Atzinums

Valsts kancelejas ieskatā likumprojekts vērtējams kā regulējums ar augstu ietekmes līmeni, jo skar Latvijas iedzīvotāju labklājību. Līdz ar to aicinām veikt ex-post ietekmes novērtēšanu trīs līdz piecu gadu laikā no tā spēkā stāšanās brīža.
Ex-post izvērtējums ir veicams ar mērķi noskaidrot, kā ir praksē ieviestas likuma prasības, vai ir sasniegts tā mērķis un kāda ir regulējuma ietekme uz mērķa grupām. Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumu Nr.617 "Tiesību akta projekta sākotnējās ietekmes izvērtēšanas kārtība" 20.punktu, ja projektam paredzēta tiesību akta pēcpārbaudes ietekmes (ex-post) izvērtēšana, šo informāciju iekļauj anotācijā, norādot pamatojumu, termiņu, kā arī projekta mērķa sasniegšanas rezultātus un to vērtēšanas rādītājus. Ex-post novērtējuma rezultāti savukārt kalpo par pamatu lēmuma pieņemšanai par tiesību akta īstenošanas turpināšanu, pārskatīšanu vai jauna normatīvā regulējuma izstrādi, tādējādi uzlabojot tiesiskā regulējuma kvalitāti, aktualitāti un efektivitāti. Ietekmes novērtējums var kalpot arī par pamatu jaunām iniciatīvām, lai sekmētu konkrētā regulējuma īstenošanu.
Valsts kanceleja šobrīd aktīvi strādā pie tiesību aktu izvērtēšanas prakses iedzīvināšanas un attīstīšanas, gan izstrādājot metodiku tiesību aktu ex-post ietekmes izvērtēšanā, gan īstenojot vairākus pilotprojektus, gan plānojot atbalstu novērtēšanas prasmju stiprināšanai pašā valsts pārvaldē. Iecerēts, ka 2025. gada 1.pusē darbs pie tiesību aktu ex-post ietekmes metodikas izstrādes tiks pabeigts, savukārt 2025. gada otrajā pusgadā tiks īstenotas ministriju speciālistu apmācības, nodrošinot atbalstu normatīvo aktu izstrādātājiem un īstenotājiem tiesību aktu ex-post ietekmes izvērtēšanā.
Vienlaikus vēršam, uzmanību, ka no 2024. gada Valsts kanceleja sniedz atbalstu (finansiālu un metodisku) nozaru ministrijām tiesību aktu ar augstu ietekmes līmeni ex-post izvērtējuma veikšanai. Šāds atbalsts tiks sniegts arī turpmākajos gados, attīstot tiesību aktu ex-post izvērtējuma veikšanas praksi un sekmējot kvalitatīvāka un efektīvāka normatīvā regulējuma izstrādi un īstenošanu.
 

-

Lūdzam likumprojekta 4.panta 3.daļā pie jēdziena "ģenerālvienošanās" saglabāt atsauci uz Darba likuma 18.panta 4.daļu.

(3) Ar ģenerālvienošanos, kas noslēgta atbilstoši šā likuma 18. panta ceturtajai daļai vai darba koplīgumu, kas paredz būtisku valsts noteiktās minimālās darba algas vai stundas algas likmes paaugstināšanu vismaz 50 procentu apmērā virs valsts noteiktās minimālās darba algas vai stundas algas likmes, piemaksas apmēru par virsstundu darbu var noteikt mazāku par šā panta pirmajā daļā noteikto, bet ne mazāku kā 50 procentu apmērā no darbiniekam noteiktās stundas algas likmes, turklāt, ja ir nolīgta akorda alga, — ne mazāku kā 50 procentu apmērā no noteiktā akorddarba izcenojuma par paveiktā darba daudzumu.

Lūdzam noteikt likumprojekta 10.pantā, ka uzteikuma termiņš var tikt samazināts līdz trīs darba dienām, nevis trīs dienām, kā tas noteikts likumprojekta pašreizējā redakcijā, ņemot vērā, ka trīs dienas var ietvert arī pēc kārtas esošas svētku dienas, piemēram, Lieldienās vai Ziemassvētkos, kas teorētiski var radīt situāciju, ka darbinieks pēc būtības netiek pietiekami savlaicīgi informēts par darba uzteikumu.

Aizstāt 113. panta otrajā daļā vārdus “ne vēlāk kā divas nedēļas iepriekš” ar vārdiem “laikus, bet ne vēlāk kā trīs darba dienas iepriekš”.

Lūdzam norādīt saiti uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem.

-

Lūdzam katru punktu norādīt atsevišķā laukā.

-