Projekta ID
23-TA-1903Atzinuma sniedzējs
Finanšu izlūkošanas dienests
Atzinums iesniegts
07.08.2023.
Saskaņošanas rezultāts
Nesaskaņots
Iebildumi / Priekšlikumi
Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Plāna projekts
Iebildums
Finanšu izlūkošanas dienests (turpmāk – FID) ir izskatījis Finanšu ministrijas sagatavoto Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāna 2024.–2027. gadam projektu (turpmāk – plāna projekts) un Ministru kabineta rīkojuma projektu “Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāns 2024.–2027. gadam” (turpmāk – MK rīkojuma projekts) un atbalsta to tālāku virzību, vienlaikus izsakot šādu iebildumu.
Plāna projekta 1. rīcības virziena “Horizontālie pasākumi un skaidras naudas aprites mazināšana” 3. uzdevuma 1.3.5. punktā ir iekļauts apakšuzdevums, kas paredz skaidras naudas plūsmas monitoringu. Minētā apakšuzdevuma darba rezultāts ir sagatavots ziņojums par skaidras naudas plūsmas analīzi vienu reizi gadā, skaidrojot skaidras naudas izcelsmes iemeslus un izmantošanas dinamiku, nosakot par to kā atbildīgo institūciju FID ar līdzatbildīgajām institūcijām – Latvijas Banku un Finanšu ministriju.
Saskaņā ar Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma (turpmāk – NILLTPFNL) 50. pantā noteikto FID ir Ministru kabineta pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kas saskaņā ar šo likumu veic aizdomīgu darījumu un citas saņemtās informācijas kontroli un iegūst, saņem, reģistrē, apstrādā, apkopo, uzglabā, analizē un sniedz izmeklēšanas iestādēm, prokuratūrai un tiesai informāciju, kuru var izmantot noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas vai šo darbību mēģinājuma, vai cita ar to saistīta noziedzīga nodarījuma novēršanai, atklāšanai, pirmstiesas kriminālprocesam vai iztiesāšanai. FID ir vadošā iestāde, kuras mērķis ir novērst iespēju izmantot Latvijas Republikas finanšu sistēmu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai un terorisma un proliferācijas finansēšanai.
Atbilstoši NILLTPFNL noteiktajai kompetencei FID pēc savas iniciatīvas vai pēc kādas sadarbības iestādes (piemēram, uzraudzības un kontroles iestādes) pieprasījuma periodiski veic specifisku stratēģisku vai taktisku analīzi (piemēram, par konkrētu NILLTPFNL subjektu vai sektoru), kurā tiek izmantotas sliekšņa deklarācijas, kas saistītas ar skaidru naudu. Sliekšņa deklarācijas tiek izmantotas arī operatīvajā analīzē.
Pamatojoties uz Ministru kabineta 2021. gada 17. augusta noteikumu Nr. 550 “Noteikumi par aizdomīgu darījumu ziņojumu un sliekšņa deklarācijas iesniegšanas kārtību un saturu” 14. punktu, sliekšņa deklarācijas, kas saistītas ar skaidras naudas apriti FID sniedz:
• NILLTPFNL subjekti, kas sniedz maksājumu pakalpojumus Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma izpratnē, par katru tādu gadījumu, kad klients veic skaidras naudas darījumu, kura apmērs ir ekvivalents 7000 euro vai vairāk, izņemot gadījumu, ja inkasācijas pakalpojuma ietvaros skaidra nauda tiek ieskaitīta vai izņemta no pakalpojuma sniedzēja klienta konta kredītiestādē vai finanšu iestādē;
• kapitālsabiedrības un kredītiestādes, kas nodarbojas ar ārvalstu valūtas skaidrās naudas pirkšanu un pārdošanu par darījumu, kurā klients pērk vai pārdod ārvalstu valūtu skaidrā naudā, ja tā apmērs ir ekvivalents 5000 euro vai vairāk;
• izložu un azartspēļu organizētāji par darījumu, kura apmērs ir ekvivalents 2000 euro vai vairāk un kurā klientam izmaksā laimestu vai veic norēķinus ar klientu, kā arī ja klients pērk, pārdod vai maina spēles dalības līdzekļus vai šajā nolūkā maina valūtu, papildina interaktīvo azartspēļu un interaktīvo izložu kontu vai no tā izņem līdzekļus apmērā, kas ir ekvivalents 2000 euro vai vairāk.
Papildus arī norādām, ka ar Ministru kabineta 2022. gada 13. decembra rīkojumu Nr. 940 apstiprinātajā Pasākumu plāna noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanai 2023.–2025. gadam (turpmāk – Pasākumu plāns) 6.6. punktā ir iekļauts pasākums, kas paredz nodrošināt stratēģiskās analīzes veikšanu nepieciešamā atbalsta nodrošināšanai tiesībaizsardzības iestādēm un Ģenerālprokuratūrai noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas izmeklēšanā un kriminālvajāšanā atbilstoši Latvijas riska profilam. Minētā pasākuma 3. punktā iekļautais rezultatīvais rādītājs paredz FID līdz š.g. beigām izstrādāt stratēģiskās analīzes pētījumu par skaidras naudas plūsmu uz iekšējām un ārējām robežām un iespējamu saistību ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu. Izpildot minēto uzdevumu, FID sadarbībā ar Lietuvas un Igaunijas finanšu izlūkošanas dienestiem izstrādā pētījumu “Licit and illicit cash flows in the Baltic States”.
Savukārt noziedzīgi iegūtas skaidras naudas aprites radītie legalizēšanas draudi Latvijā un ar to saistīti jautājumi ir analizēti 2023. gadā izstrādātajā Nacionālo noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas risku novērtējuma par 2020.–2022. gadu projektā, kas šobrīd ir saskaņošanā ar tā izstrādē iesaistītajām institūcijām un atbilstoši Pasākumu plānam tiks publicēts līdz š. g. septembra beigām.
Ievērojot minēto, kā arī NILLTPFNL noteikto FID kompetenci, FID iebilst pret 1.3.5. punktā iekļauto uzdevumu un lūdz dzēst FID kā atbildīgo institūciju. Vēlamies uzsvērt , ka FID rīcībā nav informācijas par skaidras naudas izmantošanas dinamiku, kā arī tas neveic skaidras naudas izcelsmes pārbaudes. Vēlamies arī uzsvērt, ka minētā uzdevuma definēšanā FID netika iesaistīts. Papildus norādāms, ka līdzīga satura uzdevuma iekļaušana plāna projektā dublētu Pasākumu plāna 6.6. punktā iekļauto pasākumu un tā rezultatīvo rādītāju. FID arī vēlas norādīt, ka plāna projekta 1.3.5. punktā ietvertā apakšuzdevuma darba rezultāts ir neskaidri noformulēts (piemēram, “skaidras naudas izcelsmes iemesli”), tāpēc būtu precizējams, tostarp mainot par uzdevumu atbildīgo iestādi.
Plāna projekta 1. rīcības virziena “Horizontālie pasākumi un skaidras naudas aprites mazināšana” 3. uzdevuma 1.3.5. punktā ir iekļauts apakšuzdevums, kas paredz skaidras naudas plūsmas monitoringu. Minētā apakšuzdevuma darba rezultāts ir sagatavots ziņojums par skaidras naudas plūsmas analīzi vienu reizi gadā, skaidrojot skaidras naudas izcelsmes iemeslus un izmantošanas dinamiku, nosakot par to kā atbildīgo institūciju FID ar līdzatbildīgajām institūcijām – Latvijas Banku un Finanšu ministriju.
Saskaņā ar Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma (turpmāk – NILLTPFNL) 50. pantā noteikto FID ir Ministru kabineta pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kas saskaņā ar šo likumu veic aizdomīgu darījumu un citas saņemtās informācijas kontroli un iegūst, saņem, reģistrē, apstrādā, apkopo, uzglabā, analizē un sniedz izmeklēšanas iestādēm, prokuratūrai un tiesai informāciju, kuru var izmantot noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas vai šo darbību mēģinājuma, vai cita ar to saistīta noziedzīga nodarījuma novēršanai, atklāšanai, pirmstiesas kriminālprocesam vai iztiesāšanai. FID ir vadošā iestāde, kuras mērķis ir novērst iespēju izmantot Latvijas Republikas finanšu sistēmu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai un terorisma un proliferācijas finansēšanai.
Atbilstoši NILLTPFNL noteiktajai kompetencei FID pēc savas iniciatīvas vai pēc kādas sadarbības iestādes (piemēram, uzraudzības un kontroles iestādes) pieprasījuma periodiski veic specifisku stratēģisku vai taktisku analīzi (piemēram, par konkrētu NILLTPFNL subjektu vai sektoru), kurā tiek izmantotas sliekšņa deklarācijas, kas saistītas ar skaidru naudu. Sliekšņa deklarācijas tiek izmantotas arī operatīvajā analīzē.
Pamatojoties uz Ministru kabineta 2021. gada 17. augusta noteikumu Nr. 550 “Noteikumi par aizdomīgu darījumu ziņojumu un sliekšņa deklarācijas iesniegšanas kārtību un saturu” 14. punktu, sliekšņa deklarācijas, kas saistītas ar skaidras naudas apriti FID sniedz:
• NILLTPFNL subjekti, kas sniedz maksājumu pakalpojumus Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma izpratnē, par katru tādu gadījumu, kad klients veic skaidras naudas darījumu, kura apmērs ir ekvivalents 7000 euro vai vairāk, izņemot gadījumu, ja inkasācijas pakalpojuma ietvaros skaidra nauda tiek ieskaitīta vai izņemta no pakalpojuma sniedzēja klienta konta kredītiestādē vai finanšu iestādē;
• kapitālsabiedrības un kredītiestādes, kas nodarbojas ar ārvalstu valūtas skaidrās naudas pirkšanu un pārdošanu par darījumu, kurā klients pērk vai pārdod ārvalstu valūtu skaidrā naudā, ja tā apmērs ir ekvivalents 5000 euro vai vairāk;
• izložu un azartspēļu organizētāji par darījumu, kura apmērs ir ekvivalents 2000 euro vai vairāk un kurā klientam izmaksā laimestu vai veic norēķinus ar klientu, kā arī ja klients pērk, pārdod vai maina spēles dalības līdzekļus vai šajā nolūkā maina valūtu, papildina interaktīvo azartspēļu un interaktīvo izložu kontu vai no tā izņem līdzekļus apmērā, kas ir ekvivalents 2000 euro vai vairāk.
Papildus arī norādām, ka ar Ministru kabineta 2022. gada 13. decembra rīkojumu Nr. 940 apstiprinātajā Pasākumu plāna noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanai 2023.–2025. gadam (turpmāk – Pasākumu plāns) 6.6. punktā ir iekļauts pasākums, kas paredz nodrošināt stratēģiskās analīzes veikšanu nepieciešamā atbalsta nodrošināšanai tiesībaizsardzības iestādēm un Ģenerālprokuratūrai noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas izmeklēšanā un kriminālvajāšanā atbilstoši Latvijas riska profilam. Minētā pasākuma 3. punktā iekļautais rezultatīvais rādītājs paredz FID līdz š.g. beigām izstrādāt stratēģiskās analīzes pētījumu par skaidras naudas plūsmu uz iekšējām un ārējām robežām un iespējamu saistību ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu. Izpildot minēto uzdevumu, FID sadarbībā ar Lietuvas un Igaunijas finanšu izlūkošanas dienestiem izstrādā pētījumu “Licit and illicit cash flows in the Baltic States”.
Savukārt noziedzīgi iegūtas skaidras naudas aprites radītie legalizēšanas draudi Latvijā un ar to saistīti jautājumi ir analizēti 2023. gadā izstrādātajā Nacionālo noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas risku novērtējuma par 2020.–2022. gadu projektā, kas šobrīd ir saskaņošanā ar tā izstrādē iesaistītajām institūcijām un atbilstoši Pasākumu plānam tiks publicēts līdz š. g. septembra beigām.
Ievērojot minēto, kā arī NILLTPFNL noteikto FID kompetenci, FID iebilst pret 1.3.5. punktā iekļauto uzdevumu un lūdz dzēst FID kā atbildīgo institūciju. Vēlamies uzsvērt , ka FID rīcībā nav informācijas par skaidras naudas izmantošanas dinamiku, kā arī tas neveic skaidras naudas izcelsmes pārbaudes. Vēlamies arī uzsvērt, ka minētā uzdevuma definēšanā FID netika iesaistīts. Papildus norādāms, ka līdzīga satura uzdevuma iekļaušana plāna projektā dublētu Pasākumu plāna 6.6. punktā iekļauto pasākumu un tā rezultatīvo rādītāju. FID arī vēlas norādīt, ka plāna projekta 1.3.5. punktā ietvertā apakšuzdevuma darba rezultāts ir neskaidri noformulēts (piemēram, “skaidras naudas izcelsmes iemesli”), tāpēc būtu precizējams, tostarp mainot par uzdevumu atbildīgo iestādi.
Piedāvātā redakcija
FID lūdz Plāna projekta 1. rīcības virziena “Horizontālie pasākumi un skaidras naudas aprites mazināšana” 3. uzdevuma 1.3.5. punktā dzēst FID kā atbildīgo institūciju.
2.
Plāna projekts
Priekšlikums
FID vērš uzmanību, ka Ministru kabineta rīkojuma projekta “Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāns 2024.–2027. gadam” (turpmāk - MK rīkojuma projekts) 3. un 4. punktā tiek paredzēts, ka plānā ietverto pasākumu īstenošanu noteiktajos termiņos ir jānodrošina tikai atbildīgajām nozares ministrijām, sniedzot par to izpildi informāciju Finanšu ministrijai. Savukārt Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāna 2024.–2027. gadam projektā par uzdevumu izpildi ir noteiktas kā atbildīgās institūcijas ne tikai ministrijas, bet arī citas institūcijas, tostarp nevalstiskās organizācijas. Ievērojot minēto, FID ieskatā MK rīkojuma projektā 3. un 4. punktā būtu jāiekļauj arī pārējās institūcijas, kas ir noteiktas Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāna 2024.–2027. gadam projektā kā atbildīgās par uzdevumu izpildi.
Piedāvātā redakcija
-
3.
Plāna projekts
Priekšlikums
FID izsaka priekšlikumu dzēst no Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāna 2024.–2027. gadam projekta (turpmāk - plāna projekts) Saīsinājumu un terminu saraksta saīsinājumu “NILLTPFN”, jo tas netiek lietots plāna projektā, kā arī papildināt sarakstu ar saīsinājumu “LB”, kas tiek lietots plāna projektā, bet nav iekļauts sarakstā.
Piedāvātā redakcija
-