Atzinums

Anotācijā faktiski nav aprakstīts prasību un izmaksu samērīguma pret ieguvumiem izvērtējums. Tas liecina, ka šāds izvērtējums, kura nepieciešamību jūrniecības organizācijas ir pastāvīgi lūgušas, nav veikts.

Lūdzam papildināt anotāciju ar informāciju.
 

-

Divus gadus atpakaļ nozares darba devēju, darba ņēmēju, NVS, Jūrniecības iestāžu vadības kopsapulcē tika pieņemts ilgi diskutētais jūrniecības izglītības tīkla konsolidācijas modelis.

Par nozares piedāvāto modeli, izveidot autonomu, konsolidētu, jūrniecības ekosistēmā bāzētu jūrniecības izglītības iestāžu tīklu, ar nozari nav diskutēts, kaut arī to pieprasīja darīt ne tikai daudzas jūrniecības organizācijas, darba devēji, bet arī LDDK Transporta un loģistikas nozares ekspertu padome savā rezolūcijā, kas tika nosūtīta IZM un SM. Jūrniecības nozare neredz iemeslus tādai sasteigtībai nepārdomātas reorganizācijas virzīšanai uz priekšu, nedzird arī argumentus, kāpēc vispār ir izvirzīts tik neloģisks modelis, kuru nozare neatbalsta. Uz vairākkārtējiem nozares organizāciju pieprasījumiem vispirms veikt neitrālu izpēti, risku analīzi, izanalizēt ieguvumus un zaudējumus, IZM nav reaģējusi. Ir tāds priekšstats, ka dots uzdevums par katru cenu pievienot jūrniecības izglītības iestādes RTU (un nevienai citai), lai kā arī tas beigtos, jo nevienas taču no ierēdņiem personīgi nebūs jāatbild par sekām.

Jūrniecības eksperti nav ne informēti, ne bijuši pieaicināti citu alternatīvu izskatīšanai. IZM piedāvātā varianta (nekāda cita) formālai izskatīšanai Augstākās Izglītības padomes iniciētajā darba grupā tika pieaicināti IZM ierēdņu izvēlētās vienas NVO divi pārstāvji, kur NVO pārstāvju piedāvājumi no IZM ierēdņu puses sadzirdēti netika. Vienīgā Augstākās Izglītības padome mēģināja iedziļināties jautājumā,

Tieši būtiskākie nozares koncepcijas attīstības priekšlikumi, brīdinājumi par riskiem pazaudēt starptautisko atzīšanu un konkurētspēju globālajā tirgū, zinātniskās universitātes ekosistēmas nepiemērotību jūrnieku sagatavošanai netika nedz sadzirdēti, nedz ņemti vērā. IZM piedāvātais reorganizācijas modelis ir pilnīgā pretrunā ar jūrniecības sabiedrības izpratni par reorganizācijas būtību jūrniecības izglītības sistēmā.

Lūdzam atbilstoši papildināt anotāciju.

-

Divus gadus atpakaļ nozares darba devēju, darba ņēmēju, NVS, Jūrniecības iestāžu vadības kopsapulcē tika pieņemts ilgi diskutētais jūrniecības izglītības tīkla konsolidācijas modelis.

Par nozares piedāvāto modeli, izveidot autonomu, konsolidētu, jūrniecības ekosistēmā bāzētu jūrniecības izglītības iestāžu tīklu, ar nozari nav diskutēts, kaut arī to pieprasīja darīt ne tikai daudzas jūrniecības organizācijas, darba devēji, bet arī LDDK Transporta un loģistikas nozares ekspertu padome savā rezolūcijā, kas tika nosūtīta IZM un SM. Jūrniecības nozare neredz iemeslus tādai sasteigtībai nepārdomātas reorganizācijas virzīšanai uz priekšu, nedzird arī argumentus, kāpēc vispār ir izvirzīts tik neloģisks modelis, kuru nozare neatbalsta. Uz vairākkārtējiem nozares organizāciju pieprasījumiem vispirms veikt neitrālu izpēti, risku analīzi, izanalizēt ieguvumus un zaudējumus, IZM nav reaģējusi. Ir tāds priekšstats, ka dots uzdevums par katru cenu pievienot jūrniecības izglītības iestādes RTU (un nevienai citai), lai kā arī tas beigtos, jo nevienas taču no ierēdņiem personīgi nebūs jāatbild par sekām.

Jūrniecības eksperti nav ne informēti, ne bijuši pieaicināti citu alternatīvu izskatīšanai. IZM piedāvātā varianta (nekāda cita) formālai izskatīšanai Augstākās Izglītības padomes iniciētajā darba grupā tika pieaicināti IZM ierēdņu izvēlētās vienas NVO divi pārstāvji, kur NVO pārstāvju piedāvājumi no IZM ierēdņu puses sadzirdēti netika. Vienīgā Augstākās Izglītības padome mēģināja iedziļināties jautājumā,

Tieši būtiskākie nozares koncepcijas attīstības priekšlikumi, brīdinājumi par riskiem pazaudēt starptautisko atzīšanu un konkurētspēju globālajā tirgū, zinātniskās universitātes ekosistēmas nepiemērotību jūrnieku sagatavošanai netika nedz sadzirdēti, nedz ņemti vērā. IZM piedāvātais reorganizācijas modelis ir pilnīgā pretrunā ar jūrniecības sabiedrības izpratni par reorganizācijas būtību jūrniecības izglītības sistēmā.

Lūdzam atbilstoši papildināt anotāciju.

-

No anotācijas nav skaidrs, kāpēc ir nepieciešama dažāda līmeņa jūrniecības izglītības iestāžu iekļaušana RTU, kāpēc tieši šajā universitātē, kā tas reāli uzlabos izglītības kvalitāti un jūras virsnieku starptautisko konkurētspēju. Ja par Latvijas Jūras akadēmijas iekļaušanu RTU ekosistēmā no IZM augsta ierēdņa puses bija bez aplinkiem un publiski pateikts, ka akadēmijai tad netiks prasīts izpildīt Augstskolu likuma 34. panta 3.daļas 5.punkta zinātnes snieguma rādītājus, jo to nosegs RTU kopējie zinātnes rādītāji (un tas ir saprotams arī no anotācijas “Rīgas Tehniskās universitātes sastāvā, tiks veicināta Latvijas jūrniecības izglītības stabilitāte un ilgtspēja, jaunā normatīvā regulējuma ietvaros, akadēmija varēs koncentrēties uz kvalitatīvu studiju nodrošināšanu nozares vajadzībām.”), tad nav nekādu norādījumu, ko iegūs Liepājas Jūrniecības koledža un akadēmijas Jūrskola tās iekļaujot RTU atsevišķu struktūrvienību statusā.

Parādās papildu jautājumi:
1) Saistībā ar akadēmiju – vai tas nav tiešs likuma normu pārkāpums, ja “meklējam kādus apkārtceļus likuma prasības nepildīšanai un piemeklējot tam attiecīgo argumentāciju”, kā norādīja Valsts Kontroles padomes locekle LR1 2022.gada 18.janvāra raidījumā “Krustpunktā”. Tieslietu ministrijai būtu lūgums iedziļināties šajā kolīzijā.
2) Latvijas Jūras akadēmijas jūrskola īsteno LKI 4.līmeņa vidējās profesionālās izglītības programmas (tehnikuma statuss). Vai tiešām Augstskolu likuma 251. pantā aprakstītā zinātnes universitātes ekosistēma ir piemērota vide arī šāda līmeņa profesionālai izglītībai? Vai ir plānots arī citus valsts tehnikumus pievienot RTU?
3) Nenoliedzot RTU identitātes plusus citos industrijas sektoros, tas pilnīgi noteikti nedos nekādus bonusus jūrniecības profesijas pārstāvjiem. Drīzāk otrādi – radīs šaubas par piemērotību darbam flotē. Jūrniecībai ir senas tradīcijas un tā balstās uz pārbaudītām vērtībām.

Lūdzam atbilstoši izskaidrot anotācijā 1. un 2. punktā norādīto.

-

Kļūdaini norādīts, ka rīkojuma projekts Latvijas Republikas starptautiskās saistības neskar. Patiesībā tas skar ar 1978. gada Starptautisko konvenciju par jūrnieku sagatavošanu un diplomēšanu, kā arī sardzes pildīšanu, uzņemtās saistības.
Neizpildot šīs saistības Latvija var tikt izņemta no IMO Baltās listes un tās izdotie kompetences sertifikāti pazaudēs starptautisko atzīšanu. Paša jūrniecības izglītības iestāžu iekļaušana RTU, kuru IMO nav auditējusi un atzinusi par iestādi, kur jūrnieki var tikt sagatavoti atbilstoši starptautiskiem standartiem, jau rada konvencijas prasību nepildīšanu par reizi piecos gados veikt izvērtēšanu. Ir ļoti liels risks pazaudēt starptautisko atzīšanu sakarā ar būtiskām izmaiņām sagatavošanas sistēmā, kas nav starptautiski izvērtēta.

Lūdzam veikt kompetentu izpēti un aizpildīt anotācijas 5. sadaļu.
 

-

Anotācijas 6.3 apakšpunktā par nozares pārstāvju līdzdalīgu ir ļoti strīdīga. Ja arī atsevišķi nozares pārstāvji, izņemot akadēmijas rektori, piedalījās tikšanās, vienmēr tika vērsta uzmanība uz nepieļaujamo sasteigtību, piedāvātā modeļa neatbilstību jūrniecības sabiedrības redzējumam, izteikti brīdinājumi, ka, bez jebkādas risku un ieguvumu izvērtēšanas veikta reorganizācija, var novest pie graujošām sekām visu jūrniecības izglītību Latvijā. Tikšanās vai sanāksmes tika nozīmētas laikos, nerēķinoties ar nozares organizāciju pārstāvju iespējām un aizņemtību savu tiešo pienākumu veikšanā.
LDDK Transporta un loģistikas Nozares ekspertu padome (TL NEP) savā sēdē 2021.gada 16.decendrī pieņēma rezolūciju, kur IZM pārstāvji tika mudināti tikties ar jūrniecības pārstāvētajām organizācijām, jūrnieku darba devējiem un ieklausīties viņu piedāvājumos, bažās. Tā vietā 2022.gada 06.janvārī tika saņemta IZM vēstule Nr. Nr.4-10e/22/28 ar piedāvājumu 07.janvārī 12.00 (laiks mazāks par diennakti) tikties ar Nozares ekspertu padomi. Tāda ārkārtēja sasteigtība un nerēķināšanās ar ekspertu iespējām, kuri ikdienā nodarbojas ar saviem tiešajiem pienākumiem un nozares ekspertu padomē strādā pēc brīvprātības principa, ir vienkārši neētiska un kaitinoša. No anotācijas teksta var saprast, ka TL NEP arī tika aicināta piedalīties darba grupā, kas ir maldinoši – ne uzlūgums, ne pieslēgšanās saite netika saņemta dalībai darba grupā, kura patiesībā tika veidota pēc AIP pieprasījuma, ne IZM iniciatīvas, kā teikts anotācijā. 

Lūdzam atbilstoši svītrot un izlabot anotācijas 6.3. apakšpunktā norādīto maldinošo informāciju.
 

-

Pilnīgi nepamatoti sasteidzinot tik svarīgu lēmumu pieņemšanu bez padziļinātas jautājuma izpētes, risku analīzes, nerēķināšanās ar jūrniecības sabiedrības interesēm IZM pārkāpj Valsts pārvaldes iekārtas likumā nostiprinātos labas pārvaldības principus, kuri ietver atklātību pret privātpersonu un sabiedrību, atbildību sabiedrības priekšā par sasniegto, ētisku rīcību, arī taisnīgus un pārdomātus lēmumus.
Papildus tam, Valsts pārvaldes iekārtas likums ietver sevī arī citu valsts pārvaldes principu īstenošanu, kuri, atsaucoties uz iepriekšminēto, saskan ar labas pārvaldes principiem un nav atrauti viens no otra nosakot, ka valsts pārvalde:
- ievēro tiesiskuma principu;
- darbojas sabiedrības interesēs, izslēdzot savas vai atsevišķas iestādes, vai amatpersonas intereses;
- pastāvīgi pārbauda un uzlabo sabiedrībai sniegto pakalpojumu kvalitāti;
- informē sabiedrību par savu darbību, īpaši pievēršot uzmanību sabiedrības daļai un tām privātpersonām, kuru tiesības vai intereses īstenotā vai plānotā darbība skar.
 

-