Atzinums

3.lpp.:   1.3. punkts paredz, ka “būtu apsverama Padomes sastāva atjaunināšana, mazinot gan darba grupu, gan Padomes sastāva aptvērumu”. Uzskatām, ka nepieciešams Nacionālās enerģētikas un klimata padomes ietvarā izveidot pastāvīgi strādājošu darba grupu, kuras darbības fokuss būs NEKP finansējuma avotu apzināšana un konkrēto finansēšanas risinājumu modelēšana klimatneitralitātes sasniegšanas finansēšanai. NEKP projektā vairākās vietās minēts par finansējuma trūkumu, tādēļ nepieciešams rast konkrētus risinājumus finansējuma piesaistei (ES atbalsta pilnvērtīgā izmantošana, privātie avoti, starptautisko finanšu institūciju finansējums). Darba grupa varētu izvērtēt arī citas alternatīvas, piemēram, izmaiņas nodokļu politikā, jo starptautiskās organizācijas (piem. SVF) norāda, ka Latvijai ir iespēja ievērojami palielināt carbon tax, kas ļautu šos līdzekļus izmantot, piemēram, klimata atbalsta pasākumiem).
Darba grupas uzdevums būtu sapratīgā laika termiņā izstrādāt un prezentēt rīcības plānu/ceļa karti  klimatneitralitātes sasniegšanas finansēšanas avotu piesaistei.

8.lpp.  Dokuments informē, ka “… netiks izpildīti obligātie enerģētikas mērķi, piemēram, atjaunīgās enerģijas īpatsvara mērķi (kopējais un sektorālie) un kumulatīvais enerģijas galapatēriņa ietaupījuma mērķis.” Ja tagad jau zināms, ka netiks izpildīti minētie mērķi, tad šajā plānā būtu nepieciešams paredzēt konkrētus soļus, kā plāno tiekties uz šo mērķu izpildi.

Tālāk tekstā minēts, ka MK uzdeva nozaru ministrijām sagatavot un iesniegt KEM papildu pasākumus SEG mērķa sasniegšanai Plāna atjaunošanas ietvaros, un KEM apkopojums jāiesniedz izskatīšanai Ministru kabinetā līdz 2023. gada 30.oktobrim. Nepieciešams norādīt, kādas ir aplēses no ministrijām par šiem papildus pasākumiem, vai tās ir iekļautas šajā NEKP versijā un kāds ir to efektivitātes novērtējums no KEM puses.
9.lpp. Dokumentā minēts, ka “ EK ir uzsākusi ES pilotlietu  EUP(2023)10567 “Par to, ka nav iesniegts integrētā nacionālā enerģētikas un klimata plāna (NEKP) atjauninājuma projekts 2021.–2030. gadam, kas prasīts Regulas (ES) 2018/1999 par enerģētikas savienības un rīcības klimata politikas jomā pārvaldību (Pārvaldības regula) 14. panta 1. punktā”, un EK ir brīdinājusi Latviju, ka, ja Latvija nesniegs prasīto informāciju līdz 2023.gada 30.oktobrim, EK apsvērs attiecīgus turpmākus pasākumus, tostarp pārkāpuma procedūru saskaņā ar Līguma par ES darbību 258. pantu.”. Izskatot MK sēdē  NEKP projektu nepieciešams sniegt  MK  informāciju par aktuālo statusu ar saistībā ar 9.lpp minēto lietu.
 

-

Dokumentā nav pietiekami izklāstīta sasaiste ar citiem politikas plānošanas dokumentiem enerģētikas, būvniecības, mājokļu, klimata, lauksaimniecības jomā.
12.lpp. “Izaicinājumi” Dokumentā teikts, ka “Latvijas kopējā SEG emisiju apjomā … dominē ne-ETS sektora darbības (81%), līdz ar to nepieciešams izmantot regulējošu pasākumu, stimulu un subsīdiju kombināciju, lai veicinātu emisiju samazināšanu un klimata mērķu izpildi…” Nepieciešami konkrēti priekšlikumi pasākumiem.
14.lpp. Rīcībpolitikas virzieni pa nozarēm (piem. būvniecības, rūpniecības, atkritumu apsaimniekošanas, transporta nozarē utt.) apraksts ir vispārīgs un nekonkrēts. NEKP jāparedz konkrēti  soļi rīcībpolitikās un plāni pasākumu īstenošanai. Plānojot  pasākumus jānovērtē ne tikai klimata, bet arī sociālos un pārvaldības aspektus.
23.lpp. 2.3. “Plānā noteikto mērķu neizpildes sekas”
Lai gan dokumentā nav norādīts, kad indikatīvi sagaidāmas finanšu sankcijas, ko ES Tiesa saskaņā ar LESD 260. panta 3. punktu var piemērot dalībvalstij, tālāk minēts, ka Sankciju piemērošana neatbrīvotu Latviju no nepieciešamības izpildīt noteiktos mērķus, attiecīgi būtu nepieciešams iegādāties iztrūkstošo vienību apjomu no citas ES dalībvalsts, kā rezultātā papildus jau minētajām izmaksām jāņem vērā izmaksas par vienību iegādi.”. Savukārt, tālāk teikts: “… nav iespējams novērtēt nepieciešamo finansējuma apjomu iztrūkstošo vienību iegādei.” Šādas neskaidrības apstākļos nepieciešams izstrādāt scenārijus potenciālajiem rīcības variantiem.
66.lpp. “Ēku energoefektivitāte” Būtu svarīgi konkretizēt ēku atjaunošanas plānus jau šajā NEKP versijā, ņemot vērā jaunās ES prasības (sk. Energy Efficiency Directive): līdz kādai klasei kurā gadā kādas ēkas konkrēti atjaunot. Formulējums “uzlabot” ir pārāk nekonkrēts.
91.lpp.: Vairākās vietās dokumentā tiek pieminēta  “galaversija”. Lūgums iekļaut informāciju par to, kad plāno sagatavot galaversiju.
91.lpp., sadaļa 5. “Plāna finansiālā ietekme”. Ņemot vērā Plānā iekļauto rīcībpolitiku pasākumu īstenošanai nepieciešamā finansējuma lielo kopējo apjomu, ir saprotams, ka Latvijai noteikto mērķu izpildei būs nepieciešams arī būtisks privātā finansējuma ieguldījums un ar publiskā finansējuma līdzekļiem nebūs pietiekami. Līdz ar to, 5.sadaļa nav pietiekami detalizēti un konkrēti aprakstīta, to būtu nepieciešams pārstrādāt, papildinot ar konkrētiem plānotajiem pasākumiem finansējuma piesaistīšanai, īpaši apakšsadaļas “Privātais finansējums”, “VB”,  un “ANM” u.c. avoti.
Par SKF: ja darbs pie Sociālā klimata plāna (kas ir priekšnosacījums SKF finansējuma saņemšanai) jau ir uzsākts, lūgums paskaidrot, kāds pamats paredzēt tik garu termiņu tā iesniegšanai (2025.g. jūnijs)?
Par IF un Starptautisko finanšu institūciju finansējumu: dokumentā iekļauts tikai vispārīgs apraksts par IF darbību – nav nekā par Latvijas iecerēm to izmantot un nekā par to, vai līdz šim Latvija jau ko ir izmantojusi no šiem avotiem.
Sadaļa “EK rekomendācijas”. 100., 101.lpp.. (transporta/ēku sektors). Dažas no 2020.gadā EK sniegtajām rekomendācijām joprojām nav izpildītas, piem. “izklāstīt detalizētas un kvantificētas rīcībpolitikas un pasākumus”.
Turpinot šo sadaļu, 103.lpp..: “Investīcijas/finansējuma avoti” uzskatām, ka ja 2020.gadā no EK puses nebija ieteikumu par šo, tas nenozīmē, ka 2023.gadā atjaunotajā NEKP versijā nebūtu jāiekļauj konkrēts apraksts par finansējuma piesaistes plāniem konkrēti par sektoriem un nozarēm, kur šāds finansējums nebūs pietiekams no valsts budžeta līdzekļiem.
93.lpp. Modernizācijas fonds (MF): Dokumentā teikts, ka  “…precīzu Latvijai pienākošos finansējuma apjomu (no MF) nav iespējams noteikt lielās neskaidrības dēļ, ko izraisa svārstības emisijas kvotu cenā”. Jā tiešām ir liela neskaidrība, tad NEKP plānā jāiekļauj iespējamie scenāriji , lai Latvija varētu pilnvērtīgi izmantot šī fonda sniegtās iespējas, kā to  dara citas ES dalībvalstis.
Projektā ir norādīti bāzes scenāriji dažādiem sektoriem (enerģētika, transports, u.c.) noteiktiem pasākumiem. Lūdzam sniegt informāciju, vai ir apzināti pasākumu kvantitatīvie rādītāji, kas par katru pasākumu analizēs datus un progresu NEKP mērķrādītāju sasniegšanā un vai šie pasākumi ir integrēti jau esošajā plānošanas sistēmā.
Protokolam:
Klimata un enerģētikas ministrijai iesniegt informatīvo ziņojumu ministru kabinetā par progresu katrā nozarē un būtiskākajiem izaicinājumiem Nacionālā enerģētikas un klimata plāna 2021.-2030.gadam mērķvērtību sasniegšanā līdz kārtējā gada 1. jūlijam.
 

-

Lūdzam papildināt plānu ar informāciju par  kopējo nepieciešamo finansējumu pasākumu īstenošanai, un tai skaitā arī ar informāciju par pasākumu īstenošanai nepieciešamo valsts budžeta finansējuma apjomu.

-

Nosakot plānā ietverto pasākumu rezultatīvos rādītājus, lūdzam izvairīties no vispārīgiem formulējumiem, kā piemēram: “Sniegts ieguldījums SEG emisiju samazināšanai enerģētikā” vai “Sniegts ieguldījums AER īpatsvara palielināšanai elektroenerģijā” vai “Sniegts ieguldījums publiskā sektora ēku renovācijas mērķa izpildei”.

-

Vēršam uzmanību, ka no 180 plānā ietvertajiem pasākumiem 112 pasākumiem ( jeb 62%) nav norādīti rezultatīvie rādītāji. Lai nodrošinātu iespēju nākotnē kvalitatīvi izvērtēt NEKP pasākumu izpildi, lūdzam precizēt tabulas “III Rīcībpolitikas un pasākumi mērķu sasniegšanai”:
27.lp.  11 pasākumiem nav norādīts rezultatīvais rādītājs (kopā 23 pasākumi)
35.lp.  2 pasākumiem nav norādīts rezultatīvais rādītājs (kopā 10 pasākumi)
38.lp.  2 pasākumiem nav norādīts rezultatīvais rādītājs (kopā 4 pasākumi)
39.lp.  1 pasākumiem nav norādīts rezultatīvais rādītājs (kopā 2 pasākumi)
41.lp.  3 pasākumiem nav norādīts rezultatīvais rādītājs (kopā 12 pasākumi)
46.lp.  11 pasākumiem nav norādīts rezultatīvais rādītājs (kopā 15 pasākumi)
50.lp.  9 pasākumiem nav norādīts rezultatīvais rādītājs (kopā 16 pasākumi)
55.lp.  3 pasākumiem nav norādīts rezultatīvais rādītājs (kopā 11 pasākumi)
60.lp.  13 pasākumiem nav norādīts rezultatīvais rādītājs (kopā 13 pasākumi) - tabulai nav kolonnas  “Rezultatīvais rādītājs”
63.lp.  5 pasākumiem nav norādīts rezultatīvais rādītājs (kopā 15 pasākumi)
66.lp.  2 pasākumiem nav norādīts rezultatīvais rādītājs (kopā 9 pasākumi)
70.lp.  4 pasākumiem nav norādīts rezultatīvais rādītājs (kopā 4 pasākumi) - tabulai nav kolonnas  “Rezultatīvais rādītājs”
72.lp.  4 pasākumiem nav norādīts rezultatīvais rādītājs (kopā 4 pasākumi) - tabulai nav kolonnas  “Rezultatīvais rādītājs”
73.lp.  8 pasākumiem nav norādīts rezultatīvais rādītājs (kopā 8 pasākumi) - tabulai nav kolonnas  “Rezultatīvais rādītājs”
75.lp.  3 pasākumiem nav norādīts rezultatīvais rādītājs (kopā 3 pasākumi) - tabulai nav kolonnas  “Rezultatīvais rādītājs”
76.lp.  2 pasākumiem nav norādīts rezultatīvais rādītājs (kopā 2 pasākumi) - tabulai nav kolonnas  “Rezultatīvais rādītājs”
78.lp.  1 pasākumam nav norādīts rezultatīvais rādītājs (kopā 1 pasākums) - tabulai nav kolonnas  “Rezultatīvais rādītājs”
83.lp.  14 pasākumiem nav norādīts rezultatīvais rādītājs (kopā 14 pasākumi) - tabulai nav kolonnas  “Rezultatīvais rādītājs”
86.lp.  14 pasākumiem nav norādīts rezultatīvais rādītājs (kopā 14 pasākumi) - tabulai nav kolonnas  “Rezultatīvais rādītājs"

-

Ministru kabineta 2014. gada 2. decembra noteikumu Nr. 737 "Attīstības plānošanas dokumentu izstrādes un ietekmes izvērtēšanas noteikumi" 6.punkts nosaka, ka izstrādājot attīstības plānošanas dokumentus, kuru izstrādi nosaka Latvijas starptautiskās saistības vai citi Eiropas Savienības normatīvie akti, pēc iespējas ievēro šajos noteikumos noteiktās prasības. Līdz ar to, lūdzam precizēt plāna projektu,norādot tabulās “III Rīcībpolitikas un pasākumi mērķu sasniegšanai”:
     1) darbības rezultātus un to rezultatīvos rādītājus, atbilstoši MK noteikumu Nr.737 25.4apakšpunktam;
     2)  termiņus pasākumu īstenošanai ar precizitāti līdz pusgadam, atbilstoši MK noteikumu Nr.737 25.5.apakšpunktam;
     3) pasākumu izpildei pieejamo, kā arī papildus nepieciešamo finansējumu, pievienojot aprēķinus par ietekmi uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem, atbilstoši MK noteikumu Nr.737 25.6.apakšpunktam.(kur tas attiecināms)

-