Atzinums

Valsts kontrole ir iepazinusies ar Ekonomikas ministrijas precizēto rīcības plāna projektu “Cilvēkkapitāla attīstības stratēģija 2024.-2027.gadam” (24-TA-273) (turpmāk – Stratēģijas projekts) un Tiesību aktu projektu portālā pieejamo izziņu 24-TA-273, kas ietver Ekonomikas ministrijas viedokli par Valsts kontroles iepriekš sniegto atzinumu.
Diemžēl Stratēģijas projekts arvien neietver darbības, lai pēc būtības risinātu Valsts kontroles lietderības revīzijā Nr. 2.4.1–28/2022 “Vai pieaugušo izglītība sasniedz tai izvirzītos mērķus un atbilst darba tirgus vajadzībām?” konstatētās problēmas un ieviestu Valsts kontroles sniegtos ieteikumus.
Stratēģijas projekta apstiprināšana un jaunā Eiropas Savienības fondu plānošanas perioda sākums ir īstais brīdis un iespēja novērst revīzijā konstatētās problēmas pieaugušo izglītībā ne tikai saturiski, bet arī institucionāli.
Valsts kontrole atkārtoti vērš uzmanību, ka arvien par pieaugušo izglītību atbildīgās ministrijas nav motivētas sniegtos ieteikumus ieviest pēc būtības un virzīties uz reālām pārmaiņām.

Par precizēto Stratēģijas projektu Valsts kontrole atkārtoti izsaka šādus iebildumus.

1. Stratēģijas projekts arvien paredz, ka ES fondu 2021.-2027. gada plānošanas periodā pieaugušo mācības turpinās plānot un nodrošināt gan Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA), gan Valsts izglītības attīstības aģentūra (VIAA).
Valsts kontrole arvien uztur revīzijā konstatēto, ka NVA un VIAA pieaugušo mācību plānošanā un īstenošanā veic vienas un tās pašas funkcijas un nav objektīvu šķēršļu šīs funkcijas nodrošināt vienai iestādei, tā novēršot jau tā pieaugušo izglītībai ierobežoto līdzekļu neproduktīvu izmantošanu.
Lai gan Stratēģijas projekts paredz stiprināt Ekonomikas ministrijas lomu mācību vajadzību pasūtījuma veidošanā (t.i., ir plānots, ka Ekonomikas ministrija noteiks darba tirgus pieprasījumam un tautsaimniecības nozaru attīstībai nepieciešamās profesionālās kvalifikācijas un prasmes un to apjomu), mācību piedāvājumu arvien veidos katra no iestādēm. Līdz ar to arī šo procesa soli nav plānots konsolidēt pēc būtības: katra no iestādēm turpinās veikt analītisko darbu, lai atbilstoši Ekonomikas ministrijas pasūtījumam izstrādātu mācību vajadzību piedāvājumu, ko iesniegt apstiprināšanai Apvienotajai pieaugušo izglītības koordinācijas komisijai.
Tas nozīmē, ka Ekonomikas ministrijas norādītā Apvienotā pieaugušo izglītības koordinācijas komisija nenovērsīs iestāžu funkciju dublēšanos pieaugušo izglītības vajadzību noteikšanā.

2. Stratēģijas projekta sadaļā “Esošā situācija, izaicinājumi” ir izvirzīts mērķis laikā līdz 2027.gadam nodrošināt 50 000 mazkvalificētu personu pārkvalifikāciju.
Pašlaik arvien nav skaidrs, kā ir plānots sasniegt šo rezultātu, jo arī precizētais Stratēģijas projekts neparedz mērķētus pasākumus mazkvalificētu jeb personu ar zemu izglītības līmeni iesaistei pieaugušo izglītībā.
Revīzijā, iepazīstoties ar citu valsti praksi, Valsts kontrole konstatēja, ka personu ar zemu izglītības līmeni iesaistei pieaugušo izglītībā ir nepieciešama individuāla pieeja, t.i., ir nepieciešams rast risinājumu šo personu individuālai uzrunāšanai un iesaistei pieaugušo mācībās, tajā skaitā, ņemot vērā citu valstu pieredzi šo mērķgrupu iesaistei.
Izziņā sniegtais Ekonomikas ministrijas komentārs par to, ka mazkvalificētu personu iesaiste tiks veicināta ar rezultātos balstītu atbalsta instrumentu, kura izstrāde tika uzsākta 2023. gada rudenī, neattiecas uz šo ieteikumu.

3. Stratēģijas projekts arvien paredz stiprināt pieaugušo izglītības koordinatoru tīklu pašvaldībās (4.2.1.2. aktivitāte), ko ir paredzēts īstenot, laikā līdz 2027.gadam organizējot vismaz sešus mācību un informēšanas pasākumus 43 pašvaldību izglītības koordinatoriem.
Lai gan izziņā, komentējot Valsts kontroles iepriekš izteikto atzinumu, Ekonomikas ministrija paskaidro, ka šis uzdevumus nav saistīts ar VIAA projektu, bet izriet no pašvaldību funkcijas pieaugušo izglītības īstenošanā (tajā skaitā tiesībām īstenot dažādas neformālās izglītības aktivitātes), norādām, ka arvien uzskatām šo aktivitāti par neefektīvu, kas neveicina pieaugušo izglītībai izvirzīto valsts kopējo mērķu sasniegšanu.
Tā kā pašvaldības nav ieinteresētas šī uzdevuma veikšanā, šo risinājumu nemainot pēc būtības (piemēram, nosakot pašvaldībām konkrētus uzdevumus un sasniedzamos rezultātus), un pašvaldību iesaisti veicinot tikai ar izglītojošiem semināriem pašvaldību izglītības koordinatoriem, nav sagaidāmas reālas izmaiņas, t.i., ka pašvaldību izglītības koordinatori būs motivēti meklēt risinājumus, lai veicinātu valsts kopējo pieaugušo izglītībai izvirzīto mērķu sasniegšanu.
Atkārtoti vēršam uzmanību uz revīzijā konstatēto, ka lielākajā daļā pašvaldību (37 pašvaldībās jeb 86 %) bija noteikta persona, kura ir atbildīga par pieaugušo izglītību. Tomēr lielākoties darbiniekam šie uzdevumi bija noteikti tikai kā papildu pienākumi un galvenokārt bija saistīti ar pašas pašvaldības organizētajām mācībām un dažādiem sabiedrības izglītošanas projektiem, nevis lai veicinātu mērķgrupu iesaisti valsts finansētajos pieaugušo izglītības projektos.
 

-