Atzinums

Satiksmes ministrija uztur 09.11.2022. atzinumā ietverto iebildumu attiecībā uz noteikumu projekta 6.punktu. Izziņā ir norādīts, ka iebildums ņemts vērā un sniegts skaidrojums, ka noteikumu projektā noteiktais atbildības sadalījums attiecībā uz personas datiem tika izdiskutēts ar Datu valsts inspekciju un tika atzīts par pieņemamu. Vēršam uzmanību, ka datu devēja datiem DAGR varēs piekļūt tikai konkrētais datu devējs un līgumā starp datu devēju un datu saņēmēju noteiktais datu saņēmējs. DAGR pārzinis šiem datiem nevarēs piekļūt, taču šis skaidrojums nav attiecināms uz Satiksmes ministrijas iebilduma būtību.
Noteikumu projekta 6.punkta papildinātajā redakcijā ir norādīts, ka datu devējs ir atbildīgs par tā pārziņā esošās informācijas sistēmas datu, kuri ir iekļauti Datu izplatīšanas un pārvaldības platformas datu krātuvē, aktualitāti un atbilstību normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, par datu kvalitāti un tā pārziņā esošās informācijas sistēmas datu izmantošanu. Iebilduma būtība ir par visiem Datu izplatīšanas un pārvaldības platformas datu krātuvē iekļautajiem datiem (ne tikai par personas datiem), un iebildums nav par datu piekļuves nosacījumiem.
Iebilduma būtība ir datu devēja nodoto datu glabāšana un apstrāde citā informācijas sistēmā, par kuru datu devējs neatbild. Datu devējs nevar būt atbildīgs par citas sistēmas un cita pārziņa datu krātuvē iekļautajiem datiem, jo nepārvalda šīs sistēmas funkcionalitāti un darbības, kuras var tikt veiktas datu glabāšanas vai sistēmas funkciju nodrošināšanai.
Saskaņā ar noteikumu projekta anotācijā iekļauto informāciju datu devējs ir atbildīgs par tā pārziņā esošās informācijas sistēmā esošo datu, kuri izvietoti DAGR, aktualitāti un atbilstību normatīvajos aktos noteiktajām prasībām (atbilstoši Likuma 8.panta 1.punktam, kā arī speciālajām normām par konkrēto datu izmantošanu). Informējam, ka Valsts informācijas sistēmu likuma 8.pants regulē pārziņa funkcijas, nosakot atbildību par tā pārziņā esošas informācijas sistēmas (datu devēja informācijas sistēmas) datu integritāti, nevis citā informācijas sistēmā iekļauto datu integritāti.
Papildus precizētajā noteikumu projekta 6.punkta redakcijā pašlaik ir iekļautas prasības gan datu devēja atbildībai par Datu izplatīšanas un pārvaldības platformas datu krātuvē iekļautajiem datiem, gan par datu devēja atbildību par savā sistēmā iekļauto datu kvalitāti un izplatīšanu.
Ievērojot iespējamo vajadzību noteikumu projektā noregulēt jautājumu par datu integritāti, lūdzam izvērtēt jautājumu par atbildības noteikšanu Datu izplatīšanas un pārvaldības platformas pārzinim par tā datu krātuvē iekļauto datu integritātes garantēšanu, tādējādi apstiprinot informāciju, ka Datu izplatīšanas un pārvaldības platformā dati netiks mainīti, kas, savukārt, apliecina, ka tie būs atbilstoši datu devēja sistēmā iekļauto datu integritātei, kvalitātei un aktualitātei.
Ņemot vērā minēto lūdzam precizēt noteikumu projekta 6.punktu, izsakot to jaunā redakcijā.

6. Datu izplatīšanas un pārvaldības platformas pārzinis nodrošina Datu izplatīšanas un pārvaldības platformas datu krātuvē iekļauto datu integritātes saglabāšanu atbilstoši datu devēju pārziņā esošo informācijas sistēmu darbību regulējošo normatīvo aktu un   datu kvalitātes prasībām.

Satiksmes ministrija uztur 09.11.2022. atzinumā ietverto iebildumu attiecībā uz noteikumu projekta 7.punktu. Izziņā ir norādīts, ka iebildums ņemts vērā un sniegts skaidrojums, ka datu savienotāja funkcionalitāte ir skaidrota noteikumu projekta 12. un 13.punktā. Noteikumu projekta anotācija papildināta ar termina “konfigurēšana” skaidrojumu, taču šis skaidrojums nav attiecināms uz Satiksmes ministrijas iebilduma saturu.
Satiksmes ministrija atzinumā lūdza noteikumu projektā skaidrot terminu “savienotājs”. Šis termins pirmo reizi parādās noteikumu projekta 7.punktā un tas līdz šim vispār nav ticis izmantots informācijas tehnoloģiju jomā kā plaši pazīstams un skaidrs termins. No valodniecības viedokļa tam ir ļoti plašs pielietojums, tādējādi nav iespējams saprast tā izmantošanu konkrētajā platformā.
Saskaņā ar IKT vadītāju foruma 2023.gada 8.marta sēdē Valsts pārvaldes pakalpojumu attīstības departamenta direktora U.Bisenieka sniegto informāciju savienotājs ir starpslānis vai standarta komponente, kura tiks centralizēti izstrādāta un centralizēti izplatīta, kā arī savienotājs ir standarta programmatūra, kuru izplatīs Datu izplatīšanas un pārvaldības platformas pārzinis, bet datu devēja atbildība būs šī rīka konfigurēšana atbilstoši datu avota datu izplatīšanas prasībām.
Ņemot vērā minēto, lūdzam noteikumu projektā skaidrot terminu “savienotājs”, jo turpmāko noteikumu projekta normu kontekstā ir būtiski izprast šīs standarta programmatūras pielietojumu un funkcionalitāti, kā arī atbilstoši U.Bisenieka sniegtajam skaidrojumam, ludzam noteikumu projekta anotācijā sniegt papildu informāciju par savienotājā iekļautajām piecām datu nodošanas vai datu saņemšanas metodēm Datu izplatīšanas un pārvaldības platformā.

-

Satiksmes ministrija uztur 09.11.2022. atzinumā ietverto iebildumu attiecībā uz noteikumu projekta 8.punktu, jo tas ir ņemts vērā tikai daļēji.
Noteikumu projektā ir norādīts, ka tie ir izdoti saskaņā ar Valsts informācijas sistēmu likuma 18.panta piektās daļas 1. un 2.punktu.
Lūdzam noteikumu projekta tekstā skaidri norādīt, vai Datu izplatīšanas un pārvaldības platforma ir valsts platforma Valsts informācijas sistēmu likuma 1.panta 15.punkta izpratnē.
Noteikumu projekta 8.punkta precizētajā redakcijā ir norādīts, ka Datu izplatīšanas un pārvaldības platformas mērķis ir nodrošināt vairāku institūciju informācijas aprites un apstrādes funkciju un uzdevumu izpildi. Saskaņā ar Valsts informācijas sistēmu likuma 1.panta 1.punktu informācijas aprites un informācijas apstrādes funkcija satur ievērojami vairāk darbību, nekā informācijas izplatīšana, kā arī šī funkcija tiek aprakstīta ar vārdu “aprite”.
Lūdzam izvērtēt visā noteikumu projektā vārda “aprite” lietošanu, lai nodrošinātu atbilstību informācijas tehnoloģiju jomas terminoloģijai un Valsts informācijas sistēmu likumā lietotajiem jēdzieniem.
Papildus lūdzam noteikumu projekta tekstā skaidri norādīt, ka Datu izplatīšanas un pārvaldības platforma nodrošina vairāku institūciju informācijas izplatīšanas funkciju izpildi.

-

Satiksmes ministrija uztur 09.11.2022. atzinumā ietverto iebildumu attiecībā uz noteikumu projekta 10.punktu, jo tas nav ņemts vērā.
Noteikumu projekta 10.punktā ietvertie apakšpunkti (izņemot 10.5.apakšpunktu) nav attiecināmi uz informācijas sistēmas funkcionalitāti, jo sistēmas funkcionalitāte apraksta konkrētas sistēmas izmantošanas iespējas – konkrētajā gadījumā datu izgūšanu no datu devēja vai tml. Noteikumu projekta 10.punktā ir ietverti atsevišķi Datu izplatīšanas un pārvaldības platformas konceptuālās arhitektūras elementi.
Lūdzam noteikumu projekta 10.punktā skaidri norādīt Datu izplatīšanas un pārvaldības platformas funkcionalitāti vai nosaukt būtiskākos arhitektūras elementus. Papildus norādām, ka Datu izplatīšanas un pārvaldības platformas arhitektūras būtisko elementu funkcionalitāte ir norādīta noteikumu projekta 11., 12., 13. un 14.punktā.
Lūdzam noteikumu projekta anotācijā sniegt papildu tehnisku informāciju, kāda būs Datu izplatīšanas un pārvaldības platformas darbības kārtība, analoģiski tai, kāda tika sniegta IKT vadītāju foruma 2023.gada 8.marta sēdē, jo noteikumu projekts nosaka jaunas informācijas sistēmas darbības kārtību kuru būtu lietderīgi to izprast visiem noteikumu piemērotājiem, tai skaitā informācijas tehnoloģiju jomas speciālistiem.

-

Lūdzam precizēt noteikumu projekta 13.2. apakšpunkta redakciju, kas noteic, ka datu saņēmēja savienotājs nodrošina nepieciešamo datu saņemšanu no datu devēja informācijas sistēmas. Saskaņā ar IKT vadītāju foruma 2023.gada 8.marta sēdē Valsts pārvaldes pakalpojumu attīstības departamenta direktora U.Bisenieka sniegto informāciju, saņēmēja savienotājs nodrošina nepieciešamo datu saņemšanu no Datu izplatīšanas un pārvaldības platformas.

-

Lūdzam precizēt noteikumu projekta 14.punkta redakciju, jo Datu izplatīšanas un pārvaldības platformas datu krātuve nodrošina datu devēja informācijas sistēmu datu kopijas (replikācijas) uzkrāšanu.

-

Satiksmes ministrija uztur 09.11.2022. atzinumā izteikto iebildumu attiecībā uz noteikumu projekta 16.punktu, jo tas nav ņemts vērā.
Lūdzam papildināt noteikumu projekta 15.punktu ar precizējošu informāciju par norādīto lietošanas noteikumu konceptuālo saturu. Esošā noteikumu projekta 15.punkta redakcija (izņemot 15.6.apakšpunktu), kas nosauc dokumentu nosaukumus, neļauj izprast tajos iekļaujamo saturu. Piemēram, datu krātuves lietošanas noteikumi būtu izstrādājami kā pārziņa iekšējie noteikumi, jo ne datu devējiem, ne datu saņēmējiem nav pieejama datu krātuve un nav iespējama tās tieša lietošana.
Lūdzam precizēt noteikumu projekta 15.6.apakšpunktu, norādot kādai sistēmai/funkcionalitātei vai kam citam Datu izplatīšanas un pārvaldības platformas lietošanas noteikumos tiks noteikti pieejamības nosacījumi.
Papildus lūdzam papildināt noteikumu projekta 15.punktu ar informāciju par Datu izplatīšanas un pārvaldības platformas lietošanas noteikumu sākotnējo saskaņošanu, jo noteikumu projekta 16.un 17.punkts paredz izmaiņu saskaņošanu.

15. Pārzinis izstrādā un aktualizē Datu izplatīšanas un pārvaldības platformas lietošanas noteikumus (turpmāk – lietošanas noteikumi), kuros nosaka prasības datu devējiem un datu saņēmējiem piekļuvei pašapkalpošanās portālam, savienotāju konfigurēšanai, šo noteikumu 21.punktā noteikto pieteikuma formu, Datu izplatīšanas un pārvaldības platformas veiktspējas un pieejamības nodrošināšanai, kā arī lietotāju atbalsta sniegšanai. Lietošanas noteikumu sākotnējo redakciju saskaņo ar iesaistītajām institūcijām, kuru darbību un kompetenci lietošanas noteikumi ietekmē.
 

Ņemot vērā, ka datu izplatīšanas un pārvaldības platforma platformu plānots izmantot, lai nodrošinātu valsts pārvaldes iestāžu izsniegto kvalificēto elektronisko atribūtu apmaiņu (no angļu valodas Qualified Electronic Attestation of Attributes), saskaņā ar pārskatīto eIDAS regulu. Lūdzam precizēt noteikumu projekta 20.1.apakšpunktu, nosakot, ka platformai var piekļūt tikai ar tādiem elektroniskās identifikācijas līdzekļiem, kas ES mērogā atbilst augstam uzticamības līmenim. Vēršam uzmanību, ka eIDAS 2.0. regulas projekts paredz, ka arī Eiropas digitālās identitātes makam būs jāatbilst augstam uzticamības līmenim.
Tāpat vēršam uzmanību, ka pašreiz spēkā esošā eIDAS regula un pārskatītās eIDAS regulas projekts paredz atsevišķu identifikācijas rīku izveidi juridiskajām personām (DAGR ekosistēmas ietvaros datu devēji). Ņemot vērā minēto, lūdzam noteikumu projekta 20.2.apakšpunktā noteikt prasību, ka juridiskās personas DAGR var piekļūt tikai izmantojot ES mēroga atzītus juridisko personu elektroniskās identifikācijas līdzekļus.
Lai nodrošinātu precizēto noteikumu projekta 20.1., un 20.2.apakšpunkta izpildi, lūdzam noteikt pārejas periodu prasību ieviešanai līdz 2026.gada 30.decembrim, jo minētais termiņš pārklājās ar laiku, kurā nacionālā mērogā būs jāievieš pārskatītās eIDAS regulas prasības.

20.1. tikai identificētiem lietotājiem un tikai ar kvalificētu vai kvalificētu paaugstinātas drošības elektroniskās identifikācijas līdzekli;
20.2. ar programmsaskarni, izmantojot juridiskās personas elektroniskās identifikācijas līdzekli.
 

Noteikumu projekta 31.punkts noteic, ka pārzinis var ierosināt datu devējam mainīt tā pārziņā esošo datu struktūru Datu izplatīšanas un pārvaldības platformā, ja kāds no datu saņēmējiem izsaka vajadzību veikt šādas izmaiņas.
Lūdzam precizēt minētā punkta redakciju, jo tā nav saprotama kontekstā ar citiem noteikuma projekta punktiem.

-

Noteikumu projekta 35.punkts noteic, ka datu devējs datus, tajā skaitā personas datus, Datu izplatīšanas un pārvaldības platformā uzglabā termiņā, kas noteikts saskaņā ar attiecīgās jomas normatīvajos aktos noteiktajām prasībām.
Lūdzam precizēt noteikumu projekta 35.punkta redakciju vai atbilstoši tā domātajai jēgai skaidrot noteikumu projekta anotācijā, kā datu devējs varēs nodrošināt uzglabāšanas termiņa monitorēšanu un savu datu dzēšanu Datu izplatīšanas un pārvaldības platformā.

-

Noteikumu projekta anotācijā ir ietverta pretrunīga informācija attiecībā uz DAGR kontekstā ar privātā sektora datu koplietošanu. No noteikumu projekta anotācijas 1.1.sadaļas izriet, ka DAGR varēs izmantot arī privātpersonas, kurām nav deleģēts valsts pārvaldes uzdevums, proti, šajā apakšsadaļā ir skaidrots, ka privātpersonas varēs izmantot DAGR atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem, kuri šobrīd tiek izstrādāti pamatojoties uz Valsts informācijas sistēmu likuma 18.panta ceturto daļu ("Noteikumi par vispārējām kvalifikācijas prasībām un to pārbaudes kārtību privātpersonām, kurām nav deleģēts valsts pārvaldes uzdevums un kuras izmanto valsts platformu” (23-TA-93)). Savukārt no noteikumu projekta anotācijas 1.3.sadaļas izriet, ka DAGR varēs izmantot tikai tās privātpersonas, kurām ir deleģēts valsts pārvaldes uzdevums, proti, šajā apakšsadaļā ir skaidrots, ka DAGR nodrošinās datu apriti ne tikai starp valsts informācijas sistēmām, bet arī starp institūciju informācijas sistēmām, kā arī privāto tiesību juridisko personu informācijas sistēmām, kuras ir iesaistītas valsts pārvaldes uzdevumu īstenošanā.
Ņemot vērā minēto, lūdzam noteikumu projekta anotācijas 1.3.sadaļas attiecīgajā skaidrojumā svītrot vārdus “kuras ir iesaistītas valsts pārvaldes uzdevumu īstenošanā”.

-

Noteikumu projekta anotācijas 1.3.sadaļā "Risinājuma apraksts" ir norādīts, ka par datu devēja savienotāja konfigurēšanu ir atbildīgs attiecīgais datu devējs, bet par datu saņēmēja savienotāja konfigurēšanu ir atbildīgas attiecīgais datu saņēmējs. Termins  “konfigurēšana” (atbilstoši termini.gov.lv) - datoru sistēmas un tās komponentu, kā arī lietojumprogrammu izvietošana un to savstarpējās sadarbības organizēšana, kas pēc iespējas pilnīgāk apmierinātu lietotāju vajadzības.
Norādām, ka noteikumu projekta anotācijā ir nepieciešams konkrētā savienotāja konfigurēšanas darbību skaidrojums (nevis jēdziena skaidrojums, kas ir pieejams publiskajās vārdnīcās). Ievērojot faktu, ka noteikumu projektā un tā anotācijā netiek skaidrota Datu izplatīšanas un pārvaldības platformas arhitektūras elementa “savienotājs” būtība, nav arī iespējams viennozīmīgi saprast, ko konkrētajā gadījumā nozīmē “savienotāja” konfigurēšana.
Saskaņā ar IKT vadītāju foruma 2023.gada 8.marta sēdē Valsts pārvaldes pakalpojumu attīstības departamenta direktora U.Bisenieka sniegto informāciju savienotājs ir starpslānis vai standarta komponente, kura tiks centralizēti izstrādāta un centralizēti izplatīta. Savienotājs ir standarta programmatūra, kuru izplatīs Datu izplatīšanas un pārvaldības platformas pārzinis, bet datu devēja atbildība būs šī rīka konfigurēšana atbilstoši datu avota datu izplatīšanas prasībām. Papildus, U.Bisenieks informēja, ka konfigurēšanas metodes var būt vairākas, tās var būt API, var būt datu fails, var būt izmaiņu fails, vai arī SQL pieprasījumi. Ka kopumā būs 5 metodes datu devēja savienotājā, kas atbilstoši datu devēja sistēmas drošības politikai un sistēmas spējām un datu devējs tās var izvēlēties un konfigurēt, lai nodotu datus uz DAGR kodolu. Šāds skaidrojums rada nepieciešamo izpratni par savienotāju un tā konfigurēšanu, taču viennozīmīgi parāda, ka arī datu devēja informācijas sistēmas programmatūrā būs jāveic izmaiņas, lai nodrošinātu datu sagatavošanu savienotājam atbilstoši izvēlētajai metodei.
Ņemot vērā minēto, lūdzam šāda satura un detalizācijas skaidrojumu ietvert noteikumu projekta anotācijā.

-

Valsts elektronisko sakaru pakalpojumu centrs ietver vairākus pakalpojumus, kas ir plašāki un ietver pakalpojumus, kuru citiem izmitināšanas kompetenču centriem (ZM, LNB, IeM IC) nav un arī tuvākajos gados netiek plānoti. Savukārt federētā mākoņa 4 kompetenču centri (LVRTC, LNB, ZM, IeMIC) paredz unificētu pakalpojumu, savstarpējo redundanci, kā arī paredz vienotu metodoloģiju pakalpojumu pašizmaksas aprēķināšanā, tāpēc lietderīgi būtu veidot atsevišķu normatīvo aktu, bet ne papildināt jau esošo VESPC instrukciju Nr.5 ar jauniem noteikumiem.
Ņemot vērā minēto, lūdzam iztekt Ministru kabineta sēdes protokollēmuma projekta 2.punktu jaunā redakcijā.

2. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai sadarbībā ar Satiksmes ministriju, Kultūras ministriju, Zemkopības ministriju un Iekšlietu ministriju līdz 2024. gada 31.decembrim izstrādāt Ministru kabineta noteikumus, kas nosaka valsts datu apstrādes mākoņa pakalpojumu izmantošanas kārtību.

Ministru kabineta sēdes protokollēmuma projekta 3.punkts noteic, ka VARAM izstrādā plānu, ka visas valsts un institūciju informācijas sistēmas nodrošinās datu izplatīšanu Datu izplatīšanas un pārvaldības platformā DAGR no 2027.gada 1.janvāra.
1) no Ministru kabineta sēdes protokollēmuma projekta 3.punkta izriet, ka DAGR ieviešanas plānu, ietverot tajā pasākumus un to finansējuma avotus valsts un institūciju informācijas sistēmu integrācijai ar DAGR, izstrādās VARAM vienpersoniski. Tas nav samērīgi. Plāna izstrādē vajadzētu būt iesaistītiem arī tiem, uz kurām šis plāns tiešā veidā attieksies, proti, valsts un institūciju informācijas sistēmu pārziņiem.
2) nav skaidrs, vai pienākums valsts un institūciju informācijas sistēmu pārziņiem nodrošināt, ka ne vēlāk kā līdz 2027.gada 1.janvārim to pārziņā esošās informācijas sistēmas, kuras nodrošina informācijas apriti ar citu institūciju informācijas sistēmām, ir pielāgotas informācijas nodošanai, izmantojot DAGR, pastāvēs neatkarīgi no tā, vai DAGR ieviešanas plānā paredzēto atbilstošu finansējumu izdosies reāli iegūt. Satiksmes ministrijas ieskatā attiecīgais pienākums nevar pastāvēt bez nosacījuma, ka plānotais finansējums tiek reāli iegūts.
3) nav skaidrs, vai no 2027.gada 1.janvāra starpinstitūciju informācijas aprites nodrošināšanai DAGR izmantošana būs obligāta vai tomēr tikai brīvprātīga. Ministru kabineta sēdes protokollēmuma projekta 3.punkta redakcija it kā liek domāt, ka obligāta, bet tajā pašā laikā no noteikumu projekta 21., 26. un 29. punkta izriet, ka katrs datu devējs un datu saņēmējs pats (tātad brīvprātīgi) varēs pieņemt lēmumu, kad uzsākt un kad pārtraukt DAGR izmantošanu.
4) šāds plāns un tā izpilde nav atbalstāma no tam nepieciešamā finansējuma izmantošanas efektivitātes un lietderības apsvērumiem. Datu replikācijas veidošana un tās uzturēšana Datu izplatīšanas un pārvaldības platformā ir lietderīga tikai gadījumā, ja Datu izplatīšanas un pārvaldības platformā uzkrātie dati (to modeļi) tiek plaši izmantoti vai izmantoti lielā apjomā. Gadījumos, ja informācijas sistēma ir integrēta ar vienu vai divām (maza skaita) informācijas sistēmām, vai tās izplatīto datu apjoms ir neliels (viens vai daži datu objekti), šāda datu izplatīšanas metode ir finansiāli ietilpīga valsts budžetam, taču tās lietojamība ir ļoti zema.
Papildus norādām, ka tiek saglabāti citi, jau ieviesti datu apmaiņas un izplatīšanas risinājumi Valsts informācijas sistēmu savietotājs un Atvērto datu portāls, kuru uzturēšana tiek nodrošināta par valsts budžeta piešķirtajiem līdzekļiem.  
Lūdzam veikt aptauju vai pētījumu, lai reāli noteiktu sistēmas, kurām ir problēmas ar datu izplatīšanu, vai to dati ir nepieciešami apjomā, kuru šī datu avota sistēma nespēj nodrošināt, kā arī precizēt datu objektus, par kuriem ir nepieciešams papildus izplatīt informāciju.
Lūdzam atbilstoši precizēt Ministru kabineta sēde protokollēmuma projekta 3.punktu un noteikumu projekta redakciju.
Papildus lūdzam sniegt noteikumu projekta anotācijā informāciju par šo plānu, kā arī kā šajā plānā tiks izvērtētas sistēmas, kurām obligāti būs jānodrošina datu izplatīšana Datu izplatīšanas un pārvaldības platformā, bet kuras sistēmas to varēs veikt, ja būs brīvprātīgi izvēlēta datu izplatīšana Datu izplatīšanas un pārvaldības platformā.

-

Lūdzam noteikumu projektu saskaņot ar Datu valsts inspekciju, ņemot vērā to, ka nepieciešams noteikumu projekta izvērtējums par procesu, kad datu devējs glabā (kaut uz brīdi) savus pārziņā esošos personas datus uz VRAA infrastruktūras un noteikumu projektā viņš ir nodefinēts kā sistēmas pārzinis, un par datu devēja datiem (piemēram glabāšanu) atbild tikai pats datu devējs (pārzinis), kaut gan tos fiziski glabā VRAA, un, ka šajā gadījumā, iespējams, var veidoties Pārzinis-Apstrādātājs attiecības.

-

Noteikumu projekta 2.1.apakšpunkts noteic, ka datu devējs ir Latvijas Republikā reģistrēta institūcija vai privāto tiesību juridiskā persona, kura pārziņā esošajiem datiem tiek nodrošināta piekļuve izmantojot Datu izplatīšanas un pārvaldības platformu.
Šāda redakcija maldīgi liek domāt, ka piekļuve datiem tiek nodrošināta datu devēja sistēmas ietvaros. Realitātē, tiek nodrošināta datu devēja pārziņā esošo datu izplatīšana izmantojot Datu izplatīšanas un pārvaldības platformu. Vienlaikus, noteikumu projekta 2.2.apakšpunktā datu ņēmēja jēdziens tiek skaidrots ar datu saņemšanu, tādējādi jēdzienu izpratni veicinātu savstarpēji atbilstošu formulējumu lietošana: datu izplatīšana/datu saņemšana. Lūdzam nodrošināt skaidrojumu atbilstību tehniskajiem apzīmējumiem, jo piekļuve šajā gadījumā ir tikai Datu izplatīšanas un pārvaldības platformai.

2.1. datu devējs - Latvijas Republikā reģistrēta institūcija vai privāto tiesību juridiskā persona, kura pārziņā esošo datu izplatīšana tiek nodrošināta izmantojot Datu izplatīšanas un pārvaldības platformu;

Ievērojot problēmu ar Datu izplatīšanas un pārvaldības platformas arhitektūras būtisko elementu nosaukšanu un funkcionalitātes aprakstu noteikumu projekta 10.punktā, lūdzam svītrot noteikumu projekta II nodaļu un noteikumu projekta 11., 12., 13. un 14.punktu pievienot noteikumu projekta I nodaļai, attiecīgi precizējot numerāciju un tekstu.

-