Atzinums

28.²2. un 28.³ punktā, ir paredzēts, ka iepakojuma pārstrādājamība ir apliecināma ar “dokumentu”. Maxima Latvija SIA ieskatā ir nepieciešams precizēt, kas konkrētā normatīvā akta tvērumā ir uzskatāms par dokumentu, lai nodrošinātu tā izmantošanu tiesību īstenošanai vai likumisko interešu aizstāvībai.
Proti, atbilstoši Dokumentu juridiskā spēkā likuma 4.pantā noteiktajam, lai dokumentam būtu juridisks spēks, tajā iekļauj šādus rekvizītus: dokumenta autora nosaukums, dokumenta datums, paraksts (izņemot likumā paredzētus gadījumus).
Uzskatām, ka šādu prasību piemērošana apliecinājuma sagatavošanai par iepakojuma materiālu pārstrādes iespējām, ir pārmērīga un rada nesamērīgu administratīvo slogu tiesību uzņēmumiem. Jāņem vērā, ka ievērojama daļa no iepakojuma ražotājiem un/vai iepakotājiem, ir ārvalsts uzņēmumi, tostarp, trešās pasaules valstis, sakarā ar ko visām dokumentu pazīmēm atbilstošus apliecinājumus saņemt var būt apgrūtinoši vai pat neiespējami. Turklāt jāņem vērā, ka arī elektroniski parakstīti dokumenti no atsevišķām Eiropas valstīm, Amerikas vai trešām pasaules valstīm var būt neizmantojami Latvijā tehnisku iemeslu dēļ, proti, šajā valstīs izmantotie tehniskie risinājumi elektroniskai dokumentu parakstīšanai netiek atpazīti Latvijā izmantotajās parakstīšanas platformās.
Ievērojot minēto uzskatām, ka tiesību aktā noteiktā mērķa sasniegšanai ir samērīgi un pietiekoši paredzēt, ka minētie apliecinājumi var tikt iesniegti elektroniskā formā, bez kvalificēta elektroniskā paraksta, skanētā (*.pdf) formā, dokumentu kopiju formā, vai jebkādā citā formā, kas ļauj nodokļa maksātājam saņemt tiesību aktā noteikto pienākumu īstenošanai nepieciešamo informāciju par iepakojuma materiālu.

-

Tiesību akta 28.⁴2.punkts paredz nodokļu maksātājam pienākumu informēt apsaimniekotāju, iesniedzot pamatojošos dokumentus, ja mainās pārstrādes iespējas. Šāda pienākuma noteikšanu nodokļa maksātājam Maxima Latvija SIA uzskata par nepamatotu un nesamērīgu un rosinām nosacījumu dzēst.
Minētais ierosinājums ir balstīts uz apsvērumu, ka nodokļu maksātājs būs apsaimniekotājam iesniedzis saņemtos apliecinājumus un informāciju par tā tirgū laistā iepakojuma materiālu un tā pārstrādes iespējām. Savukārt par jebkādām izmaiņām pārstrādes iespējā attiecīgajā rūpnīcā vai jaunām pārstrādes iespējām būs informēts un būtu jābūt informētam tieši apsaimniekotājam, kā attiecīgās nozares speciālistam. Maxima Latvija SIA ieskatā minētais nosacījums var tikt piemērots, bet tikai pretējā formā, proti, apsaimniekotājs informē nodokļu maksātāju, ja mainās kāda no viņa sniegtajā informācijā norādītajām pārstrādes iespējām, aicinot nodokļu maksātāju šajā saistībā saņemt jaunus/aktualizētus apliecinājumus no iepakojuma ražotāja vai iepakotāja.
 

28.⁴ Ražotājam (nodokļa maksātājam) attiecībā uz iepakojumu, kas pilnībā vai daļēji sastāv no plastmasas (polimēru) izejmateriāliem, ir pienākums uzskaitīt, cik liels apjoms no ražotāja (nodokļa maksātāja) tirgū laistā iepakojuma ar šo noteikumu 28.² punktā noteiktajiem kritērijiem ir atzīts kā pārstrādājams.

Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā, kas paredz atšķirīgu nodokļa likmes piemērošanu pārstrādājamam un nepārstrādājamam plastmasas iepakojumam, stāsies spēkā jau 2024.gada 01.jūlijā. Tomēr MK noteikumi par šāda iepakojuma uzskaites un apstiprināšanas kārtību vēl nav pieņemti un, iespējams, līdz likuma grozījumu spēkā stāšanās brīdim arī pieņemti netiks. Šajā saistībā Maxima pauž bažas, vai  noteiktajā termiņā nodokļu maksātājiem būs objektīvi iespējams izpildīt tiesību aktos noteiktās prasības un vai ir samērīgi prasīt šāda apjoma informācijas savākšanu, apkopošanu un reģistrēšanu tik īsā termiņā. Šajā saistībā rosinām atlikt Dabas resursu nodokļa likuma grozījumu piemērošanu attiecībā uz atšķirīgu nodokļa likmes piemērošanu pārstrādājamam un nepārstrādājamam plastmasas iepakojumam līdz 2024.gada 1.oktobrim.

-