Atzinums

Lūdzam precizēt likumprojekta 15.panta otrās daļas redakciju, paredzot, ka Ekonomikas ministrija nodrošina gan iemaksu, gan piespiedu naudu pārskaitīšanu valsts energoefektivitātes fondā.

-

Ierosinām precizēt likumprojekta 15.panta pirmās daļas redakciju.

(1) Degvielas piegādātājs 30 dienu laikā pēc šā likuma 13. panta pirmajā daļā un 14. panta trešajā daļā noteiktā Ministru kabineta noteiktās institūcijas lēmuma saņemšanas šā likuma 13. panta otrajā daļā noteikto piespiedu naudu vai šā likuma 14. panta pirmajā vai otrajā daļā noteikto iemaksu ieskaita valsts energoefektivitātes fondā, to ieskaitot ar tāda maksājumu pakalpojumu sniedzēja starpniecību, kuram ir tiesības sniegt maksājumu pakalpojumus Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma izpratnē. Piespiedu naudu vai iemaksu ieskaita valsts energoefektivitātes fondam izveidotai Ekonomikas ministrijas budžeta apakšprogrammai atvērtajā valsts pamatbudžeta izdevumu kontā Valsts kasē un uzkaita kā iestādes citus pašu ieņēmumus.

Vēršam uzmanību, ka valsts energoefektivitātes fondā ieskaitītie līdzekļi ir uzskatāmi par publiskajiem resursiem, attiecīgi Ministru kabinetam ir jābūt noteiktam deleģējumam lemt par to novirzīšanu t.sk. anotācijā minētajiem komersantiem un/vai valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrībām. Lemjot par publisko resursu piešķiršanu saimnieciskās darbības veicējiem ir saistoša arī  komercdarbības atbalsta kontroles normu ievērošana. Ievērojot minēto, lūdzam papildināt likumprojekta 15.pantu ar jaunu ceturto  daļu, kas noteiktu deleģējumu Ministru kabinetam lemt par atbalsta shēmu izstrādi, vienlaikus norādot, ka izstrādājot atbalsta shēmas energoefektivitātes uzlabošanai transportā Ministru kabinets noteiks arī komercdarbības atbalsta piešķiršanas nosacījumus.
 

-

Lūdzam precizēt anotācijas VII. sadaļas 2.punkta trešo rindkopu, svītrojot vārdus “ja attiecināms – papildus piešķirto”, ievērojot anotācijas III sadaļā norādīto, ka likumprojektam nav ietekmes uz valsts budžetu un tajā iekļautās normas institūcijas nodrošinās piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros.

Likumprojekta izpildē iesaistītās institūcijas likumprojektā iekļautos pasākumus nodrošinās piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros.
 

Lūdzam papildināt anotācijas III. sadaļas 6.punktā esošo informāciju, norādot, ka atbilstoši likumprojekta 13. un 14.pantā ieskaitītās piespiedu naudas un iemaksas tiks ieplānotas Ekonomikas ministrijas budžeta apakšprogrammā 29.04.00 “Energoefektivitātes politikas ieviešana” kā iestādes citi pašu ieņēmumi. Vienlaikus, ievērojot 6.punktā sniegto informāciju, ka līdzekļi valsts energoefektivitātes fondā varētu tikt ieskaitīti ne ātrāk kā 2025.gada 4.ceturksnī, lūdzam svītrot ietekmi uz budžetu 2024.gadā, attiecīgi 7.ailē “izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru 2024.g.” norādot “0”. Turklāt jāsvītro 7.punktā sniegtā informācija, jo likumprojekts neparedz izmaiņas amata vietu skaitā.

-

Lai novērstu neatbilstību un tiktu ievērots  Attīstības finanšu institūcijas likumā noteiktais, lūdzam no anotācijas izslēgt informāciju par Energoefektivitātes likuma precizēšanu attiecībā par publisko līdzekļu izmantošanu neatbilstoši Attīstības finanšu institūcijas likuma izpratnei, t.sk., likuma 15. panta 2. daļas 1. punktā noteiktajam, ka Altum rezerves kapitāla veidošanai jānovirza  daļa no programmas ietvaros saņemtā publiskā finansējuma sagaidāmo zaudējumu apmēra, kas noteikts, ievērojot risku pārvaldības politiku.

-

Likumprojekta 1.panta 33.punktā paredzēts noteikt sašķidrinātās naftas gāzes definīciju.
Informējam, ka pēc Valsts ieņēmumu dienestā komersantu sniegtās informācijas izriet, ka komersanti Latvijā ieved arī propilēnu - sašķidrināto naftas gāzi izmantošanai par degvielu, kas ietilpst Regulā 2658/87 noteikto kombinētās nomenklatūras kodu 2901 preču pozīcijā. Šobrīd atbilstoši komersantu deklarētajai informācijai šis produkts netiek nodots patēriņam Latvijas Republikā, bet izvests uz citām valstīm.
Ievērojot minēto, lūdzam izvērtēt, vai nav jāpapildina sašķidrinātā naftas gāzes definīcija.
 

-

Likumprojekta 1.panta 18.punktā ir dota degvielas piegādātāja definīcija.
         Vēršam uzmanību, ka degvielas piegādātāji, kas ieved vai saņem Latvijā degvielu un maksā akcīzes nodokli, var būt ne tikai komersanti, kam ir izsniegta speciālā atļauja (licence) apstiprināta noliktavas turētāja darbībai, bet arī komersanti, kas ir saņēmuši speciālo atļauju (licenci) reģistrēta saņēmēja darbībai vai speciālo atļauju (licenci) naftas produktu vairumtirdzniecībai vai naftas produktu mazumtirdzniecībai un kas realizē paša importēto vai no Eiropas Savienības dalībvalsts ievesto degvielu.
Ievērojot minēto, sniedzam priekšlikumu degvielas piegādātāja definīcijai:

 

18) degvielas piegādātājs – komersants, kas ir saņēmis speciālo atļauju (licenci) darbībām ar naftas produktiem, dabasgāzi un maksā akcīzes nodokli par naftas produktiem, dabasgāzi, kas tiek izmantota par degvielu, vai citiem produktiem, kas tiek realizēti vai paredzēti realizācijai, izmantoti vai paredzēti izmantošanai par degvielu”.

Ierosinām precizēt likumprojekta 1.panta 9. un 19.punktā minēto terminu definīcijas, lai labāk varētu nosķirt minētos degvielas veidus, jo atbilstoši kombinētās nomenklatūras kodu 2710 preču pozīcijai ir saprotams plašs enerģijas produktu tvērums.

9) benzīns – jebkura gaistoša minerāleļļa, kas ietilpst Padomes 1987. gada 23. jūlija Regulā Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu (turpmāk – Regula 2658/87) noteikto kombinētās nomenklatūras kodu 2710 preču pozīcijā un paredzēta motoriem vai dzinējiem ar dzirksteļaizdedzi;
19) dīzeļdegviela – gāzeļļa, kas ietilpst Regulā Nr. 2658/87 noteikto kombinētās nomenklatūras kodu 2710 preču pozīcijā un paredzēta motoriem vai dzinējiem ar kompresijas aizdedzi;

Likumprojekta 7.panta pirmajā daļā paredzēts, ka transportlīdzekļa ražotājs nodrošina, ka redzamā vietā uz transportlīdzekļa, kas laists tirgū pēc šā likuma spēkā stāšanās dienas, un to rokasgrāmatā ir norādīta informāciju par tajā izmantojamo transporta enerģiju un attiecīgā mehāniskā transportlīdzekļa uzpildes vai uzlādes veidu.
Lūdzam precizēt likumprojekta 7.panta pirmās daļas redakciju un aizstāt vārdu "informāciju" ar vārdu "informācija".
 

-

Lūdzam precizēt anotācijas sadaļas III. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem 6.punkta pēdējo rindkopu, ka likumprojekta 12.panta otrajā daļā minētie līdzekļi, ko maksās transporta enerģijas īpašnieks vai valdītājs, pārskaitot tos uz paziņojumā norādīto BVKB kontu Valsts kasē, ir plānojami budžetā kā iestādes pašu ieņēmumi un novirzāmi ar transporta enerģijas kvalitātes uzraudzību saistīto izdevumu segšanai vispārējā kārtībā. Tā nevar būt kārtējajā gadā veikto izdevumu atjaunošana, jo šādā gadījumā budžeta izpildē netiek uzrādīti visi ar transporta enerģijas kvalitātes uzraudzību saistītie izdevumi pilnā apmērā.
 

Tādējādi BVKB ar transporta enerģijas kvalitātes uzraudzību saistītos izdevumus gadījumā, ja tiek konstatēts, ka transporta enerģijas kvalitāte neatbilst izvirzītajām prasībām, tiks segti no saņemtajām iemaksām no transporta enerģijas īpašnieka vai valdītāja, kas tos ieskaitīs BVKB kontā Valsts kasē, kuri pēc tam tiks plānoti budžetā un novirzīti BVKB ar transporta enerģijas kvalitātes uzraudzību saistīto izdevumu segšanai.

Ievērojot to, ka likumprojekta 1.panta 2.punktā tiek noteikts, ka likumprojektā tiek lietots jēdziens “atbalsta shēma”, lūdzam arī anotācijas tekstā lietot atbilstošu terminu, lai neradītu pārpratumus. Vēršam uzmanību, ka anotācijā lietotais termins “atbalsta programma” likumprojektā nav definēts.
 

-