Projekta ID
26-TA-746Atzinuma sniedzējs
SIA "Credit Solutions"
Atzinums iesniegts
08.05.2026.
Saskaņošanas rezultāts
Nesaskaņots
Iebildumi / Priekšlikumi
Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Likumprojekts (grozījumi)
Grozījumi Preču un pakalpojumu piekļūstamības likumā
Iebildums
SIA “Credit Solutions” (turpmāk – Sabiedrība) ir iepazinusies ar likumprojektu "Grozījumi Preču un pakalpojumu piekļūstamības likumā" (turpmāk - Likumprojekts) un iebilst tajā paredzētajai pieejai nodot Patērētāju tiesību aizsardzības centra (turpmāk – PTAC) funkcijas finanšu pakalpojumu piekļūstamības uzraudzībā Latvijas Bankai.
Sabiedrība neatbalsta PTAC regulatīvo un uzraudzības funkciju nodošanu Latvijas Bankai, jo šāda institucionāla pārdale nav pamatota ne ar identificētām nepilnībām līdzšinējā uzraudzībā, ne ar pierādījumos balstītu nepieciešamību. Anotācijā nav sniegts izvērtējums par PTAC darbības trūkumiem patērētāju tiesību aizsardzībā finanšu pakalpojumu jomā, kā arī nav analizēts, kā iecerētā reforma faktiski uzlabos piekļūstamības prasību ievērošanu. Līdz ar to piedāvātā pieeja neatbilst labas likumdošanas principiem, kas prasa skaidri identificēt problēmas un pamatot izvēlēto risinājumu samērīgumu.
Piekļūstamības uzraudzība pēc būtības ir patērētāju tiesību aizsardzības funkcija, kas ietver ne tikai formālu normu piemērošanu, bet arī pakalpojumu reālas lietojamības, saprotamības un pieejamības izvērtējumu dažādām patērētāju grupām. Šāda pieeja ir cieši saistīta ar PTAC kompetenci – sūdzību izskatīšanu, patērētāju informēšanu, reklāmas un komercprakses uzraudzību –, kas ļauj nodrošināt konsekventu un uz patērētāju vajadzībām balstītu regulējuma piemērošanu.
Savukārt Latvijas Bankas institucionālais mandāts ir vērsts uz finanšu stabilitāti, prudenciālo uzraudzību un risku pārvaldību. Šī funkciju struktūra būtiski atšķiras no piekļūstamības uzraudzības, kas prasa pastāvīgu un operatīvu darbu ar patērētājiem. Tādēļ pastāv risks, ka piekļūstamības jautājumi Latvijas Bankas ietvarā kļūs sekundāri, mazinot regulējuma praktisko efektivitāti.
Vienlaikus Direktīva (ES) 2019/882 uzsver piekļūstamību kā patērētāju tiesību aizsardzības instrumentu, kas balstīts uz lietojamību un faktisku pieejamību. Likumprojektā nav izvērtēts, kā Latvijas Banka nodrošinās šādu patērētāju orientētu pieeju, kā arī nav analizētas mazāk ierobežojošas alternatīvas, piemēram, institūciju sadarbības stiprināšana vai kompetenču precizēšana.
Ņemot vērā minēto, secināms, ka finanšu pakalpojumu piekļūstamības uzraudzības nodošana Latvijas Bankai nav pietiekami pamatota, rada riskus regulējuma konsekventai piemērošanai un var samazināt patērētāju tiesību aizsardzības efektivitāti. Līdz ar to Likumprojekts šajā daļā nav atbalstāms.
Sabiedrība neatbalsta PTAC regulatīvo un uzraudzības funkciju nodošanu Latvijas Bankai, jo šāda institucionāla pārdale nav pamatota ne ar identificētām nepilnībām līdzšinējā uzraudzībā, ne ar pierādījumos balstītu nepieciešamību. Anotācijā nav sniegts izvērtējums par PTAC darbības trūkumiem patērētāju tiesību aizsardzībā finanšu pakalpojumu jomā, kā arī nav analizēts, kā iecerētā reforma faktiski uzlabos piekļūstamības prasību ievērošanu. Līdz ar to piedāvātā pieeja neatbilst labas likumdošanas principiem, kas prasa skaidri identificēt problēmas un pamatot izvēlēto risinājumu samērīgumu.
Piekļūstamības uzraudzība pēc būtības ir patērētāju tiesību aizsardzības funkcija, kas ietver ne tikai formālu normu piemērošanu, bet arī pakalpojumu reālas lietojamības, saprotamības un pieejamības izvērtējumu dažādām patērētāju grupām. Šāda pieeja ir cieši saistīta ar PTAC kompetenci – sūdzību izskatīšanu, patērētāju informēšanu, reklāmas un komercprakses uzraudzību –, kas ļauj nodrošināt konsekventu un uz patērētāju vajadzībām balstītu regulējuma piemērošanu.
Savukārt Latvijas Bankas institucionālais mandāts ir vērsts uz finanšu stabilitāti, prudenciālo uzraudzību un risku pārvaldību. Šī funkciju struktūra būtiski atšķiras no piekļūstamības uzraudzības, kas prasa pastāvīgu un operatīvu darbu ar patērētājiem. Tādēļ pastāv risks, ka piekļūstamības jautājumi Latvijas Bankas ietvarā kļūs sekundāri, mazinot regulējuma praktisko efektivitāti.
Vienlaikus Direktīva (ES) 2019/882 uzsver piekļūstamību kā patērētāju tiesību aizsardzības instrumentu, kas balstīts uz lietojamību un faktisku pieejamību. Likumprojektā nav izvērtēts, kā Latvijas Banka nodrošinās šādu patērētāju orientētu pieeju, kā arī nav analizētas mazāk ierobežojošas alternatīvas, piemēram, institūciju sadarbības stiprināšana vai kompetenču precizēšana.
Ņemot vērā minēto, secināms, ka finanšu pakalpojumu piekļūstamības uzraudzības nodošana Latvijas Bankai nav pietiekami pamatota, rada riskus regulējuma konsekventai piemērošanai un var samazināt patērētāju tiesību aizsardzības efektivitāti. Līdz ar to Likumprojekts šajā daļā nav atbalstāms.
Piedāvātā redakcija
-
