Projekta ID
25-TA-436Atzinuma sniedzējs
Veselības ministrija
Atzinums iesniegts
01.09.2025.
Saskaņošanas rezultāts
Nesaskaņots
Iebildumi / Priekšlikumi
Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Likumprojekts (grozījumi)
Iebildums
Zinātniskās darbības likuma (turpmāk - ZDL) 1. panta pirmās daļas 9. punkts (šajā likumprojektā netiek grozīts) paredz, ka valsts zinātniskā institūcija ir arī publiskas personas kapitālsabiedrība, ja: tās statūtos/nolikumā ir paredzēta zinātniskā darbība un piedalīšanās zinātniskās kvalifikācijas iegūšanā; tā ir reģistrēta Zinātnisko institūciju reģistrā; tajā nodarbināti vismaz pieci zinātniskā personāla pārstāvji ar doktora grādu attiecīgajā pētījumu virzienā. Līdz ar to ZDL kā speciālais regulējums zinātnes jomā skaidri iekļauj publiskas personas kapitālsabiedrības valsts zinātnisko institūciju lokā.
Atbilstoši Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma (turpmāk - Likums) 1. panta pirmās daļas 3. punktam publiskas personas kapitālsabiedrība ir kapitālsabiedrība, kurā visas kapitāla daļas vai balsstiesīgās akcijas pieder vienai publiskai personai. SIA “Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca”, VSIA “Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca”, VSIA “Bērnu klīniskā universitātes slimnīca” un VSIA “Nacionālais psihiskās veselības centrs” ir valsts kapitālsabiedrības, kuru kapitāla daļas 100% pieder valstij, līdz ar to tās kvalificējas kā publiskas personas kapitālsabiedrības. Turklāt atbilstoši Likuma 24.1 panta nosacījumiem minētās kapitālsabiedrības ir iedalītas no publiskas personas atkarīgu nekomerciālu publiskas personas kapitālsabiedrību grupā, proti - vispārējās valdības sektorā iekļauta kapitālsabiedrība, kura primāri nodrošina nefinanšu mērķu īstenošanu un kurai valsts budžeta finansējums pēdējo triju gadu laikā pārsniedz 90 procentus no kapitālsabiedrības vidējā kopējā apgrozījuma šajā periodā. Vēršam uzmanību, ka atbilstoši Likumam - nefinanšu mērķi ir kapitālsabiedrības mērķi, kas izriet no kapitālsabiedrībai noteiktā vispārējā stratēģiskā mērķa, tiesību aktiem un politikas plānošanas dokumentiem un ir saistīti ar publiskai personai noteikto funkciju izpildes nodrošināšanu.
Vēlamies uzsvērt, ka minētās kapitālsabiedrības ir arī iekļautas Zinātnisko institūciju reģistrā: SIA “Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca” (Reģ. Nr: 434120), VSIA “Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca” Zinātniskais institūts (Reģ. Nr.: 141121), VSIA “Bērnu klīniskā universitātes slimnīca” (Reģ. Nr.: 434004) un arī VSIA “Nacionālais psihiskās veselības centrs” Zinātniskais institūts Psihiskās veselības jomā (Reģ. Nr.: 444006).
Tas viennozīmīgi apliecina, ka minētās kapitālsabiedrības papildus veselības aprūpes funkcijām pilda arī zinātniskās institūcijas uzdevumus – īsteno pētniecību, veicina zinātniskās kvalifikācijas iegūšanu un rada jaunas zināšanas medicīnas un sabiedrības veselības jomā.
Vēršam uzmanību, ka Izglītības un zinātnes ministrijas norādītā Augstākās tiesas Civillietu departamenta 2013. gada 29. oktobra (lieta Nr. SPC-46/2013) lēmuma atziņa par publiskas personas kapitālsabiedrībām kā privāttiesību juridiskām personām ir korekta publisko tiesību un civiltiesisko attiecību kontekstā (Civilprocesa likuma piemērošanas ietvaros). Tomēr šī judikatūra neizslēdz speciālā regulējuma piemērošanu zinātnes finansēšanas jomā. Zinātniskās darbības likums kā speciālais likums (lex specialis) paredz, ka arī publiskas personas kapitālsabiedrības var būt valsts zinātniskās institūcijas (1. panta 9. punkts), ja tās ir reģistrētas Zinātnisko institūciju reģistrā un atbilst noteiktajiem kritērijiem. Tādējādi ZDL rada īpašu izņēmumu no vispārējā publisko tiesību regulējuma. Satversmes tiesa vairākkārt ir atzinusi, ka speciālais regulējums prevalē pār vispārējo (lex specialis derogat legi generali), piemēram: Satversmes tiesas 2011. gada 19. decembra spriedums lietā Nr. 2011-03-01, 2012. gada 2. maija spriedums lietā Nr. 2011-17-03, 2017. gada 15.jūnija spriedums lietā Nr. 2016-11-01. Līdz ar to minētais Augstākās tiesas lēmums nevar kalpot par pamatu, lai liegtu klīnisko universitāšu slimnīcām vai to zinātniskajiem institūtiem (SIA “Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca”, VSIA “Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca” Zinātniskais institūts un VSIA “Bērnu klīniskā universitātes slimnīca”), tostarp arī VSIA “Nacionālais psihiskās veselības centrs” Zinātniskais institūts Psihiskās veselības jomā tiesības saņemt bāzes finansējumu, ja tie atbilst ZDL un Ministru kabineta noteiktajiem kritērijiem.
Vēršam uzmanību uz to, ka Ministru kabineta 2022.gada 19.aprīļa noteikumi Nr.252. “Zinātniskās darbības bāzes finansējuma piešķiršanas kārtība” nosaka bāzes finansējuma aprēķināšanas un piešķiršanas kārtību, proti:
“4. Bāzes finansējumu ministrija aprēķina un piešķir zinātniskajām institūcijām, kuras pēdējā starptautiskajā novērtējumā ir novērtētas ar vērtējumu “3”, “4” un “5”.”
“5. Bāzes finansējumu ministrija neaprēķina un nepiešķir:
5.1. zinātniskajai institūcijai, kurā ir nodarbināti mazāk par pieciem zinātniskā personāla pārstāvjiem ar zinātnes doktora grādu;
5.2. zinātniskajām institūcijām, kuras pēdējā starptautiskajā novērtējumā ir novērtētas ar vērtējumu "1" un "2", izņemot zinātniskās institūcijas, kuras piedalās Eiropas Savienības budžeta programmas Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna īstenošanai augstākās izglītības un zinātnes izcilības un pārvaldības reformas ietvaros.”
Vienlaikus informējam, ka Zinātnisko institūciju darbības starptautiskajam novērtējumam, ko Izglītības un zinātnes ministrija organizē reizi sešos gados atbilstoši Ministru kabineta 2018. gada 2. oktobra noteikumiem Nr. 619 “Zinātnisko institūciju darbības starptautiskā novērtējuma organizēšanas kārtība”, jau ir pieteikušās arī lielākās klīniskās universitātes slimnīcas – SIA “Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca” un VSIA “Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca”. Tas apliecina šo institūciju aktīvu dalību novērtēšanas procesā un gatavību atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem pretendēt uz bāzes finansējuma saņemšanu.
Tāpat vēlamies norādīt, ka Zinātnisko institūciju reģistrā iekļautajām institūcijām 2024.gadā tika piešķirts metodiskās vadības institūcijas statuss: VSIA “Nacionālais psihiskās veselības centrs” psihiatrijas jomā, VSIA “Bērnu klīniskā universitātes slimnīca” – bērnu psihiatrijas un pediatrijas jomā, SIA “Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca” – onkoloģijas jomā un VSIA “Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca” – kardioloģijas jomā.
Atbilstoši Ministru kabineta 2024. gada 13. augusta noteikumiem Nr. 543 “Metodiskās vadības institūcijas noteikumi” ārstniecības iestādei metodiskās vadības institūcijas statusu piešķir konkrētā veselības aprūpes jomā, ja tā cita starpā atbilst šādiem kritērijiem:
“2.6. piedalās projektos, pētījumos un sadarbības tīklos atbilstoši metodiskās vadības institūcijas jomai;”
“2.7. metodiskās vadības institūcijas jomā ir pieredze klīniskajos un veselības aprūpes pētījumos un tā ir darba tiesiskajās attiecībās ar Latvijas Zinātnes padomes ekspertu (ekspertiem), vai arī sadarbojas ar augstākās izglītības iestādēm, nodrošinot klīnisko bāzi pētījumiem.”
Līdz ar to fakts, ka minētajām institūcijām ir piešķirts metodiskās vadības institūcijas statuss, apliecina to kapacitāti un atbilstību augstiem zinātniskās darbības kritērijiem, kas cieši sasaistās ar ZDL noteikto zinātnisko institūciju statusu un bāzes finansējuma piešķiršanas priekšnoteikumiem un ir saskaņā ar anotācijā aprakstīto mērķi. Likumprojekta anotācijā skaidri norādīts, ka grozījumu mērķis ir paplašināt finansējuma saņēmēju loku, atzīstot to institūciju pienesumu zinātnē, kuras līdz šim bija izslēgtas, jo to tiesiskais statuss neatbilda Zinātniskās darbības likuma 38. pantā uzskaitītajām institūciju kategorijām. Anotācijā (1.2. sadaļa “Mērķis”) noteikts: “Zinātnes bāzes finansējuma piešķiršana arī tādām valsts zinātniskajām institūcijām, kas ir citas valsts publiskās institūcijas, kurām ar likumu vai tās nolikumos ir noteikta zinātniskā darbība (piemēram, bibliotēkas, muzeji, arhīvi).”
Savukārt sadaļā “Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi” uzsvērts, ka šobrīd 38. pants neparedz bāzes finansējuma piešķiršanu arī tām institūcijām, kas ir reģistrētas Zinātnisko institūciju reģistrā un ir starptautiski novērtētas (piemērs – Latvijas Nacionālā bibliotēka). Tādējādi šīs institūcijas tiek izslēgtas no finansējuma nevis sava pētnieciskā pienesuma dēļ, bet gan tikai tāpēc, ka to juridiskais statuss neatbilst esošajā pantā minētajām formām.
Līdz ar to Izglītības un zinātnes ministrijas norādītā argumentācija, ka valsts kapitālsabiedrības nav “iestādes” Valsts pārvaldes iekārtas likuma izpratnē un tāpēc nevar saņemt finansējumu, ir formāli korekta šaurā publisko tiesību skatījumā, bet tā nonāk pretrunā ar likumdevēja izvirzīto mērķi. Grozījumi ir paredzēti tieši, lai novērstu līdzšinējo atšķirīgo attieksmi pēc tiesiskās formas un nodrošinātu, ka visas valsts institūcijas, kurām ar likumu vai nolikumu ir deleģēta zinātniskā darbība un kuras ir reģistrētas Zinātnisko institūciju reģistrā, var saņemt bāzes finansējumu neatkarīgi no to juridiskā statusa.
Pamatojoties uz augstāk norādīto, publiskas personu kapitālsabiedrībām, kuru ir iekļautas Zinātnisko institūciju reģistrā un atbilst ZDL un Ministru kabineta noteiktajiem kritērijiem, nedrīkst liegt tiesības uz bāzes finansējumu tikai juridiskās formas dēļ, jo tas ir pretrunā:
1. Zinātniskās darbības likuma 1. panta 9. punktam (zinātniskās institūcijas var būt arī publiskas personas kapitālsabiedrības);
2. likumprojekta anotācijā skaidri norādītajam mērķim (paplašināt finansējuma saņēmēju loku);
3. LR Satversmes 91. pantam (vienlīdzības princips);
4. kā arī tiesiskās paļāvības principam, jo slimnīcām, kuras jau ir reģistrētas Zinātnisko institūciju reģistrā un piedalās starptautiskajā novērtējumā, ir radīta leģitīma paļāvība, ka tās tiks vērtētas un finansētas pēc vienotiem kritērijiem tāpat kā citas institūcijas.
Līdz ar to atkārtoti lūdzam, precizēt Likumprojekta 38. pantu, paredzot, ka tiesības saņemt zinātnes bāzes finansējumu ir arī klīniskajām universitāšu slimnīcām un specializētajām slimnīcām, kas ir valsts kapitālsabiedrības un kuras (vai to izveidotas struktūrvienības) ir reģistrētas zinātnisko institūciju reģistrā, piedāvājot sekojošu redakciju:
“papildināt pirmās daļas otro teikumu pēc vārdiem „tai skaitā valsts dibināto universitāšu zinātniskajiem institūtiem – atvasinātām publiskām personām –” ar vārdiem „citām valsts publiskajām institūcijām, kuru nolikumos ir paredzēta zinātniskā darbība, piedalīšanās zinātniskās kvalifikācijas iegūšanas un pilnveidošanas procesā (turpmāk – valsts publiskās institūcijas), kā arī klīniskajām universitāšu slimnīcām un specializētajām slimnīcām (vai to izveidotām struktūrvienībām), kas ir publiskas personas kapitālsabiedrības un ir reģistrētas Zinātnisko institūciju reģistrā”.
Atbilstoši Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma (turpmāk - Likums) 1. panta pirmās daļas 3. punktam publiskas personas kapitālsabiedrība ir kapitālsabiedrība, kurā visas kapitāla daļas vai balsstiesīgās akcijas pieder vienai publiskai personai. SIA “Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca”, VSIA “Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca”, VSIA “Bērnu klīniskā universitātes slimnīca” un VSIA “Nacionālais psihiskās veselības centrs” ir valsts kapitālsabiedrības, kuru kapitāla daļas 100% pieder valstij, līdz ar to tās kvalificējas kā publiskas personas kapitālsabiedrības. Turklāt atbilstoši Likuma 24.1 panta nosacījumiem minētās kapitālsabiedrības ir iedalītas no publiskas personas atkarīgu nekomerciālu publiskas personas kapitālsabiedrību grupā, proti - vispārējās valdības sektorā iekļauta kapitālsabiedrība, kura primāri nodrošina nefinanšu mērķu īstenošanu un kurai valsts budžeta finansējums pēdējo triju gadu laikā pārsniedz 90 procentus no kapitālsabiedrības vidējā kopējā apgrozījuma šajā periodā. Vēršam uzmanību, ka atbilstoši Likumam - nefinanšu mērķi ir kapitālsabiedrības mērķi, kas izriet no kapitālsabiedrībai noteiktā vispārējā stratēģiskā mērķa, tiesību aktiem un politikas plānošanas dokumentiem un ir saistīti ar publiskai personai noteikto funkciju izpildes nodrošināšanu.
Vēlamies uzsvērt, ka minētās kapitālsabiedrības ir arī iekļautas Zinātnisko institūciju reģistrā: SIA “Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca” (Reģ. Nr: 434120), VSIA “Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca” Zinātniskais institūts (Reģ. Nr.: 141121), VSIA “Bērnu klīniskā universitātes slimnīca” (Reģ. Nr.: 434004) un arī VSIA “Nacionālais psihiskās veselības centrs” Zinātniskais institūts Psihiskās veselības jomā (Reģ. Nr.: 444006).
Tas viennozīmīgi apliecina, ka minētās kapitālsabiedrības papildus veselības aprūpes funkcijām pilda arī zinātniskās institūcijas uzdevumus – īsteno pētniecību, veicina zinātniskās kvalifikācijas iegūšanu un rada jaunas zināšanas medicīnas un sabiedrības veselības jomā.
Vēršam uzmanību, ka Izglītības un zinātnes ministrijas norādītā Augstākās tiesas Civillietu departamenta 2013. gada 29. oktobra (lieta Nr. SPC-46/2013) lēmuma atziņa par publiskas personas kapitālsabiedrībām kā privāttiesību juridiskām personām ir korekta publisko tiesību un civiltiesisko attiecību kontekstā (Civilprocesa likuma piemērošanas ietvaros). Tomēr šī judikatūra neizslēdz speciālā regulējuma piemērošanu zinātnes finansēšanas jomā. Zinātniskās darbības likums kā speciālais likums (lex specialis) paredz, ka arī publiskas personas kapitālsabiedrības var būt valsts zinātniskās institūcijas (1. panta 9. punkts), ja tās ir reģistrētas Zinātnisko institūciju reģistrā un atbilst noteiktajiem kritērijiem. Tādējādi ZDL rada īpašu izņēmumu no vispārējā publisko tiesību regulējuma. Satversmes tiesa vairākkārt ir atzinusi, ka speciālais regulējums prevalē pār vispārējo (lex specialis derogat legi generali), piemēram: Satversmes tiesas 2011. gada 19. decembra spriedums lietā Nr. 2011-03-01, 2012. gada 2. maija spriedums lietā Nr. 2011-17-03, 2017. gada 15.jūnija spriedums lietā Nr. 2016-11-01. Līdz ar to minētais Augstākās tiesas lēmums nevar kalpot par pamatu, lai liegtu klīnisko universitāšu slimnīcām vai to zinātniskajiem institūtiem (SIA “Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca”, VSIA “Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca” Zinātniskais institūts un VSIA “Bērnu klīniskā universitātes slimnīca”), tostarp arī VSIA “Nacionālais psihiskās veselības centrs” Zinātniskais institūts Psihiskās veselības jomā tiesības saņemt bāzes finansējumu, ja tie atbilst ZDL un Ministru kabineta noteiktajiem kritērijiem.
Vēršam uzmanību uz to, ka Ministru kabineta 2022.gada 19.aprīļa noteikumi Nr.252. “Zinātniskās darbības bāzes finansējuma piešķiršanas kārtība” nosaka bāzes finansējuma aprēķināšanas un piešķiršanas kārtību, proti:
“4. Bāzes finansējumu ministrija aprēķina un piešķir zinātniskajām institūcijām, kuras pēdējā starptautiskajā novērtējumā ir novērtētas ar vērtējumu “3”, “4” un “5”.”
“5. Bāzes finansējumu ministrija neaprēķina un nepiešķir:
5.1. zinātniskajai institūcijai, kurā ir nodarbināti mazāk par pieciem zinātniskā personāla pārstāvjiem ar zinātnes doktora grādu;
5.2. zinātniskajām institūcijām, kuras pēdējā starptautiskajā novērtējumā ir novērtētas ar vērtējumu "1" un "2", izņemot zinātniskās institūcijas, kuras piedalās Eiropas Savienības budžeta programmas Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna īstenošanai augstākās izglītības un zinātnes izcilības un pārvaldības reformas ietvaros.”
Vienlaikus informējam, ka Zinātnisko institūciju darbības starptautiskajam novērtējumam, ko Izglītības un zinātnes ministrija organizē reizi sešos gados atbilstoši Ministru kabineta 2018. gada 2. oktobra noteikumiem Nr. 619 “Zinātnisko institūciju darbības starptautiskā novērtējuma organizēšanas kārtība”, jau ir pieteikušās arī lielākās klīniskās universitātes slimnīcas – SIA “Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca” un VSIA “Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca”. Tas apliecina šo institūciju aktīvu dalību novērtēšanas procesā un gatavību atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem pretendēt uz bāzes finansējuma saņemšanu.
Tāpat vēlamies norādīt, ka Zinātnisko institūciju reģistrā iekļautajām institūcijām 2024.gadā tika piešķirts metodiskās vadības institūcijas statuss: VSIA “Nacionālais psihiskās veselības centrs” psihiatrijas jomā, VSIA “Bērnu klīniskā universitātes slimnīca” – bērnu psihiatrijas un pediatrijas jomā, SIA “Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca” – onkoloģijas jomā un VSIA “Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca” – kardioloģijas jomā.
Atbilstoši Ministru kabineta 2024. gada 13. augusta noteikumiem Nr. 543 “Metodiskās vadības institūcijas noteikumi” ārstniecības iestādei metodiskās vadības institūcijas statusu piešķir konkrētā veselības aprūpes jomā, ja tā cita starpā atbilst šādiem kritērijiem:
“2.6. piedalās projektos, pētījumos un sadarbības tīklos atbilstoši metodiskās vadības institūcijas jomai;”
“2.7. metodiskās vadības institūcijas jomā ir pieredze klīniskajos un veselības aprūpes pētījumos un tā ir darba tiesiskajās attiecībās ar Latvijas Zinātnes padomes ekspertu (ekspertiem), vai arī sadarbojas ar augstākās izglītības iestādēm, nodrošinot klīnisko bāzi pētījumiem.”
Līdz ar to fakts, ka minētajām institūcijām ir piešķirts metodiskās vadības institūcijas statuss, apliecina to kapacitāti un atbilstību augstiem zinātniskās darbības kritērijiem, kas cieši sasaistās ar ZDL noteikto zinātnisko institūciju statusu un bāzes finansējuma piešķiršanas priekšnoteikumiem un ir saskaņā ar anotācijā aprakstīto mērķi. Likumprojekta anotācijā skaidri norādīts, ka grozījumu mērķis ir paplašināt finansējuma saņēmēju loku, atzīstot to institūciju pienesumu zinātnē, kuras līdz šim bija izslēgtas, jo to tiesiskais statuss neatbilda Zinātniskās darbības likuma 38. pantā uzskaitītajām institūciju kategorijām. Anotācijā (1.2. sadaļa “Mērķis”) noteikts: “Zinātnes bāzes finansējuma piešķiršana arī tādām valsts zinātniskajām institūcijām, kas ir citas valsts publiskās institūcijas, kurām ar likumu vai tās nolikumos ir noteikta zinātniskā darbība (piemēram, bibliotēkas, muzeji, arhīvi).”
Savukārt sadaļā “Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi” uzsvērts, ka šobrīd 38. pants neparedz bāzes finansējuma piešķiršanu arī tām institūcijām, kas ir reģistrētas Zinātnisko institūciju reģistrā un ir starptautiski novērtētas (piemērs – Latvijas Nacionālā bibliotēka). Tādējādi šīs institūcijas tiek izslēgtas no finansējuma nevis sava pētnieciskā pienesuma dēļ, bet gan tikai tāpēc, ka to juridiskais statuss neatbilst esošajā pantā minētajām formām.
Līdz ar to Izglītības un zinātnes ministrijas norādītā argumentācija, ka valsts kapitālsabiedrības nav “iestādes” Valsts pārvaldes iekārtas likuma izpratnē un tāpēc nevar saņemt finansējumu, ir formāli korekta šaurā publisko tiesību skatījumā, bet tā nonāk pretrunā ar likumdevēja izvirzīto mērķi. Grozījumi ir paredzēti tieši, lai novērstu līdzšinējo atšķirīgo attieksmi pēc tiesiskās formas un nodrošinātu, ka visas valsts institūcijas, kurām ar likumu vai nolikumu ir deleģēta zinātniskā darbība un kuras ir reģistrētas Zinātnisko institūciju reģistrā, var saņemt bāzes finansējumu neatkarīgi no to juridiskā statusa.
Pamatojoties uz augstāk norādīto, publiskas personu kapitālsabiedrībām, kuru ir iekļautas Zinātnisko institūciju reģistrā un atbilst ZDL un Ministru kabineta noteiktajiem kritērijiem, nedrīkst liegt tiesības uz bāzes finansējumu tikai juridiskās formas dēļ, jo tas ir pretrunā:
1. Zinātniskās darbības likuma 1. panta 9. punktam (zinātniskās institūcijas var būt arī publiskas personas kapitālsabiedrības);
2. likumprojekta anotācijā skaidri norādītajam mērķim (paplašināt finansējuma saņēmēju loku);
3. LR Satversmes 91. pantam (vienlīdzības princips);
4. kā arī tiesiskās paļāvības principam, jo slimnīcām, kuras jau ir reģistrētas Zinātnisko institūciju reģistrā un piedalās starptautiskajā novērtējumā, ir radīta leģitīma paļāvība, ka tās tiks vērtētas un finansētas pēc vienotiem kritērijiem tāpat kā citas institūcijas.
Līdz ar to atkārtoti lūdzam, precizēt Likumprojekta 38. pantu, paredzot, ka tiesības saņemt zinātnes bāzes finansējumu ir arī klīniskajām universitāšu slimnīcām un specializētajām slimnīcām, kas ir valsts kapitālsabiedrības un kuras (vai to izveidotas struktūrvienības) ir reģistrētas zinātnisko institūciju reģistrā, piedāvājot sekojošu redakciju:
“papildināt pirmās daļas otro teikumu pēc vārdiem „tai skaitā valsts dibināto universitāšu zinātniskajiem institūtiem – atvasinātām publiskām personām –” ar vārdiem „citām valsts publiskajām institūcijām, kuru nolikumos ir paredzēta zinātniskā darbība, piedalīšanās zinātniskās kvalifikācijas iegūšanas un pilnveidošanas procesā (turpmāk – valsts publiskās institūcijas), kā arī klīniskajām universitāšu slimnīcām un specializētajām slimnīcām (vai to izveidotām struktūrvienībām), kas ir publiskas personas kapitālsabiedrības un ir reģistrētas Zinātnisko institūciju reģistrā”.
Piedāvātā redakcija
“papildināt pirmās daļas otro teikumu pēc vārdiem „tai skaitā valsts dibināto universitāšu zinātniskajiem institūtiem – atvasinātām publiskām personām –” ar vārdiem „citām valsts publiskajām institūcijām, kuru nolikumos ir paredzēta zinātniskā darbība, piedalīšanās zinātniskās kvalifikācijas iegūšanas un pilnveidošanas procesā (turpmāk – valsts publiskās institūcijas), kā arī klīniskajām universitāšu slimnīcām un specializētajām slimnīcām (vai to izveidotām struktūrvienībām), kas ir publiskas personas kapitālsabiedrības un ir reģistrētas Zinātnisko institūciju reģistrā.”.
