Projekta ID
26-TA-1824Atzinuma sniedzējs
Iekšlietu ministrija
Atzinums iesniegts
07.08.2026.
Saskaņošanas rezultāts
Nesaskaņots
Iebildumi / Priekšlikumi
Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Likumprojekts (grozījumi)
Iebildums
Precizēt likumprojekta 1.pantā piedāvātajā 23.panta otrās daļas 9.punkta a) apakšpunktā ietverto regulējumu attiecībā uz valsts institūciju īpašumā (valdījumā) esoša nekustamā īpašuma vai tā daļas pārņemšanu Nacionālo bruņoto spēku turējumā militāra apdraudējuma valsts drošībai gadījumā. Proti, minētā tiesību norma paredz, ka militāra apdraudējuma valsts drošībai gadījumā Nacionālo bruņoto spēku komandieris vai viņa pilnvarota persona ir tiesīga pieņemt lēmumu par valsts institūciju īpašumā (valdījumā) esoša nekustamā īpašuma vai tā daļas pārņemšanu Nacionālo bruņoto spēku turējumā. Taču vēršama uzmanība, ka atbilstoši Nacionālās drošības likuma 13.pantam Iekšlietu ministrija un tās padotībā esošās iestādes (piemēram, Valsts policija, Valsts robežsardze, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests), bet atbilstoši Nacionālās drošības likuma 15.pantam valsts drošības iestādes (tostarp arī iekšlietu ministra pārraudzībā esošais Valsts drošības dienests) veic nacionālajai drošībai kritiski svarīgu funkciju izpildi, tostarp arī militāra apdraudējuma valsts drošībai gadījumā. Tāpēc Iekšlietu ministrijas ieskatā minēto valsts institūciju īpašumā (valdījumā) esoša nekustamā īpašuma vai tā daļas pārņemšana Nacionālo bruņoto spēku turējumā nav nedz iespējama, nedz arī pieļaujama. Balanss starp Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem noteikto funkciju izpildei nepieciešamajām vajadzībām un konkrētajām valsts institūcijām noteikto funkciju izpildei nepieciešamajām vajadzībām būtu meklējams savstarpējas civilmilitārās sadarbības ietvarā, iepriekš par visiem jautājumiem, kas saistīti ar piekļuvi šo valsts institūciju īpašumā (valdījumā) esošajiem nekustamajiem īpašumiem vai to daļām, vienojoties, slēdzot attiecīgas starpresoru vienošanās.
Ņemot vērā minēto, nepieciešams precizēt likumprojekta 1.pantā piedāvātajā 23.panta otrās daļas 9.punkta a) apakšpunktā ietverto regulējumu, paredzot tajā izņēmumu attiecībā uz konkrētām valsts institūcijām (tostarp uz valsts drošības iestādēm).
Ņemot vērā minēto, nepieciešams precizēt likumprojekta 1.pantā piedāvātajā 23.panta otrās daļas 9.punkta a) apakšpunktā ietverto regulējumu, paredzot tajā izņēmumu attiecībā uz konkrētām valsts institūcijām (tostarp uz valsts drošības iestādēm).
Piedāvātā redakcija
-
2.
Likumprojekts (grozījumi)
Iebildums
Precizēt likumprojekta 1.pantā piedāvāto 23.panta otrās daļas a) apakšpunktā ietverto regulējumu attiecībā uz subjektiem, kuri ir tiesīgi militāra apdraudējuma valsts drošībai gadījumā pieņem lēmumu par valsts un pašvaldību institūciju vai privātpersonu īpašumā (valdījumā) esoša nekustamā īpašuma vai tā daļas pārņemšanu turējumā. Proti, minētā tiesību norma paredz, ka militāra apdraudējuma valsts drošībai gadījumā Nacionālo bruņoto spēku komandieris vai viņa pilnvarota persona ir tiesīga pieņemt lēmumu par valsts institūciju īpašumā (valdījumā) esoša nekustamā īpašuma vai tā daļas pārņemšanu Nacionālo bruņoto spēku turējumā. Taču vēršama uzmanība, ka atbilstoši Nacionālās drošības likuma II.nodaļā noteiktajam valsts drošības iestādes, tāpat kā Nacionālie bruņotie spēki, ir nacionālās drošības sistēmas subjekti, ar Nacionālās drošības likumā noteiktu kompetenci nacionālās drošības pasākumu veikšanā, proti, tās veic izlūkošanas, pretizlūkošanas un operatīvās darbības pasākumus nacionālās drošības sistēmai noteikto uzdevumu īstenošanā. Turklāt saskaņā ar Nacionālās drošības likuma 23.6panta trešajā daļā noteikto kompetenci militāro darbību rezultātā izraisītu valsti apdraudošu situāciju novēršanā Nacionālie bruņotie spēki sadarbībā ar kompetentajām tiesībaizsardzības iestādēm un valsts drošības iestādēm Valsts aizsardzības plānā un Valsts aizsardzības operatīvajā plānā noteiktajā kārtībā nekavējoties veic pasākumus, kurus uzskata par samērīgiem un nepieciešamiem, lai novērstu militāro darbību rezultātā izraisītu valsti apdraudošu situāciju, ieskaitot bruņota spēka pielietošanu. Tādējādi Iekšlietu ministrijas ieskatā arī valsts drošības iestāžu vadītājiem būtu paredzamas tiesības militāra apdraudējuma valsts drošībai gadījumā pieņem lēmumu par valsts un pašvaldību institūciju vai privātpersonu īpašumā (valdījumā) esoša nekustamā īpašuma vai tā daļas pārņemšanu turējumā.
Ņemot vērā minēto, nepieciešams precizēt likumprojekta 1.pantā piedāvātajā 23.panta otrās daļas 9.punkta a) apakšpunktā ietverto regulējumu, papildinot to ar attiecīgiem subjektiem.
Ņemot vērā minēto, nepieciešams precizēt likumprojekta 1.pantā piedāvātajā 23.panta otrās daļas 9.punkta a) apakšpunktā ietverto regulējumu, papildinot to ar attiecīgiem subjektiem.
Piedāvātā redakcija
-
3.
Likumprojekts (grozījumi)
Priekšlikums
Precizēt likumprojekta 1.pantā piedāvātās 23.panta otrās daļas 9.punkta a) un b) apakšpunktu redakcijas, aizstājot tajās vārdu "privātpersona" (attiecīgā locījumā) ar vārdu "iedzīvotājs" (attiecīgā locījumā). Vēršama uzmanība, ka arī likumprojekta 3.pantā piedāvātajā 25.1panta trešajā daļā ir lietots vārds "iedzīvotājiem", proti, minētajā tiesību normā noteikto pienākumu nodot Nacionālo bruņoto spēku turējumā nekustamo īpašumu vai tā daļu militāra apdraudējuma valsts drošībai gadījumā ir paredzēts attiecināt uz konkrētu speciālo subjektu - Latvijas Republikas iedzīvotāju.
Piedāvātā redakcija
-
4.
Likumprojekts (grozījumi)
Priekšlikums
Precizēt likumprojekta 2.pantā piedāvāto 23.6panta 2.1daļas redakciju, aizstājot tajā vārdus "bet rada" ar vārdiem "bet tās rada".
Piedāvātā redakcija
-
5.
Likumprojekts (grozījumi)
Priekšlikums
Ņemot vērā likumprojektā definēto mērķi, kas pamatots ar nepieciešamību īstenot valsts aizsardzības pasākumus un nodrošināt sabiedrības drošību, izvērtēt nepieciešamību likumprojektā paredzēt personas pienākumu neizpaust informāciju, kas saistīta ar tās īpašumā vai valdījumā esošā nekustamā īpašuma vai tā daļas nodošanu Nacionālo bruņoto spēku turējumā, vai cita veida konfidenciālu informāciju, kas tām kļuvusi zināma saistībā ar attiecīgā lēmuma izpildi.
Piedāvātā redakcija
-
6.
Anotācija (ex-ante)
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Priekšlikums
Precizēt likumprojekta anotācijas 3.punktā norādīto informāciju atbilstoši likumprojektā ietvertajam regulējumam. Vēršam uzmanību, ka likumprojekta 1.pantā piedāvātais 23.panta otrās daļas 9.punkta a) apakšpunkts pēc būtības paredz deleģējumu Ministru kabinetam noteikt kārtību, kādā pašvaldības un privātpersonas pieprasa zaudējumu atlīdzību un kādā novērtē, aprēķina un pieņem lēmumu par zaudējumu atlīdzību saistībā ar pašvaldības vai privātpersonas īpašumā (valdījumā) esoša nekustamā īpašuma vai tā daļas atrašanos Nacionālo bruņoto spēku turējumā. Proti, likumprojektā ietvertajam regulējumam būs ietekme uz valsts budžetu. Līdz ar to arī likumprojekta anotācijas 3.punktā ir norādāma attiecīga informācija.
Piedāvātā redakcija
-
7.
Anotācija (ex-ante)
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Priekšlikums
Precizēt likumprojekta anotācijas 4.punktā norādīto informāciju atbilstoši likumprojektā ietvertajam regulējumam. Vēršam uzmanību, ka likumprojekta 1.pantā piedāvātais 23.panta otrās daļas 9.punkta a) apakšpunkts pēc būtības paredz deleģējumu Ministru kabinetam noteikt kārtību, kādā Nacionālo bruņoto spēku komandieris vai viņa pilnvarota persona militāra apdraudējuma valsts drošībai gadījumā pieņem lēmumu par valsts un pašvaldību institūciju vai privātpersonu īpašumā (valdījumā) esoša nekustamā īpašuma vai tā daļas pārņemšanu Nacionālo bruņoto spēku turējumā, kā arī kārtību, kādā pašvaldības un privātpersonas pieprasa zaudējumu atlīdzību un kādā novērtē, aprēķina un pieņem lēmumu par zaudējumu atlīdzību saistībā ar pašvaldības vai privātpersonas īpašumā (valdījumā) esoša nekustamā īpašuma vai tā daļas atrašanos Nacionālo bruņoto spēku turējumā. Līdz ar to arī likumprojekta anotācijas 4.punktā ir norādāma attiecīga informācija, kas saistīta ar konkrēto Ministru kabineta noteikumu izstrādi.
Piedāvātā redakcija
-
