Atzinums

Latvijas Ārstu psihoterapeitu asociācijas (LĀPA) uztur spēkā visus iepriekš iesniegtos iebildumus MK noteikumu projektam 25-TA-2392 "Kārtība, kādā izvērtē, reģistrē, ievieš un aktualizē klīniskās vadlīnijas, klīniskos algoritmus un klīniskos ceļus". Ministrijas izziņā norādītie argumenti iebildumu neņemšanai vērā nav pamatoti, lai attaisnotu noteikumu virzību izsludinātajā redakcijā. Noteikumu projekts paredz LĀPA kā profesionālas ārstu asociācijas un ārstu psihoterapeitu profesionālās autonomijas tiesību ierobežojumus. LĀPA aicina MK noteikumu projekta izstrādātājus un MK respektēt ārstu profesionālās darbības principus un regulēt izskatāmo jautājumu saskaņā ar plaši atzītiem tiesību prinicipiem klīnisko vadlīniju izstrādei un ieviešanai.

Ministrija pareizi norāda, ka MK noteikumu projekts formāli neaizliedz profesionālām asociācijām izstrādāt vadlīnijas. Tomēr LĀPA iebilst pret noteikumos paredzēto kārtību, kas praksē pieļauj, ka ārstu psihoterapeitu darbības vadlīnijas turpina izstrādāt citu profesiju pārstāvji, bet LĀPA pilnvērtīgas līdzdalības. MVI Nacionālajā psihiskās veselības centrā — iestādē, kuras darbības joma ir psihiatrija un kurā galvenokārt strādā psihiatri, izstrādā vadlīnijas par ārstu-psihoterapeitu darbu. Šāda prakse nerespektē ārstu psihoterapeitu profesionālo brīvību un darbību. Ārstu psihoterapeitu profesionālajai darbībai vadlīnijas un klīniskos ceļus ir jāizstrādā asociācijai sadarbībā ar citiem profesionāļiem, nevis MVI psihiatrijā, kādai ārstniecības iestādei vai augstskolai. 
Iebildumu noraidīšanai izmantotais fakts, ka MVI darba grupā kādreiz ir bijusi iesaistīta psihoterapeite, ir atsevišķas labas prakses piemērs ar gadījuma raksturu — tas nav sistēmiski un normatīvi nostiprināts asociācijas  līdzdalības tiesību mehānisms. Tiesiskā valstī atsevišķs labas prakses gadījums neaizstāj vispārēji saistošas tiesību normas.
Ja MVI nevēlas iesaistīt asociāciju vai nepiekrīt tās izstrādātajam dokumentam, asociācijai šobrīd nav nekāda tiesiskā mehānisma šo lēmumu apstrīdēt.
Ministrija norāda, ka profesionālo asociāciju iesaiste jau esot nodrošināta ar MK noteikumiem Nr. 543 (7.10. apakšpunkts — pienākums sadarboties ar asociācijām). LĀPA uzskata, ka šis arguments nav pietiekams, jo minētais apakšpunkts nenosaka:
kad sadarbībai jānotiek (pirms vadlīniju izstrādes, tās laikā vai pēc tās);
kādā formātā (informēšana, konsultēšanās vai līdzdarbošanās ar balsstiesībām);
kādas ir sekas, ja MVI sadarbību nenodrošina.
Vispārīgs sadarbības pienākums bez procedūras, termiņiem un atbildības par neizpildi juridiski ir deklaratīva norma, nevis izpildāms pienākums. Tāpēc MK noteikumos par klīnisko vadlīniju izstrādi ir jānosaka kā tieši profesionālas ārstu asociācijas vada, darbojas un līdzdarbojas klīniski vadlīniju izstrādes procesos.
Jājautā vai un kāds ir tiesiskās aizsardzības mehānisms asociācijai, ja MVI sadarbību nenodrošina? Kāda procedūra ir paredzēta noteikumos norādītajai saskaņošanai ar profesionālajām asociācijām un kā tiek risisnāti problēmjautājumi, ja tādi ir radušies?
LĀPA aicina ar normatīvo aktu noteikt asociācijas tiesības klīnisko vadlīniju izstrādē, kā arī pienākumu citām institūcijām nodrošināt profesionālās asociācijas obligātu dalību, ja tās izstrādā klīniskās vadlīnijas kādā ārstniecības jomā. LĀPA aicina ar normām paredzēt skaidru procedūru, kā asociācija tiek iesaistīta vadlīniju izstrādē no sākuma līdz beigām. Esošā kārtība pieļauj MVI rīcības brīvību, kas nav pieļaujama gadījumos, kad asociāciju dalība nav noteikta kā obligāta. LĀPA aicina izstrādāt normas, kuras nodrošina asociācijas dalību procesā, kurā notiek vadlīniju reģistrēšana SPKC. 
 

Lūdzu papildināt normatīvā akta projekta 3.punktu ar normu: Veselības aprūpes jomās, kurās ir izveidotas metodiskās vadības institūcijas, klīnisko vadlīniju, klīnisko algoritmu un klīnisko ceļu nepieciešamību vai aktualizāciju izvērtē metodiskās vadības institūcija un ārstniecības personu profesionālās organizācijas attiecīgajā veselības aprūpes jomā.

Noteikumu 3.punktā ir jāparedz ārstniecības personu profesionālo organizāciju dalībā klīnisko vadlīniju izstrādes un aktualizācijas procesā.

Veselības aprūpes jomās, kurās ir izveidotas metodiskās vadības institūcijas, klīnisko vadlīniju, klīnisko algoritmu un klīnisko ceļu nepieciešamību vai aktualizāciju izvērtē metodiskās vadības institūcija un ārstniecības personu profesionālās organizācijas attiecīgajā veselības aprūpes jomā.

Nepieciešams paredzēt skaidru un neatkarīgu profesionālo asociāciju darbību klīnisko vadlīniju izstrādes un reģistrācijas procesā. Saskaņošana nav piemērots līdzeklis. 

-