Atzinums

Aicinām precizēt, kādos gadījumos mācības tiks uzskatītas par tehnoloģiju papildinātām mācībām. Pašreiz nav saprotams, cik nozīmīgai jābūt tehnoloģiju izmantošanai, lai mācības kvalificētos kā kombinētās mācības.

-

Aicinām precizēt normu, nosakot kārtību gadījumiem, kad attiecīgajā jomā kompetentā institūcija nav izveidota vai nav noteikta saskaņā ar normatīvajiem aktiem. Pašreizējā redakcijā nav skaidrs, kura institūcija šādos gadījumos nosaka kombinēto mācību saturu, īstenošanas un uzraudzības nosacījumus, kas var radīt atšķirīgu normas interpretāciju un piemērošanu.

-

Aicinām izskatīt iespēju atrunāt kombinēto mācību piemērošanu izglītojamajiem ar speciālām vajadzībām ārpus 6.4. punkta citās izglītības programmās. 

-

Lūdzam skaidrot, vai Izglītības likumā ir iekļauts deleģējums Ministru kabinetam un atļauja deleģēt pašvaldībai tiesības vienpusēji noteikt attālināto mācību organizāciju pirmsskolā.

-

Aicinām papildināt noteikumu projektu, paredzot kombinēto mācību īstenošanas uzraudzības kārtību. Pašreizējā redakcijā nav skaidri noteikts, kura institūcija uzrauga noteikumu prasību ievērošanu, kā tiek konstatēti iespējamie pārkāpumi, kā arī kādas sekas iestājas gadījumos, kad izglītības iestāde pārsniedz noteikumos paredzēto kombinēto mācību īpatsvaru.
Vienlaikus nav skaidra kombinēto mācību organizēšanas saikne ar izglītības programmu licencēšanu un akreditāciju. Lūdzam precizēt, vai kombinēto mācību apjoms ir jāatspoguļo izglītības programmas dokumentācijā, vai tas tiek vērtēts akreditācijas procesā, kā arī vai būtiskas izmaiņas kombinēto mācību apjomā ir uzskatāmas par izmaiņām izglītības programmas īstenošanā.
Tāpat noteikumu projektā un anotācijā nav skaidrots, kā paredzēts informēt izglītojamos, nepilngadīgu izglītojamo likumiskos pārstāvjus un citas iesaistītās puses par kombinēto mācību organizēšanu un saturu. Lūdzam izvērtēt nepieciešamību noteikt kārtību, kādā attiecīgās mērķa grupas tiek informētas par plānotajām izmaiņām mācību procesa organizācijā, iepazīstinātas ar kombinēto mācību saturu, kā arī iesaistītas priekšlikumu sniegšanā mācību procesa pilnveidošanai.
Ņemot vērā, ka kombinēto mācību kvalitatīva īstenošana ir tieši saistīta ar pedagogu digitālajām un metodiskajām kompetencēm, lūdzam anotācijā skaidrot, kā tiks nodrošināta pedagogu sagatavotība kombinēto mācību organizēšanai un īstenošanai.
Papildus lūdzam izvērtēt nepieciešamību noteikumu projektā ietvert prasības attiecībā uz personas datu aizsardzību kombinēto mācību organizēšanā, tostarp skaidrojot datu apstrādes, informācijas un komunikācijas tehnoloģiju izmantošanas, kā arī izglītojamo privātuma aizsardzības aspektus.

-

Aicinām precizēt punkta redakciju, skaidri norādot, ar kuru personu vai institūciju tiek slēgts minētais savstarpējais līgums. No pašreizējās redakcijas nav viennozīmīgi saprotams, kas šajā gadījumā ir līguma otra puse, tādēļ norma ir precizējama juridiskās noteiktības un vienveidīgas piemērošanas nodrošināšanai.

-

Izglītības likumā  neformālā izglītība ir nošķirta no interešu izglītības (divi dažādi termini 1.panta 3. punkts un 141 punkts), līdz ar to Noteikumu projekta 5. punkts būtu jāprecizē. 

-

Nav skaidrs, kāpēc pirmsskolas izglītības programmās un vispārējās pamatizglītības programmās tiek ierobežota atsevišķu kombinēto mācību veidu īstenošana. Aicinām anotācijā sniegt pamatojumu šādam regulējumam, skaidrojot, kādi pedagoģiskie, attīstības, kvalitātes nodrošināšanas vai citi apsvērumi ir ņemti vērā. Tāpat lūdzam papildināt anotāciju ar piemēriem un salīdzinošu informāciju par mācību procesa organizēšanu citās Eiropas Savienības dalībvalstīs, īpaši attiecībā uz kombinēto un attālināto mācību izmantošanu pirmsskolas un pamatizglītības posmā. Ja šāds pamatojums norāda uz nepieciešamību precizēt regulējuma tvērumu vai nosacījumus, lūdzam attiecīgi pārskatīt un precizēt arī projekta redakciju.

-

Aicinām skaidrot, kā tiek aprēķināts anotācijā norādītais procentuālais sadalījums un kādi apsvērumi nosaka kombinēto mācību īstenošanu tieši šādā apjomā attiecīgajās programmās un klasēs? Lūdzam anotācijā precizēt un detalizēt sniegto informāciju, jo pašreizējā redakcijā nav skaidri saprotama ne procentu aprēķina metodika, ne pamatojums izvēlētajam kombinēto mācību īpatsvaram. Tāpat nav skaidrs vai procentus aprēķina no mācību priekšmeta apjoma, klases kopējā stundu skaita vai izglītības programmas apjoma;no plānotajām vai faktiski notikušajām stundām, un kā rīkojas, ja mācību gada laikā stundu plāns tiek mainīts.

-

Lūdzam skatīt un ņemt vērā priekšlikumu, kas sniegts par noteikumu projekta 6.5. punktu, jo minētais apsvērums ir attiecināms arī uz šo normu.

-

Aicinām iekļaut minimālās prasības rīcībai ilgstošu tehnisku problēmu gadījumos, piemēram, cik ilgs interneta pārtraukums uzskatāms par attaisnotu; kā tiek nodrošināta stundu apguve; kā tiek vērtēta kavētā stunda.

-

Norma paredz izglītības iestādes iekšējos normatīvajos aktos noteikt rīcību gadījumā, ja izglītojamā dalība kombinētajās mācībās nav iespējama vai ir traucēta tehnisku iemeslu dēļ. Atkārtota vai sistemātiska neierašanās var liecināt arī par citiem riskiem bērna labklājībai, nevis tikai tehniskām problēmām.    
 

Paplašināt 9.3.3. apakšpunktu, paredzot izglītības iestādes rīcību arī gadījumos, kad atkārtota vai sistemātiska nepiedalīšanās kombinētajās mācībās var liecināt par iespējamu risku bērna drošībai vai labklājībai.

Lūdzam saskaņā ar Ministru kabineta 2021.gada 7.septembra noteikumu Nr.617 "Tiesību akta projekta sākotnējās ietekmes izvērtēšanas kārtība" 9.25. apakšpunktā noteikto aizpildīt likumprojekta anotācijas 8.daļas "Horizontālās ietekmes" 8.1.16.punktu atbilstoši  Bērnu tiesību aizsardzības likuma 6.pantā noteiktajam bērna labāko interešu ievērošanas principam.

-