Atzinums

Lūdzam precizēt anotācijas 1.3. sadaļas 9. punktu "Precizējumi projekta iesnieguma iesniegšanas kārtībā".
Noteikumu projekta anotācijā lietotais formulējums "administratīvās sankcijas" ir juridiski nepietiekami precizēts, jo nav saprotams, vai ar to domāts konkrēts sankciju veids vai administratīvais sods. Lūdzam anotācijā precizēt lietoto terminoloģiju, skaidri norādot, vai ar to tiek domāti administratīvie sodi vai citas sankcijas.

-

Uz atkārtoto saskaņošanu nodotā noteikumu projekta 11. punkts būtiski precizēts, paredzot vairākus izslēgšanas nosacījumus, kuriem izpildoties, projekta iesniedzējs nevar pretendēt uz finansējuma piešķiršanu. Lūdzam anotāciju papildināt ar attiecīgu pamatojumu ierobežojumu noteikšanai un to samērīgumam, jo pašreiz anotācijā attiecīgs skaidrojums nav ietverts.

-

Ņemot vērā, ka likuma "Par piesārņojumu" 32.¹³ pants ir zaudējis spēku, atkārtoti lūdzam precizēt noteikumu izdošanas tiesiskā pamatojuma norādi. Proti, lūdzam svītrot norādi uz likuma "Par piesārņojumu" 32.¹³ pantu. 
 

-

Ministru kabinets nedrīkst noteikt soda sekas, ja rezultātā projekta iesnieguma iesniedzējs un atbalsta saņēmējs konkursa ietvaros nevar pretendēt uz finansējuma saņemšanu.
Likumdevējam ir jānoteic vadlīnijas vai skaidrojumus, kā pilnvarojumu īstenot. Turklāt, ja kritēriju un kārtības noteikšana ir saistīta ar soda sekām, tad Ministru kabinets šādus jautājumus vispār nedrīkstētu regulēt. Ar sodiem, to sekām saistītie jautājumi ir jāregulē likumdevējam. 
Tam, ka spēkā esošajā regulējumā, piemēram, ir sastopamas līdzīgas tiesību normas, nav izšķirošas  nozīmes. Tāpat nav nozīmes tam, ja iepriekš, izstrādājot normatīvos aktus, Ministru kabinetam tika uzdots noteikt ar sodiem, to noteikšanu, izpildi un sekām saistītus kritērijus un ierobežojumus.
Valsts pārvaldei ir pienākums pastāvīgi pārbaudīt un pilnveidot normatīvo regulējumu (sk. Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10. panta desmito daļu). Tāpat ir nepieciešams regulāri veikt spēkā esošo tiesību aktu ietekmes pēcpārbaudi, lai pārliecinātos, vai normatīvais regulējums joprojām ir nepieciešams, nerada nelabvēlīgas sekas, atbilst tā izstrādes mērķim, pašreizējai sociālajai un tiesiskajai situācijai (Krūmiņa I. Kādi faktori kavē efektīvu tiesību aktu un rīcībpolitiku ex-post izvērtēšanu Latvijā? Pētījuma galaziņojums. Rīga: Latvijas Republikas Saeima, 2024, 2. lpp.).

-

Lūdzam veikt samērīguma izvērtējumu par to, vai plānotais personas tiesību uz datu aizsardzību ierobežojums ir samērīgs, attiecīgi precizējot projektu kopumā. Noteikumu projektā noteikti nosacījumi, kādiem ir jāatbilst noteikumu projekta iesniedzējam, lai pretendētu uz finansējumu projekta īstenošanai, tajā skaitā noteikumu projekts paredz, ka tiek vērtēta projekta iesniedzēja vai personas, kura ir projekta iesniedzēja valdes vai padomes locekļa vai prokūrista, vai personas, kura ir pilnvarota pārstāvēt projekta iesniedzēju, atbilstība noteiktām prasībām. No minētā saprotams, ka tiks apstrādāti dažādu datu subjektu dati, tajā skaitā arī tādi dati, kas ir īpaši sensitīvi - sodāmības dati. Turklāt, lai gan noteikumu projekts neparedz minēto personu identifikācijas datu iesniegšanu, piemēram, valdes locekļa datu iesniegšanu, tomēr no noteikumu projekta secināms, ka šādu personu datu apstrāde var tikt veikta. Attiecīgi nav izprotams, no kādiem avotiem tie tiks iegūti. Papildus norādām, ka anotācijā nav sniegts skaidrojums, kas pamatotu tik plašu personu loku un šādu datu apstrādi, kā arī kopumā ir šaubas par šādas personas datu apstrādes samērīgumu.

-

Aicinām precizēt noteikumu projektu līdz tādai pakāpei, lai ikvienam būtu saprotams, ka noteikumu projekta 11. punktā ietvertie ierobežojumi nav saistīti ar sodiem vai to sekām.
Nav pārliecības, ka noteikumu 11. punktā minētie ierobežojumi būtībā nav soda sekas. Ar sodiem un to sekām saistītus jautājumus neregulē Ministru kabinets. Sodoša rakstura (arī ar sankcijām vai to sekām saistīti) izslēgšanas kritēriji pamatā nosakāmi likumā, nevis Ministru kabineta noteikumu līmenī, līdzīgi kā izņēmumi no šādu kritēriju piemērošanas. Alternatīvi anotācijā var ietvert izvērstu skaidrojumu par noteikumu projekta 11. punktā minētajiem kritērijiem, argumentēti pamatojot, kāpēc šie kritēriji nav uzskatāmi par soda sekām.

-

Noteikumu projekta anotācijā nav ietverts argumentēts pamatojums noteikumu 11.2.² apakšpunkta nepieciešamībai.
Lūdzam papildināt anotāciju ar izvērstu un argumentētu skaidrojumu par attiecīgā grozījuma mērķi un nepieciešamību, kā arī izvērtēt un pamatot šajā normā ietverto ierobežojumu atbilstību tiesiskuma principiem, tostarp to nepieciešamību, pieļaujamību un samērīgumu.
Tostarp lūdzam noteikumu projekta anotācijā skaidri norādīt, kāpēc finansējuma nepiešķiršana paredzēta tieši par pārkāpumiem nodarbinātības jomā, kā arī pamatot, kādēļ attiecībā uz citiem, iespējams, līdzvērtīgiem vai ne mazāk smagiem pārkāpumiem šāds regulējums netiek piemērots.

-

Lūdzam veikt samērīguma izvērtējumu par plānoto personas datu iegūšanu no Iekšlietu ministrijas Informācijas centra pārziņā esošās valsts informācijas sistēmas "Sodu reģistrs", anotācijā sniedzot skaidrojumu, kādēļ nav pietiekams projekta iesniedzēja apliecinājums tā atbilstībai kritērijiem, bet dati vēl ir iegūstami no valsts informācijas sistēmas "Sodu reģistrs". Papildus norādām, ka sodāmības datu apstrādei ir jāatbilst Datu regulas 10.panta prasībām, tajā skaitā ir nepieciešams paredzēt atbilstošas garantijas datu subjektu tiesībām un brīvībām.

-

Lūdzam nodrošināt personas piekrišanu tā datu apstrādei atbilstoši Datu regulas[1] nosacījumiem vai arī noteikumu projektā to dzēst. Pielikuma 4.1.punkts paredz, ka projekta iesniedzējs piekrīt, ka Vides investīciju fonds pārbaudīs informāciju par to, vai iesniegumā un tā pielikumos iekļautā informācija, tajā skaitā atbilstību prasībām, ir patiesa un nav sagrozīta. Šāda piekrišana pēc būtības ir uzskatāma par personas piekrišanu tā datu apstrādei. Norādām, ka personas piekrišana šādā gadījumā nav uzskatāma par tiesisko pamatu personas datu apstrādei, jo piekrišana nav uzskatāma par brīvi sniegtu un kopumā neatbilst Datu regulas 7.pantā noteiktajiem nosacījumiem, kādai jāatbilst piekrišanai. Skaidrojam, ka atbilstoši Datu regulas 4. panta 11. punktam un 7.pantā noteiktajiem nosacījumiem personas piekrišanai ir jābūt brīvi sniegtai. Savukārt, no noteikumu projekta saprotams, ka Vides investīciju fondam nepieciešams iegūt informāciju par personas atbilstību noteiktajām prasībām, tādēļ personai nolūkā saņemt finansējumu projekta īstenošanai nepastāv brīva izvēle savu datu apstrādei (finansējuma saņemšana ir atkarīga no piekrišanas sniegšanas). Proti, ja persona vēlas pieteikties projektam, lai saņemtu finansējumu, tai ir jāsniedz piekrišana datu apstrādei un šādā gadījumā nevar uzskatīt, ka piekrišana ir sniegta brīvi.
Ievērojot minēto, aicinām datu apstrādi pamatot ar citu tiesisko pamatu, piemēram, Datu regulas 6. panta 1. punkta c) vai e) apakšpunktu, ja apstrāde ir vajadzīga, lai uz pārzini attiecināmu juridisku pienākumu vai lai izpildītu uzdevumu, ko veic sabiedrības interesēs vai īstenojot pārzinim likumīgi piešķirtās oficiālās pilnvaras.
Minētais iebildums tiek attiecināts arī uz pielikumā ietverto piekrišanu datu iegūšanai no Valsts ieņēmumu dienesta par to, vai projekta iesniedzējam nav Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu parādu.

[1] Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa regula Nr. 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (turpmāk – Datu regula)
 
 

-

Lūdzam veikt noteikumu projekta ietekmes izvērtējumu uz datu aizsardzību un aizpildīt anotācijas 8.1.13. apakšpunktu, sniedzot skaidru un saprotamu informāciju par noteikumu projektā paredzēto personu datu apstrādi, norādot tiesisko pamatojumu personu datu apstrādei (tostarp arī spēkā esošu ārējo normatīvo aktu (-us) un tā normu (-as), no kā ir izsecināma nepieciešamība apstrādāt personu datus projektā paredzētajā veidā), kā arī sniedzot īsu un kodolīgu skaidrojumu par paredzēto personu datu apstrādi – kādu datu subjektu un kādu kategoriju datus paredz apstrādāt projekts, kādos konkrētos nolūkos, papildus norādot arī – vai personu dati tiks glabāti un kāds būs datu glabāšanas termiņš, kāds ir pamatojums glabāšanas termiņam, kā arī informāciju par to, vai dati tiks nodoti citām institūcijām un kādā nolūkā. Ietekmes novērtējuma veikšanā un anotācijas aizpildīšanā aicinām izmantot Valsts kancelejas 2021. gada vadlīnijas sākotnējās ietekmes novērtēšanai un novērtējuma ziņojuma sagatavošanai vienotajā tiesību aktu izstrādes un saskaņošanas portālā (54.-55.lpp.).

-

Aicinām izvērtēt, vai noteikumu projektu nav nepieciešams papildināt, skaidri norādot, kurā brīdī attiecīgo nosacījumu izpilde tiek vērtēta, vai sniegt skaidrojumu, ja un kādēļ tas nav nepieciešams (salīdzinājumam lūdzam skatīt, piemēram, Ministru kabineta 2026. gada 21. aprīļa noteikumu Nr. 238 "Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta finansēto projektu atklāta konkursa "Atbalsts bezemisiju un mazemisiju transportlīdzekļu iegādei" nolikums" 16. un 18. punktu).

-

Lūdzam precizēt projektā lietoto terminaloģiju, kas saistīta ar administratīvo pārkāpumu tiesību jomu (minētais attiecas arī uz citiem projekta noteikumu punktiem).

Lūdzam izvērtēt vārdkopas "stājies spēkā un kļuvis neapstrīdams un nepārsūdzams" saglabāšanu. Norādām, ka lēmuma spēkā stāšanās fakts pats par sevi ietver to, ka lēmums vairs nav apstrīdams.

 Tāpat izvērtējamas vārdkopas "atzīts par vainīgu" lietojums kontekstā ar administratīvās atbildības regulējumu, ievērojot, ka administratīvo pārkāpumu tiesībās nepastāv tipiskā vainas izpratne kāda tā ir krimināltiesībās. Administratīvo pārkāpumu tiesībās tiek izmantots vainojamības koncepts.

-

Aicinām precizēt 11.2. apakšpunktā  izmantoto terminoloģiju, no tā dzēšot vārdus "neapstrīdams un". Proti, prokurora priekšraksta par sodu vai tiesas nolēmuma krimināllietā spēkā stāšanās atbilstoši Kriminālprocesa likuma 633.¹ pantam un 632. pantam ir piesaistīta apstāklim, vai šie nolēmumi ir pārsūdzēti. Tādējādi apstrīdēšanas process uz tiem nav attiecināms.

-

Aicinām precizēt 11.2.1. apakšpunktu, vārdu savienojumā "prettiesiska labumu pieprasīšana, pieņemšana un došana" vārdu "un" aizstājot ar vārdu "vai", ņemot vērā, ka tie ir dažādi (alternatīvi) noziedzīgi nodarījumi (noziedzīga nodarījuma tiesiskie sastāvi).

-

Aicinām precizēt 11.2.2. apakšpunktu vai attiecīgo anotācijas sadaļu, norādot, vai "krāpšana" šīs normas izpratnē aptver tikai Krimināllikuma 177. pantā noteikto noziedzīgo nodarījumu, vai arī tās tvērums ir plašāks - proti, aptver arī krāpšanu automatizētā datu apstrādes sistēmā (Krimināllikuma  177.¹ pants), apdrošināšanas krāpšanu (Krimināllikuma 178. pants), krāpšanu nelielā apmērā (Krimināllikuma 180. pants).

-

Aicinām izvērtēt, vai 11.2.4. apakšpunktā apzināti nav ietverti tādi Krimināllikuma IX¹ nodaļas noziedzīgi nodarījumi kā teroristu grupas organizēšana vai iesaistīšanās šādā grupā, vai šādas grupas vadīšana (Krimināllikuma 79.³ pants) un ceļošana terorisma nolūkā (Krimināllikuma 79.⁵ pants). Kontekstā ar 11.2.4. apakšpunktu aicinām ņemt vērā, ka Krimināllikuma 89.¹ pantā ir noteikta atbildība par noziedzīgas organizācijas izveidošanu u.c.

-

Aicinām izvērtēt, vai 11.2.5. apakšpunktā apzināti ir sašaurināts Krimināllikuma 280. pantā noteiktā noziedzīgā nodarījuma (personas nodarbināšanas noteikumu pārkāpšana) tvērums. Proti, Krimināllikumā 280. pantā ir noteikts tāds noziedzīgs nodarījums kā personas nodarbināšanas noteikumu pārkāpšana. Savukārt 11.2.5. apakšpunktā patlaban ir minētā rīcība jeb tikai viens no veidiem, kā šis noziedzīgais nodarījums var tikt īstenots. Tādējādi atbilstoši juridiskajai tehnikai aicinām attiecīgo apakšpunktu izteikt šādā redakcijā: Personas nodarbināšanas noteikumu pārkāpšana, kas izpaudusies kā vienas vai vairāku personu nodarbināšana, ja tām nav nepieciešamās darba atļaujas vai ja tās nav tiesīgas uzturēties Eiropas Savienības dalībvalstī.

-

Aicinām izvērtēt un precizēt vai skaidrot, kāpēc saimnieciskās darbības apturēšana, pārtraukšana vai likvidācija tiek attiecināta tikai uz projekta iesniedzēju, ja maksātnespējas pasludināšana un tiesiskās aizsardzības procesa lieta tiek attiecināts uz abiem (gan iesniedzēju, gan saņēmēju).

-

Lūdzam anotācijā sniegt skaidrojumu un, ja nepieciešams precizēt noteikumu projektu kopumā, norādot, kādus tieši datus plānots saņemt no valsts informācijas sistēmas "Sodu reģistrs", piemēram, vai tiek plānots saņemt apstiprinājumu, ka persona ir vai nav sodīta, vai tomēr tiek plānots saņemt plašāku informāciju.

-

Aicinām izvērtēt, vai noteikumu projekta 64.¹ punktu nav nepieciešams precizēt (norādi "ne ilgāk kā piecus gadus"), ņemot vērā 51. punktu (proti, to, ka piecu gadu periods beigsies krietni vēlāk nekā 2029. gada 31. decembrī). Papildus lūdzam izvērtēt un precizēt noteikumu projektu vai skaidrot, vai nav nepieciešams paredzēt, līdz kādam datumam īsteno projektā paredzētās aktivitātes.

-

Vēršam uzmanību, ka saskaņā ar Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr.108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" 136. punktu noteikumu projektā neietver atsau­ces uz zemāka juridiskā spēka normatīvo aktu vai normatīvo aktu, kas vēl nav stājies spēkā. Atsauce var norādīt uz normatīvo aktu, kas vēl nav stājies spēkā, ja tas stāsies spēkā pirms noteikumu projekta stāšanās spēkā vai vienlaikus ar to. Attiecīgi aicinām izvērtēt un sniegt skaidrojumu, vai atsauce ir atbilstoša minētajam. Ja nepieciešams, aicinām precizēt projektu.

-