Atzinums

2024.gada 8.jūlijā Labklājības ministrija nosūtīja Finanšu ministrijai vēstuli Nr. 32-1-05/1126 par informācijas apmaiņas nepieciešamību saistībā ar izglītības un ārstniecisko pakalpojumu izdevumu kompensāciju Nodarbinātības valsts aģentūras (turpmāk - NVA) klientiem, kurā lūdza veikt grozījumus Likuma 19.panta 10.² un 10.⁶ apakšpunktā, tādējādi piešķirot tiesības NVA un Valsts ieņēmumu dienestam apmainīties ar informāciju saistībā ar izglītības un ārstniecisko pakalpojumu izdevumu kompensāciju noteiktām iedzīvotāju grupām.
Labklājības ministrija informē, ka NVA, īstenojot aktīvās darba tirgus politikas pasākumus, kompensē bezdarbniekiem, darba meklētājiem un bezdarba riskam pakļautām personām izglītības (atvērto tiešsaistes kursu platformā piedāvāto augstākās izglītības iestādes vai nozares uzņēmuma izstrādāto izglītības programmu apguve) un ārstniecisko pakalpojumu (obligātās veselības pārbaudes pirms darba tiesisko attiecību jeb dalības atbalsta pasākumos uzsākšanas) izdevumus, kurus personas vēlāk var deklarēt vēlreiz kā attaisnotus izdevumus Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanas sistēmā.
Lai rastu risinājumu iepriekš minētajam, NVA rakstveidā informēja Valsts ieņēmumu dienestu par šo situāciju un saņēma atbildi, ka šādu gadījumu novēršanai un savstarpējās datu apmaiņas nodrošināšanai starp divām iestādēm būtu nepieciešams veikt grozījumus likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”.

-

     1) Anotācijas 1.3. sadaļas "Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi" apakšsadaļas "Risinājumu apraksts" 1.punktā ir norādīt, ka: "Minētā likme (no iepriekšējā teikuma saprotams, ka domāta likme 25,5%) taksācijas gada laikā ir piemērojama arī valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras izmaksātajiem pārejošas darba nespējas pabalstiem un pensijām". Līdz ar to nav viennozīmīgi saprotams, kāda IIN likme tiks piemērota darba nespējas pabalstiem un pensijām, kuras pārsniedz likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu" noteikto obligāto iemaksu objekta maksimālo apmēru.
      Vienlaicīgi lūdzam norādīt, kāda IIN likme būs piemērojama gadījumos, piemēram, kad Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras izmaksājamais darba nespējas pabalsts būs aprēķināts par 2024.gada taksācijas periodu, bet faktiski izmaksāts jau 2025.gadā.
      2) No likumprojekta nav viennozīmīgi saprotams kādas IIN likmes piemērojamas izmaksājot pārmaksātās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas un valsts fondētās pensijas kapitālu, kuru valsts fondēto pensiju shēmas dalībnieka nāves gadījumā manto.
      Saskaņā ar likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 8.panta trešās daļas 10.² punktu valsts fondētās pensijas kapitāls, kuru valsts fondēto pensiju shēmas dalībnieka nāves gadījumā manto ir ar IIN apliekamais ienākums.
      Saskaņā ar likumprojekta 8.pantu (likuma 15.panta otro daļu) mantotai summai no 2025.gada 1.janvāra būs jāpiemēro lielāka nodokļa likme nekā tā tiek piemērota 2024.gadā (23%):
        25,5 procenti — gada ienākuma daļai, kas nepārsniedz likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu" noteikto obligāto iemaksu objekta maksimālo apmēru;
        33 procenti — gada ienākuma daļai, kas pārsniedz likumā "Par valsts sociālo  apdrošināšanu" noteikto obligāto iemaksu objekta maksimālo apmēru.
      Papildus (VSAA nepiemēro) mantotais kapitāls tiek ieskaitīts arī kopējā mantinieka ienākumā. Tāpēc saskaņā ar likumprojekta 9.pantu (likuma 15.¹pantu (Nodokļa papildu likme un tās piemērošana)), ja mantinieka kopējie ienākumi (tai skaitā mantotā summa) taksācijas gadā pārsniegs 200 000 eiro, tad mantiniekam vēl būs jāmaksā 3 procenti no ienākuma pārsnieguma.
       Ņemot vērā minēto, tiesību normu piemērošanas skaidrības nolūkos, ierosinām atbilstošu skaidrojumu norādīt anotācijas apakšsadaļas "Risinājuma apraksts" 1.punktā.

-

Lūdzam aizpildīt anotācijas 8.sadaļas "Horizontālās ietekmes" 8.1.8. apakšsadaļu "8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju" norādot, ka projekts skar šo jomu un paskaidrojot, ka projektā iekļautā regulējuma rezultātā (palielinot iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi no 20% uz 25,5% un būtiski palielinot pensionāra neapliekamo minimumu no 500 euro uz 1000 euro mēnesī) strādājošajiem pensionāriem, īpaši zemo pensiju saņēmējiem (ar pensijas apmēru līdz 1000 euro mēnesī), darba ienākumiem ik mēnesi piemērojot 25,5% likmi (līdzšinējo 20 % vietā) samazinās neto ienākums un līdz iedzīvotāju ienākuma nodokļa pārmaksas (kad pensionāra neapliekamā minimuma neizmantoto daļu ir iespējams piemērot darba ienākumiem) atmaksai rezumējošā kārtībā ir jāgaida liels laika periods (aptuveni gads). Līdz ar to strādājošiem pensionāriem samazinās ik mēneša pieejamie naudas līdzekļi, kas pasliktina šo personu ikmēneša sociālo situāciju.

-