Atzinums

LATMA kategoriski iebilst pret šiem grozījumiem: 1) saskaņošanas termiņš tikai trīs dienas? Tas neveicina uzticību likumdevējam
2) LATMA un LMS iepriekš rakstīja atklāto vēstuli ZM, norādot uz to, ka iebilst pret šādiem grozījumiem: https://www.latma.lv/lv/aktualitates/2023/vestule-zemkopibas-ministram--par-staltbriezu-populacijas-apsaimniekosanu-1679/
Par staltbriežu populācijas apsaimniekošanu
Latvijas mednieku organizācijas (LATMA un Latvijas Mednieku savienība) aicina izvērtēt iespējamās ietekmes uz staltbriežu populācijas apsaimniekošanu, ja tiks mainīta esošā populācijas regulēšanas kārtība.
Medniecība jau sen vairs nav uzskatāma vienīgi par kādas sabiedrības daļas vaļasprieku, bet gan nodrošina visai sabiedrībai nozīmīgas funkcijas. Bez medījamo dzīvnieku populāciju skaitliskās regulēšanas, rentabla lauksaimnieciskā un mežsaimnieciskā darbība mūsdienu Latvijā nebūtu iespējama. Mednieki ir vienīgie, kuri var palīdzēt samazināt pārnadžu skaitu, tādējādi palīdzot ierobežot postījumus meža un lauku kultūrām, un mazinot negatīvo ietekmi uz šīm tautsaimniecības nozarēm.
Uzskatām, ka virzot tik nopietnas izmaiņas kā kādas sugas iekļaušanu nelimitēto dzīvnieku sarakstā, vajadzētu spēt atbildēt uz vienu jautājumu: kādēļ tas ir nepieciešams un vai šāds lēmums tiešām risinās konkrēto problēmu? Cik saprotam, tad staltbriežu gadījumā problēma ir lokāli pārāk lielie staltbriežu postījumi. Šī problēma galvenokārt ir Kurzemē un Zemgalē jeb Valsts meža dienesta (VMD) Kurzemes un Centra virsmežniecībās.
Kā risinājums postījumu apjoma samazināšanai tiek piedāvāta staltbriežu govju un teļu iekļaušana nelimitēti medījamo dzīvnieku kategorijā.
2023./24. gada medību sezonā Kurzemes virsmežniecībā nomedīja 83.1%, bet Centra virsmežniecībā 77.9% no atļautā staltbriežu nomedīšanas apjoma jeb 17140 staltbriežus. Tikai šajās divās virsmežniecībās vien palika neizmantotas 4044 staltbriežu medību atļaujas. Savukārt, 2024./25. gada sezonā  Kurzemes virsmežniecībā nomedīja 96.5%, bet Centra virsmežniecībā 85.5% no atļautā staltbriežu nomedīšanas apjoma jeb 20572 staltbriežus. Tātad, šajā medību sezonā ir ievērojami uzlabojusies ne tikai limita izpilde, bet arī būtiski pieaudzis nomedīšanas apjoms. Tomēr, joprojām 1691 staltbriežu medīšanas atļaujas palika neizmantotas. Tas panākts, veicot skaidrojošo darbu ar medniekiem, kā arī veicinot mednieku un zemes īpašnieku sadarbību. Tāpat iepriekšējā medību sezonā tika izmainīta kārtība, kā medību tiesību lietotāji, nepieciešamības gadījumā var saņemt papildus staltbriežu govju un teļu nomedīšanas atļaujas. VMD noteica kopējo pieejamo virslimita apjomu pa virsmežniecībām 10% apmērā no kopējā limita. Tas bija pilnīgi pietiekami, lai apmierinātu pieprasījumu pēc papildus atļaujām. Šobrīd ir pilnībā novērsts apstāklis, ka medību atļauju trūkums kavētu medīt. Līdz ar to, staltbriežu govju un teļu pārcelšana nelimitēti medījamo dzīvnieku kategorijā, nekādi neveicinās to, ka mednieki medīs vairāk.
Uzskatām, ka šobrīd ir panākts ļoti ievērojams progress, lai samazinātu staltbriežu skaitu vietās, kur tas tiešām ir nepieciešams un vienlaikus nesagrautu staltbriežu populācijas dzimuma un vecuma struktūru, kas rezultātā var novest pie vēl lielākiem lokāliem postījumiem. Tāpat uzskatām, ka ir jāsaglabā iepriekšējā medību sezonā ieviestā kārtība ar 10% virslimita atļaujām, kas jebkuram medību tiesību lietotājam (MTL), kurš drīkst medīt staltbriežus, ir pieejamas dažu dienu laikā pēc pirmā pieprasījuma. Esam konstatējuši, ka atsevišķos gadījumos  bija problēmu ar medību atļauju sadali starp medību tiesību lietotājiem, kuri medī uz sadarbības līguma pamata. Lai to novērstu, piedāvājam virslimita atļaujas izsniegt tieši medību tiesību lietotājiem, kuri tās pieprasījuši, nevis sadarbības līguma grupai.
Papildus aicinām Valsts meža dienestu arī šogad atļaut uzsākt staltbriežu medības no 1. jūlija vietās, kur tas ir nepieciešams. Kā arī atļaut staltbriežu buļļu, kas jaunāki par 1,5 gadiem medības uzsākt reizē ar staltbriežu govju medībām. Esam pārliecināti, ka staltbriežu medību rezultāti arī šajā sezonā turpinās uzlaboties un postījumu problēma galvenajos "karstajos punktos" tiks novērsta vai vismaz ievērojami samazināta.
Lēmumi par kādas sugas limitēšanu vai nelimitēšanu būtu pieņemami tikai un vienīgi pēc rūpīgas izvērtēšanas un sugas apsaimniekošanas plāna izstrādes. Šādā plānā jāparedz ne tikai kritēriji, kad sugu var noteikt par nelimitēti medījamu, bet arī kritēriji pēc kuriem nosaka, kad suga atkal tiek noteikta par limitēti medījamu. Ņemot vērā to, ka attiecībā uz staltbriežiem šāda izvērtēšana nav notikusi, kategoriski iebilstam pret Zemkopības ministrijas virzīto staltbriežu govju un teļu iekļaušanu nelimitēti medījamo dzīvnieku sarakstā.
Esam gatavi tikties klātienē, lai vēlreiz pārrunātu minētos jautājumus un vienotos par labāko iespējamo risinājumu.

-