Atzinums

Tiesiskā regulējuma primārais mērķis ir noteikt kārtību, kādā persona var saņemt zemes dzīļu izmantošanas licenci kristāliskā pamatklintāja iežu ieguvei. 

Atbilstoši likumprojekta "Grozījumi likumā "Par zemes dzīlēm"" (Nr. 90/TA-955 (2020)) anotācijā minētajam, Ministru kabinets noteikumos par konkrētā valsts nozīmes zemes dzīļu nogabala izmantošanu noteiks kārtību un nosacījumus, kādā licence saņemama bez konkursa. Tiks atrunāti nosacījumi, kurus kristāliskā pamatklintāja iežu ģeoloģiskās izpētes veicējam jāizpilda, lai varētu iegūt iespēju saņemt kristāliskā pamatklintāja iežu ieguves licenci (piemēram, izpildīts nosacījums, ka ģeoloģiskās izpētes tiesības iegūtas atklātā konkursa procedūrā, izpildīti licences nosacījumi).

Noteikumu projekta anotācijā norādīts, ka noteikumu projekts izstrādāts, lai īstenotu likuma “Par zemes dzīlēm”12.² panta pirmajā daļā doto pilnvarojumu Ministru kabinetam izstrādāt nosacījumus un kārtību, kādā licence kristāliskā pamatklintāja iežu ieguvei saņemama bez konkursa.

Tomēr nedz no noteikumu projekta, nedz anotācijas netapa skaidrs, kādā kārtībā licence pamatklintāja iežu ieguvei saņemama bez konkursa. Noteikumu projekta 39.¹ punkts noteic, ka licenci kristāliskā pamatklintāja iežu ieguvei zemes dzīļu izmantotājam dienests izsniedz bez konkursa, ja vienlaikus ir izpildīti normā norādītie  nosacījumi. Lūdzam skaidrot anotācijā, kāda kārtība komersantam jāievēro, lai saņemtu minēto licenci. Lūdzam skaidrot anotācijā, vai licences saņemšanai būs piemērojami pašreizējā Ministru kabineta 2011. gada 6. septembra noteikumu Nr. 696 "Zemes dzīļu izmantošanas licenču un bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguves atļauju izsniegšanas kārtība, kā arī publiskas personas zemes iznomāšanas kārtība zemes dzīļu izmantošanai" 22.-36.punkts, tāpat nav saprotams, vai noteikumu projekta 39.¹  punktā noteiktos nosacījumus dienests noskaidros pats pēc savas iniciatīvas un licence tiks izsniegta automātiski. Tieslietu ministrija atkārtoti norāda, ka tiesiskajam regulējumam ir jābūt pietiekami skaidram, tāpat arī no anotācijas ir jābūt saprotamam, kāda rīcība ir sagaidāma no privātpersonas (piemēram, vai un kāds iesniegums iesniedzams, kādi dokumenti pievienojami, ko valsts pārvalde nevar noskaidro) un kā rīkosies valsts pārvalde.

Vienlaikus vēršam uzmanību, ka noteikumu projekta normā, ne visi nosacījumi ir minēti likuma deleģējošajā normā, līdz ar to lūdzam anotācijā skaidrot papildu nosacījumu iekļaušanas mērķi. Lai gan Ministru kabinetam ir dots pilnvarojums izstrādāt nosacījumus, kādā licence kristāliskā pamatklintāja iežu ieguvei saņemama bez konkursa, tas nenozīmē, ka anotācijā nav jāiekļauj katra izvirzītā nosacījuma nepieciešamības un būtības skaidrojums. Lūdzam papildināt anotāciju.

 

-

Likuma "Par zemes dzīlēm" (turpmāk - likums) 12.² panta pirmā daļa cita starp paredz, ka konkursu nerīko, ja persona kristāliskā pamatklintāja iežu ģeoloģiskās izpētes laikā ir veikusi kristāliskā pamatklintāja iežu ģeoloģisko izpēti, izmantojot privāto finansējumu un nesaņemot jebkādu valsts atbalstu. Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2011. gada 6. septembra noteikumos Nr. 696 "Zemes dzīļu izmantošanas licenču un bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguves atļauju izsniegšanas kārtība, kā arī publiskas personas zemes iznomāšanas kārtība zemes dzīļu izmantošanai"" (turpmāk - projekts) 4. punktā ietvertā Ministru kabineta 2011. gada 6. septembra noteikumu Nr. 696 "Zemes dzīļu izmantošanas licenču un bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguves atļauju izsniegšanas kārtība, kā arī publiskas personas zemes iznomāšanas kārtība zemes dzīļu izmantošanai" (turpmāk - noteikumi Nr. 696) 39.12. apakšpunktā daļēji dublēta likuma 12.² panta pirmās daļas norma, kas atbilstoši Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr. 108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" 3.2. apakšpunktam normatīvajā aktā nav pieļaujams.
Līdz ar to lūdzam precizēt projekta 4. punktā paredzēto noteikumu Nr. 696 39.12. apakšpunktu, vienlaikus lūdzam skaidrot projekta sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumā (turpmāk – anotācija), kādus dokumentus zemes dzīļu izmantotājam būtu jāiesniedz, lai pierādītu, ka tas atbilst izvirzītajām prasībām.
 

-

Likuma 12.² panta pirmajā daļā paredzēts, ka persona kristāliskā pamatklintāja iežu ģeoloģiskās izpētes laikā nav izdarījusi pārkāpumus. Izstrādājot projektu, būtu nepieciešams precizēt projekta 4. punktā iekļauto noteikumu Nr. 696 39.¹4. apakšpunktu, paredzot, kādi pārkāpumi un kādā jomā būs tie, par kuru veikšanu personai tiks atteikts izsniegt licenci kristāliskā pamatklintāja iežu ieguvei. Līdzīgs regulējums paredzēts, piemēram, publisko iepirkumu jomā. Nebūtu samērīgi, ja licenci kristāliskā pamatklintāja iežu ieguvei neizsniegtu, ja persona, piemēram, ir administratīvi sodīta par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpšanu.
Ņemot vērā minēto, lūdzam precizēt projekta 4. punktu, kā arī izvērstu skaidrojumu par minēto regulējumu paredzēt anotācijā.
 

-

Projekta 4. punktā ietverto noteikumu Nr. 696  39.¹5. apakšpunktu nepieciešams izvērtēt un precizēt vai svītrot. Vēršam uzmanību, ka normā Uzņēmumu reģistra reģistrācijas prasība zemes dzīļu izmantotājam nav saprotama, jo dažādu juridisko personu reģistrācijas prasības ir noteiktas likumā "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru".  Savukārt likuma 12.² panta pirmās daļas regulējums attiecas uz personām, nenorādot to statusu, vai tās ir fiziskas vai juridiskas personas. Ja zemes dzīļu izmantotājs var būt tikai noteikta juridiska persona, piemēram, komersants, tas ir sākotnēji jānorāda projekta normās un skaidrojums par to jāsniedz projekta anotācijā, nevis šādi jānosaka reģistrācijas pienākums.  Papildus norādām, ka zemes dzīļu izmantotāja tiesības izriet arī no noteikumu Nr.696 39.¹1. apakšpunktā noteiktā, proti, personai iepriekš ir bijušas ģeoloģiskās izpētes tiesības.  
 

-

Pašreizējā Ministru kabineta 2011. gada 6. septembra noteikumu Nr. 696 "Zemes dzīļu izmantošanas licenču un bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguves atļauju izsniegšanas kārtība, kā arī publiskas personas zemes iznomāšanas kārtība zemes dzīļu izmantošanai" (turpmāk – noteikumi) 56.25 punkta norma, kas ar noteikumu projektu tiks svītrota, paredz:
 
"56.25 Nomas līgumā paredz, ka nomas maksu palielina, piemērojot koeficientu 1,5, uz laiku līdz šajā punktā norādīto apstākļu novēršanai, ja:
56.25 1. nomnieks likumā noteiktajā termiņā no licences vai atļaujas spēkā stāšanās dienas nav uzsācis zemes dzīļu izmantošanu atbilstoši izsniegtajā licencē vai atļaujā norādītajiem nosacījumiem;
56.25 2. nomnieks zemes dzīles izmantojis, pārkāpjot izsniegtās licences vai atļaujas nosacījumus, vai veicis citas nelikumīgas darbības;
56.25 3. nomnieks zemes nomas līguma darbības laikā uz zemesgabala ir veicis nelikumīgu būvniecību."""

Nav pieļaujams, ka publiskas personas zemes dzīļu nomnieks veic pārkāpumus, turklāt līdzīga norma ir iekļauta Ministru kabineta 2018. gada 19. jūnija noteikumos Nr. 350 “Publiskas personas zemes nomas un apbūves tiesības noteikumi”. Līdz ir ar to ir jāsaglabā attiecībā uz publiskas personas zemes nomu vienāds regulējums. Anotācijā nav sniegts pamatojums, kādēļ pieejai būtu jābūt dažādai.

Tas ir kā motivējošs rīks, ka šādi rīkoties nav pieļaujams un sekas ir paaugstināta nomas maksa. Turklāt normas mērķis un rezultāts ir aizsargāt publiskas personas intereses, kas ir ļoti būtiski. Anotācijā nekas nav minēts, kādi būs citi rīki nomas līgumā un kādēļ šobrīd būtu regulējums jāmaina. Savukārt, dzēšot normu, tieši publiskas persona interešu aizsardzība tiek mazināta. Tā ir normāla publiskas personas rīcība, kā minēto situāciju atrunāt nomas līgumā. Vēršam uzmanību, ka normā paredzētajos gadījumos jau šobrīd vajadzētu būt administratīvajam procesam, līdz ar to dzēstā norma minēto neietekmē, bet ir saistīts ar nomnieka labticību.

Tieslietu ministrijas ieskatā anotācijā sniegtais pamatojums nav pietiekams, kas pamatotu šādas normas svītrošanu, normas neaktualitāti vai ka ir citi civiltiesiski līdzekļi, kā normā paredzēto publiskas personas varētu sasniegt vai ir papildu tiesiskie līdzekļi, ko publiska persona varētu izmantot, lai aizsargātu savas intereses konkrētā gadījumā pret konkrēto nomnieku.  Tādējādi norma būtu saglabājama.

Turklāt, no normas ir saprotams, ka normas mērķis ir veicināt, lai nomnieks novērš attiecīgus apstākļus (paaugstināta maksa ir līdz apstākļu novēršanai), nevis tikai samaksā sodus. Ņemot vērā minēto, lūdzam anotāciju papildināt, skaidrojot, kā katrā apakšpunktā publiska persona veicinās, lai nomnieks norādītos apstākļus novērš, kas notiek ar nomas līgumu, vai pieļaujams, ka nomnieks, piemēram, regulāri veic kādus normā minētos pārkāpumu. Piemēram, nomnieks sedz administratīvo sodu, bet nenovērš apstākļus, vai turpina iesākto rīcību, vai nesedz zaudējumus. Lūdzam anotācijā iekļaut informāciju par tiesiskiem līdzekļiem, ko publiska persona var iekļaut līgumā, lai veicināto to, ka normā minētie pārkāpumi netiktu veikti.

Tāpat lūdzam skaidrot, ko un kā publiska persona var rīkoties (jeb kādi tiesiskie līdzekļi ir pieejami) šobrīd, lai nodrošinātu, ka a) nomnieks likumā noteiktajā termiņā no licences vai atļaujas spēkā stāšanās dienas uzsāk zemes dzīļu izmantošanu atbilstoši izsniegtajā licencē vai atļaujā norādītajiem nosacījumiem; b) nomnieks zemes dzīles izmantojis, pārkāpjot izsniegtās licences vai atļaujas nosacījumus. Piemēram, vai minētajos gadījumos, nomniekam ir paredzēts administratīvais sods, kādas soda sankcijas minētajos gadījumos tiek piemērotas. Tieslietu ministrijas ieskatā, ja nomnieks šādi rīkojas, ir vērtējams, vai publiskai personai ir jāturpina sadarbība ar šādu nomnieku.

Norādām, ka AS “Latvijas Valsts meži” neveido nedz publiskas personas zemes iznomāšanas, nedz zemes dzīļu politiku. Lūdzam viscaur anotācijā ietver skaidru tieši politikas veidotāju skaidrojumu par grozījumu mērķi, būtību un nepieciešamību. Pamatojumu, bāzējot argumentos, kas ir sistēmiski vērtēti kopsakarā ar publiskas personas zemes iznomāšanas principiem, proti, ja paredzēts atšķirīgs regulējums, tad sniegt detalizētu pamatojumu, kādēļ tas ir šobrīd nepieciešams.
 

-

Anotācijā skaidrots, ka noteikumu projekta 56.²⁶ punktā precizēts nosacījums, ka iznomātājs zemesgabala nomas maksu pārskata un, ja nepieciešams, maina, nevis kā līdz šim nosaka obligātu nomas maksas maiņu. Minētai pamatos, jo tā nosaka augstākstāvoša norma – Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likums.

Vēršam uzmanību, ka viens no gadījumiem, ka spēkā esošie noteikumi paredzēja nosacījumu, kad nomas maksu pārskata un maina ir, ja “uzturošajai platībai, kura ir funkcionāli saistīta ar derīgo izrakteņu ieguves teritoriju, bet kurā nav iespējama vai nav atļauta to ieguve un kurā netiek veikta saimnieciskā darbība, ja attiecīgajam zemesgabalam tiek mainīta tā kadastrālā vērtība”. No anotācijā skaidrotā nav saprotams, vai un kādēļ minētajā gadījumā nomas maksa nebūtu pārskatāma. Lūdzam anotācijā iekļaut pamatojumu pieejas maiņai. Lūdzam skaidrot, vai normas mērķis arī šajā gadījumā tikai nepieciešamības gadījumā nomas maksu mainīt un atstāt to iznomātāja ziņā.
 

-

Anotācijā skaidrots, ka normas mērķis ir precizēt un noteikt vienādu kārtību nomas maksas maiņas gadījumā, lai izslēgtu pienākumu pusēm vienoties par pārskatītās nomas makstu un lai noteiktu, ka visos gadījumos nomas maksa tiek noteikta iznomātājam vienpusēji, nosūtot nomniekam rakstisku paziņojumu.

Vēršam uzmanību, ka pašreizējā redakcijā ir noteikts, ka tiek veikti grozījumi līgumā, noteikumu projekta 56.³⁰ punktā noteikts, ka iznomātājs nomniekam nosūta rakstisku paziņojumu, taču noteikumu projekta 56.³¹ punktā nekas nav minēts, ka iznomātājam būtu nomniekam jānosūta rakstisks paziņojums, kā tas norādīts anotācijā. Lūdzam minēto skaidrot vai precizēt normu.
 

-