Projekta ID
24-TA-1650Atzinuma sniedzējs
Valsts kanceleja
Atzinums iesniegts
25.09.2024.
Saskaņošanas rezultāts
Nesaskaņots
Iebildumi / Priekšlikumi
Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Noteikumu projekts
Iebildums
Valsts kanceleja ir atbildīga par Nacionālā attīstības plāna 2021.-2027.gadam (NAP2027) mērķu īstenošanas uzraudzību, sekojot līdz tam, vai tiek sasniegtas/notiek virzība uz plāna noteikto mērķu indikatoru plānoto vērtību sasniegšanu.
Sagatavojot Ministru prezidentes ziņojumu par Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas līdz 2030.gadam un NAP2027 īstenošanu un valsts ilgtspējīgu attīstību (lūdzu skatīt ziņojumu šeit: https://titania.saeima.lv/LIVS14/saeimalivs_lmp.nsf/0/4FDD51B1F61642DDC2258B3300465646?OpenDocument), tika konstatēts, ka:
virknei NAP2027 ietverto mērķa indikatoru vairs nav pieejami dati vai salīdzināmi dati, jo šādi dati vairs netiek radīti vai ir mainījusies datu apstrādes metodoloģija vai mainījies bāzes gads pret kuru konkrētā indikatora tiek aprēķināta;
virkne mērķu indikatoru vērtību ir pieejamas tikai reizi četros gados (piemēram, 15 gadus vecu skolēnu panākumi lasīšanā, matemātikā, dabaszinātnēs), kad tiek veikti attiecīgi ESAO (Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija – angliski OECD) regulārie pētījumi izglītības jomā, līdz ar to virknei izglītības jomas mērķu indikatoru attīstības progresa regulāra novērtēšana nav iespējama;
Ir mainījušās plānošanas reģionu robežas, bet NAP2027 noteiktie sasniedzamie mērķi, piemēram, stratēģiskais mērķis mazināt IKP uz vienu iedzīvotāju atšķirības starp Rīgas plānošanas reģionu un pārējiem četriem plānošanas reģioniem, kā arī pārējie rādītāji rīcības virzienā “Līdzsvarota reģionālā attīstība” ir noteikti attiecībā uz plānošanas reģioniem 2020.gadā spēkā esošajās plānošanas reģionu robežās. līdz ar to ir nepieciešams saglabāt tā brīža metodoloģijai un plānošanas reģionu robežām atbilstošas šo datu laika rindas.
Situācija attiecībā uz iztrūkstošajiem (kopskaitā 16) indikatoriem ir pilnībā atspoguļota Ministru prezidentes ziņojumā par Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas līdz 2030.gadam un NAP2027 īstenošanu un valsts ilgtspējīgu attīstību, kur katrā sadaļā pie attiecīgo rīcības virzienu datu tabulām ir norādīts, par kuru no mērķu indikatoriem dati nav pieejami. Noteikti apzināmies, ka šo datu pieejamību nav iespējams atrisināt uzreiz un iekļaut oficiālās statistikas programmā gan nepieciešamo sagatavošanās darbu, gan iespējamo izmaksu dēļ, tomēr būtu svarīgi turpināt jau Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēdē š.g.13.jūnijā uzsākto diskusiju par to, kā pilnvērtīgi, aptverot visus NAP2027 mērķu indikatorus, nodrošināt NAP2027 mērķu sasniegšanas izsekojamību un attiecīgo indikatoru datu aktualitāti un ticamību, ja nepieciešams izveidojot trūkstošo vai zemas regularitātes indikatoru aizstāšanai jaunus attiecīgo problemātiku raksturojošus indikatorus. Iztrūkstošie indikatori, kuru uzraudzībai ir nepieciešams rast risinājumu (izvēloties citas datu vākšanas metodes attiecīgo indikatoru datu ieguvei vai izvēlēties līdzvērtīgus/aizstājošus indikatorus) ir sekojošie NAP2027 mērķu indikatori: [47] Apmierinātība ar dzīvi; (82) Skolēni, kuri cietuši no skolasbiedru ņirgāšanās; [99] Bērnu īpatsvars, kuri dzīvo kopā ar abiem vecākiem, %; (149) 15 gadus vecu skolēnu īpatsvars ar augstiem/zemiem mācību sasniegumiem lasīšanā, matemātikā un dabaszinātnēs; (175) Izglītojamie ar zemiem sasniegumiem zinātnē no OECD PISA sociāli ekonomiskā un kultūras statusa
indeksa (ESCS) apakšējās ceturtdaļas izglītojamiem; (178) No vardarbības izglītības iestādē vairākas reizes mēnesī cietušie 15 gadus veci bērni; [194] Zināšanu un tehnoloģiju izlaide (vieta reitingā); [195] Tirgus izsmalcinātība (Market sophistication) (vieta reitingā); [197] Eksporta vienības vērtība (SITC 5–8), 5 gadu slīdošais vidējais pieaugumatemps; (230) Institūciju rādītājs; (234) Digitālo tehnoloģiju integrācija, vidējā svērtā vērtība no 4a – uzņēmējdarbības digitalizācija – (60 %) un 4b – e-komercija (40 %); (272) CO2 piesaiste un SEG emisiju attiecība noteiktās ZIZIMM sektora zemes uzskaites kategorijās; [302] Transporta infrastruktūras indekss, vieta/ punkti; (399) Lepnums par piederību Latvijai (piekrīt, nepiekrīt), %; (404) Pieaugušo iedzīvotāju īpatsvars, kuri prot latviešu valodu un kuru dzimtā valoda nav latviešu valoda (25–64 g.v.), %; 405) Medijpratības pieredze – pārbauda, ar ko dalās sociālajos medijos, % no sociālo mediju lietotājiem / pārliecinās par informācijas avotu uzticamību), % no visiem respondentiem.
Sagatavojot Ministru prezidentes ziņojumu par Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas līdz 2030.gadam un NAP2027 īstenošanu un valsts ilgtspējīgu attīstību (lūdzu skatīt ziņojumu šeit: https://titania.saeima.lv/LIVS14/saeimalivs_lmp.nsf/0/4FDD51B1F61642DDC2258B3300465646?OpenDocument), tika konstatēts, ka:
virknei NAP2027 ietverto mērķa indikatoru vairs nav pieejami dati vai salīdzināmi dati, jo šādi dati vairs netiek radīti vai ir mainījusies datu apstrādes metodoloģija vai mainījies bāzes gads pret kuru konkrētā indikatora tiek aprēķināta;
virkne mērķu indikatoru vērtību ir pieejamas tikai reizi četros gados (piemēram, 15 gadus vecu skolēnu panākumi lasīšanā, matemātikā, dabaszinātnēs), kad tiek veikti attiecīgi ESAO (Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija – angliski OECD) regulārie pētījumi izglītības jomā, līdz ar to virknei izglītības jomas mērķu indikatoru attīstības progresa regulāra novērtēšana nav iespējama;
Ir mainījušās plānošanas reģionu robežas, bet NAP2027 noteiktie sasniedzamie mērķi, piemēram, stratēģiskais mērķis mazināt IKP uz vienu iedzīvotāju atšķirības starp Rīgas plānošanas reģionu un pārējiem četriem plānošanas reģioniem, kā arī pārējie rādītāji rīcības virzienā “Līdzsvarota reģionālā attīstība” ir noteikti attiecībā uz plānošanas reģioniem 2020.gadā spēkā esošajās plānošanas reģionu robežās. līdz ar to ir nepieciešams saglabāt tā brīža metodoloģijai un plānošanas reģionu robežām atbilstošas šo datu laika rindas.
Situācija attiecībā uz iztrūkstošajiem (kopskaitā 16) indikatoriem ir pilnībā atspoguļota Ministru prezidentes ziņojumā par Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas līdz 2030.gadam un NAP2027 īstenošanu un valsts ilgtspējīgu attīstību, kur katrā sadaļā pie attiecīgo rīcības virzienu datu tabulām ir norādīts, par kuru no mērķu indikatoriem dati nav pieejami. Noteikti apzināmies, ka šo datu pieejamību nav iespējams atrisināt uzreiz un iekļaut oficiālās statistikas programmā gan nepieciešamo sagatavošanās darbu, gan iespējamo izmaksu dēļ, tomēr būtu svarīgi turpināt jau Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēdē š.g.13.jūnijā uzsākto diskusiju par to, kā pilnvērtīgi, aptverot visus NAP2027 mērķu indikatorus, nodrošināt NAP2027 mērķu sasniegšanas izsekojamību un attiecīgo indikatoru datu aktualitāti un ticamību, ja nepieciešams izveidojot trūkstošo vai zemas regularitātes indikatoru aizstāšanai jaunus attiecīgo problemātiku raksturojošus indikatorus. Iztrūkstošie indikatori, kuru uzraudzībai ir nepieciešams rast risinājumu (izvēloties citas datu vākšanas metodes attiecīgo indikatoru datu ieguvei vai izvēlēties līdzvērtīgus/aizstājošus indikatorus) ir sekojošie NAP2027 mērķu indikatori: [47] Apmierinātība ar dzīvi; (82) Skolēni, kuri cietuši no skolasbiedru ņirgāšanās; [99] Bērnu īpatsvars, kuri dzīvo kopā ar abiem vecākiem, %; (149) 15 gadus vecu skolēnu īpatsvars ar augstiem/zemiem mācību sasniegumiem lasīšanā, matemātikā un dabaszinātnēs; (175) Izglītojamie ar zemiem sasniegumiem zinātnē no OECD PISA sociāli ekonomiskā un kultūras statusa
indeksa (ESCS) apakšējās ceturtdaļas izglītojamiem; (178) No vardarbības izglītības iestādē vairākas reizes mēnesī cietušie 15 gadus veci bērni; [194] Zināšanu un tehnoloģiju izlaide (vieta reitingā); [195] Tirgus izsmalcinātība (Market sophistication) (vieta reitingā); [197] Eksporta vienības vērtība (SITC 5–8), 5 gadu slīdošais vidējais pieaugumatemps; (230) Institūciju rādītājs; (234) Digitālo tehnoloģiju integrācija, vidējā svērtā vērtība no 4a – uzņēmējdarbības digitalizācija – (60 %) un 4b – e-komercija (40 %); (272) CO2 piesaiste un SEG emisiju attiecība noteiktās ZIZIMM sektora zemes uzskaites kategorijās; [302] Transporta infrastruktūras indekss, vieta/ punkti; (399) Lepnums par piederību Latvijai (piekrīt, nepiekrīt), %; (404) Pieaugušo iedzīvotāju īpatsvars, kuri prot latviešu valodu un kuru dzimtā valoda nav latviešu valoda (25–64 g.v.), %; 405) Medijpratības pieredze – pārbauda, ar ko dalās sociālajos medijos, % no sociālo mediju lietotājiem / pārliecinās par informācijas avotu uzticamību), % no visiem respondentiem.
Piedāvātā redakcija
-
2.
Noteikumu projekts
Iebildums
Lūdzam CSP izvērtēt iespēju Latvijas Nacionālā attīstības plāna 2021 – 2027. gadam (NAP2027) indikatorus, kuru datu avots ir CSP, kā arī iespēju robežās ANO Ilgtspējīgas attīstības apakšmērķu (ANO IAM) Globālā indikatoru saraksta indikatorus (vai tos pēc iespējas līdzvērtīgi aizvietojošus indikatorus) iekļaut Oficiālās statistikas programmā (OSP), tā nodrošinot minēto indikatoru rezultatīvo rādītāju uzraudzību vienā platformā, kas nozīmīgi sabiedrības un politikas veidotāju informēšanai par valsts attīstības politiku virzību ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanā. Šobrīd no NAP 2027 uzraugāmajiem indikatoriem (131 indikators) gandrīz 40% gadījumu datu avots ir CSP, tādēļ šo datu stabilai pieejamībai nākotnē ir būtiska attiecīgo indikatoru ietveršana Oficiālās statistikas programmā.
Piedāvātā redakcija
-