot vidējo mērķdotāciju vienam izglītojamam viss ir ņemts vērā. LIZDA uzsver, ka jāņem vērā, ka tāda specifika kā izglītības programmu īstenošana ieslodzījumu vietās nav katrā pašvaldībā, līdz ar to nav pamata šāda veida papildu finansējumu iekļaut mērķdotācijas pamatsummā. Šāda veida finansējumus būtu piešķirams kā papildu finansējums.
2) MK noteikumu projektā nav paredzēts papildus finansējums (koeficients) izglītības programmu īstenošanai, kas tiek realizētas balstoties uz starptautiskiem līgumiem. IZM šajā noteikumu projekta redakcijā iekļautais 13.5.punkts nerisina situāciju, jo neparedz papildus finansējumu. Tas paredz pašvaldībai piešķirtā kopējā finansējuma pārdali, paredzot par 30% lielāku finansējumu izglītības iestādēm ar starptautisko līgumu programmām, nepalielinot kopējo finansējumu, bet veicot šo pārdali uz pārējo attiecīgās pašvaldības izglītības iestāžu rēķina.

-

LIZDA norāda, ka iepriekš sniegtais iebildums nav ņemts vērtā un turpina uzturēt iebildumu.
Mērķdotācijas aprēķina veikšana pēc 5.septembrī fiksētiem datiem ir pretrunā Darba likuma normām, kas nosaka jebkura darbinieka tiesības laicīgi saņemt informāciju par darba algu un slodzi. MK noteikumu projektā nav noteikts, cik ilgā laikā ministrija veic mērķdotācijas aprēķinu un apstiprināšanu Ministru kabinetā, bet ir noteikts, ka pašvaldības 20 darbdienu laikā pēc mērķdotācijas sadalījuma apstiprināšanas Ministru kabinetā ievada informāciju par piešķirtās mērķdotācijas apjomu katrai izglītības iestādei (18.punkts). Tas nozīmē, ka skolas direktors finansējuma apmēru visticamāk uzzinās oktobra beigās un attiecīgi tikai oktobra beigās varēs noteikt pedagoga slodzi un algu uz 1.septembri.
Jau 2018.gadā Valsts kontrole revīzijas ziņojumā “Vai valsts mērķdotācijas pedagogu atlīdzībai vadības sistēma ir efektīva un nodrošina normatīvo aktu prasībām atbilstošu līdzekļu izlietojumu?” secināja, ka dēļ šādas mērķdotācijas piešķiršanas/apstiprināšanas kārtības pašvaldības un to izglītības iestādes vairumā gadījumu neievēro pedagogu tiesības savlaicīgi uzzināt par darba apjoma un samaksas izmaiņām, t.i., darba devēji neievēro likumā noteikto darba devēja pienākumu rakstveidā vismaz vienu mēnesi iepriekš informēt par izmaiņām darba apjomā (likuma redakcijā – darba normās) un samaksā (Darba likuma 51.panta trešā daļa un 62.panta ceturtā daļa). Attiecīgi Valsts kontrole ir sniegusi ieteikumu Izglītības un zinātnes ministrijai izvērtēt mērķdotācijas līdzekļu aprēķināšanas perioda izmaiņu iespējas, veicot aprēķinus pirms mācību gada sākuma nolūkā nodrošināt pedagogu savlaicīgu informēšanu par darba samaksas nosacījumiem.
Tā kā MK noteikumu projektā ir iedots papildu laiks (20 darbdienas) pašvaldībai sadalīt finansējumu starp izglītības iestādēm, tad ir skaidri redzams, ka situācija pat kļūs sliktāka nekā līdz šim, jo pedagogs gandrīz 2 mēnešus strādās, nezinot kāda slodze viņam ir noteikta no 1.septembra un kādu darba samaksu saņems par darbu.
LIZDA lūdz izvērtēt iespēju mainīt šo sistēmu un mērķdotācijas aprēķina datumu (1.septembri), lai nodrošinātu darba devējiem iespēju ievērot Darba likumu attiecībā uz pedagogu savlaicīgu informēšanu par darba slodzes un darba algas izmaiņām.
IZM izziņā norāda, ka iebildums ir ņemts vērā, jo atbilstoši noteikumu projekta redakcijai pašvaldības, izglītības iestādes un pedagogi jau noslēdzoties iepriekšējam mācību gadam spēj aprēķināt to finansējuma apmēru, ar kuru tās var rēķināties. Atbildot uz šādu komentāru, LIZDA norāda, ka pedagogam nav jārēķina, kāda slodze viņam varētu būt attiecīgajā izglītības iestādē. Pedagogam mēnesi pirms mācību gada sākuma, t.i., ne vēlāk kā 1.augustā ir jābūt iepazīstinātam ar darba līguma grozījumiem (darba alga un darba slodze atbilstoši Darba likumam ir tās darba līguma sadaļas, par kurām darba devējam un darbiniekam ir jāvienojas darba līgumā, attiecīgi – ja tajās kaut kas mainās, jābūt darba līguma grozījumiem). Jāņem vērā, ka mācību gada beigās neviena izglītības iestāde precīzi nezin izglītojamo skaitu nākamajā mācību gadā, līdz ar to precīzi nevar prognozēt ne finansējumu, ne slodzi, attiecīgi  - nevar laikus sagatavot darba līguma grozījumus.

-

LIZDA norāda, ka iepriekš sniegtie iebildumi nav ņemti vērā un turpina uzturēt iebildumus:
1) Lūdzam pārvērtēt mērķdotācijas summu atšķirību standarta gadījumā un dažādām izglītības programmām. LIZDA uzskata, ka bāzes summai uz vienu izglītojamo vienā klašu grupā ir jābūt vienādai jebkurā izglītības programmā. Ņemot vērā, ka MK noteikumu projektā tiek noteikti dažādi koeficienti (reģionālie, atsevišķām izglītības programmām), kas palielina/samazina mērķdotācijas pamatsummu, LIZDA aicina summas uz vienu izglītojamo dalīt pa klašu grupām, bet nedalīt atsevišķi pa dažādām izglītības programmām, koriģējot piešķiramo mērķdotāciju ar atbilstošu koeficientu, kas nodrošina nepieciešamo papildu finansējumu atbilstošai programmai gan pamatalgai, gan MK 05.07.2016. noteikumu Nr.445 “Pedagogu darba samaksas noteikumi” 4.pielikumā noteiktajām papildu piemaksām speciālās izglītības programmu, sociālās korekcijas izglītības iestāžu pedagogiem un to izglītības iestāžu pedagogiem, kuri izglītības programmas īsteno ieslodzījuma vietās.
2) 2021.gada 22.jūnijā ar Ministru kabineta rīkojumu Nr.436 ir apstiprinātas Izglītības attīstības pamatnostādnes 2021. – 2027.gadam (turpmāk – IAP). IAP izglītības politikas rezultāti un rezultatīvie rādītāji paredz, ka pedagogu un augstākās izglītības institūciju akadēmiskā personāla vidējās bruto darba samaksas sabiedriskajā sektorā attiecība pret vidējo bruto darba samaksu sabiedriskajā sektorā pēc 2022.gada datiem, kas būs pieejami 2024.gadā, ir plānota pirmsskolas izglītības pedagogiem 72% apmērā, pamatizglītības pedagogiem 109% apmērā, vidējās izglītība pedagogiem 118% apmērā, profesionālās izglītības pedagogiem 130% apmērā, universitāšu un citu augstākās izglītības institūciju akadēmiskajam personālam 121% apmērā, savukārt pēc 2026.gada datiem, kas būs pieejami 2028.gadā, - pirmsskolas izglītības pedagogiem 106% apmērā, pamatizglītības pedagogiem 128% apmērā, vidējās izglītība pedagogiem 139% apmērā, profesionālās izglītības pedagogiem 153% apmērā, universitāšu un citu augstākās izglītības institūciju akadēmiskajam personālam 142% apmērā.
Vērtējot MK noteikumu projektā precīzi noteiktās summas uz vienu izglītojamo un nenosakot nekādu summu izaugsmi turpmākajos periodos, ir acīmredzams, ka pedagogu algu pieaugums nav panākams, ja attiecīgajā pašvaldībā objektīvu iemeslu dēļ nav iespējams veikt būtisku izglītības iestāžu optimizāciju vai izglītības iestāžu tīkls jau ir optimizēts, saglabājot pamatizglītības posma izglītojamiem iespēju mācīties pēc iespējas tuvāk mājām. Ņemot vērā minēto, LIZDA lūdz MK noteikumos vai anotācijā atrunāt summu uz vienu izglītojamo palielināšanas vai pārskatīšanas kārtību un termiņus.
IZM savos komentāros norāda, ka ir papildināts potokollēmuma projekts, kas paredz, ka ministrija sagatavo priekšlikums vidējās mērķdotācijas uz vienu izglītojamo pieaugumam. LIZDA norāda, ka lūdza noteikt summu palielināšanas vai pārskatīšanas kārtību, tajā skaitā, sasaistot to ar IAP.

-

LIZDA norāda, ka iepriekš sniegtais iebildums nav ņemts vērā un turpina uzturēt iebildumu.
2018.gada 11.septembra MK noteikumos Nr. 583 "Kritēriji un kārtība, kādā valsts piedalās vispārējās izglītības iestāžu pedagogu darba samaksas finansēšanā vidējās izglītības pakāpē" (turpmāk – MK noteikumi Nr.583) ir 4.3.2.punkts par to, ka Eiropas Savienības ārējās sauszemes robežas pierobežas joslā skolām vidējas izglītības posmā (10.-12.klasei) ir mazāks kritērijs minimālajam izglītojamo skaitam - 25 izglītojamie 10.-12.klasē kopā. Savukārt MK noteikumu projekta 6.punktā nav paredzēts atsevišķs reģionālo koeficientu kritērijs Eiropas Savienības pierobežas teritorijai. Eiropas Savienības pierobežas teritorijai, ņemot vērā, ka pamatkritērijs finansējuma sadalei ir izglītojamo skaits un noteikta summa uz vienu izglītojamo, ir būtiski noteikt augstāku koeficientu.
LIZDA lūdz papildināt 6.punktu ar 6.8.apakšpunktu, izdalot atsevišķu reģionālo koeficientu Eiropas Savienības ārējās robežas pierobežas teritorijām, lai nodrošinātu Eiropas Savienības pierobežu teritorijām pietiekamu finansējumu pedagogu darba samaksai arī situācijās, kad ir pieļaujams mazāks minimālais izglītojamo skaits vidējās izglītības posmā saskaņā ar MK noteikumiem Nr.583.

-

LIZDA norāda, ka iepriekš sniegtais iebildums nav ņemts vērā un turpina uzturēt iebildumu.
Piemērojot šādus koeficientus attiecībā uz novadiem (Ādažu, Ķekavas, Mārupes, Olaines, Salaspils), mērķdotācijas apjoms 2022.gadā saglabājas iepriekšējā apjomā (jo saskaņā ar noteikumu projekta 26.2.punktu 2022.gadā tiek piemērots koeficients 1.17), savukārt 2023.gadā un turpmākajos gados – samazinās. Izglītības iestāžu tīkls šajās pašvaldībās nav būtiski optimizējams, esošajās izglītības iestādēs ir maksimālais iespējamais izglītojamo skaits un attiecīgi nodrošināts pedagogu slodžu skaits, kas nozīmē to, ka pašvaldībai nāksies ieguldīt būtisku papildu finansējumu pedagogu algu nodrošināšanai šobrīd esošajā līmenī.
Lai nodrošinātu vienlīdzīgu pieeju, LIZDA lūdz rast iespēju noteikt Rīgai, Ādažu novadam, Ķekavas novadam, Mārupes novadam, Olaines novadam, Ropažu novadam un Salaspils novadam, kā arī valstspilsētām, izņemot Ogres, Valmieras un Jēkabpils valstspilsētu noteikt koeficientu, kas saskaņā ar 26.2.punktu Pierīgas novadiem paredzēts 2022.gadā, t.i., 1,17.

-

LIZDA norāda, ka iepriekš sniegtais iebildums nav ņemts vērā un turpina uzturēt iebildumu.
LIZDA lūdz valsts ģimnāziju īstenotajās vispārējās izglītības programmās skolēnu skaitam piemērot koeficientu 1,3.

-

LIZDA norāda, ka ņav ņemts vērā iepriekš sniegtais iebildums attiecībā uz papildu finansējumu logopēdu darba samaksai, turklāt apakšpunkts par finansējumu logopēda darba samaksai ir svītrots. Šāda punkta iekļaušana sākotnējā redakcijā un pēc tam svītrošana ar pamatojumu, ka viss jau bija iekļauts kopējā mērķdotācijas apmērā vienam bērnam, rada iespaidu, ka izveidotais finansēšanas projekts ir nepārdomāts un nav pietiekami izvērtēts un pārbaudīts.
LIZDA lūdz iekļaut atpakaļ MK noteikumu projektā punktu par finansējumu logopēdiem un rast iespēju noteikt mazāku bērnu (iepriekš noteikti 160 bērni) no piecu gadu vecuma uz vienu logopēda amata likmi. LIZDA norāda, ka pastāv risks, ka nespējot rast pietiekamu finansējumu, pašvaldības nenodrošina 1,5-4 gadu veciem bērniem logopēda pakalpojumu pietiekamā apjomā, tādejādi liela daļa runas problēmu, kuras būtu iespējams ātrāk un efektīvāk koriģēt agrīnā vecuma posmā, nesniedzot savlaicīgu logopēdisko palīdzību, rada lielāku slodzi logopēdam darbā ar bērniem no 5 gadu vecuma.

-

LIZDA norāda, ka iepriekš sniegtais iebildums nav ņemts vērā un turpina uzturēt iebildumu.
LIZDA atkārtoti lūdz veikt korekciju, nosakot izglītojamo proporciju pret pedagogu slodžu skaitu. Nav korekti piemērot skolotāju skaitu, jo vienu slodzi var strādāt viens pedagogs vai dalīt vairāki pedagogi, atkarībā no tā, kāda ir iespēja vai kā ir ērtāk un lietderīgāk attiecīgā izglītības iestādē organizēt darbu, ņemot vērā pedagogu nodrošinājumu. Ja darba devējs korekti ir aprēķinājis attiecīgās izglītības iestādes darba nodrošināšanai nepieciešamās pedagoga slodzes, iekļaujot visus darba pienākumus, kurus pedagogam jāveic, tad tas, vai šo slodzi aizpilda viens pedagogs vai vairāki, nerada papildu pienākumus un neprasa papildu finansējumu. Jāņem arī vērā, ka pedagogi mēdz izvēlēties nepilnas slodzes darbu ne tikai tādēļ, ka izglītības iestāde nevar nodrošināt pilnas slodzes darbu, bet arī tādēļ, ka ir kādi personiski apsvērumi vai apstākļi, kāpēc nav iespējas vai nav vēlēšanās strādāt pilnas slodzes darbu.
IZM komentāros norāda, ka tieši vidējā skolēnu un skolotāju skaita attiecība parāda gan mērķdotācijas izlietojuma efektivitāti, gan skolotāju noslodzi, gan skolotāju iespējas saņemt cienīgu darba samaksu, kā piemēru minot konkrētu skolu, kurā ir 20 skolēni un 11 skolotāji. LIZDA norāda, ka vērtējot tikai šo proporciju un tikai vienā skolā, nav iespējams ne parādīt mērķdotācijas izlietojuma efektivitāti, ne skolotāja noslodzi, ne viņa iespējas saņemt cienīgu darba samaksu, jo:
1) vērtējot mērķdotācijas izlietojuma efektivitāti, nav nozīmes vai, piemēram uz 10 likmēm ir 10 skolotāji vai 20 skolotāji – kopējais mērķdotācijas apjoms no tā nemainās, efektivitāte būtu vērtējama pēc izglītības kvalitātes un tā, ko saņem izglītojamais, nevis pēc tā, cik skolotāji viņam šo izglītību sniedz;
2) vērtējot skolotāju noslodzi, kā arī iespēju saņemt cienīgu darba samaksu, nevar ņemt vērā skolotāju slodzi un darba samaksu tikai vienā skolā. Būtiski ir saprast, vai cienīgu darba samaksu skolotājs saņem par vienu darba stundu, jo darba slodzi katrs izvēlas pēc savām vēlmēm un iespējām. Tas, ka skolotājs strādā vienā skolā, uz, piemēram, 0,2 slodzi, nenozīmē, ka kopumā viņš nesaņem cienīgu darba samaksu – iespējams skolotāja pārējais darba laiks ir aizņemts ar citu darbu (citā skolā, augstskolā, iestādē, uzņēmumā), kas attiecīgi bagātina skolotāja pieredzi, sniedz papildu zināšanas, ar ko skolotajam ir iespēja dalīties ar izglītojamiem, attiecīgi paaugstinot izglītības kvalitāti.

-

LIZDA norāda, ka iepriekš sniegtais iebildums nav ņemts vērā un turpina uzturēt iebildumu.
MK noteikumu projekta anotācijā norādīts, ka neskatoties uz objektīvi sniegto auditoru ziņojumu, kas rekomendēja piemērot stingrākus finansējuma izlīdzināšanas nosacījumus, saglabājot gan augstāku pieaugumu, kam tas veidojas pēc aprēķina maiņas un pilnībā nekompensēt samazinājumu tiem, kam tas veidojas pēc aprēķina maiņas, ministrija ierosina pārejas mācību gadā tomēr piedāvāt šo izlīdzināšanu solidārā apmērā. Tādējādi pašvaldībām tiek dots viens papildu mācību gads kārtot skolu tīklu un meklēt iespējas skolotājiem nodrošināt pēc iespējas pilnas slodzes.
LIZDA lūdz pārskatīt 2,5% finansējuma pieauguma ierobežojumu, kuru piemērojot 19 no 43 pašvaldībām 2022./2023.mācību gadā nesaņems pēc jaunā finansēšanas modeļa aprēķināto summu pilnā apmērā, vienlaicīgi nodrošinot kompensācijas mehānismu pašvaldībām, kurām finansējums, salīdzinot ar iepriekšējo modeli, samazinās. Ņemot vērā, ka tiek uzsvērts, ka finansējuma samazinājums/nepietiekamība pēc jaunā finansējuma galvenokārt ir nesakārtota skolu tīkla problēma, tad uzliekot šādu pieauguma ierobežojumu, pašvaldības, kurām finansējuma pieaugums ir lielāks kā 2,5%, savā ziņā tiek sodītas par sakārtotu skolu tīklu.

-

LIZDA norāda, ka iepriekš sniegtais iebildums nav ņemts vērā un turpina uzturēt iebildumu.
LIZDA neatbalsta šādu koeficientu pielīdzināšanas metodi, jo 2022.gadā nosakot Rīgai koeficientu 1 un Pierīgas novadiem koeficientu 1,17, bet no 2023.gada pakāpeniski palielinot koeficientu Rīgai un samazinot - Pierīgas novadiem, tiek veikta finansējuma pārdale no Pierīgas novadiem Rīgai, tādejādi pedagogiem Rīgā uzlabojot situāciju uz Pierīgas novadu pedagogu rēķina.
LIZDA aicina rast iespēju Pierīgas novadiem 2022.gadā un turpmāk noteikt koeficientu 1,17, savukārt Rīgai veikt pakāpenisku koeficienta palielināšanu – 2022.gadā – 1,025, 2023.gadā – 1,17, lai nodrošinātu vienlīdzīgu finansējuma sadali.

-

LIZDA norāda, ka iepriekš sniegtais iebildums nav ņemts vērā un turpina uzturēt iebildumu.
LIZDA neatbalsta šādu koeficientu pielīdzināšanas metodi, jo 2022.gadā nosakot Rīgai koeficientu 1 un Pierīgas novadiem koeficientu 1,17, bet no 2023.gada pakāpeniski palielinot koeficientu Rīgai un samazinot - Pierīgas novadiem, tiek veikta finansējuma pārdale no Pierīgas novadiem Rīgai, tādejādi pedagogiem Rīgā uzlabojot situāciju uz Pierīgas novadu pedagogu rēķina.
LIZDA aicina rast iespēju Pierīgas novadiem 2022.gadā un turpmāk noteikt koeficientu 1,17, savukārt Rīgai veikt pakāpenisku koeficienta palielināšanu – 2022.gadā – 1,025, 2023.gadā – 1,17, lai nodrošinātu vienlīdzīgu finansējuma sadali.

-

LIZDA norāda, ka iepriekš sniegtais iebildums nav ņemts vērā un turpina uzturēt iebildumu.
LIZDA neatbalsta šādu koeficientu pielīdzināšanas metodi, jo 2022.gadā nosakot Rīgai koeficientu 1 un Pierīgas novadiem koeficientu 1,17, bet no 2023.gada pakāpeniski palielinot koeficientu Rīgai un samazinot - Pierīgas novadiem, tiek veikta finansējuma pārdale no Pierīgas novadiem Rīgai, tādejādi pedagogiem Rīgā uzlabojot situāciju uz Pierīgas novadu pedagogu rēķina.
LIZDA aicina rast iespēju Pierīgas novadiem 2022.gadā un turpmāk noteikt koeficientu 1,17, savukārt Rīgai veikt pakāpenisku koeficienta palielināšanu – 2022.gadā – 1,025, 2023.gadā – 1,17, lai nodrošinātu vienlīdzīgu finansējuma sadali.

-