Atzinums

Latvijas Republikas Satversmes VIII.nodaļas Cilvēka  pamattiesības 91. pants nosaka “Visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā. Cilvēka tiesības tiek īstenotas bez jebkādas diskriminācijas.” Izglītības likuma 8. pants nosaka šādas izglītības ieguves formas: 
1) klātiene;
2) neklātiene;
3) tālmācība;
4) pašizglītība;
5) izglītība ģimenē.
(2) Izglītības iestāde ir tiesīga īstenot izglītības programmu apguvi klātienes, neklātienes, kā arī tālmācības formā. Pirmsskolas izglītības programmas īsteno klātienes formā. Vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības programmas īsteno neklātienes un tālmācības formā, ievērojot Ministru kabineta noteiktos vispārējās izglītības programmas īstenošanas kritērijus un kārtību.
(3) Izglītības programmas saturu izglītojamais var apgūt pašizglītības formā. Novērtējumu par šādi apgūtu izglītības programmu var saņemt, nokārtojot eksāmenus izglītības iestādē, kura īsteno attiecīgo programmu.

Savukārt Vispārējās Izglītības likuma 22.pants: Pirmsskolas izglītības programmas īstenošana paredz:

Pirmsskolas izglītības programmu īsteno pirmsskolas izglītības iestādē vai citā izglītības iestādē, kā arī ģimenē, saņemot metodisku palīdzību izglītības iestādē, kura īsteno licencētu pirmsskolas izglītības programmu, vai pirmsskolas izglītības konsultatīvajā centrā.

Ukraiņu kara bēgļu bērni ir ārkārtas un nestandarta situācija, tie ir bērni ar īpašu pagaidu statusu Latvijā, šim īpašajam statusam vajadzētu paredzēt īpašu statusu, kas pieļauj ģimenes vēlmi saglabāt tālmācību ukraiņu skolā un respektēt šīs tiesības, nepārslogojot bērnu ar pilna laika klātienes skolas apmeklēšanu Latvijā.

Lai to īstenotu, ir jārod iespēja Ukrainas kara bēgļu bērniem mācīties paralēli arī ukraiņu skolā un vienlaikus jānovērš bērnu fiziskā un mentālā pārslodze. Mūsu priekšlikums: bērni, kuri Latvijas Izglītības ministrijā iesniedz ukraiņu skolas izsniegtus sertifikātus, ir tiesīgi neklātienē/tālmācībā mācīties latviešu skolā, kas atzīst atzīmes no pārbaudes darbiem Ukrainā. Tiek pieņemts, ka katram bērnam jābūt uzņemtam latviešu skolā, kas apņemas uzraudzīt bērna sekmes un kas var īstenot latviešu valodas, vēstures un kultūras apguvi Ukraiņu kara bēgļiem.
 

Aizstāt vārdu “klātienē” ar “kādā no Izglītības likumā vai Vispārējās izglītības likumā noteiktajām izglītības ieguves formām”

Vispārējās Izglītības likuma 22.pants: Pirmsskolas izglītības programmas īstenošana paredz:

Pirmsskolas izglītības programmu īsteno pirmsskolas izglītības iestādē vai citā izglītības iestādē, kā arī ģimenē, saņemot metodisku palīdzību izglītības iestādē, kura īsteno licencētu pirmsskolas izglītības programmu, vai pirmsskolas izglītības konsultatīvajā centrā.

Ukraiņu kara bēgļu bērni ir ārkārtas un nestandarta situācija, tie ir bērni ar īpašu pagaidu statusu Latvijā, šim īpašajam statusam vajadzētu paredzēt īpašu statusu, kas pieļauj ģimenes vēlmi saglabāt tālmācību ukraiņu skolā un respektēt šīs tiesības, nepārslogojot bērnu ar pilna laika klātienes skolas apmeklēšanu Latvijā.

Lai to īstenotu, ir jārod iespēja Ukrainas kara bēgļu bērniem mācīties paralēli arī ukraiņu skolā un vienlaikus jānovērš bērnu fiziskā un mentālā pārslodze. Mūsu priekšlikums: bērni, kuri Latvijas Izglītības ministrijā iesniedz ukraiņu skolas izsniegtus sertifikātus, ir tiesīgi neklātienē/tālmācībā mācīties latviešu skolā, kas atzīst atzīmes no pārbaudes darbiem Ukrainā. Tiek pieņemts, ka katram bērnam jābūt uzņemtam latviešu skolā, kas apņemas uzraudzīt bērna sekmes un kas var īstenot latviešu valodas, vēstures un kultūras apguvi Ukraiņu kara bēgļiem.
 

Aizstāt vārdu “klātienē” ar “kādā no Izglītības likumā vai Vispārējās izglītības likumā noteiktajām izglītības ieguves formām”

Biedrības “Ukraiņu-latviešu pērlītes” veidotais bērnu centrs “Perlyna” nodrošina ikdienā ukraiņu kara bēgļu bērnu socializāciju ar vienaudžiem, kā arī centrā tiek apgūta latviešu valoda, vēsture un kultūra.
Ukrainas kara bēgļu bērnu integrācija un izglītošana Latvijā ir ļoti aktuāla no bērnu psiholoģiskā viedokļa. Tas ir ne tikai mācīšanās process skolā, bet, pirmkārt, socializācija caur bērnu psihoemocionālo sfēru. Galvenais iemesls tam ir PTSD (posttraumatiskā stresa traucējumi), kas negatīvi ietekmē psihi un ir saistīts ar bezpalīdzības sajūtu, upura sajūtu un augstu trauksmes līmeni. Daudzi bērni līdz šim ir saskārušies ar negatīvu adaptācijas pieredzi Latvijas skolās. Lai nepalielinātu stresu bērniem, kuri kara dēļ nonākuši citā valstī un svešā vidē, tālmācība, kas tiek papildināta ar socializēšanos vienaudžu un savu tautiešu vidū,  ir efektīva un vitāli svarīga iespēja. Kādas ir tās priekšrocības? Bērni atrodas vienuviet, piedzīvo ērtu pielāgošanos un drošību. Caur procesu un konsekvenci viņi ērti un precīzi uztver latviešu valodu, vēsturi, latviešu tautiskās tradīcijas. Saprātīga informācijas un mācību priekšmetu pasniegšana, individuāla psiholoģiskā un pedagoģiskā pieeja, veselīgs dzīvesveids, darbs pie domāšanas un uzvedības palīdzēs bērniem pārvarēt bailes un justies fiziski un emocionāli aizsargātiem.
Avots: S.Figueiredo, A.Dierks, R.Ferreira “Mental health screening in refugees communities: Ukrainian refugees and their post-traumatic stress disorder specificities.” https://doi.org/10.1016/j.ejtd.2024.100382  
 

Svītrot teikumu: Civiliedzīvotāji, kuri iegūst izglītību tikai Ukrainas tālmācībā, netiek integrēti izglītības sistēmā un netiek pilnvērtīgi  iekļauti sabiedrībā, nenotiek viņu socializācija ar vienaudžiem, kā arī netiek apgūtas Eiropas kopīgās vērtības.
 

Ukraiņu kara bēgļi jau līdz šim sociālajam dienestam iesniedz oficiālu Ukrainas skolas izdotu izziņu, kas pierāda bērnu izglītības ieguvi Ukrainā. Šādu izziņu iespējams arī notariāli tulkot uz latviešu valodu, ja nepieciešams. 

Svītrot teikumu: Pilsētu un novadu izglītības pārvaldes norāda, ka izglītojamo vecāki sniedz rakstisku informāciju par viņu bērnu izglītības ieguvi Ukrainā tālmācībā, bet kara apstākļu dēļ šī informācija nav pārbaudāma. 
 

Atzīt Ukrainas izglītības iestādēs apgūtos un nokārtotos priekšmetus, paralēli ļaujot Latvijas skolām īstenot Latviešu valodas, vēstures un kultūras apgūšanu vai mācību priekšmetu “Latvijas mācība” Ukraiņu civiliedzīvotājiem, ja Ukrainas kara bēgļi uzrāda izziņu no Ukrainas izglītības iestādes par pilnvērtīgu mācību programmas apguvi. 
Pamatojums: Lai sekmētu izglītojamo integrāciju Latvijā un skolēnu latviešu valodas prasmi vairākus gadus Starptautiskās skolas sekmīgi īsteno mācību priekšmetu “Latvijas mācība”, kas ir latviešu valodas, Latvijas vēstures un kultūras, Latvijas dabas un ģeogrāfijas apguve integrēta apguve Latvijas mācību priekšmeta veidā [sk. Starptautisko skolu likuma 7. pantu].
Mācību priekšmeta „Latvijas mācība” īstenošanas mērķis ir sekmēt izglītojamo integrāciju Latvijā, viņu latviešu valodas prasmes attīstību, interesi un zināšanas par Latvijas valsti, tās vēsturi, kultūru, dabu un ģeogrāfiju.
„Latvijas mācība”: starptautisko skolu pedagogu darba pieredze- https://maciunmacies.valoda.lv/wp-content/uploads/2022/12/StarptautiskasSkolas.pdf
Līdz ar to šāda priekšmeta vai tajā ietilpstošo komponentu īstenošana skolā Ukrainas kara bēgļiem, veicinātu izglītojamo integrāciju Latvijā, viņu latviešu valodas prasmes attīstību, interesi un zināšanas par Latvijas valsti, tās vēsturi, kultūru, dabu un ģeogrāfiju.
Ukrainas kara bēgļu ģimenes, kuras vēl arvien izvēlās tālmācību izglītības iestādēs Ukrainā, izmisīgi gaida dienu, kad varēs atgriezties savā dzimtenē, tādēļ viņām īpaši svarīgi ir saglabāt saikni ar Ukrainu. 
 

-