Atzinums

Biedrība “Zaļā brīvība” (turpmāk – Biedrība) atbalsta informatīvo ziņojumu un MK sēdes protokollēmuma projektu, uzsverot, ka tas ir pirmais, jau ilgi kavētais solis Latvijas dabas vērtību un dabas kapitāla saglabāšanā, kā arī saistību izpildē, kuras Latvija uzņēmās, iestājoties Eiropas Savienībā un piekrītot sasniegt Biotopu direktīvā un citos normatīvajos aktos noteiktos dabas aizsardzības mērķus.

Vēlreiz uzsveram, ka nav pieļaujama turpmāka vilcināšanās ar šī ziņojuma apstiprināšanu un tālākām rīcībām nokartēto biotopu aizsardzības nodrošināšanai, jo jau uz doto brīdī, kopš Dabas skaitīšanas projekta sākuma, bez adekvāta aizsardzības stāvokļa un nepietiekamiem kompensējošiem mehānismiem ir zaudēti vismaz 9000 hektāru meža biotopu atbilstoši informācijai, kas iepriekš izskanējusi Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komitejas sēdē. Norādām, ka pretējā gadījumā, ja informatīvā ziņojumu virzīšanas process nevirzās uz priekšu un MK protokollēmumā paredzētās darbības netiek laicīgi īstenotas, ir nepieciešams noteikt, ka, kamēr nav panākta vienošanās par Informatīvā ziņojuma un MK protokollēmumā ietverto darbību tālāku virzību, publiskā īpašuma zemēs ES nozīmes meža biotopi cirsti netiek.  Šāds moritorijs nodrošinātu, ka nokartētās dabas vērtības strauji neizzustu starplaikā līdz lēmuma pieņemšanai (kas jau patlaban notiek). Šāda rīcība ir proporcionāla Ministru Kabineta 2015. gada 3. novembra sēdē pieņemtajam un sēdes protokolā Nr. 57 ierakstītajam lēmumam, kurā tika izskatīts Informatīvais ziņojums par pasākumiem aizsargājamiem biotopiem izplatības un kvalitātes apzināšanai (Nr. TA/2238) un nolemts, ka VARAM jānodrošina, ka līdz informatīvā ziņojuma par Dabas skaitīšanas projekta rezultātiem iesniegšanai plānveidīgi netiek veidotas jaunas īpaši aizsargājamas dabas teritorijas.

Vienlaikus Biedrība norāda, ka ir nepieciešams pēc iespējas ātrāk nodrošināt visu ES nozīmes biotopu labvēlīgu aizsardzības stāvokli (sevišķi koncentrējoties uz prioritārajiem biotopiem), ne tikai to, par kuriem ir ierosināta pārkāpuma procedūra. Ilgstoša vilcināšanās un adekvāta saistību neizpilde nākotnē tikai novedīs pie dabas vērtību stāvokļa tālākas pasliktināšanās un tālākām iespējamām sankcijām no EK puses.

Uzsveram, ka informatīvā ziņojuma tvērums primāri ietver dabas aizsardzības problemātiku. Tas jau ir paplašināts, ietverot socio-ekonomisko ietekmi, un to nevar bezgalīgi paplašināt, ietverot aiz vien jaunus papildus aspektus. Turpmāko problēmu risināšana un dažādo interešu sabalansēšana ir jāveic sekojošajā Natura 2000 teritoriju tīkla pārskatīšanas un IADT veidošanas procesā. Klimata un enerģētikas ministrija savos iebildumos norāda, ka “viens no vēja staciju ierīkošanu ierobežojošiem faktoriem ir biotopu aizsardzības regulējums”, un pamato, kāpēc enerģētikas intereses ir prevalējošas. Enerģētiskā neatkarība un atjaunīgās enerģētikas īpatsvara palielināšana ir kritiski svarīga, taču tās panākšana nedrīkst notikt, upurējot būtiskas dabas vērtības. Uzskatām, ka tas ir negodīgi un neproporcionāli pret dabas aizsardzības prasībām, ka tiek prasīta biotopu aizsardzības ierobežošana par labu VES parku izbūvei, bet tajā pašā laikā attiecībā uz riskiem bioloģiskajai daudzveidībai kontekstā ar  vēja parkiem AS “Latvijas valsts meži” apsaimniekotajos mežos līdz šim nav veikts visaptverošs stratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums (piemēram, NEKP 2021-2027 spēkā esošās versijas vides pārskatā potenciālās mežu VES ietekmes nav apskatītas, savukārt, AS “Latvijas valsts meži” nupat atjaunotajai Meža Apsaimniekošanas plāna publiskajai daļai SIVN nav veikts vispār), un attiecīgi valsts līmenī VES ietekme uz bioloģisko daudzveidību publisko zemju mežos nav vērtēta.

-