Atzinums

Atsaucoties uz Finanšu ministrijas iepriekš izteikto iebildumu, kas ietverts izziņas 45.punktā, kā arī sniegto Ekonomikas ministrijas skaidrojumu, lūdzam papildināt likumprojektu ar skaidru normu, ka vēja parka attīstītājs vēja parka būvniecību, ekspluatāciju un demontāžu īstenos no saviem, privātiem līdzekļiem, kas ir brīvi no komercdarbības atbalsta, kā arī lūdzam ar šo informāciju papildināt anotācijas 1.3.sadaļu.

-

Ņemot vērā izziņas 9. punktā sniegto atbildi, kā arī anotācijas 1.3.sadaļā iekļauto skaidrojumu par vēja parka attīstītāja izvēli, kā arī ievērojot to, ka atbilstoši Ekonomikas ministrijas skaidrotajam pašreizējā stadijā nav iespējams likumprojektā precīzi definēt plānotās izsoles tvērumu, saturu un nosacījumus, lūdzam papildināt likumprojektu ar viennozīmīgu normu, ka vēja parka attīstītājs tiks izvēlēts plaši publicētā, atklātā, pārredzamā, nediskriminējošā un konkurenci nodrošinošā izsoles procedūrā.
Papildus, tā kā izsoles procedūrai pēc būtības ir jābūt organizētai tā, lai tā nodrošinātu atklātu, pārredzamu, nediskriminējošu un konkurenci nodrošinošu procedūru (nevis ka izsoles procedūrā ir iekļauti šādi nosacījumi), lūdzam attiecīgi precizēt anotācijas 1.3.sadaļā ietverto skaidrojumu, ka "Izsoli paredzēts organizēt, to plaši publicējot, lai piesaistītu pēc iespējas lielāku interesentu loku, kā arī iekļaujot tajā atklātus, pārredzamus un konkurenci nepamatoti neierobežojošus noteikumus nolūkā valstij saņemt iespējami augstāko izsoles cenu par izsoles laukuma E4 nodošanu izsolē uzvarējušā uzņēmēja lietošanā.”
Vienlaikus lūdzam papildināt anotāciju ar Ekonomikas ministrijas secinājumu, ka, tā kā vēja parka attīstītājs tiks izvēlēts plaši publicētā, atklātā, pārredzamā, nediskriminējošā un konkurenci nodrošinošā izsoles procedūrā, tādējādi izslēdzot komercdarbības atbalstu raksturojošo pazīmi - ekonomisko priekšrocību, vēja parka attīstītajā līmenī netiks piešķirts komercdarbības atbalsts.

-

Uzturam jau iepriekš izteikto Finanšu ministrijas iebildumu attiecībā uz plānotās izsoles par izpētītās teritorijas iznomāšanu jautājumiem. Atbilstoši izziņā norādītai informācijai Ministru kabinets apstiprina izsoles dokumentācijas paku. Norādām, ka likumprojekta 6.panta piektā daļa paredz, ka kompetentā institūcija izstrādā un Ministru kabinets apstiprina tikai izsoles nolikumu par izpētītās teritorijas iznomāšanu atkrastes vēja parka būvniecības vajadzībām, savukārt attīstītājs, kurš iegūst tiesības attīstīt ELWIND projektu, slēgs izsoles līgumu ar kompetento institūciju par ELWIND projekta īstenošanu izsoles līgumā noteiktajā apjomā, kārtībā un termiņā.
Ne no likumprojekta, ne no tā anotācijā sniegtās informācijas nav pietiekami skaidri ar minēto izsoles rīkošanu saistītie jautājumi, piemēram, kur tiks publicēta informācija par plānoto izsoli, kādi būs izsoles noteikumi, kā paredzēts noteikt izsoles sākuma cenu u.c. Līdz ar to lūdzam skaidrot, pēc kāda normatīvā regulējuma ir paredzēts organizēt plānoto izsoli par izpētītās teritorijas iznomāšanu atkrastes vēja parka būvniecības vajadzībām, vai arī papildināt likumprojektu ar attiecīgu deleģējumu Ministru kabinetam noteikt attiecīgo iznomāšanas kārtību (piemēram, skatīt Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likuma 19.panta ceturto daļu).

-

Likumprojekta 6.panta sestā daļa paredz, ka, parakstot izsoles līgumu, attīstītājs iegūst tiesības Izsoles laukumā projektēt, izbūvēt, nodot ekspluatācijā, 70 gadus izsoles līgumā noteiktajā kārtībā lietot ELWIND atkrastes vēja parku un attīstītāja izbūvēto infrastruktūru, kā arī pienākumu izsoles nolikumā noteiktajā apmērā, termiņā un kārtībā segt izsoles maksu un izsoles līgumā noteiktā termiņa noslēgumā demontēt ELWIND atkrastes vēja parku un attīstītāja izbūvēto infrastruktūru, ciktāl šis pienākums ir noteikts izsoles līgumā.
Vēršam uzmanību, ka no minētās normas nav skaidrs, kas ir plānotā izsoles maksa, kā arī vai vispār ir paredzēta izpētītās teritorijas lietošanas (nomas) maksa. Lūdzam attiecīgi pārskatīt un precizēt normu un papildināt informāciju anotācijā.
Saskaņā ar Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma 5.pantu publiskas personas mantu aizliegts nodot privātpersonai vai kapitālsabiedrībai bezatlīdzības lietošanā, izņemot panta otrajā daļā noteiktos gadījumus vai, ja citos likumos vai Ministru kabineta noteikumos ir atļauts publiskas personas mantu nodot bezatlīdzības lietošanā.
 

-

Ievērojot to, ka šobrīd Ekonomikas ministrija nevar skaidri definēt plānotās izsoles priekšmetu un tvērumu, lai nodrošinātu, ka publiskas personas īpašums tiek nodots vēja parka attīstītāja lietošanā par cenu, kas ir atbilstoša aktuālajai īpašuma tirgus cenai, lūdzam izvērtēt nepieciešamību papildināt likumprojektu ar nosacījumu par publiskā īpašuma lietošanas maksas pārskatīšanu ik pēc 6 gadiem atbilstoši Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma 6.¹ panta 1.¹ daļai. Lūdzam ar attiecīgu skaidrojumu papildināt arī anotācijas 1.3.sadaļu.

-

Ņemot vērā to, ka pēc IVN pabeigšanas un LIAA un Aizsardzības ministrijas darba grupas ietvaros potenciāli tiks paredzēti kompensējošie pasākumi (ietekmes uz vidi un valsts aizsardzības radariem), aicinām papildināt likumprojekta 6.panta septīto daļu ar norādi uz tiem. 

-

Anotācijas 1.3. sadaļā ir norādīts, ka "likumprojekta izstrādes gaitā nav paredzēts, ka atkrastes vēja parka izbūvē tiktu pilnībā vai daļēji izmantoti publiskie līdzekļi, kā arī izbūvētais atkrastes vēja parks nekļūs par valsts īpašumu, tādēļ attīstītāja izvēlei nav plānots izmantot publiskā iepirkuma vai publiskās - privātās partnerības risinājumu."
Ievērojot jau iepriekš izteikto Finanšu ministrijas iebildumu par nepieciešamību pamatot publisko iepirkumu (vai publiskās un privātās partnerības (PPP)) regulējuma neattiecināšanu uz plānotā izsoles līguma noslēgšanu (skat. izziņas 61.punktu), vēršam uzmanību, ka šobrīd anotācijā ietvertais iepriekš minētais skaidrojums pēc būtības nav atbilstošs. Fakts, ka atkrastes vēja parka izbūvē netiktu pilnībā vai daļēji izmantoti publiskie līdzekļi un tas nekļūs par valsts īpašumu, pats par sevi nesniedz juridisku pamatojumu tam, ka attiecīgais līgums nebūtu uzskatāms par iepirkuma līgumu, kura noslēgšanai jāpiemēro publisko iepirkumu (vai PPP) normatīvie akti.
Ņemot vērā minēto, lūdzam precizēt minēto anotācijas tekstu, norādot skaidru juridisko pamatu tam, ka plānoto līgumu ar attīstītāju ir iespējams slēgt izsoles rezultātā un tas nav uzskatāms par iepirkuma līgumu Publisko iepirkumu likuma izpratnē.

 

-

Anotācijas 1.3.sadaļā "Problēmas apraksts" ir minēts, ka [6] Realizējot ELWIND projektu, paredzama ietekme uz valsts aizsardzības radariem. Potenciāli ELWIND projekts atrodas valsts aizsardzības radaru t.s. "dzeltenajā" zonā, kur vēja parka attīstība ir iespējama, taču veicot kompensējošus pasākumus (sk. anotācijas pielikuma 7. attēlu), kuri tiks izstrādāti LIAA un Aizsardzības ministrijas darba grupas ietvaros. Lūdzam papildināt anotāciju ar informāciju par kompensējošo pasākumu segšanas kārtības iekļaušanu izsoles noteikumos, kas ir sniegta izziņas 16. punktā. 

-

Ievērojot likumprojekta 6.panta sestajā daļā noteikto par attīstītāja pienākumu izsoles nolikumā noteiktajā kārtībā segt izsoles maksu, lūdzam anotācijas 1.3.sadaļā norādīt, ka izsoles rezultātā iegūtie līdzekļi tiks ieskaitīti valsts budžetā.

-

Anotācijas 1.3.sadaļā ir minēts, ka  LIAA tiek paredzētas tiesības rezervēt ELWIND projekta atkrastes vēja parka tīkla pieslēguma jaudu. Lūdzam precizēt, vai LIAA būs jāveic arī jaudas rezervēšanas maksa, un ja šāda maksa būs jāveic, tad lūgums norādīt finansēšanas avotu. 

-

Attiecībā uz izziņas 10.punktā sniegto atbildi, kā arī anotācijas 1.3.sadaļā ietverto informāciju, ka “Publisko līdzekļu piesaistīšana Ceturtā elektroenerģijas starpsavienojuma izveidošanai nav kvalificējams kā komercdarbības atbalsts, jo atbilstoši Elektroenerģijas tirgus likuma 11.panta sestajai daļai AS “Augstsprieguma tīkls” kā pārvades operators ir “atbildīgs par elektroapgādes drošumu, elektroenerģijas ražošanas un starpvalstu savienojumu jaudu rezervēšanu un enerģijas plūsmu vadību, ņemot vērā elektroenerģijas apmaiņu ar citām savienotām pārvades sistēmām, nodrošinot pienācīgu pārvades tīkla jaudu un stabilu sistēmas darbību” un pie pārvades sistēmas attīstīšanas “ir atbildīgs par jaunu pārvades infrastruktūras objektu plānošanu, būvniecību un nodošanu ekspluatācijā”. Līdz ar to tikai AS “Augstsprieguma tīkls” var izveidot ceturto elektroenerģijas starpsavienojumu ar Igauniju.”, lūdzam minēto skaidrojumu papildināt ar informāciju, ka, tā kā AS “Augstsprieguma tīkls” ceturto elektroenerģijas starpsavienojuma izveidi veiks likumīgā monopola ietvaros, publisko resursu piešķiršana AS “Augstspriegums tīkls” minētā projekta īstenošanai nekvalificējas kā komercdarbības atbalsts.

-

Anotācijas 1.3.sadaļā ir norādīts, ka "Atbilstoši Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumam nekustamā īpašuma nomas līgumu slēdz uz laiku, kas nav ilgāks par 30 gadiem. Ņemot vērā, ka atkrastes vēja parka ekspluatācijas viens dzīvescikls ir apmēram 25 - 30 gadi, pēc kuriem ir iespēja nomainīt vēja turbīnas un ekspluatēt šo vēja parku atkārtoti vēl tādu pašu termiņu, tad, lai šo izsoli padarītu pievilcīgāku un piesaistītu lielākus investorus, tiek rosināts izsolīt ELWIND projekta atkrastes vēja parka laukumu privātajam attīstītājam uz 70 gadiem, kas ietvertu divus dzīves ciklus un laiku, kas nepieciešams vēja parka izbūvēšanai, nodošanai ekspluatācijā un beigās arī drošai demontāžai."
Ņemot vērā minēto, lūdzam Nolikumā atrunāt, kas notiks, ja attīstītājs šo 70 gadu laikā bankrotē; ja tas būs kā regulārs nomas maksājums, vai šī summa būs fiksēta uz visiem 70 gadiem un vai ir paredzēts to indeksēt.

-