Projekta ID
23-TA-936Atzinuma sniedzējs
Finanšu ministrija
Atzinums iesniegts
27.09.2024.
Saskaņošanas rezultāts
Saskaņots ar priekšlikumiem
Iebildumi / Priekšlikumi
Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Likumprojekts (grozījumi)
"(1) Par energoefektivitātes politikas īstenošanu šā Likuma kontekstā ir atbildīga Klimata un enerģētikas ministrija (turpmāk — Atbildīgā ministrija).
(2) Nacionālajā enerģētikas un klimata plānā (turpmāk — Plāns) noteikto energoefektivitātes politikas mērķu sasniegšanas un izpildes gaitu uzrauga Atbildīgā ministrija sadarbībā ar Ekonomikas ministriju.
(3) Ja divgadu integrētā nacionālā enerģētikas un klimata progresa ziņojuma sagatavošanas ietvaros, Atbildīgā ministrija konstatē šā panta otrajā daļā minēto mērķu neizpildes risku, tā sadarbībā ar Ekonomikas ministriju un citām iesaistītajām pusēm izstrādā priekšlikumus papildus pasākumu ieviešanai Plānā noteikto energoefektivitātes politikas mērķu sasniegšanai.
(4) Atbildīgā ministrija un Ekonomikas ministrija savas kompetences ietvaros attiecīgajā tīmekļvietnē informē par:
1) atbalsta programmām un citiem fiskāliem stimuliem energoefektivitātes uzlabošanai;
2) energoefektivitātes pakalpojumu sniedzējiem pieejamiem finanšu avotiem;
3) kredītiestāžu iesaisti energoefektivitātes politikas pasākumu finansēšanā.".
(2) Nacionālajā enerģētikas un klimata plānā (turpmāk — Plāns) noteikto energoefektivitātes politikas mērķu sasniegšanas un izpildes gaitu uzrauga Atbildīgā ministrija sadarbībā ar Ekonomikas ministriju.
(3) Ja divgadu integrētā nacionālā enerģētikas un klimata progresa ziņojuma sagatavošanas ietvaros, Atbildīgā ministrija konstatē šā panta otrajā daļā minēto mērķu neizpildes risku, tā sadarbībā ar Ekonomikas ministriju un citām iesaistītajām pusēm izstrādā priekšlikumus papildus pasākumu ieviešanai Plānā noteikto energoefektivitātes politikas mērķu sasniegšanai.
(4) Atbildīgā ministrija un Ekonomikas ministrija savas kompetences ietvaros attiecīgajā tīmekļvietnē informē par:
1) atbalsta programmām un citiem fiskāliem stimuliem energoefektivitātes uzlabošanai;
2) energoefektivitātes pakalpojumu sniedzējiem pieejamiem finanšu avotiem;
3) kredītiestāžu iesaisti energoefektivitātes politikas pasākumu finansēšanā.".
Priekšlikums
Likumprojekta 4.panta ceturtā daļa paredz, ka atbildīgā ministrija un Ekonomikas ministrija savas kompetences ietvaros attiecīgajā tīmekļvietnē informē par atbalsta programmām un citiem fiskāliem stimuliem energoefektivitātes uzlabošanai, kā arī par energoefektivitātes pakalpojumu sniedzējiem pieejamiem finanšu avotiem. Lūdzam anotācijā sniegt skaidrojumu, kādi fiskālie stimuli un finanšu avoti varētu būt pieejami energoefektivitātes politikas mērķu sasniegšanai.
Piedāvātā redakcija
-
2.
Anotācija (ex-ante)
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Priekšlikums
Anotācijas 1.3.sadaļā norādīts, ka katras papildus Energoresursu informācijas sistēmas funkcionalitātes izveidošanai Klimata un enerģētikas ministrija attiecīgā normatīvā regulējuma ietvaros identificēs finansējuma apjomu un avotu. Lūdzam svītrot minēto informāciju, ņemot vērā, ka likumprojektā iekļautās normas neparedz nepieciešamību pilnveidot sistēmas funkcionalitāti.
Piedāvātā redakcija
-
3.
Anotācija (ex-ante)
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Priekšlikums
Anotācijas 1.3. apakšpunktā norādīts, ka saskaņā ar likuma "Par nodokļiem un nodevām" būtību nodeva tiek maksāta par kādas iestādes sniegto pakalpojumu, nevis tiek lietots kā sodošs instruments.
Vēršam uzmanību, ka likuma "Par nodokļiem un nodevām" 1. panta 2. punktā ir norādīts, ka valsts nodeva ir obligāts maksājums valsts budžetā vai šajā likumā noteiktajos gadījumos pašvaldības budžetā par valsts vai pašvaldības institūcijas veicamo darbību, kas izriet no šīs institūcijas funkcijām. Valsts nodevas mērķis ir personu darbību regulēšana (kontrolēšana, veicināšana, ierobežošana). Valsts nodevas apmērs nav tiešā veidā saistīts ar institūcijas veiktās darbības izmaksu segšanu.
Līdz ar to norādām, ka nodevas mērķis ir nevis maksāt par iestādes sniegto pakalpojumu, bet ar to regulēt personu darbību. Ņemot vērā minēto, lūdzam attiecīgi precizēt iepriekš norādīto anotācijas 1.3. apakšpunktā ietverto teikumu.
Vēršam uzmanību, ka likuma "Par nodokļiem un nodevām" 1. panta 2. punktā ir norādīts, ka valsts nodeva ir obligāts maksājums valsts budžetā vai šajā likumā noteiktajos gadījumos pašvaldības budžetā par valsts vai pašvaldības institūcijas veicamo darbību, kas izriet no šīs institūcijas funkcijām. Valsts nodevas mērķis ir personu darbību regulēšana (kontrolēšana, veicināšana, ierobežošana). Valsts nodevas apmērs nav tiešā veidā saistīts ar institūcijas veiktās darbības izmaksu segšanu.
Līdz ar to norādām, ka nodevas mērķis ir nevis maksāt par iestādes sniegto pakalpojumu, bet ar to regulēt personu darbību. Ņemot vērā minēto, lūdzam attiecīgi precizēt iepriekš norādīto anotācijas 1.3. apakšpunktā ietverto teikumu.
Piedāvātā redakcija
-
4.
Anotācija (ex-ante)
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Priekšlikums
Lūdzam aizpildīt anotācijas 3.sadaļu, sniedzot informāciju par Ekonomikas ministrijas budžetā paredzētajiem ieņēmumiem no piespiedu naudas līdzekļiem. Gadījumā, ja šobrīd nav iespējams prognozēt minēto ieņēmumu apmēru, lūdzam attiecīgi sadaļas 1.-5.punktus aizpildīt ar “0”, 6.1.punktā norādīt “Nav precīzi aprēķināms”, savukārt punktā “Cita informācija” sniedzot skaidrojumu, kādēļ aprēķinus nav iespējams veikt un vienlaikus norādīt, ka Atbildīgās iestādes budžeta programmai (apakšprogrammai) ieskaitītā piespiedu naudu izmantos Energoresursu informācijas sistēmas pilnveidošanai.
Piedāvātā redakcija
Klimata un enerģētikas ministrija un Atbildīgā iestāde Likumprojektā minētos pienākumus pildīs piešķirtā valsts budžeta ietvaros.
Likumprojektā paredzētās piespiedu naudu ieskaita šim mērķim izveidotai Atbildīgās iestādes budžeta programmai (apakšprogrammai) atvērtajā valsts pamatbudžeta izdevumu kontā Valsts kasē un uzskaita kā iestādes citus pašu ieņēmumus. Atbildīgā iestāde piespiedu naudas līdzekļus ir tiesīga izmantot Energoresursu informācijas sistēmas pilnveidošanai.
Likumprojektā paredzētās piespiedu naudu ieskaita šim mērķim izveidotai Atbildīgās iestādes budžeta programmai (apakšprogrammai) atvērtajā valsts pamatbudžeta izdevumu kontā Valsts kasē un uzskaita kā iestādes citus pašu ieņēmumus. Atbildīgā iestāde piespiedu naudas līdzekļus ir tiesīga izmantot Energoresursu informācijas sistēmas pilnveidošanai.